Jump to content

Agrāk zāle bija zaļāka jeb Materiālu mācība vēl nebija topā


_dunduks_
 Share

Recommended Posts

  • Bija baroklī pāris gab., Bet nu po ja viņi arī biku pažūs...vun  zaudēs esr  vai kapacitāti?
Link to comment
Share on other sites

pirms 13 stundām , base7 teica:

mūsdienu plānie TV tik ilgi novilktu

pagaidi gadus 10 un paprasi vēlreiz... :D Tas kaut kāds stulbs mīts, ka jaunie tv sprāgst kā mušas vai netur..  

Link to comment
Share on other sites

Vecajos laikos elektrolītiskie kondensatori pārsvarā strādāja ar 50Hz sinusoīdu maiņstrāvu barošanas blokos vai skaņas frekvenci pastiprinātājos ar teorētiski maksimālo dzirdamo 20 kHz un tad arī maza signāla ieejās.

Tagad tam kondensatoram dod virsū kantainu 20-50-100kHz impulsu. Vai tik tas nebūs tas cēlonis?

 

Vēl bija un ir tādi tantāla kondensatori.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , Raimonds1 teica:

Tagad tam kondensatoram dod virsū kantainu 20-50-100kHz impulsu. Vai tik tas nebūs tas cēlonis?

Itkā jau loģiski, tikai man mētajas daži IBM barbloki no kautkādiem vēl 286 sērijas datoriem. Tātad vairaķ kā trīsdesmit gadus veci impulsu barbloki un visi kindensatori kā no veikala. Kad rodas kādā atbildīgā vietā ielodēt elektrolītu, tā ravēju ārā no tiem lūžņiem. Savulaik izmisuma dēļ to sāku. Bija virszemes TV dekoderis Flexbox, kuram sprāga nost viens kondensators. Lodēju pilnīgi jaunus ar labaķajiem parametriem, bet pēc trim mēnešiem atkal čuš. Tad nu no škrobes ielodēju no tā vecā datora barbloka un tantes vēl tagad lieto tos uztvērējus. Negribu attīstīt konspirācijas teorijas, bet fakts paliek fakts, kad gribēja, varēja uzražot elektrolītiskos kondensatorus, kuri tur arī mūsdienu impulsniekos. Par datora CD lasītājiem jau te pieminēja. Arī turu vecu četrrobu lasītāju-rakstītāju, jo tas ņem pretī visus diskus un kasa iekšā visās matricās. Pēc loģikas tam vecajam lūznim jau sen vieta miskastē, bet miskastē nez kapēc atrodas visi jaunākie nez cik tur robu aparāti, kuri pārstāja darboties pat nelietojot. Tātad runa par lāzera izdegšanu nevar būt.

 

pirms 11 stundām , 138 teica:

Esmu dzirdējis nepārbaudītu info, ka radiolās Rigonda (vienkārši Rigonda un Rigonda 102) kondiķi gandrīz visi ir nepolārie keramiskie, sekojoši, nemirstīgi. Taisnība?

Nav taisnība. Lampu tehnikā signāla ķēdes bija augstomīgas, tapēc tur nevajadzēja izmantot lielas kapacitātes kondensatorus. Tai pat laikā visādi МБ papīra kondensatori lampiniekos bija konkrēti sūdi. Tāpat Rigondā žuva elektrolītiskie kondensatori. Rigonda jau bija širpotreba aparāts. Lai cik tas nebūtu jocīgi, ne reizi neesmu mainījis kondensatorus radiouztvērējā Festivāls. Tas ir 1957 gada aparāts ar tālvadības pulti un skanējumu par kuru nav arī šodien jākaunās. Ja grubēja, varēja uztaisīt, bet mūsdienās točna negrib!

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

@Didzis tas Festivāls pārrēķinot pēc piējamības un cenas / algas šodien maksātu 2-3 k euro un pieņemu ka ir atrodani ok produkti šodien šajā cenu kategorijā.

Link to comment
Share on other sites

Nu mūsdienās jau vairumam pietiek ar bt tumbiņu vai smuko soundbāru un bezvadu 'subi', kāds festivāls ?

