Jump to content
Sign in to follow this  
Maris-S

Pārsprieguma un nepietiekama sprieguma releji

Recommended Posts

Maris-S

Labdien!

Vajadzētu padomu par sprieguma monitorēšanas relejiem, vai ir jēga no viņiem mūsu tīklos un, ja tādi ir ieteicami, kādu pieeju labāk izmantot?

Jautāju to tāpēc, ka kvalitatīvie ražotāji sprieguma relejus ar lielām darba strāvām nemaz neražo. Ir gan dažādi krievu ražotāji kā Meandr, Zubr, kam darba strāva ir pat līdz 63A, tā uz sitienu piemērs: https://www.meandr.ru/uzm-50c

Nav ne jausmas kāda kvalitāte vispār mūsdienās ir krievu ražotājiem, pie tam iespējams šeit tādus nevarēs iegādāties.

Vienīgais EU ražotāja relejs, ar 40A strāvu, ko sanāca atrast ir Schneider-electric EZ9C1240.

Dīvaini liekās ka viņam ir uzraksts krievu valodā, tas vedina uz domām, ka tiešām Eiropā tādus nemaz neizmanto.

Siemens, ABB un līdzīgu ražotāju releji ir ar darba strāvu līdz 5A, līdz ar to vajadzētu kopā izmantot kontaktoru (vēl papildus iekārta, kas var nojukt).

Tātad jautājums, vai vispār vajag un, ja vajag, tad kādu pieeju izmantot?

1) Ņemt kas ir.
Pirkt to kas ir pieejams (krievu, ķīniešu, to pašu Schneider kaut kur mēģināt nopirkt).

2) Relejs un kontaktors.
Izmantot pieejamos no kvalitatīvo ražotāju relejiem ar kontaktoru. Šis variants sanāks advancēts un dārgs. Piemēram: ABB CM-ESS.1P, vai kādu no Siemens Sirius sērijas. Protams arī klāt vēl kontaktors.

3) Pārsprieguma aizsardzība kopā ar nepietiekama sprieguma atslēdzēju.
Izmantot pārsprieguma (Surge protect) iekārtas pārsprieguma novēršanai, piemēram kādu no šīm (īsti vēl neesmu izpētījis kurš konkrēti derētu): Surge protective devices - OVR.
Neesmu arī vēl izpētījis vai šiem obligāti vajag atsevišķu normālu zemējumu, kas pašreiz nav.
Nepietiekama sprieguma atslēgšanai varētu izmantot kaut ko tādu: S2C-UA 230 AC.
Šo varētu likt tikai uz tādām līnijām kā ledusskapji, veļas mašīna utt., kur ir motors, bet domāju pēc tā principa kā šis verķis strādā viņu varētu mierīgi likt visai līnijai.



Vēl, pie reizes, lai nesākt jaunu tematu. Vai ir kāds izmēģinājis praksē AFDD iekārtas, vai tās labi darbojas un nav pārāk bieži False detection, piemēram: ABB S-ARC.

Paldies jau iepriekš!

  • Kādas šausmas! 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
jacobs

Interesanti, kādā ''Latvijas pakaļā'' šodien ir tādā stāvoklī elektroapgādes tīkli...?

Pēdējos, vismaz 40 gados, dzīvojot savos laukos, neatceros tādas problēmas...

  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
VebKamera
pirms 6 stundām , jacobs teica:

Pēdējos, vismaz 40 gados, dzīvojot savos laukos, neatceros tādas problēmas...

 

Nu, man gan pirms gadiem 3-4 vēl bija un vairākas reizes pāris gadu laikā. Lielajam trafam pēc negaisiem vai vvz pēc kā aizpeldēja prom viena fāze. Vienā ir 220, otrā kaut kur ap 100 V un trešajā kaut kas mikroskopisks. Visu laiku satraukājāmies lai visādi sūkņi neaiziet pa pieskari no tiem 100 V. Nesen Sadales tīkls nomainīja trafu un ieraka kabeļus - pašlaik vairs nav bijis. Bet vienu brīdi es arī gribēju ko aptuveni līdzīgu meklēt un likt virsū - teica ka esot uz 3 fāzēm ar.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ju

Ja kas, elektrum piedāvā kaut kādu apdrošināšanu.

