Jump to content

Nepieciešams programmētājs (nobeiguma darbs)


Martins26
 Share

Recommended Posts

Pirms 1 minūtes , Delphin teica:

Bet kapēc šī problēma būtu jārisina programētājam, ja reiz tā ir jau elektroniskā līmenī?

 Tieši to pašu teica tas mans programmētājs.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , Delphin teica:

Bet kapēc šī problēma būtu jārisina programētājam, ja reiz tā ir jau elektroniskā līmenī?

Te cik saprotu softs vienkārši lasija/rakstija datus no seriālā porta un netika galā ar situāciju, kur seriālais ports pazūd vai pārtrūkst komunikācijas pusratā, nespēja tikt galā ar to.

Nekāda īpašā problēma, ierasta situācija, viegli risināma. Sūdīgs programmētājs, kurš izskatās parasti darbojies applikāciju līmenī.

Tur pat nekas nav jauns nav jāizdomā, 100 un 1 protoklos pastāv kas risina šo problēmu.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Principā, ja pirms gadiem 20 vel tie "cilvēki-orķestri" varēja būt kaut cik satilpināmi vienā personā (vienalga stulbums manā skatijumā), pa cik tajos laikos IT mūsu ikdienā nebija tik dominējoš kā šodien, tad mūsdienās programētājam reāli būtu jāiziet no Stradiņu universitātes līdz mehāniķiem, pa cik šodien IT projekti ir principā jebkurā no jomām. Kādam tas tiešām liekās reāli sabāžams vienā galvā? :D

Labots - Delphin
Link to comment
Share on other sites

Pirms 4 minūtēm , Delphin teica:

Bet kapēc šī problēma būtu jārisina programētājam, ja reiz tā ir jau elektroniskā līmenī?

Fakts! Bet programmētājam šajā gadījumā bija jāmāk pateikt un parādīt ja problēmas bija dzelžos! 

Link to comment
Share on other sites

Just now, AndrisBB teica:

Nekāda īpašā problēma, ierasta situācija, viegli risināma. Sūdīgs programmētājs, kurš izskatās parasti darbojies applikāciju līmenī.

Tātad iegrābās uz programētājiem un kā jau norādiji - problēma ir konkrētajos indivīdos kas vai nu pietiekami neiedziļinājās, jeb "kā maksā, tā strādā".

Link to comment
Share on other sites

Plus ja būtu kautkāda test ierīce kas jau pirmsākumos, speciāli rada šādu situāciju - pāprtrauc pusrata un tad atsāk, tad vienkārši nevarētu nokārtot testus. Daļēji vaina abās pusēs.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , Ronalds teica:

Fakts! Bet programmētājam šajā gadījumā bija jāmāk pateikt un parādīt ja problēmas bija dzelžos!

Ronald, Tu pats esi darbojies ar auto diagnostikas iekārtām un gan slēdzis iekšā/ārā aizdedzi, gan startējis auto ar pieslēgtu diagnostikas iekārtu. Un gan jau saskāries ar to ka šajā brīdī pazūd datu apmaiņa. Jā, protams, problēma ir dzelžos - ja motora vadības blokam ir atslēgta barošana tas nekādi nevar atbildēt. Problēma ir arī tajā, kas to aizdedzi slēgā, jo viņš izslēdz to datu apmaiņas vidū. Bet vai tiešām programmētājam nav jāparedz situācija, ka kaut kas tāds var notikt?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , M_J teica:

Bet vai tiešām programmētājam nav jāparedz situācija, ka kaut kas tāds var notikt?

Ja pieiet tai problēmai tā pavisam formāli, tad ja nav nodefinēts prasībās, tad nē.

Savādāk laiks iztērēts kautkādai fīčai, kura varbūt nav vajadzīga.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , AndrisBB teica:

Ja pieiet tai problēmai tā pavisam formāli, tad ja nav nodefinēts prasībās, tad nē.

Man parīt jālido ar Airbus. Paliek bailes.

  • Patīk 1
  • Haha 2
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Tā nicīgā attieksme pret citu saistītu nozaru darbības principiem var radīt visādas problēmas.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 4 minūtēm , M_J teica:

Man parīt jālido ar Airbus. Paliek bailes.

Tieši Airbusā būs tā ka strādās kādi 20 cilvēki, kas nodefinēs to vajadzību un tad būs viens programmētājs, kurš viņu izpildīs.

Tur nebūs pat viena rindiņa ekstra koda, kurš nav paredzēts.

Un tad būs vēl kādi 10 cilvēki, kas pārbaudīs vai tā vajadzība ir izpildīta un vai tas kods nedara ko nevajadzīgu.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Pirms 57 minūtēm , M_J teica:

Jā, protams, problēma ir dzelžos - ja motora vadības blokam ir atslēgta barošana tas nekādi nevar atbildēt. Problēma ir arī tajā, kas to aizdedzi slēgā, jo viņš izslēdz to datu apmaiņas vidū. Bet vai tiešām programmētājam nav jāparedz situācija, ka kaut kas tāds var notikt?

