Jump to content

Nepieciešams programmētājs (nobeiguma darbs)


Martins26
 Share

Recommended Posts

pirms 2 stundām , Delphin teica:

Fizika, Ok, kaut cik saprotama nafig vel vajadzīga.

Statistika - Kas tas tāds?

Linalgebra - Kas tas tāds?

Analītiskā ģeometrija - Kas tas tāds?

Matemātiskā loģika - Jā šis arī vel saprotams kapēc vajadzīgs, jo tajā vecumā vel vajag arī smadzenes patrenēt, praksē diez vai ko lietos (Cik saprotu @usver var padalīties pieredzē, vai nācies l;ietot ko no visa šī).

Brīnos, ka fizika netrāpīja zem: "Kas tas tāds", bet tikai zem "kaut cik saprotama nafig vēl vajadzīga". Par to "kaut cik saprotama" gan šaubos, bet "nafig vēl vajadzīga" gan šķiet ka nāk no sirds. Man ir grūti iedomāties, ko var programmēt ar tādu zināšanu bagāžu. Gan jau autors pa druskai no visa tīri intuitīvi tomēr pielieto, nezinot, kas tas ir, pats neapzinoties, ka to dara. Vienkāršas grāmatvežu lietas ar tādu pieeju gan jau kaut kā sanāk. Bet pie sarežģītākām lietām, kā piemēram  darbības ar 2D, vai, pasarg Dievs, 3D modeļiem, balss, attēla vai teksta atpazīšana, procesu vadība tāds programmētājs visdrīzāk nekad neķersies.

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Ka jau te tāds sulīgs off-topiks aizgāja:

 

Augstākā izglītība Latvijā ir produkts (bizness), kamēr maksātāji/noteicēji būs padumjajā laikā augušie, tikmēr slauks viņus kamēr sausus izslauks (un budžeta vietas no valsts €) ciniskie dekāni... Kvalitātes nekādas, piemērošanās darba tirgus vajadzībām un prognozēm nekādas, kāpēc lai iespringtu ja paps ar mammu tāpat aizdzīs uz universitāti savādāk tak krievu armijā paņems...

Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , usver teica:

Kas traucē vēl 2..3..4 gadus paturpināt tādā stilā?

 

Tas, ka lai dzīvē kaut ko sasniegtu, vajag laiku un tā vienkārši nolaist podā kaut divus gadus nav prātīgi! 

Pa tiem diviem gadiem var daudz ko prātīgu iemācīties, iegūt pieredzi, naudu nopelnīt nevis tērēt vecāku vai vēl labāk ielīst studiju kredītā! 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Ronalds teica:

Tas, ka lai dzīvē kaut ko sasniegtu, vajag laiku un tā vienkārši nolaist podā kaut divus gadus nav prātīgi! 

Pa tiem diviem gadiem var daudz ko prātīgu iemācīties, iegūt pieredzi, naudu nopelnīt

 

Dots: students, kurš mācās, visticamāk, LU neklātienē, hroniski nespēj izpildīt mājasdarbus (ieej profilā - tur viss sastāv no "kurš var uztaisīt man.."), un iespējams, ka vēl joprojām 3 gadu laikā nav sapratis, ka internetveikalus netaisa iekš C++.

 

Pagriežam laiku atpakaļ par gadiem 3, nu topikstārteris ir jauns puika, kurš nupat pabeidzis vidusskolu, un ar vidusskolas diplomu zobos grib kļūt bagāts ar IT palīdzību.

 

Ronalda piedāvātais scenārijs augstskolas vietā? 

Bitkoini neskaitās :D

Link to comment
Share on other sites

Prakse, kaut vai par 6inieku IT firmā, ka tik praksē redzēt kā "IT" strādā, jo tuvāk pie lietām jo labāk, bet der jebkāds amats ka tik redzētu kā reāli lietas notiek.... Pat ja pēc pāris mēnešiem sapratīs ka nav tas ko grib dzīvē darīt, labāk pusgads pa velti nekā 3 gadi pa senču/valsts naudu....