Ja ir gaisvads un tur trāpīsies zibens, tur pat pārsprieguma novadītāji var nelīdzēt. Protams, pa sliktu nenāks. Atkal palīdzēs apdrošināšana.

Ja kaut kur 3f sistēmā būs pazudusi nulle, tad, iespējams, zaudējumus varēs arī no vainīgā piedzīt (Sadales tīkls mēdz maksāt, par kādiem ēku apsaimniekotājiem nezinu). Lai gan arī, iespējams, palīdzēs apdrošinātājs.

Ja ir regulārās problēmas ar spriegumu, tad jāpēta kāpēc tā, atbilstoši jārīkojas, un tāds relejs nav risinājums.

Ja pieslēgums kaut kur laukos pie kailvadu līnijas, tad kaut kāda jēga no tāda releja var būt. Ja pie kabeļu tīkla, tad ļoti maza jēga.

Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka var būt kāds bojājums, kas izraisīs nenormālus spriegumus, un tad tāds relejs var paglābt no tā, ka pēc tam jāčakarējas ar zaudējumu piedziņu un tml.

Share this post


Link to post
Share on other sites
VebKamera

Labums tiem verķiem ir tāds, ka ja viņš strādā (t.i. pilda savu uzdevumu), tad tā ir vienreizēja investīcija un tevi reāli pasargā. Visādām apdrošināšanām jānoloka nauda pastāvīgi, pie tam nav zināms vai tas reāli nosegs zaudējumus - apdrošinātājs vienmēr var atļauties noalgot labāku advokātu. Par papīru kaudzēm un visādām pierādīšanām nemaz nerunāsim.

Nemaz ne tik sens ir tas gadījums, ka lokāls virpuļviesulis norāva jumtu saimniecības ēkai un apdrošinātājs atteica izmaksāt kompensāciju. Jo neesot pierādījumu par izziņot vētru ar attiecīgu vēja ātrumu tajā dienā.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Didzis

Svarīgāks ir atkaŗtotais zemējums un kārtīgs zemējuma kontūrs tieši pie mājas ievada. Fāzu spriegums var aizpeldēt tikai, ja pazūd nullesvads, bet pie pareiza zemējuma tas nav iespējams. Visādā ziņā nu nebūs tā, ka vienā fāzē pēkšņi uzkāp 250 un vairāk volti. Vārdu sakot, labāk sakārtot esošo sistēmu, nevis cīnīties ar sekām.

  • Patīk 3

Share this post


Link to post
Share on other sites
Jurkins

Ja taisa iekārtu pēc visiem "jevropas štandartiem", tad parasti ir "safety relay", kura vadības ķēdēs var ieslēgt tādu sprieguma čekotāju. Tad vispār nevajag pat 5A.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Firza
Pirms 2 minūtēm , Didzis teica:

Fāzu spriegums var aizpeldēt tikai, ja pazūd nullesvads,

Fāzes spriegums var aizpeldēt, ja augstspriegumam ir izsists viens drošinātājs vai notrūcis viens vads. Tad spriegums visās fāzes būs mazāks nekā tam būtu jābūt, un tēmas autors kā reiz vairāk uztraucās par pārāk zemu spriegumu, kas dažos gadījumos arī nav labi. Pirms pāris gadiem bija gadījums, kad vienā pilsētas apakšstacijām kaut kas bija noticis ar augstspriegumu, kā rezultātā zemsprieguma tīklam vienā fāzē bija ļoti zems spriegums un dēļ tā vairākiem kontaktoriem sadega spoles.

  • Patīk 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
ervie

bik nesaprotu ideju - vienā rakstā kopā sabāzt lielākas jaudas un sadzīves tehniku.

ja tā grib drošināt mazjaudu - varbūt tomēr komplektēt ar bateriju, tipa upsis ar AWR?

un, no otras puses, tur tiešām ir kāds agregāts kam nomināli gribētos 63A uz vienas fāzes? (tipa, ko elektriķi saka, ka viņu 3fāzu pievadā tāds parādās?)