No vienas puses - nē nav jāparedz, ka kāds būs tik apdalīts, lai testu laikā slēgātu aizdedzi, bet no otras puses protams var tiklīdz pazūd konekcija tā izmest MSG "Connection lost". Taču piekrītu, ja reiz pasūtītājs neko tādu nepasūtija, tad programētājs var tikai norādīt uz redzamākajiem trūkumiem, šis tāds nav, bet visus trūkumus/cilvēcisko gļuku iespējas paredzēt nekad nebūs iespējams, rukozhopus vienmēr atradīs kā apjāt pat visdrošāko sistēmu.

 

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Delphin teica:

ja reiz pasūtītājs neko tādu nepasūtija,

Kurš teica, ka nepasūtīja? Un aizdedzes slēgāšana diagnostikas procesā ir normāla parādība. Ir lietas, kas darāmas pie ieslēgtas aizdedzes, lietas, kas darāmas pie rūcoša motora. No pirmā stāvokļa otrajā var nonākt, startējot. Bet ne vienmēr auto pielec. It īpaši, ja tam ir kāds bojājums, tāpēc jau tas auto ir nonācis diagnostikā. Bet, ja esi ievērojis, nākošais startēšanas mēģinājums lielākajai daļai auto var notikt tikai pēc tam, kad aizdedze ir tikusi izslēgta. Un tas protams ir "nebūtisks trūkums", ja šādā reizē var nākties pārstartēt datoru. Eh, nu bet paliksim katrs pie sava. Un kaut mūsu ceļi nekrustotos!

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , vvv teica:

Tu tā vari teikt par IT. Piemēram, pedagogi teiks - tieši otrādi.

Nesen kaut kādā raidījumā kā reiz runāja par to, ka par pedagogu tagad teju jebkurš var palikt, vajag tikai mazliet gribēt. Tur tā doma bija, ka tādi "nepedagogi" pat ir labākā situācijā - ir praktiskās pieredzes bagāža, kuru var dažus gadus pamācīt citiem. Programmētājiem arī šad tad palūdz pasniegt kādus IT priekšmetus.

 

pirms 2 stundām , Delphin teica:

Bet kapēc šī problēma būtu jārisina programētājam, ja reiz tā ir jau elektroniskā līmenī?

Ja izrauj USB kabeli un softs nokarās, jo gaida, kad no virtuālā COM porta saņems atlikušos bitus, tad tā nav problēma elektroniskā līmenī.

 

pirms 2 stundām , Delphin teica:

Principā, ja pirms gadiem 20 vel tie "cilvēki-orķestri" varēja būt kaut cik satilpināmi vienā personā (vienalga stulbums manā skatijumā), pa cik tajos laikos IT mūsu ikdienā nebija tik dominējoš kā šodien, tad mūsdienās programētājam reāli būtu jāiziet no Stradiņu universitātei līdz mehāniķiem, pa cik šodien IT projekti ir principā jebkurā no jomām. Kādam tas tiešām liekās reāli sabāžams vienā galvā? :D

Kā nu tur bija … "Illeterate of the 21st Century will not those who cannot read and write, but those cannot learn, unlearn and relearn."

 

Var jau, protams, 18 gados iekārtoties kādā kantorī un līdz 68 gadu vecumam darīt vienu un to pašu (ja ļoti, ļoti, ļoti paveicas). Daudziem tomēr jau pēc 3-5 gadiem iestājas nepanesama rutīna un ļoti spēcīga vēlme kaut ko pamainīt. Kam neiestājas rutīna, tam iestājas objektīva nepieciešamība, jo tas, kas bija nepieciešams pirms tiem 3-5 gadiem, šodien vairs nevienam nav vajadzīgs.

 

pirms 2 stundām , AndrisBB teica:

Tieši Airbusā būs tā ka strādās kādi 20 cilvēki, kas nodefinēs to vajadzību un tad būs viens programmētājs, kurš viņu izpildīs.

Tur nebūs pat viena rindiņa ekstra koda, kurš nav paredzēts.

Un tad būs vēl kādi 10 cilvēki, kas pārbaudīs vai tā vajadzība ir izpildīta un vai tas kods nedara ko nevajadzīgu.

"Airbus A350 software bug forces airlines to turn planes off and on every 149 hours" (visnotaļ svaiga ziņa)

"The Airbus military transport plane that in May crashed in Spain and resulted in the death of four people was apparently brought down due to improperly installed software" (mazliet vecāka ziņa)

Un ir vēl kaudzīte šitādu…

Nabaga "viens programmētājs", kuram, nepārzinot tēmu, tiek uzgrūzta visa atbildība :crazy:

 

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 39 minūtēm , binary teica:

Nabaga "viens programmētājs", kuram, nepārzinot tēmu, tiek uzgrūzta visa atbildība

Tas tak tīri abstrakst piemērs, bet procentuāli tā programmētāju, testētāju un papīra rakstītāju attiecība tāda arī varētu būt.