 

Tas būtu pirms gadiem 3, a tagad ieteiktu pārāk uz tīru IT neskatīties. Ir uzpūsts baigais burbulis, ar it startapiem, koiniem, online mārketingu, big data, utt. Viss kam piekarina klāt birku "IT" uz šo brīdi ir nenormāli pārvērtēts, primāri tas attiecās uz uzņēmumu vērtību (galvenokārt startapi bet arī lielās "teh" kompānijas kā netflix vai amazon), it sevišķi reālās pelnītspējas kontekstā (dotcom nr. 2), bet kad plīsīs burbulis prosta "programmētāji" uz katra stūra mētāsies,  tāpēc tagad uz "programmēšanu" ieteiktu skatīties tikai ļoti ciešā sasaistē ar hardware, robotiku piemēram... Tam takā nākotne vēl gaiša izskatās...

Link to comment
Share on other sites

pirms 7 stundām , usver teica:

Ronalda piedāvātais scenārijs augstskolas vietā? 

 

IT ir diezgan plaša joma. Pieņemsim ka grib čalis kļūt par par programmētāju. 

 

Jau videnes laikā sākam pašmācības ceļa apgūt programmēšanu. No sākuma pat konkrētā valoda nav svarīga. Apgūstam kas ir algoritms, mainīgais, cikls, funkcija. utt utjp.

Pēc tam mēģinām taisīt kaut ko nosacīti lietderīgu. Spēlīti uz androīda, vienkāršu datu bāzi, kādu web projektu, kaut ko uz mikro kontroliera - tie tagad maksā kapeikas! 

Ir takš pilns internets mācību materiālu, piemēru online un parasto kursu - vajag tik rakt! 

 

Pēc videnes sadarīto zobos un meklējam firmu kurai vajag praktikantus. Skaidrs ka sākumā maksās maz vai pat nemaz. Bet ja parādīs, ka jēdz programmēt, apgūs izstrādes vidi kur uzņēmums lieto, pēc pāris gadiem kļūs par programmētāju ar pieredzi un pieklājīgu algu. Kamēr vienaudži deldēs skolas solu, tērēs vecāku naudu un/vai līdīs parādos,

 

Šo shēmu var pielietot ari vēlāk! Man viens paziņa šādi kļuva par androīd programmētāju.  Sākumā hobija līmenī lipināja spēlītes un mēģināja visādas mahinācijas iekš google play. 

 

Link to comment
Share on other sites

Bez iepriekš uzskaitītajām matemātikas zināšanām tas būs tikai programmētāja izstrādājums. Grāmatvedības sistēmas un kaut kādi webi maximums ko tāds spēj. Tādi piesārņo pasauli ar neefektīvu, caurumaina un grūti uzturama koda veidojumiem.

Link to comment
Share on other sites

pirms 13 stundām , M_J teica:

Bet pie sarežģītākām lietām, kā piemēram  darbības ar 2D, vai, pasarg Dievs, 3D modeļiem, balss, attēla vai teksta atpazīšana, procesu vadība tāds programmētājs visdrīzāk nekad neķersies.

 

Te jau ir tas - princesi, vai neko, jo vidusceļa uz manis minēto nav (vismaz tolaik nebija). Grūti iedomāties kur siskadmins grūdīs tās pārākās zināšanas 3D izstrādē.... utml.

pirms 15 stundām , Delphin teica:

vienkāršu siskadminu (piemēram).4 gadus no dzīves norakstīt tēmām no kurām pielietosi labi ja 1/10, man arī tolaik likās daudz.