Link to comment
Share on other sites

Arī kaštelē mētājas 80-to beigās no RRR iznestie elektrolitiskie koņi, intereses pēc pamērīju, vēl kapacitāte vietā. Tie gan pārsvarā ar plastmasa apvalku, melnu vai zilu. Ir aizdoma, ka tie nebija PSRS ražojums. 

Link to comment
Share on other sites

Krieviem tie sūdīgākie bija tie kuriem ar plastmasu apakša aizlieta...tautā saukti erevānas k50 cik tur nija cipars..lielie ar skrūvju termināliem vēl tagad ir ok...

Link to comment
Share on other sites

pirms 6 stundām , Usins teica:

@Didzis tas Festivāls pārrēķinot pēc piējamības un cenas / algas šodien maksātu 2-3 k euro un pieņemu ka ir atrodani ok produkti šodien šajā cenu kategorijā.

Tu nezini par ko runā - man Festivāls vasaras mītnē guļamistabā stāv joprojām un vakaros vidējos viļņos klausamies pirms iemigšanas labu mūziku Savādākā skanējumā. Pārsvarā bij Merkurs, kurš pabeidzies laikam ir, bet ir daudz citu staciju. 

 

P.S. Man ir samērā laba audiosistēma un āra mūzikas centrs vasaras mītnē, bet Festivāls ir kaut kas īpašs. :) 

  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

Kas tagad vidējos viļņos ir labi klausāms?  Merkurs diemžēl arī inetā nosprādzis. Tur pa salīdzinoši zemām izmaksām varēja vēl kapāt, bet saimnieks laikam jau noguris un gados.

Link to comment
Share on other sites

Kādai jābūt inženiertehniskajai domai, lai TĪŠĀM uztaisītu sliktāku detaļu.

Vīri no zinātnes nodaļas izpētījuši faktorus, kas ietekmē tā kondensatora parametrus. Tad nu ir atklāts kaut kāds faktors b, kas ir būtisks, lai tie kondensatori funkcionē gadiem ilgi. Tad ir vēl kaut kāds faktors x, kas ir mazāk būtisks, bet kopā ar faktoru b, diezgan paredzami nosaka, cik ilgi tie kondensatori īsti funkcionēs. 

 

Un tad atnāk grāmatvedis marketologs un uzdod večiem jaunu uzdevumu, ko izpētīt.

----------------------

Varbūt vajag uzsākt ko līdzīgu, kā bija ar to sliktāko pārtiku un citām precēm Austrumeiropai. Paņem divas standarta elektronikas iekārtas, vienā salodē vecā tipa labos kondensatorus un abas paralēli darbina divus-trīs-piecus gadus no vietas un pierāda praksē, ka nav labi. Vai arī uzkonstruē kā devaisu, liek visādas uzlādes, izlādes, slodzes un mēra kapacitāti, ESR un temperatūru.

https://www.theguardian.com/inequality/2018/apr/11/eu-moves-ban-sale-lower-quality-branded-food-eastern-europe

 

  • Patīk 1
  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 23 stundām , Usins teica:

tas Festivāls pārrēķinot pēc piējamības un cenas / algas šodien maksātu 2-3 k euro

Labi, piekrītu, festivāls bija augstākās klases uztvērējs un, acīm redzot, izmantoja labas detaļas. Tai pat laikā Simens darbagalda vadības bloki arī maksā kiloeiro un nevar teikt, ka ķīniešu sūds, bet tapat kondensatori izžūst. Tas vispār besī, itkā brends pa bargu naudu, be stājas dzimumattiecībās ar centiem. Pie tām naudām jau nu uz dažiem elektrolītiem varēja netaupīt. Man gan liekas, ka tas tiek darīts speciāli, jo var tak griezties ražotāju servisā un aparātu sataisīs. Vienīgi remonts maksā pusi no jauna bloka vērtības, bet tur elementaŗi pāris kondensatori nomainīti.  Tā tak var labi pelnīt uz apkalpošanu. Lai kā arī būtu, labus elektrolītiskos kondensatorus ir iespējams izgatavot, bet tak neražo.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Didzis teica:

Tai pat laikā Simens darbagalda vadības bloki arī maksā kiloeiro un nevar teikt, ka ķīniešu sūds, bet tapat kondensatori izžūst.