Tu tak saproti ka @M_J šeit runā par viena programmētāja neizdarību, nezināšanu, nespēju komunicēt un tad viņš piemin Airbusu. Mēģina slīdzināt pirkstu ar p....

Pastrādā ar Airbusu un tad zināsi kāda tur ir birokrātija. Lielākajā daļā gadījuma kautkādu zema līmeņa kodu tur par jaunu raksta ļoti reti, parasti izmanto kautkādas jau viņu pašu bibliotēkas, softwari utt, kas ir 100 reizes testēts līdz nelabumam. Protams kā tavā pieminētajā gadījumā ir arī bugi, bet zināmi bugi.

 

Tak pietiek ar slaveniem piemēriem pasaulē, kur kautkadi overflovi izrausa smagas kļūdas. Kautvai taspats Moon Landers ar integeru overflowu, vai šveiciešu dzelzceļš, kur vilcieni sastāvi nedrīkst būt tieši ar 254 asīm, jo tad iebraucot kautkādā posmā viņi vairs nav redzami un ceļš uzrādās kā brīvs.

 

Viens no piemēriem ir viens open source routers, kuram vajadzēja upgreidot no OpenWRT uz Yocto bazētu buildu. Ja izmanto "veco" kerneli ar visu WRT userspeisu tad viss ok, ja upgreido kerneli, tad ar ok. Bet kad saliek jaunu kerneli kopa ar "jaunu" userspeisu, tad routers vienkārši pārstartējas. Kautkas vienkārši liek PMIC'am restartēt CPU. Notiek tik ļoti reti, ka nav iespējams noteikt kur vaina. Tā rī dzīvo tas rūters ar visu bugu, visdrīzāk līdz mūža galam vai kādam citam upgreidam. 

Link to comment
Share on other sites

pirms 12 stundām , snukurins teica:

Nu tie auto testu softi jau pa lielam ir īsts brīnumu lauks.

 

Jāpiekrīt. Tāda sajūta, ka programētājam tiko kaut kas sanāk, tā uzreiz laiž pasaulē..

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 12 stundām , M_J teica:

Kurš teica, ka nepasūtīja?

Ja tomēr tā fiška bija pasūtīta, bet netika uztaisīta, tad kāpēc gan nesazināties ar programētājiem kas veidoja šo brīnumu un nenorādīt uz nepilnību lai tā tiktu novērsta? Visi esam cilvēki, pārpratumi rodas bieži gan no programētāju, gan no pasūtītāju puses (kā arī jebkurā citā jomā). Tikai dēļ kļūdas esamības pasludināt programētājus par durakiem, liekas kaut kā pārsteidzīgi.

 

Piekrītu te jau minētajam, ka kāds pirkstu ar ko tur jauc, jo nu nevar likt vienā plauktiņā Airbusu un mašīnas diagnostiku. Vienkārši nedodiet Airbusus izstrādāt ciskadminiem, censdamies ietaupīt vel piecīti, bet pieaiciniet attiecīgas kvalifikācijas programētājus ar attiecīgiem diplomiem un pieredzi. Starp citu, lieta ko skolas nekad nespēs iemācīt - vienmēr būs cilvēcisko gļuku faktors, bieži pat uz nopietnām lietām, tas nav ne iemācams, ne labojams. Atcerēsimies - "Noasa šķirstu būvēja amatieris, profesionāļi būvēja Titāniku... ". Vienkārši projektam vajag attiecīgā līmeņa cilvēkus, nevis pieprasīt lai katrs ir cilvēks-orķestris.

 

Liela problēma vel ir cilvēku savstarpējā spēja komunicēt, kas krītās arvien zemāk.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Te nicīgi izteicās par matemātiku, fiziku un ķīmiju. Nu kāpēc gan tādam programmētājam kaut kas tāds būtu jāzina. Kāpēc vispār jādomā par kaut ko tādu, kā tur tās iekārtas barošanas spriegums var mainīties, datu vadu kontakts var pazust, lietotājs sazin ko uz pogām saspiest vai vēl kādi vides apstākļi pamainīties, kas to visu kopējo sistēmu ietekmē.

 

Pavisam prasts piemērs - kaut kāds darbgalds, kas vienā plaknē pārvieto, teiksim, frēzi vai metināmo iekārtu. Prasta kustība par kādām 200 iespējamām distancēm ar kādiem 10 iespējamiem ātrumiem. Un elementāra fizikāla likumsakarība - to visu nevar piestartēt ar maksimālo ātrumu un pirms tā kustība beidzas, tā beidzas pakāpeniski. Tātad, tur vajadzētu zināt kaut kādu minimumu no tādām lietām, kā kustība, inerce un materiālmācība. Tad nu mācot šo nevajadzīgu materiālu, vajadzētu vienu tādu nodaļu ar tiem visiem fizikālajiem un citiem piemēriem un otru, lai nevar pa prasto iemācīties un atstāstīt, turpat uz vietas kaut kādus uz sapratni domātus uzdevumus, vai spēj pamanīt, novērot un pats izdomāt, kas tur jārisina, kādas var būt problēmas.