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 52 minūtēm , Delphin teica:

Grūti iedomāties kur siskadmins grūdīs tās pārākās zināšanas 3D izstrādē

Bet ja apniks būt par sisadminu un gribēsies ko interesantāku? Pēc sevis varu teikt - paldies augstskolai, ka piespieda apgūt vismaz kaut ko no tā "offtopics", "kas man nekad dzīvē nebūs vajadzīgs". Pats es tobrīd biju par stulbu, lai spētu atšķirt vajadzīgo no nevajadzīgā. Ja tad man būtu brīva izvēle, to vien darītu, kā lodētu visādas shēmiņas, īsti nesaprotot, kā tās strādā, un tādā līmenī arī paliktu. Zinu vairākus tādus, žēl skatīties kā viņi reizēm izmisīgi ar kļūdu un mēģinājumu metodi laužas atvērtās durvīs, kad problēmai ir jau gatavs elegants risinājums, bet tas parasa mazliet no tā "kas man nekad dzīvē nebūs vajadzīgs". Žēl ka tad nebiju centīgāks students, jo pašmācībā, paralēli darbam un bez sistēmas jebko apgūt ir krietni ķēpīgāk. Bet tas jau laikam ir grābeklis, uz kura katram pašam jāuzkāpj.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , e = d teica:

Bez iepriekš uzskaitītajām matemātikas zināšanām

Cik esmu programmējis, man nekad, NEKAS no augstākās matemātikas nav noderējis! 

Ja ir uzdevums, kur vajag piemēram integrāļus rēķināt, tam visam jau sen kā ir gatavas bibliotēkas! Nav velosipēds par jaunu jāizgudro! 

 

pirms 1 stundas , e = d teica:

Tādi piesārņo pasauli ar neefektīvu, caurumaina un grūti uzturama koda veidojumiem.

Kāds sakars koda kvalitātei ir skars ar matemātiku vai universitāti kur to nemāca???

Ir pilns internets ar materiāliem kā rakstīt sakarīgu un lasāmu kodu! Manā praksē tieši lielie teorētiķi ar augstāko izglītību nelasāmu kodu veido!

Pirms 23 minūtēm , M_J teica:

Zinu vairākus tādus, žēl skatīties kā viņi reizēm izmisīgi ar kļūdu un mēģinājumu metodi laužas atvērtās durvīs, kad problēmai ir jau gatavs elegants risinājums,

Šeit problēma nav formālās izglītības trūkums, bet gan fakts ka cilvēks nemāk atrast informāciju! Nav sapratis, ka nav ko atvērtās durvīs jālaužas! Un šo augstskolās kā reizi nemāca!

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 32 minūtēm , Ronalds teica:

man nekad, NEKAS no augstākās matemātikas nav noderējis!

Vienkārši neesi pamanījis.

  • Patīk 1
  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 52 minūtēm , Ronalds teica:

Ja ir uzdevums, kur vajag piemēram integrāļus rēķināt, tam visam jau sen kā ir gatavas bibliotēkas! Nav velosipēds par jaunu jāizgudro! 

 Bet kā nonākt līdz tām integrāļu bibliotēkām, ja cilvēks vispār nezina, kas tas integrālis ir, un ir izmantojams konkrētā uzdevuma risināšanai?

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , M_J teica:

Bet ja apniks būt par sisadminu un gribēsies ko interesantāku?

Vienmēr ir iespēja celt kvalifikāciju un mācīties tālāk. Nevis obligāti spiest sākumā pilno raķešzinātni.

 

pirms 1 stundas , M_J teica:

Zinu vairākus tādus, žēl skatīties kā viņi reizēm izmisīgi ar kļūdu un mēģinājumu metodi laužas atvērtās durvīs, kad problēmai ir jau gatavs elegants risinājums, bet tas parasa mazliet no tā "kas man nekad dzīvē nebūs vajadzīgs". 

1) Tas nav izglītības, bet vairāk loģiskās domāšanas trūkums.