:D 

Ja attaisa kādu vadības bloku, tad nav skaidrs no kā tā kilo cena veidojas... 

Es esmu klientiem pāris tādus blokus salabojis nomainot detaļas, kas maksā pāris eur.. 

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

https://www.xppower.com/Blog/Electrolytic-Capacitor-Lifetime-in-Power-Supplies

Design Lifetime at Rated Temperature

Manufacturers of electrolytic capacitors specify the design lifetime at the maximum rated ambient temperature, usually 105°C. This design lifetime can vary from as little as one or two thousand hours, to ten thousand hours or more. The longer the design lifetime, the longer the component will last in a given application and ambient temperature.

Manufacturers also provide calculations to determine lifetime in application. These are based on the Arrhenius equation for temperature dependence of reaction rates, which determines that the reaction rate doubles for every 10°C rise in temperature. Put another way, the lifetime doubles for each 10°C reduction in temperature, meaning that a capacitor rated at 5000 hours at 105°C would have a service life of 10,000 hours at 95°C and 20,000 hours at 85°C.

The basic equation is given below. The curve plots the service life against ambient temperature.


Fig-1.jpg Fig-2.jpg

Applied Ripple Current and Frequency of Operation


In addition to the ambient temperature and local heating effects, the application of ripple currents further heat the capacitor core and are generally factored into the manufacturer’s lifetime equations.

Ripple currents are generated by the switching and rectification processes on both the input and output stages of the supply, causing power dissipation within the electrolytic capacitor. The magnitude & frequency of these ripple currents depend on the topology adopted in the design of active Power Factor Correction (PFC), where used, and the main converter power stage and these vary from design to design. The power dissipated within the capacitor is determined by the RMS ripple current and the capacitor ESR at the applied frequency. The temperature rise at the component core is determined by the power dissipated, the radiation factor of the component package and the temperature difference factor or slope from the core to the case as determined by the component manufacturer.


https://www.allaboutcircuits.com/news/calculating-the-lifespan-of-electrolytic-capacitors-with-de-rating/

In the early 2000s, aluminum electrolytic capacitors (Al e-caps) were failing at a far higher rate than expected, a phenomenon commonly and dramatically known as the capacitor plague. The cause was tracked down to an interesting story of industrial espionage where a formula for the electrolytic solution of the capacitors was stolen, but then incorrectly used. The result was millions of bad capacitors ending up in all sorts of electronic devices.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , Raimonds1 teica:

Kādai jābūt inženiertehniskajai domai, lai TĪŠĀM uztaisītu sliktāku detaļu.

 Inženiertehniskās domas tur nav. Ir grāmatvediskā - kā uztaisīt lētāku. Pēc tam sliktāka jau sanāk automātiski.

1 stundu atpakaļ, Ronalds teica:

Es esmu klientiem pāris tādus blokus salabojis nomainot detaļas, kas maksā pāris eur..

Me too... Man domāt, ka lielu daļu tā bloka cenas sastāda visādi atbilstības sertifikāti un tādā garā..., kas protams negarantē, ka tas bloks atbilst visam, kas tajos papīros sarakstīts (dīzeļgeita), bet apliecina, ka ir samaksāts kam pienākas un par to visādi šmurguļi no trešās pasaules valstīm netiks laisti tajā tirgū. Un tad jau var tādam blokam likt tādu cenu, kā sirds kāro.