  • Patīk 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
M_J
pirms 2 stundām , Jurkins teica:

Ja taisa iekārtu pēc visiem "jevropas štandartiem", tad parasti ir "safety relay"

Pieņemu, ka tas arī ir topika autora gadījums un relejs tiek likts tāpēc, ka "TĀ VAJAG". Varbūt kādreiz tāds relejs arī kaut ko aizsargā, neesmu gan ar to saskāries, toties ir lieki braukts simtiem kilometru tikai tādēļ, ka ka bez iemesla nogļukojis kārtējais dzeltenais PNOZ sūds, kurš uzstādīts bez kādas jēgas un vajadzības. Kā saka viens no Mērfija likumiem - iekārtu nodedzinās aizsardzības sistēma. Bet nu visu cieņu vāciešiem - uztaisīt tādus primitīvus un gļukainus sūdus, pārdot par tādu kosmisku cenu, kā viņi to dara un vēl nolobēt, ka visiem tādi obligāti jālieto - pēc tam var visu atlikušo dzīvi ar pankūkām dibenu slaucīt.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Maris-S

Paldies visiem par atbildēm!

 

pirms 10 stundām , jacobs teica:

Interesanti, kādā ''Latvijas pakaļā'' šodien ir tādā stāvoklī elektroapgādes tīkli...?

 

Māja atrodas dziļi Latgales laukos. :) Zināmā mērā Tev ir taisnība, tagad tīkls ir ļoti stabils, lai gan gadījās dzirdēt salīdzinoši nesen tuvākajā apkārtnē kādam negaisa laikā nocepās elektronika. Īpaši neinteresējos un nemēģināju uzzināt kas viņam tur notika, bet diez vai tiešs zibens spēriens, drīzāk kāds koks uz vadiem un fāze pa masu, vai kas tāds. Rets gadījums, bet var notikt. Mums nesen arī pārlika līniju, tagad nav kailvadu kabeļi, lai gan ierakti nav, pa tiem pašiem stabiem iet. Tā ka teorētiski jābūt vēl drošāk.

 

pirms 3 stundām , ju teica:

Ja ir gaisvads un tur trāpīsies zibens, tur pat pārsprieguma novadītāji var nelīdzēt.

 

Tieši tā, zibenim ir savādāk. Tam vajadzīgs kārtīgs Surge Protection ar labu zemējumu. Vienkārši sakot, to slēdz paralēli, nevis virknē un tad klāt ļoti labam zemējumam. Būtībā tas strādā tā, ka pārsprieguma gadījumā taisa īso uz zemi. Tas pasākums varbūt kaut kad nākotnē, jo sākumā normālu zemējumu jāsataisa.

Ja pareizi sapratu, Surge Protection var būt gan tāds advancēts, kā aprakstīju, gan vienkāršāks, virknē slēdzamais (varbūt kļūdos, vēl kārtīgi jāizpēta). Ja paskatās šeit, tad tur tieši arī ir divu veidu aparāti:

  1. OVR PV T2 QS series allow the protection of end equipment by limiting the transient overvoltages.
  2. OVR PV T1-T2 QS series allow the protection of end equipment by channeling to ground the energetic surge from lightning.
pirms 2 stundām , Firza teica:

Fāzes spriegums var aizpeldēt, ja augstspriegumam ir izsists viens drošinātājs vai notrūcis viens vads. Tad spriegums visās fāzes būs mazāks nekā tam būtu jābūt, un tēmas autors kā reiz vairāk uztraucās par pārāk zemu spriegumu

 

Gan, gan. Arī zems spriegums ir nepatīkama lieta un ietekmēs tieši dārgo elektroniku, kur ir motori. Ledduskapji, veļas mašīnas, sūkņi, kurus vēl no akas vajadzēs vilkt ārā utt.

 

1 stundu atpakaļ, ervie teica:

tur tiešām ir kāds agregāts kam nomināli gribētos 63A uz vienas fāzes

 

Protams, ka nav, tas kā piemērs. Reāli pietiktu 32A visai ķēdei. Doma ir tāda, ka tiem krutajiem ražotājiem (ABB, Siemens, Legrand utt) pat 16A nav. Tā strāva ir vienkārši darba strāva ko var maksimāli laist pa releju, ja to uzliek uz visu līniju tad 5A krietni nepietiek.

 

pirms 2 stundām , Jurkins teica:

Ja taisa iekārtu pēc visiem "jevropas štandartiem", tad parasti ir "safety relay", kura vadības ķēdēs var ieslēgt tādu sprieguma čekotāju. Tad vispār nevajag pat 5A.