2) Mana pieredze ir līdzīga kā @Ronalds - bieži tieši tie gudrības pārmācijušies filazofi parastu problēmas risinājumu pārtaisa raķešzinātnē, kurā savukārt pec tam sāk meklēt papildius trūkumus.... vienkārši atrisināta problēma ir "sux". Šiten tiešām - aspiranti jopanie, jo no pasūtītāja iekāš par vienkāršas problēmas risinājumu kā par mega darbu pie kura sēdējuši, mocijušies.... kaut kāda pašapmierināšanās un augstskolā atsēdēto gadu lietderības meklēšana.

Ko daba nav devusi, to skola neiemācīs, ja cilvēks ir zināšanas iekalis, nevis iemācijies domāt, tad tur neviena augstākā izglītība nepalīdzēs. Cik dzirdams par mūsu augstskolām vispār - tad tās programas ir tādas, ka var jau paņemt vienkārši un nosaukt programu par "augstākā izglītība", likvidējot visas esošās, un mācīt vienkārši pilnīgi visiem visu šņagu, jo tad nu gan tie būs īstie masķeri, tie rubīs fišku (ta staigājoši pirkstu mētātāji un mākoņu bīdītāji, "kas der visam, tas neder nekam").

 

 

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Liam Ethernety

Šobrīd tepat Rīgā strādāju par programmētāju, nu jā, ir tikai vidējā izglītība, bet par karjeru nevar sūdzēties. Šobrīd mans kods ne ar ko neatšķiras no tā, ko pie blakus galda raksta bakalaurs vai bišķi tālāk maģistrs. Pilnīgi ne ar ko. Ne nu tie divi prot labāk optimizēt ātrdarbību, ne nu viņiem gadītos mazāk bugu, ne kā. Nav nekādas atšķirības. Ķipa viņi pieļaus mazāk kļūdu arhitektūrā, labāk strukturizēs projektu? Ja tā arī būs, tad ne jau nu tāpēc, ka bijuši augstskolā.

Link to comment
Share on other sites

Te nu jāpiekrīt @Delphin un @Ronalds

Kad mācijos RTU Telekomunikācijas, tad arī nācās mācīties daudz un dažādas bezjēdzīgas lietas. Ok, saprotu, ka matemtika vajadziga tajā nozarē, jo bij elektronika utt, bet kam ķīmija, ekonomika?

Lieka laika, resursu un enerģijas tērēšana. Gatavo "jack of all trades master of none", kautko apgrābsta no visām pusēm, bet tā īsti pa lielam neko nemāk, it īpaši programētāji.

 

Mācijos Bristolē universitātē un nebij neviena nesaistīta priekšmeta, nebij ne matemātikas, ne ķīmijas ne ekonomikas (varēja gan kautkādus biznesa moduļus paņemt, kur bij jāizstrādā produkts un jāvirza ideja, biznesa plāns utt). Toties tapēc ka programma bij embedded systems, tad Linux netika "apgrābstīts" ka te daudzi saka, bet tā bij vienīgā OS kurā visi strādāja. Moduļi pārsvarā bij ļoti specifiski un ar izvēlēto novirzienu saistīti, vai nu tas bij par FPGA, vainu kerneli, vai nu draiveri, vainu networkings (kur reāli paši implementējām TCP staku) utt.

Protams citas programmas vairāk orientējas uz visādām weblapām, applikācijām, daudz un dažādas programmas game deviem utt.

 

Tad beigās kas ir labāk, sagatavot baru ar programmētājiem, kas pa lielam neko nemāk, universitātēs laiku iztērējuši cīnoties ar ķīmiju un vēl pavadīs ntos gadus junior pozīcijās, vai tomēr kādu kas var uzreiz daudzmaz jau strādāt.

 

99.9% laika programmētājam nekāda aukstākā matemātika nav vajadzīga, un ja pienāks brīdis kad būs vajadzīga tad atradīs matemātiķi kas problēmu atrisinās.

Man pa šiem gadiem nekad nekas īpaši nav bijis jārēķina, varbūt kautkādas matricas tikai, kur hardwarē parveidot RGB uz UYVY, matrica, lai izmainītu kontrastu. Nedaudz sanāca pačakarēties ar Quaternion aprēķiniem priekš kameru lenķiem.