  • Patīk 1
  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Research & development, patenti, sertifikāti utt maksā labu naudu... Viens ir salabot jau uztaisītu, otrs ir tas detaļas salikt kopā no nulles, visu krustu šķērsu pārbaudīt un ražot 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , Zin... teica:

Research & development, patenti, sertifikāti utt maksā labu naudu

OK, tam var piekrist, bet kapēc oficiālajā servisā par pāris kondensatoru maiņu un 15 minūšu darbu prasa pusi no jauna bloka vērtības? Tur tak sen viss nomaksāts.  Tomēr velk uz to, ka jau iepriekš ir ieplānota peļņa uz servisa rēķina. Sevi cienošai firmai vajadzētu arī pēc garantijas laika beigām censties savus izstrādājumus labot lēti. Tas tikai celtu firmas prestižu klientu acīs un mudinātu iegādāties vēl šīs firmas izstrādājumus. Tagad lētāk sanāk nopirkt ķīniešu sūdu uz garantijas laiku un kad nobeidzas, pirkt jaunu, nevis pirkt Simens pa bargu naudu, kurš tāpat nobeigsies. Ir man te vienā kntorī vairāk kā trīsdesmitgadus vecs CNC darbagald vēl uz Z80 procesora. tak bēdu neviens nezin, darbojas un viss. Ne tur kondensatori žūst, ne relejiem kontakti jātīra. Tai pat laikā daudz jaunāks Simens vadības bloks jau remontēts neskaitāmas reizes un nekad nav garantijas, ka pirmdienas rītā palaidīsies. tas viss notiek ar profesionaļu tehniku, kura maksā tūkstošus. Ko tad par tējkannām runāt. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , Didzis teica:

OK, tam var piekrist, bet kapēc oficiālajā servisā par pāris kondensatoru maiņu un 15 minūšu darbu prasa pusi no jauna bloka vērtības?

atstājot bez komentāra visus pārējos vārdus tavā postā,

vai esi mēģinājis kaut teorētiski iedomāties, cik izmaksā uzturēt vienu "oficiālo servisu"?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , ervie teica:

vai esi mēģinājis kaut teorētiski iedomāties, cik izmaksā uzturēt vienu "oficiālo servisu"?

Iedod man pilnu aparāta dokumentāciju un nah** man to sevisu nevajadzēs. Es tomēr to uzskatu par peļņas gūšanu uz pēcgarantijas eksplotācijas rēķina un sūdīgus kondensatorus liek inženieriem izmantot marketologi. Inženieri jau vienmēr sev maizīti nopelnīs, bet marketologiem arī gribās sev algu uztaisīt.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , ervie teica:

cik izmaksā uzturēt vienu "oficiālo servisu"?

 

Ja es ko nejaucu, tad oficiālos servisus ("autorizētos") ražotāji parasti neuztur. Nu labi, tie ir retums un superpuper "krutajās" valstīs. Parasti tie ir vietējie labošanas kantori, kas dabū ražotāja sertifikāciju. Un uzturēti de facto tiek par klientu naudām :)

Būtu nāvīgi taisnīgi, ja ražotāji viņus uzturētu samazinot savu peļņas daļu, bet tas laikam nespīd.

Labots - VebKamera
Link to comment
Share on other sites

Pirms 50 minūtēm , Didzis teica:

Iedod man pilnu aparāta dokumentāciju un nah** man to sevisu nevajadzēs.

redz problēma ir sekojoša - iedos tev aparāta dokumentāciju, un tu ar savām megataisnajām roķelēm kaut ko sadarīsi. bet atbildēt par aparāta darbotiesspēju tā vai citādi nāksies ražotājam. tāpēc ar dokumentāciju un autorizāciju saņem kādas noteiktas personas/organizācijas, uz līguma pamata.

 

Pirms 50 minūtēm , VebKamera teica:

Ja es ko nejaucu, tad oficiālos servisus ("autorizētos") ražotāji parasti neuztur.

tieši tā. neskatoties uz to, ka ražotājs parasti kompensē darbu (nedaudz) un gādā iespēju pasūtīt rezerves daļas, pārējais (uzturēt kantori, uzturēt palīdzības dienestu, uzturēt tehniķus, un tā tālāk) ir katra kantora biznesa aprēķins.