 

Par šito paldies, paskatīšos kas tie ir par aparātiem. Varbūt, ka arī būs pareizais variants. Uz sitienu izskatās ka tas ir no varianta Relejs-Kontaktors, bet vēl apskatīšos.

 

pirms 4 stundām , VebKamera teica:

Labums tiem verķiem ir tāds, ka ja viņš strādā (t.i. pilda savu uzdevumu), tad tā ir vienreizēja investīcija un tevi reāli pasargā.

 

Tieši tā, piekrītu. Ja tas viss pasākums neizmaksā tūkstošus, tad var ierīkot, pat, ja ir minimāla iespēja, ka noderēs. Apdrošināšana ir laba lieta, bet tomēr čakars. Vislabāk, ja tāda ir, bet līdz tam nenonāk. :)

 

Doma tam visam pasākumam tāda, ka plānoju sataisīt kaut cik kārtīgi elektroinstalācijas ievadu (sākumam). Līdz ar to var jau iztērēt papildus kādus 200 EUR, lai saliktu kārtīgi kaut vai šo posmu. Ja jau taisa, tad taisa. Vēlāk protams vajadzēs saņemties sataisīt gan zemējumu, gan arī visu elektroinstalāciju prasītos nomainīt. Ar kaut ko jau jāsāk!

 

Pirms 4 minūtēm , M_J teica:

ir lieki braukts simtiem kilometru tikai tādēļ, ka ka bez iemesla nogļukojis kārtējais dzeltenais PNOZ sūds, kurš uzstādīts bez kādas jēgas un vajadzības

 

Arī sava taisnība. Tāpēc gribas pašam izburties cauri tam un sataisīt pašam, nevis katru reizi saukt elektriķi. Ja pārāk gļukosies tie aparāti, tad izskrūvēs ārā un saliks pa vienkāršo. :)

 

Kā ir ar tiem AFDD, nevienam nav sanācis notestēt reālajā dzīvē? Ir dzirdēts ka ASV tādus no 90jiem obligāti jāliek. Bet šiem sākumā bijušas baigās problēmas - biežas viltus nostrādāšanas. Esot pat slēgušies ārā no konkrētām radio frekvencēm, ja kaut kas atbilstoši sakrita. :D

 

Paldies!

 

  • Kādas šausmas! 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
ervie
Pirms 46 minūtēm , Maris-S teica:

Protams, ka nav, tas kā piemērs. Reāli pietiktu 32A visai ķēdei. Doma ir tāda, ka tiem krutajiem ražotājiem (ABB, Siemens, Legrand utt) pat 16A nav.

godīgi ņemot arī 32A ir stipri daudz priekš vienfāzu pieslēguma, tāpēc jau tādu agregātu parasti nav. paskatoties ko sadales tīkls, tev drošvien pietiktu ar 20a 3f atliektiem galiem?

Share this post


Link to post
Share on other sites
Maris-S

Iespējams pietiktu arī ar 16A, bet arī tādi nav. Tiem modernajiem labi ja ir līdz kādiem 5A. :)

 

Kā jau teicu, izskatās, ka Eiropā tādu pasākumu vai nu neizmanto vispār, vai arī izmanto Relejs-Kontaktors shēmas. T.i. relejs padod signālu uz kontaktoru un tas atslēdz/ieslēdz līniju. Pie tam dara to laikam tikai rūpnīcās kādiem dārgiem agregātiem. Iespējams viņiem tur vispār ir super stabilas līnijas ar kārtīgu atbildību no elektrolīniju pakalpojumu sniedzējiem, ja viņu pusē padod neatbilstošu štromi pa vadiem.

  • Kādas šausmas! 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
saf
Pirms 56 minūtēm , Maris-S teica:

Protams, ka nav, tas kā piemērs. Reāli pietiktu 32A visai ķēdei.

Kā tas ir, pietiktu? Tu nezini cik tev ievadā drošinātājs? Tik cik ir ievadā, tik arī pietiks, jo vairāk tu cauri nedabūsi. Lielas amperāžas aizsardzības aparātu nav, jo tādas amperāžas partērētāji jau palaižās ar kontaktoriem, līdz ar to, aizsardzību liek vadības ķēdēs. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
StaRkiJs

Diezgan loģiski, ka tādu nav. 

Ja rūpnīcā ir 100 elektromotori, kāda iemesla pēc būtu katram sava tīkla monitorēšanas iekārta jāliek?