Tas ka matricas biju mācijies pirmstam nedava neko, jo protams, ka neko no tā visa neatcerējos un nācās visu lasīt un studēt par jaunu. Ar 3D problēmu tā arī patstāvigi līdz galam netiku, bet atradām matemātiķi, kas atnāca un izskaidroja kā to atrisināt. 

 

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Delphin teica:

Vienmēr ir iespēja celt kvalifikāciju un mācīties tālāk. Nevis obligāti spiest sākumā pilno raķešzinātni.

Nē, ne vienmēr ir tāda iespēja. Lai būtu tāda iespēja, vajag šādus tādus resursus - brīvo laiku un brīvas finanses.

 

Manuprāt, visa tā mācīšanās un studēšana pa lielam nevis dod zināšanas, bet ievirza domāšanu un iepazīstina ar dažādām jomām, dažādām lietām, dažādām pieejām. Tā pati fizika - ikdienā it kā fiziku nepielietoju, toties ir saprašana, kāpēc uzgriezni vieglāk pievilkt nevis ar 10cm garu, bet ar 20cm garu atslēgu. Un ir saprašana, kāpēc reiz salauzu pirksta falangu, mainot mašīnai riteni.

 

Pirms 13 minūtēm , AndrisBB teica:

Tas ka matricas biju mācijies pirmstam nedava neko, jo protams, ka neko no tā visa neatcerējos un nācās visu lasīt un studēt par jaunu.

Vai nu nebiji mācījies, vai arī kaut ko tomēr deva. Pirmkārt, zināšanas, ka tādas matricas vispār pastāv. Otrkārt, otru reizi iemācīties parasti ir krietni vieglāk nekā pirmo. Treškārt, atkarībā no cilvēka, citiem to pirmo reizi krietni vieglāk ir iemācīties kopā ar kādu, kas pamāca (citējot @M_J, "pašmācībā, paralēli darbam un bez sistēmas jebko apgūt ir krietni ķēpīgāk").

Link to comment
Share on other sites

Pirms 10 minūtēm , binary teica:

toties ir saprašana, kāpēc uzgriezni vieglāk pievilkt nevis ar 10cm garu, bet ar 20cm garu atslēgu. Un ir saprašana, kāpēc reiz salauzu pirksta falangu, mainot mašīnai riteni.

Šos pamatus man mācīja liekas ka jau pamatskolā, vai nu vidusskolā! (Precīzi neatceros) 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 18 minūtēm , binary teica:

Otrkārt, otru reizi iemācīties parasti ir krietni vieglāk nekā pirmo. Treškārt, atkarībā no cilvēka, citiem to pirmo reizi krietni vieglāk ir iemācīties kopā ar kādu, kas pamāca

Lieta ir tāda, ka tās matricas ir sekundāra problēma, tanī brīdī es risinu kādu lielāku problēmu, kur vajag pielietot matricas, piemētam tanī pašā IMX processorā iekš Image Processing Unit  ir Colorspace Conversion Engine, kur matricas tik ieraksta reģistrā, lai veiktu kautkādu pārveidojumu. Pati matricu problēma varbūt 0.1% no visa darba un neviens negaida no manis to zināt. Pat tīri finansiāli nav izdevīgi ka es tur tērētu dienas, lai izprastu kā to aprēķināt, lētāk ir atrast matemātiķi. Matemātiķis draiveri tam modulim arī nerakstīs.

Bet tas tik viens gadījums, kur vispār kautkas no matemātikas.

Cik no kopējās programmētāju masas ir tādi, kuriem vajag vairāk par vidusskolas matemātiku, fiziku, ķīmiju? Domāju ļoti maz. Ja tiešām tur ir smaga matemātika, tad parasti tiek meklēti matemātiķi, kas var rakstīt kodu kuri strādā komandā ar "parastiem" programētājiem, kuri ir spējigi izveidot sistēmu nevis tikai kautkādu specifisku daļu.  