Tāpat ar visādām ķīmiskās rūpniecības iekārtām, bioreaktoriem, sildītājiem, kuri dati tur ir svarīgi, cik ātri tie mainās, kas ir galvenais un kas otršķirīgs, kādi ir visādi avārijas protokoli.

Un tad izsniedz vērtējumu - labākajā gadījumā apguvis un uztver konkrēto sistēmu īpašības un īpatnības un spēj sev svešās situācijās ātri uztvert galveno un prot to modelēt. Tas vērtējums būtu pašam - ko papildus apgūt vai arī, kas īsti nepadodas un ko vispār nevajag uzņemties un arī darba devējam - šito noliksim viņam zināmu uzdevumu veikšanai, bet šis var piedalīties plānošanā, kā to visu sākt darīt.  

Link to comment
Share on other sites

Jau teicu, ka komunikācija bija, jā, mokoša, man tika stāstīts, ka viss ir tā, kā vajag, ka tā ir dzelžu problēma, ka tur neko nevar izdarīt, ka visiem tā ir, par piemēru minot auto diagnostikas programmas, kur tiešām tā ir. Palika interesanti, vai tiešām tur nekā nevar izdarīt? Izrādījās - kā divus pirkstus ... Rodas jautājums - tad kāpēc tik daudzās auto diagnostikas programmās, gadu gadiem, no versijas uz versiju tā problēma atkārtojas? Man palika iespaids, arī šeit forumā, ka tas ir kaut kāds tāds programmētāju stils - kaut ko pasludināt par dzelžu problēmu un vienkārši nerisināt. Runājot par dažādu uzdevumu risināšanu par piemēru varu minēt, kā apstrādāt signālu no induktīvā apgriezienu devēja. Signāla līmenis mainās plašās robežās - no volta daļām, motora startēšanas brīdī, līdz desmitiem voltu, kad motors griežas uz maksimālajiem apgriezieniem. Pie tam startēšanas brīdī uz vājā signāla var klāties dažādi traucējumi, piemēram, no startera. Šī signāla primāro apstrādi var un vajag veikt dzelžu līmenī, bet tos pašus traucējumus no startera ir vieglāk un efektīvāk noņemt programmas līmenī. Ja netaisītu to programmu pats, programmetājs man atkal stāstītu, ka to nevar izdarīt un man nāktos lodēt krietni sarežģītākas signāla apstrādes ķēdes. Protams, viņam tā ir vieglāk apstrādāt to apgriezienu signālu, kad procesora ieejā tiek padots tīrs meandrs, bez kādām traucējumu "adatiņām".

p.s. un tāpēc rodas jautājums - vai visos gadījumos, kad tiek pasludināts, ka lidmašīnu nogāza "tie stulbie piloti" (Riodežaneiro - Parize, Germanwings katastrofa), tas tiešām tā bija? It īpši, ja iedomājas kādi miljardi tiktu pakāsti, ja izrādītos, ka lidmašīnu nogāza kļūdains softs. Un kas tagad notiek ar jaunajiem Boeingiem?

Labots - M_J
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Un tad vēl - tie gatavie, citu izstrādātie risinājumi un protokoli. 99 gadījumos no simta gan jau ka derēs. Un tanī vienā gadījumā tam izstrādātājam tikai liksies, ka te darbojas tas princips, kādēļ tas standarts ir jālieto, bet kaut kādu specifisku īpatnību un īpašību dēļ tā nebūs - tur vajadzēja paredzēt tieši 1 vai 2 blakusfaktorus. Un sistēma nedarbosies vispār vai arī kaut kādā būtiskā situācijā izmetīs tādu kļūdu, ka pēc tam būs ko ilgi atcerēties.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 49 minūtēm , Raimonds1 teica:

visādām ķīmiskās rūpniecības iekārtām, bioreaktoriem, sildītājiem, kuri dati tur ir svarīgi

Es jau teicu

pirms 2 stundām , Delphin teica:

Vienkārši nedodiet Airbusus izstrādāt ciskadminiem, censdamies ietaupīt vel piecīti, bet pieaiciniet attiecīgas kvalifikācijas programētājus ar attiecīgiem diplomiem un pieredzi.