Ražot n-tos variantus gan 3kW, 30kW, 300kW.... ?

Tie visi aizsardzības releji ir paredzēti slēgt vadības, nevis spēka ķēdēs. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
e = d
pirms 1 stundas , Maris-S teica:

Arī zems spriegums ir nepatīkama lieta un ietekmēs tieši dārgo elektroniku, kur ir motori

Kas tieši notikt var motoram pie zema sprieguma? Tas negriezīsies un viss.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Maris-S

Saf, neiet runa par to, ka man būtu jāmin kāds ievadā drošinātājs. :)

Iet runa par to vai tādi vispār aktuāli LV tīkliem nu un par tādu releju pieejamību, kas EU ražotājiem izskatās, ka ir 5A max. līdz ar to saku, releji ar darba strāvu 32A pietiktu ar atliektiem galiem, bet tādu nav. Pat, ja šis relejs būtu 1000A, to varētu vienot klāt, jo šis nav paredzēts, lai nodrošinātos pret īsslēgumu vai pārslodzi, tam būs klāt parasti standarta automāti, atbilstoši vajadzībām: 10A, 16A, utt. Šie releji ir paredzēti sprieguma krituma, pieauguma monitorēšanai.

 

StaRkiJ, domāju, ka Tev ir taisnība, EU tādu pasākumu izmanto rūpnīcās un releji ir vadības ķēdēm. Viņu sadales tīkli gan jau ir noslīpēti stabili un parastā mājā par to nav jādomā. Domāju, ka LV arī nav tas sliktākais variants, varbūt tikai kādos nostūros pa retam vēl notiek sprieguma lēkāšana.


Pirms 1 minūtes , e = d teica:

Kas tieši notikt var motoram pie zema sprieguma? Tas negriezīsies un viss.

 

Var nosvilt.

Share this post


Link to post
Share on other sites
jacobs
pirms 4 stundām , Firza teica:

Fāzes spriegums var aizpeldēt, ja augstspriegumam ir izsists viens drošinātājs vai notrūcis viens vads.

Tā, protams, ir cūcība, ka mūsdienās tādā gadījumā, automātiski neatslēdzās attiecīgo patērētāju elektroapgāde.

Share this post


Link to post
Share on other sites
e = d

Nu kaut kāds vecs hlams var nosvilt, bet mūsdienās pārkaršanas aizsardzība ir gandrīz visiem.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Firza
Pirms 14 minūtēm , jacobs teica:

Tā, protams, ir cūcība, ka mūsdienās tādā gadījumā, automātiski neatslēdzās attiecīgo patērētāju elektroapgāde.

Ja transformatora apakšstacijā visas iekārtas bija vēl no padomju laikiem, tad tur nav nekādas aizsardzības pret to, ka pie viena izsista augstsprieguma drošinātāja, zemspriegumā tiek padotas 2,5 fāzes. Bet tas gadījums bija pirms kādiem 10 gadiem. Gan jau, ka tagad liela daļa apakšstaciju ir rekonstruētas un ir apgādātas ar telemetrijas un attālinātas vadības funkciju un augstspriegumā stāv normāls automāts nevis kustošie drošinātāji.

Edited by Firza

Share this post


Link to post
Share on other sites
ju
1 stundu atpakaļ, Firza teica:

Gan jau, ka tagad liela daļa apakšstaciju ir rekonstruētas un ir apgādātas ar telemetrijas un attālinātas vadības funkciju 

Sasapņojies, tad maksātu sadales tarifu 2x. Jā, ir daudz kur kontrolskaitītāji, pēc kuriem varētu konstatēt novirzes, bet praktiski nekur tie nav sasieti ne ar kādu automātiku. Nu var jau būt, ka pa pēdējiem 3 gadiem ir kāds progress arī šajā jomā.

 

1 stundu atpakaļ, Firza teica:

augstspriegumā stāv normāls automāts nevis kustošie drošinātāji.

Tā nekur nav. Jā, ir daudzkur ZS pusē automāti, lai nav jāmaina drošinātāji. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
Jurkins
pirms 3 stundām , M_J teica:

bez iemesla nogļukojis kārtējais dzeltenais PNOZ sūds

piekrītu par visiem 100%?