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

alusbundza
Pirms 15 minūtēm , binary teica:

saprašana, kāpēc uzgriezni vieglāk pievilkt nevis ar 10cm garu, bet ar 20cm garu atslēgu

neatceros, ka to kāds skolā mācīja, tas taču ir tik pat saprotams, ka pirms mīšanas ir jāattaisa bikšu priekša un jāizvelk čibriks ….

Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , alusbundza teica:

neatceros, ka to kāds skolā mācīja, tas taču ir tik pat saprotams, ka pirms mīšanas ir jāattaisa bikšu priekša un jāizvelk čibriks ….

Kā nemācija, neatceros kurā klasē, bet macija. Spēka moments utt.

Fizika bij mans stiprākais priekšmets, parasti olimpiādēs uzvarēju, tapēc daudzko vēl tagad atceros 

 

 

 

Reku 9.klase, pat vidusskolu nevajag. Vidusskolā pat dziļāk mācija.

 

https://www.uzdevumi.lv/p/fizika/9-klase/fizika-un-tehnika-9635/re-528182bc-fa13-4ab7-957e-b91e318698e7

https://www.fizmix.lv/fiztemas/speki-un-mijiedarbiba-6/fiztemas-speka-moments-un-rotacija

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Pirms 55 minūtēm , AndrisBB teica:

Ar 3D problēmu tā arī patstāvigi līdz galam netiku, bet atradām matemātiķi, kas atnāca un izskaidroja kā to atrisināt.

Man bija pretēji. Kā fiziķis un elektroniķis sākumā programmēšanas darbiem piesaistīju programmētāju. Ne visam, tikai tai programmas daļai, kas strādā uz datora. To, kas mikrokontrolierī, taisīju pats. Sanāca dārgi bet rezultāts nebija cerētais. Vai nu es nemācēju viņam izstāstīt, ko man vajag, vai viņš nesaprata, ko no viņa grib, bet rezultāts sanāca žēlīgs. Katras izmaiņas vai papildinājumi nāca lēni un grūti, abpusēji mokošā komunikācijas procesā. Jā, viņš bija no tiem programmētājiem bez fizikas un matemātikas pamatiem. Beigās jau biju tiktāl "iebraucis" arī viņa daļā, ka viņš man vairs nebija vajadzīgs. Lētāk un labāk sanāca, kad arī šo daļu sāku programmēt pats. Interesants blakus efekts. Ir viena lieta, ko esmu novērojis daudzās auto diagnostikas programmās. Ja diagnostikas procesā izslēdz un ieslēdz auto aizdedzi, pārtrūkst sakari starp datoru un auto, un reizēm ir liela ņemšanās, līdz pat datora pārstartēšanai, lai sakarus atjaunotu. Tas pats bija mums, taisot katram atsevišķi savu programmas daļu. Kad pārņēmu visu, tā bija pirmā lieta, ko atrisināju.

Link to comment
Share on other sites

Jā, kad savulaik cēlām siera ražotni kopā ar šveiciešiem, tad viņu komandā vislabāk apmaksātais speciālists bija programmētājs,

kurš ļoti labi pārzināja arī pašu ražošanas procesu...

Link to comment
Share on other sites

Pirms 26 minūtēm , M_J teica:

Ja diagnostikas procesā izslēdz un ieslēdz auto aizdedzi, pārtrūkst sakari starp datoru un auto, un reizēm ir liela ņemšanās, līdz pat datora pārstartēšanai, lai sakarus atjaunotu.

Bet kāds sakars programētājam ar to? Ir labi ka ir kautkādas zināšanas tanī jomā kas var palīdzēt, bet maz ticams ka atradīsi programmētāju kam būs padziļinātas zināšanas vai interese to risināt, katram savs darbs. Skaidrs ka ja tu piesaisti applikāciju programmētāju pie embedded projekta, tad vainu tur nekas labs nesanāks, vainu ir jābūt ļoti labi nodefinētam interfeisam start tavu daļu un applikāciju.