Bet kapēc ciskadminam, jeb kaut kādiem mājaslapeļu rakstītājiem būtu jānodzen jaunībā gadi uz zināšanām par kaut kādām ķīmiskās rūpniecības sistēmām? Kam ir ambīcijas uz ko tādu, tiem karogs rokā, uz priekšu. Bet ja vēlies būt un palikt savu mūžu pie lapeļu līmeņa, kāda iespēja (par pašmācību jeb kursiem ar mistisku izcelsmi, šoreiz nav runa, bet kur izglītība kam tādam?) dabūt uz šādu līmeni izglītību?

Stulbums ir tajā, ka nav vidusceļa tiem kuri grib tikai lapeļot, bet darīt to pietiekami kvalitatīvi (PHP nepiesienieties, lapeles par piemēru paņēmu). Nav kvalifikāciju dažādība LV, ir tikai 1) tādi kam ir diploms 2) tādi kam nav diploms ar pilnās šņagas programu. Tas ir nonsens un atbaida diezgan daudzus jaunos, kas ne līdz tam augstajam līmenim, tomēr būtu gribējuši mācīties, pie kam viena daļa pat visai veiksmīgi to pabeigtu.

 

Pirms 57 minūtēm , M_J teica:

man tika stāstīts, ka viss ir tā, kā vajag, ka tā ir dzelžu problēma, ka tur neko nevar izdarīt, ka visiem tā ir, par piemēru minot auto diagnostikas programmas, kur tiešām tā ir. Palika interesanti, vai tiešām tur nekā nevar izdarīt? Izrādījās - kā divus pirkstus ...

Tad 2 iespējas:

1) Tiešām nav paveicies ar konkrētajiem programētājiem

2) Viņiem tika maksāts niecīgs cipars un attiecīgi viņi tikai formāli ieinteresēti problēmu tālākā risināšanā (es gan šo sugu nesaprotu, jo ja reiz nemaksā cik gribi, tad atsaki un nesāc nemaz darīt).

 

Pirms 59 minūtēm , M_J teica:

Rodas jautājums - tad kāpēc tik daudzās auto diagnostikas programmās, gadu gadiem, no versijas uz versiju tā problēma atkārtojas? Man palika iespaids, arī šeit forumā, ka tas ir kaut kāds tāds programmētāju stils - kaut ko pasludināt par dzelžu problēmu un vienkārši nerisināt.

Kas to lai zin, bet pilnībā iespējams, ka tas vienkārši ir kādam bizness, risināt šo "problēmu" par atsevišķu piķi. Izklausās pec kā līdzīga, kā nesen ar e-veselību, kura regulāri nokārās vismaz gadu...

Link to comment
Share on other sites

Pirms 45 minūtēm , Delphin teica:

Stulbums ir tajā, ka nav vidusceļa

Vai tad programmēšanu māca tikai augstskolās. Ir taču tehnikumi, arodskolas ar atbilstošām programmām. Kāpēc tādu variantu neapskati? Tur visdrīzāk neliks mācīties tādu «šņagu» kā augstākā matemātika, ķīmija...

Man diviem pazīstamiem dēli pabeidza IT tehnikumus, viens no viņiem, tieši programmēšanā arī strādā.

Link to comment
Share on other sites

Par to kas tagad ir/nav pieejams es maz ko zinu, jo sen tas laiks pagājis, bet nu tajos tālajos laikos nebija tādu tehnikumu ar IT. Ja tagad ir - tad tas ir apsveicami.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 14 minūtēm , Delphin teica:

bet nu tajos tālajos laikos

«Tajos tālajos laikos» viena mana klasesbiedrene izmācījās LVU par programmētāju, profesijā nestrādā, nezinu, varbūt uzreiz pēc augstskolas īsu brīdi pastrādāja, pagājušā gadā viņu tiku saticis, parunājām par vis kaut ko, kā jau sen neredzējušies, cita starpā uzprasīju par viņas IT izglītību, vai nedomā pielietot, viņa pasmējās - tas, ko viņai toreiz (80ie gadi) mācīja, mūsdienās nekam neder.

Labots - vvv
Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , vvv teica:

tas, ko viņai toreiz (80ie gadi) mācīja, mūsdienās nekam neder.

Tas ir diezgan reāli, lai gan tajos tālajos pa tēmu ko vispār mācija - ASM/C/C++... nekā diži daudz jau nebija. Mūra likums un attīstība principā, ir ātrāka nekā cilvēce tai tiek diemžēl līdzi. Bet tajos pašos "neatkarības" laikos, sakarīgākie programētāji LV bija tie, kuri bija piedzīvojuši visas Melnās Govis, utml lampu brīnumus, pašiem īsti nebija tādas IT izglītības, bet bija pieredze un radoša domāšana + gatavība adaptēties situācijām. Mūsdienās no tām augstskolām iznāk pirksti gaisā, citi pat tās zināšanas iekaluši, bet domāt tā ar nav iemācijušies, tāpat ar apjēgu - uz ko pats esi/neesi spējīgs, ir problēmas, paškritikas principā nav. Viņiem ir diplomi, supervaņi, vienīgi apenes nav pa virsu uzvilkuši. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , Delphin teica:

Mūsdienās no tām augstskolām iznāk pirksti gaisā, citi pat tās zināšanas iekaluši, bet domāt tā ar nav iemācijušies, tāpat ar apjēgu - uz ko pats esi/neesi spējīgs, ir problēmas, paškritikas principā nav. Viņiem ir diplomi, supervaņi, vienīgi apenes nav pa virsu uzvilkuši.