Man arī pašreiz viens mētājas uz galda. It kā vajadzētu nomainīt, bet nah vajag, ja iet jau ~2 gadus bez tā sū...

Es gan nevaru iedomāties īsti, kādai iekārtai vajadzētu šādu augsta, zema sprieguma čekotāju, drīzāk fāzu čekotāju gribētos šur tur ielikt. Jo vēsturiski šur tur skapjos (100m attālumā) stāv kūstošie drošinātāji.

Edited by Jurkins

Share this post


Link to post
Share on other sites
energys
pirms 1 stundas , Firza teica:

Ja transformatora apakšstacijā visas iekārtas bija vēl no padomju laikiem, tad tur nav nekādas aizsardzības pret to, ka pie viena izsista augstsprieguma drošinātāja, zemspriegumā tiek padotas 2,5 fāzes. Bet tas gadījums bija pirms kādiem 10 gadiem. Gan jau, ka tagad liela daļa apakšstaciju ir rekonstruētas un ir apgādātas ar telemetrijas un attālinātas vadības funkciju un augstspriegumā stāv normāls automāts nevis kustošie drošinātāji.

Pamatā visur ir korķi, nevis jaudas slēdži vai vēl kādas automātikas.

Share this post


Link to post
Share on other sites
saf
pirms 1 stundas , Maris-S teica:

līdz ar to saku, releji ar darba strāvu 32A pietiktu ar atliektiem galiem, bet tādu nav.

Bet es saku, ja tev ievadā ir 16A, uz visu māju,  tad tev nevajag aizsardzības releju uz 32A.

Un kāpēc tādu nav, reku ir, 16A. 

  • Patīk 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
oxygen

Nu šitais izskatās pēc īstā, jo ir aizture un  nežagosies pie katra kādas fāzes iesēdiena. TIK, domāju, tas ir mērītājs ar 10 A releju , tipa tālāk vajag vai nu palaidēju vai tos speciālos slēdžus , kas izrubij visas trīs fāzes ja pienāk signāls.  Tā jau tiek organizēta tā aizsardziba veseliem objektiem. Ja tik viens trīsfāzu motors, tipa dziļsūknis, tad ieliek šādu palaidēja ķēdē un nebūs pārsteigumu kad nav bijis vienas fāzes vai spriegums zems un dārgs sūknis nokūpējis.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Didzis

Tak trīdfažu motoriem sen izdomātas lētas mehāniskas  siltumaizsardzības sistēmas, kuras pierādijušas sevi dzīvē un maksā lēti. Ja godīgi, nafig sarežģīt elementāras lietas. Ja španungs baigi raustās, tad vajag panākt, lai Latvenergo to novērš, nevis cīnīties ar sekām. Visai modernajai elektronikai pazemināts spriegums ir pilnīgi pie kājas, jo tā var normāli darboties arī pie 110V. Paaugstināts spriegums ir ļoti reta parādība un kā jau teicu, labs zemējums to novērš, bet pret tiešu zibens spērienu nepalīdz nekas.

Share this post


Link to post
Share on other sites
oxygen

Viens jau pieminēja to jautrību ka vienā fāzē 110 un pēc cūcības likuma visi palaidēji tieši no šis fāzes... Ja apgaismojums no pārējā divām, tad saproti ka ir tūdi, kad no palaidēja spolēm skapjos sāk nākt dūmi-motori jau nepalaižas , pet palaidēja spoles čau. Ja kaudze ar tādiem, tad ātri sāc domāt ka būtu bijusi labi aizsardzība . Siltumrelejs derēs tad, ja tas palaidējs būs uz pareizās fazes, kurā spriegums ir labs. Un ja tie palaidēji eksotiski, tad ...pauze uz laiciņu ražotnē kamēr sameklē spoles.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ju
pirms 7 stundām , garaamejot teica:

didzi, tu tacju zini, kas ir aresters?