 

Pa lielam mums darbā ir elektronikas inžinieri, kuri ir pārgājuši un darbojas kā embedded programmētāji, bet mēs nekad nerisinam elektronikas problēmas.

Parastais modelis mums ir tāds ka ir klients kuram ir produkts. Tad kautkāda cita firma izstrādā hardwari, kad tas ir gatavs, tad mēs ķeramies pie softwares. Ja ir kautkādas elektronikas problēmas, tad tas tiek atrgiezts pie viņiem, mēs tās nemēģinam debuggot. Ja zinam kas pa vainu, tad prodams info tiek nodots.

Tagad kad esam pievienojušies Avnet grupai šis modelis ir palicis vēl spēcīgāks. Avnet tirgo komponentus, viņiem ir klienti kas izstrādā hārdwari, bet nevieniem ne otriem nav resursu embedded lauciņā, nav zināšanu par visādiem servisiem, Linux portēšanu, Android, mikrokontrolieriem utt, ja iet vēl aukstākā līmenī, kā UI utt, tad vēl bēdīgāk, tapēc projekti tiek novirzīti mums.

 

Pa lielam man jau nav nekas pretī ka programmētāji universitātē pamācās matemātika, bet kautkādas ķīmijas jaunu gan vajadzētu aizvietot ar kautko nozarei specifiskāku. Skaidrs arī ka universitātēm nav ne resursu, ne pietiekosī studentu lai specializētots, tapēc arī nākas mācīt visu, bet tolkam neko. Vieglāk mācīt jau 30 gadus no vietas Paskāli.

 

 

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Vēl interesanta lieta ir būt pa vidam starp elektrokikas inžinieriem un tādiem "tīrajiem" programmētājiem, gan vieni, gan otri var tracināt, pētot viņu kodu. 

Programmētāji parasti visu pāroptimizē, ievieš 100 līmeņu abstrakcijas vai saraksta kodu, kuru bez pusstundas pētīšanas nav iespējams saprast.

Otra galējība ir elektroniķi, kuri parasti raksta primitīvu kodu, kautkādas izmaiņas vai papildinājumus veikt faktiski neiespējami visu nepārrakstot, par kautkādām abstrakcijām utt vispār nav dzirdējuši. Bet kods parasti darbojas (līdz brīdim kamēr kautkas jāmaina). :D Kad vajag pievienot kautkādas papildus fīčas vai iespējas piemēram kādā draiverī, tad uzreiz var redzēt ka elektroniķi rakstījuši to kodu.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , ieleja teica:

viss mazliet atgādina Marka Tvena leģendāro romānu, kur tā daļa, kas bija samaksājusi un noskatījusies izrādi, to slavēja, lai arī pārējie viņiem sekotu

Tur izrāde bija tīra ļaužu krāpšana, nedomāju, ka to varētu teikt par IT studijām.

Lieli malači, kas pašmācības ceļā apguvuši programmēšanu un strādā profesijā ar līdzvērtīgiem panākumiem kā izstudējušie, bet tas nav vieglais ceļš, vairumam tas nemaz nebūtu pa spēkam.

Un vēl. Jūs IT speciālisti, kā saprotu, neesat tā iegrožoti, kā daudzu citu profesiju pārstāvji, tādā ziņā, ka izglītības dokumenti, kaut kādi sertifikāti ir izšķiroši, jums galvenais ir prast un varēt izdarīt - spējīgs programmētājs bez nekādiem papīriem būs labāk kā neko daudz nevarošs diplomēts. Piemēram, medicīnā, tu vari būt talantīgs, milzum daudz apguvis pašmācības ceļā, nekur tevi darbā neņems bez pabeigtas izglītības, vari būt kaut vai pasaulē labākais spriču dūrējs, kamēr nebūs pabeigta medmāsu skola, nekas tu nebūsi.