Nu nezinu. Tu tā izsakies, it kā atrastos vietā, kur tikai par augstskolas diploma esamību maksā algu.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Un vēl stāsta te, ka psiholoģija neesot vajadzīga.

Ko ar tādu attieksmi var ražot?

Link to comment
Share on other sites

@Raimonds1, tur ne psiholoģija jāpasniedz, bet pie psihiatra jāved, kas ne tuvu nav viens un tas pats. :mrgreen2:


Ja nopietni, tad to attieksmi jau pa lielam sīkajiem iedveš tieši tā pati augstskola - diploms tas būs tik kruta, ka Tu nu varēsi.... jā, nu ko viņi īsti varēs, kad knapi slapš aiz auss,  tiko no skolas iznākuši, ar pieredzi praktiski 0? Savukārt tie kas reāli arī paralēli studijām prakstiski ko mēģina darīt un iegūst pieredzi, principā daudz vairāk par studijām iegūst no praktiskās darīšanas, diploms tur ir gandrīz offtopic.

Link to comment
Share on other sites

Ko tu naidojies uz augstskolu beidzējiem. Tie ar diplomiem tevi abižo? Vai augstskolas beidzējs tiek samaitāts un tagad tik psihiatrija var viņu labot? Drīzāk otrādi, augstskola atver acis uz to, ka nozarē noderīgo zināšanu apjoms ir milzīgs, ja varbūt pirms augstskolas kāds domā, ka es kruts, es daudz ko varu, daudz ko zinu..., tad izejot cauri augstskolai tāds apjēdz, ka viņš nemaz tik kruts nav... Bija vienu laiku darba kolēģis, kurš studēja, klusītēm augstskolu pabeidza, diplomu dabūja, neviens nekādu viņa attieksmes maiņu nepamanīja, tik tas gan bija acīmredzami, ka darbā studijās iegūtās zināšanas viņam labi noderēja.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 33 minūtēm , vvv teica:

Ko tu naidojies uz augstskolu beidzējiem. Tie ar diplomiem tevi abižo?

Es nenaidojos vispār, bet diskusija iet par augstskolu piedāvājumu/rezultātu, nevis par riebumu pret augstskolu beidzējiem kā tādiem. "Idiotu nav daudz, bet tie stratēģiski ir izvietoti tā lai būtu atrodami ik uz soļa". Man ir gana bijusi saskare ar pirksti gaisā, zaļknābjiem, bet tapēc nav tā, ka es uzskatītu pilnīgi visus  par idiotiem, kas beidz augstskolas. Vienkārši ja reiz runa - kāpēc to vispār vajag, tad te arī cilvēki saliek savus viedokļus/argumentus/pieredzi. Sausais atlikums - augstskolas vajag, bet ne jau ar principu - "vai nu princesi, vai neko". Ir jābūt arī kādam vidusceļam, ko cik nopratu, ir ieviesuši. 

Starp citu, vieni no lielākajiem blatotājiem nāk tieši no IT nozares, ko te jau daļēji pieminēja @M_J. Kapēc tas tā strādā - nav ne mazākās nojausmas, varbūt tapēc, ka tālajos laikos tas bija kas mēmi kruts un tā sfēra nav apjēgusi, ka ne ar ko krutāka mūsdienās nav par visām pārējām (aizgulējušies pasniedzēji un universitāšu karma kā tāda...). Citās jomās arī blatotāji protams atradīsies, bet nu ne tuvu IT mērogam.

@ieleja, atbilde pieņemta, atbilde nepareiza :D, ja šodien būtu tādi paši apstākļi kā toreiz un man būtu jāizšķirās par iet/neiet - nu neietu deldēt krēslus un piebāzt galvu ar sviestu ko negrasos nekad ne tuvumā pielietot. Diezin vai es 60 gados palektos no prieka "wow! Beidzot varu ko darīt ar augstāko matemātiku, ka nu man 4 gadi murga rentējas...". Priekš tam man ir smadzenes lai tās lietotu kad apstākļi prasa risināt situāciju, meklētu izeju, ja vajadzīgs - mācītos/iedziļinātos attiecīga pasākuma vajadzībām vajadzīgās lietās. nevis ar tādām zināšanām jebkurai dzīves situācijai staigātu jau no 20 gadu vecuma. Galva nav miskaste.