Mēs latvieši zinām tādu pārsprieguma novadītāju varbūt vēl Überspannungsableiter :)(pie tam angl. - surge arrester). Pie tieša zibens spēriena, netālu no mājas, tāds parasti ir lupatās. Kaut ko nedaudz palīdz, varbūt vadu izolāciju neizsitīs (nebūs visi vadi jāpārvelk), varbūt novērsīs ugunsgrēku, bet moderno elektroniku izsit ka nemetās. Jā, kāds vecais aparāts ar trafiņu (ne invertoru), tas arī izdzīvos.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Didzis

Tieši tā, nu nav tie pārsprieguma novadītāji nekāds brīnums. Palīdz pret inducētā zibens spēriena impulsa, bet, ja zibens iesper elektrolīnijā, tad visa elektronika ir pagalam. Pats esmu novācis tādus supresorus, kurus cilvēks bija par bargu naudu uzlicis, bet beigās tie bija caursisti un tāpat nebija pasargājuši ne televizoru, ne audiocentru. Pret mājas nodegšanu varbūt arī palīdz, bet aizsargāt gan neko neaizsargā.  Tagad gan Latvenergo visur rok kabeļus un maza iespēja , ka zibens iesper. Cita lieta ekskavatorists Vasja uz pohām simts punktu uzraus kabeli un pēc merfija likuma noraus nullesvadu. Tad atkārtotā zemējuma kontūrs var ļoti palīdzēt.

  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
ggg97
Pirms 11 minūtēm , Didzis teica:

agad gan Latvenergo visur rok kabeļus un maza iespēja , ka zibens iesper.

Ja iespers kādā mājā, vai tuvu tai, tad zibens inducētais impuls pa kabeli aizies arī pie kaimiņa. Manā gadījuma - pa LTC telefona kabeli neliela tāda impulsa atrauga no aptuveni puskilometra attālas mājas, kurai netālu ieblieza, atnāca un izblieza LTC modemu un datora tīkleni.

p.s.

izblieza modemus visai ielai.

Edited by ggg97
  • Atbalstu 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
vvv
Pirms 43 minūtēm , ggg97 teica:

izblieza modemus

Tieši tas pats stāsts. Pavisam nesen, pagājušo mēnesi. Zibens spēriens kaut kur netālu, man beigts Lattelecom modems un TV dekoderis, kad meistars ieradās mainīt, izstāstīja, ka vairākiem apkārtnē arī.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ervie
pirms 15 stundām , Didzis teica:

Visai modernajai elektronikai pazemināts spriegums ir pilnīgi pie kājas, jo tā var normāli darboties arī pie 110V.

nu to tu tā drosmīgi pateici. ja uz kastītes rakstīts 110/240, tas nebūt nenozīmē ka tai veselīgi būs arī, teiksim, 140, vai cik tur sanāk ja 3stūrslēgumā viena fāze pazūd.

 

pirms 1 stundas , ggg97 teica:

Manā gadījuma - pa LTC telefona kabeli neliela tāda impulsa atrauga no aptuveni puskilometra attālas mājas,

tie surge arrest priekš telefonlīnijas, vai upša rj11 in/out domā nelīdzēs?

Share this post


Link to post
Share on other sites
Didzis
pirms 1 stundas , ervie teica:

vai upša rj11 in/out domā nelīdzēs

Datortīklu un telefona līniju pasargās, bet vajag labu zemējumu uz kuru lādiņam aizskriet. Bez zemējuma tāda aizsargierīce ir bezjēdzīga, bet zemējuma lielākoties nekur nav. Savulaik datortīklā piedāvāju īpašniekam, bet kad parēķināja, cik izmaksā zemējuma ierīkošana un cik izmaksā katrā kabeļa galā pa aizsargieīcei, tad vēlēšanās ko aizsargāt ātri pārgāja, jo sviči un habi tagad tik lēti, ka pofig, ja to sasper zibens.

  • Patīk 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
jacobs

Jā, atceros ka mans paziņa Valmierā, lūdza pat nomainīt satsaimniecību, ko tāpat bija nopostījis pa telefona kabeli atskrējis impulss...

Tur tāpat bija reizē cietuši visa tuvējais rajona tlf. modemi uc.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Maris-S
pirms 20 stundām , saf teica:

Bet es saku, ja tev ievadā ir 16A, uz visu māju,  tad tev nevajag aizsardzības releju uz 32A.

Un kāpēc tādu nav, reku ir, 16A.

 

Oo, par šo gan paldies! Palaidu garām. Nav no izslavētajiem brendiem, bet dabūjams vietējos veikalos. Tā ka teorētiski varētu izmantot. Tikai kārtīgi jāparēķina pieslēgtās iekārtas un maksimāli iespējamo jaudu reālajā dzīvē.