Link to comment
Share on other sites

@vvv tu runā par birokrātiju. 

Bet fakts ir tāds, ka formālās izglītības nozīme visu laiku samazinās. 

Link to comment
Share on other sites

Just now, Ronalds teica:

formālās izglītības nozīme visu laiku samazinās

Tu tā vari teikt par IT. Piemēram, pedagogi teiks - tieši otrādi.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , vvv teica:

pedagogi teiks - tieši otrādi.

Protams, par to neviens nešaubās! 

Link to comment
Share on other sites

Es tos pedagogus pieminēju ne tādā nozīmē, ka viņi grib, lai visi mācās oficiāli, ka tik viņiem darba vairāk, es par to, ka viņi paši, lai varētu strādāt, spiesti apgūt visādus kursus utt.

Link to comment
Share on other sites

Jā, bet kā var mācīt cilvēks, kurš pats neko nejēdz? Tas tāds filozofisks jautājums... 

Link to comment
Share on other sites

laikamTak
Pirms 2 minūtēm , Ronalds teica:

kā var mācīt cilvēks, kurš pats neko nejēdz?

Viņš jau nezin, ka viņš nejēdz.

  • Haha 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , vvv teica:

Vai tad tu dzīvē neesi sastapis nejēgas, kuri māca?

Jo lielāks nejēga, jo vairāk un samudrītāk grib citus mācīt.

"Ja apkārt ir vieni vienīgi muļķi, tad zini - Tu esi centrālais:mrgreen2:

Link to comment
Share on other sites

laikamTak

Tagad jau visus vispirms māca būt pārliecinātiem par sevi - es zinu, es protu, es varu. Paškritikas nekādas.

Labots - laikamTak
Link to comment
Share on other sites

Pirms 45 minūtēm , AndrisBB teica:

Bet kāds sakars programētājam ar to?

Vistiešākais. Datu apmaiņas process paliek pusratā, PC nesaņem visus, iepriekš plānotos, paketes baitus, vai pat paketes vidū beidz eksistēt virtuālais seriālais ports, un programma nemāk apstrādāt šo situāciju un uzkarās.

Link to comment
Share on other sites

@M_J Šeit mēs saskaramies ar programmētāja nepietiekamu kvalifikāciju un nevēlēšanos/nemācēšanu risināt problēmu!  

Link to comment
Share on other sites

Pirms 10 minūtēm , M_J teica:

Vistiešākais. Datu apmaiņas process paliek pusratā, PC nesaņem visus, iepriekš plānotos, paketes baitus, vai pat paketes vidū beidz eksistēt virtuālais seriālais ports, un programma nemāk apstrādāt šo situāciju un uzkarās.

Bet kapēc šī problēma būtu jārisina programētājam, ja reiz tā ir jau elektroniskā līmenī? Piekrītu tiem kas saka - katram sava joma un katrā projektā vajag attiecīgi pielasīt projekta specifikai atbilstošus speciālistus, nevis savākt X cilvēku komandu kur katrs būs "cilvēks-orķestris" un spēs vienmēr visu pārzināt/atrisināt. Programētājiem ir jāspēj atrisināt softu problēmas, ja kas iet ārpus tām - pie attiecīgajiem speciālistiem.

Labots - Delphin
Link to comment
Share on other sites

Principā, ja pirms gadiem 20 vel tie "cilvēki-orķestri" varēja būt kaut cik satilpināmi vienā personā (vienalga stulbums manā skatijumā), pa cik tajos laikos IT mūsu ikdienā nebija tik dominējoš kā šodien, tad mūsdienās programētājam reāli būtu jāiziet no Stradiņu universitātei līdz mehāniķiem, pa cik šodien IT projekti ir principā jebkurā no jomām. Kādam tas tiešām liekās reāli sabāžams vienā galvā? :D

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...