Pagājis pietiekami ilgs laiks un varu pievienoties tiem kas te teica - nu nav šo gadu desmitu laikā man bijusi vajadzība ne pec tās padziļinātās ķīmijas, ne pec augstākās matemātikas. Man galīgi neinteresē kā aizrakstīt tāfeli ar formulām, es negrasijos programēt raķeti misijai pie citplanētiešiem.

 

 

Labots - Delphin
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 6 stundām , vvv teica:

Vai tad programmēšanu māca tikai augstskolās. Ir taču tehnikumi, arodskolas ar atbilstošām programmām. Kāpēc tādu variantu neapskati? Tur visdrīzāk neliks mācīties tādu «šņagu» kā augstākā matemātika, ķīmija...

Man diviem pazīstamiem dēli pabeidza IT tehnikumus, viens no viņiem, tieši programmēšanā arī strādā.

Pirms kādiem 15-20 gadiem pēc pamatskolas aizgāju uz tehnikumu - RTU LMZTK (jeb Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas mācību zinātniski tehniskais komplekss). Precīzu programmas nosaukumu neatceros, bet nu "datoriķi" (angliski - "Technician of applied computer programs"). Mācīja algoritmus, programmēšanu, gan jau no datortīkliem arī kaut kas bija. Un, protams, komplektā arī "šņaga", tai skaitā ķīmija, augstākā matemātika.

 

Tagad kaut kas ir mainījies? Tehnikumos vairs nemāca vidusskolas vielu?

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Problēma jau nav tur, ka nav bijusi vajadzība, bet gan tur, ka kāds deleģē vai pats uzņemas kādu darbiņu, kur tās zināšanas noderētu, paņem kaut kādu gatavu risinājumu, ieliek tajā programmā un tas viss nestrādā nemaz vai strādā slikti.

Nu kā var dabūt gatavu to 2000-šā gada problēmu? Kā ar šiem piemēriem

pirms 21 stundām , AndrisBB teica:

Tak pietiek ar slaveniem piemēriem pasaulē, kur kautkadi overflovi izrausa smagas kļūdas. Kautvai taspats Moon Landers ar integeru overflowu, vai šveiciešu dzelzceļš, kur vilcieni sastāvi nedrīkst būt tieši ar 254 asīm, jo tad iebraucot kautkādā posmā viņi vairs nav redzami un ceļš uzrādās kā brīvs.

 

pirms 22 stundām , binary teica:

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , binary teica:

Tagad kaut kas ir mainījies? Tehnikumos vairs nemāca vidusskolas vielu?

Protams, ka māca, ja tehnikumā iestājies pēc pamatskolas, vidējās izglītības pakāpei ir kaut kāds nepieciešamais apjoms. Bet ir tehnikumos programmas arī tiem, kuri vidusskolu pabeiguši, tad nu tādās programmās vidusskolai paredzētā viela visdrīzāk nebūs.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 51 minūtēm , Delphin teica:

nu nav šo gadu desmitu laikā man bijusi vajadzība ne pec tās padziļinātās ķīmijas, ne pec augstākās matemātikas.

Lielākā daļa spečuku varētu teikt tāpat. Varbūt tikai mazam procentam ir bijusi vajadzība, varbūt nozares zinātnē strādājošiem, varbūt tādiem, kas dziļi nospecializējušies...

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , vvv teica:

Lielākā daļa spečuku varētu teikt tāpat. Varbūt tikai mazam procentam ir bijusi vajadzība, varbūt nozares zinātnē strādājošiem, varbūt tādiem, kas dziļi nospecializējušies...

To jau es arī teicu, lielākā daļa tikuntā beigās raksta kautkādus JavaScriptu, php vai Csharpus. Kam viņiem tā ķīmija vai pat zināšanas par kautkādiem advancētiem algoritmiem īsti nav skaidrs. Pat ja pēc 10 gadiem pienāks tāds brīdis, tad tāpat neatcerēsies neko. Ja tiešām vajadzēs, tad iemācīsies, kad vajadzēs.

Drīzāk tiem JavaScriptistiem vairāk noderētu kautkādas pamatzināsanas dizainā, lietotājinterfeisā utt. 

Tie kas plāno iesaistīties tīri desktopa vai web izstrādē tikuntā to ķīmiju nemācīsies, nomuļļās kautkau lai nokārtotu un viss. Tāpat kāu autors, pat galadarbu negrib rakstīt :D

Kas grib strādāt zemāka līmeņa programmatūrā, automātikā, embedded sistēmās, tie lai meklē specializētākus kursus, tur ari elektroniku lai pamācās utt.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Andri, tu gāji cauri gan Latvijas gan Anglijas augstskolai. Salīdzinoši, cik daudz no fundamentālajām zinātnēm jāapgūst LV un UK augstskolā?

Link to comment
Share on other sites

Drošivien ka jāsāk ar to ka parasti lielajās pilsētās ir divas (citās ir vairākas) pamatuniversitātes.