 

Par šitā pasākuma ideju vēlreiz atkārtošos, ka tas jautājums pacēlās tikai tāpēc, ka jāuzlabo sadale mājai, kas tagad ir sataisīta pa vienkāršo, uz viena korķa/automāta. :) Nav pat noplūdes automāti salikti. Tā kā tas jāsaved kārtībā, sāku skatīties ko pie reizes varētu uzlabot, bet pēc diskusijas un arī piedāvātajām precēm skatos ka pārsvarā tieši šis jautājums nav pārāk aktuāls. Tas tā informācijai.

No sākumā minētajiem jautājumiem liekās, ka AFDD automātam būtu pat vairāk praktiskas jēgas, ja protams zinātu, ka tie labi veic pienākumus. Varbūt notestēšu...

 

Par zibeni gan tur nopietnāka lieta, sprieguma releji pilnīgi noteikti neko nelīdzētu, uzcepsies kopā ar visu pārējo. Vienkāršie Surge Protect arī neko nedos. Vienīgais variants Surge Protect, kas paredzēti zibenim, t.i. slēdzas paralēli tīklam un savienojas ar kārtīgu un pareizu zemējumu un tad vēl ir jautājums vai izturēs.

Bet kā jau Didzis teica atkārtots zemējums kā tāds ir laba lieta, pat, ja neliek nekādus zibens aizsargus.

 

 

Share this post


Link to post
Share on other sites
Firza
Pirms 29 minūtēm , Maris-S teica:

liekās, ka AFDD automātam būtu pat vairāk praktiskas jēgas

AFDD tas ir tāds “advancēts” strāvas noplūdes automāts.

Tā lietderīgā jēga ir atkarīga no ēkas kurā tas tiks uzstādīts. Ja māja ir pilnībā no koka, un elektroinstalācija ir izbūvēta ar neaizsargātiem kabeļiem (ir valstis, kur tāda instalācija ir jātaisa metāla caurulēs), kuri iet pa koku vai citu degošu materiālu, un mājā var būt grauzēji, kuriem patīk grauzt vadus, tad tāds automāts būtu vēlamas. Mūra ēkās, kur vadi ir zem apmetuma un grauzēji tiem netiek klāt, pilnīgi pietiek ar strāvas noplūdes automātu uz 300 mA.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ggg97
Pirms 10 minūtēm , Firza teica:

strāvas noplūdes automātu uz 300 mA.

Pārsvarā redzu tikai 30mA, kur tādu 300mA var nopirkt? Gan jau, ka var, bet ne katrā bodē. Un 300-nieks cilvēka dzīvību neglābs, cilvēkam pietiek vidēji ar 100mA.

Edited by ggg97

Share this post


Link to post
Share on other sites
Firza
Pirms 8 minūtēm , ggg97 teica:

Un 300-nieks cilvēka dzīvību neglābs,

Strāvas noplūdes automāts uz 300mA nav paredzēts cilvēku aizsardzībai pret strāvas triecienu. Tas ir paredzēts aizsardzībai pret aizdegšanos situācijās, kad grauzēji, vai kas cits var sabojāt vadu izolāciju un radīt strāvas noplūdi uz zemi. Automātus uz 300mA sauc arī par "automātiem pret aizdegšanos". Bet cilvēku aizsardzībai kā bija, tā ir 30mA strāvas noplūdes automāti.

  • Patīk 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
Maris-S

Firza, AFDD papildus Tevis teiktajam, teorētiski aizsargā arī pret lokizlādi, kas rodas slikta savienojuma vietā, piemēram rozetei ar laiku paliek vaļīgs kontakts utt. Bet tas teorijā, ar praksi interneta plašumos domas dalās, pats tādu aparātu praksē neesmu vēl nekur redzējis.

Par to noplūdes automātu Tev ir taisnība. 300mA parasti liek kā pirmo ieejas. Tālāk, ja grib, lai aizsargā arī cilvēku, obligāti 30mA atbilstošajās ķēdēs. Zemējums arī vēlams, bet, ja nav, tad pie noplūdes pa pirkstiem sanāks atrauties, bet automātam tajā brīdī būtu jānostrādā.

Edited by Maris-S

Share this post


Link to post
Share on other sites
uldise

kur tāds 300mA pie mums ir dabūjams?

Share this post


Link to post
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...
Sign in to follow this  

×
×
  • Create New...