Viena kas ir vairāk tāda akadēmisku novirzienu piemēram Bristol University. Nav tas labākais piemērs, jo ir diezgan snobiska, ja nenāk no privātskolām vai nav ekselenti eksāmenu rezultāti vai nespēj sevi ļoti labi pasniegt intervijā, tad būs grūti tikt iekšā. Bet kotējas ļoti augstu reitingos, ļoti spēcigs izpētes centrs utt.Viena no top universitātem pasaulē. Būtībā ekselenta universitāte, ja gribas iet tālāk par bakalauru. Populāra arī biezo vidū (no privātskolām), kuri netiek Kembridžā vai Oksfordā. Bet tie parasti nestudē eksaktos priekšmetus vai arī neiet aukstāk pa maģistru.

Otra parasti ir plebejiem domātā, Bristolē tā ir UWE (Universit of West of England). Pārsvarā orientējas uz tādām programmām, kas sagatavo darbam. Lielākā daļa studentu mācās bakalaurus un viss, ir protams maģīstri un doktori, bet ne tādā daudzumā kā Bristoles universitātē. Ir lielākais Anglijā un manliekas arī Eiropā robotikas centrs (daudz kursu sadarbībā ar Airbusu, RollsRoyce (militāro), tad tur viņi pa taisno nonāk arī darbā ), ir Compizītu centrs, kas arī lielākais Anglijā (Daudz F1 komandas tur darbojas) utt. 

 

Ja runā par to vai programmētāji mācās matemātiku un ķimiju, tad nē. Vari apskatīt kautvai Computer Science lapas, UWE aprakstā tie modļi tādi arī ir, kādi 5 - 6 pa gadu (apskaties zem structure). Ir programmēšana, software engineerings utt. Mazliet pārsteigts esu ka Bristoles universitāte neliek matemātiku.

 https://courses.uwe.ac.uk/G400/computer-science

https://www.bris.ac.uk/unit-programme-catalogue/RouteStructure.jsa?byCohort=N&cohort=Y&routeLevelCode=1&ayrCode=20%2F21&modeOfStudyCode=Full+Time&programmeCode=4COSC006U

 

Protams iekš UWE tur ir vēl kādi 10 citi novirzieni. Tie kas jau uz robežas starp Embedded un Elektronikas inžinieriem, tiem gan ir matemātika, bet tas saprotams, jo elektronikā bez tās neko nepadarīsi. Kursiem kas vairāk ir uz Web orientēti, tiem būs vairāk dizains klāt, kautkāda grafikas apstrāde.

 

Es mācijos Computing for Embedded Systems. Matemātika, etc. nebij. Moduļi ļoti specifiski, tur pieņemsim par draiveriem vai mikrokontrolieriem, C/C++, FPGA, komunikācijas, šistas no robotikas utt. Daudz reālu labaratorijas darbu, jāstrādā piemēram pie kerneļa. Parasti strādā grupā pieņemsim, lai ieviestu tur kautkādu funkcionalitāti - memory manadžementu (viņiem ir pašiem savs kernels, kurš iesākumā ir diezgan primitīvs, tad darīt tur ir daudz ko). Tad līdz gada beigām kamēr katra grupa darbojas pie savas daļas jau sanāk tīri letojama OS. FreeRTOS piemēram izveidoja čalis kas mācijās to pašu programmu un sāka viņš viņu universitātē, tagad tā OS ir faktiski industrijas standarts uz mikrokontrolieriem.

Daži tādi vispārīgāki moduļi pārklājas ar Compuning vai Computing science.

 

RTU protams pirmajā gadā gandrīz vispār neko saistītu ar nozari nemāca (vismaz nemācija, varbūt tagad kas mainijies). Neatceros vairs, bij laikam tik ievads elektronikā, vai pat tas bij otrajā gadā. Pirmais gads tā arī paiet - matemātika, ķīmija, fizika, materiālzinātnes, ekonomika, valodas, ētika utt. 

 

 

Labots - AndrisBB
  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Vēl jau arī tas ka pabeidzot te piešķir klases - 1st, 2.1, 2.2. Es pabeidzu ar 1st kā viens no labākajiem (iespējams pat labākais).

Ar kautko zemāku par 2.1 būs grūti pat tikt uz intervijām daudzmaz normālās vietās, labās vietas parasti prasa 1.st. Tapēc mācoties ar domu ka tik nokārtot, pēctam pie laba darba netikt.

Galadarbu arī būs pagrūti nopirkt, jo katru nedēlu vai vismaz reizi divās ir jātiekas ar supervaizeri, lai pārunnātu progressu, atrādītu kas padarīts, izrunātu ko darīs tālāk utt.

Kautkur pa vidam 2 rezies jāiesniedz jau puspabeigtais darbs, lai profesors (man gan bij viens PhD students) varētu uzrakstīt feedbaku, kas jāuzlabo, kas viņam patīk, kas nē.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...