Link to comment
Share on other sites

superKrona
Pirms 2 minūtēm , ervie teica:

ir katra kantora biznesa aprēķins

No kā izriet, ka "apķērīgākie biznesmeņi" piesaka garantijas gadījumu ražotājam, bet klientam atsaka.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 32 minūtēm , ervie teica:

iedos tev aparāta dokumentāciju, un tu ar savām megataisnajām roķelēm kaut ko sadarīsi

Es jau ar savām roķelēm tāpat, bez shēmas, ļoti daudzko salaboju un tak tie aparāti darbojas. Es ļoti labi apzinos, cik tāds remonts maksā un kapēc aparāta lietotājam būtu jāuztur kautkāds servisa kantoris, kurš vienkārši kāš naudu par kaut to pašu kondensatoru maiņu, kurus var nomainīt daudz ātrāk vietējie speciaļisti   Problēma sākas softiskās lietās, kad bez programnodrošinājuma neiztikt. Pēdejā laikā ražotāji procesorus bāž iekšā uz viselementaŗākajām lietām.Drīz jau klozeta vāku bez procesora nevarēs pacelt un tēju uzvārīt. Pasakiet vēl, ka to nedara speciaļi, lai tikai autorizētais servis varētu remontēt.

Link to comment
Share on other sites

Man gan nav pārliecības ka ražotājs nevadās pēc principa , ka vajag tik pārdod, bet pēcāk krietni lielāka nauda nāks par rezerves daļām/izlietojamiem materiāliem. Domāju ka zināt cik maksā orģinālās mašinu detaļas. Saliekam kopā nelielu daļu kā rezerves un ... opā, cena kopā lielāka kā visai mašinai ( nu vai tuvu) . Saprotams ka mazumtirdzniecība, uzcenojums utt, bet neba jau tik traki. Vēl uzskatāmāk printeri un katridži. Galvenais lai klients nopērk, pēcāk ar katridžiem nauda nāks griezdamās. 

 Par remontēšanu... nu pie mūsdienu izmaksām ( algas, nodokļi, telpu īre) štrunta kondesatora ielodēšana var sanākt baisā cenā, jo tā nav ''konveijera '' operācija kā rūpnīcā. Tā ka lētos štruntus nav jēgas stiept uz remontdarbnīcu. Nu ja pats lodē, tad varbūt ( i tad dažreiz jāparēķina cik naudas vari nopelnīt strādājot , nevis pētot kas kā un lodējot savu štruntu). Bet par dārgajiem, rūpnieciskajiem- tur nu gan jālamājas ja ''kruta'' firma ko uztaisa , kas regulāri lūzt un beigās vēl iemanās pasūtīt trīs mājas tālāk kā mana pieredze ar Bosh un viena dārga dzelža vadības platīti. Arguments prasts - mēs vairs neražojam un neko nevaram palīdzēt. Ka pajautāju kāda tad tā detaļa , kas nokūpējusi uz tās plates- neteiksim, mēs neatklājam shēmas . Nu mērkaķi, ja vēl ražotu, saprastu, bet te.... Piedevām Bosh izceļas ka parastās standarta mikrenes pārmarķē pa savam. Beigās to nelaimīgo blociņu dabūjam pa visādiem apkārtceļiem no tā kas ražoja , Slovēņu ''Iskra''. Un tur neviena mikrene nebija pārmarķēta. Nu būtu tas Bosh man atsūtijis ziņu, ka vairs nepiegādājam, bet varat griezties pie Iskras..., bet nē pasūta paris mājas tālāk. Ir gadījies ar citiem piegādātājiem, kas vairs ko neražo, bet cenšās palīdzēt, bet ne Bosh. Nu tādus , kas ciena klientus, arī klienti ciena un ieteic citiem

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Es ar vairs Bošu nepērku. Kopš no gada laikā nopirktajām 2 lietām 2 pabija garantijas remontā, nav vairs nekādas intereses.

Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Didzis teica:

Ir man te vienā kntorī vairāk kā trīsdesmitgadus vecs CNC darbagald vēl uz Z80 procesora. tak bēdu neviens nezin, darbojas un viss. Ne tur kondensatori žūst, ne relejiem kontakti jātīra. Tai pat laikā daudz jaunāks Simens vadības bloks jau remontēts neskaitāmas reizes un nekad nav garantijas, ka pirmdienas rītā palaidīsies.

A statistika ir pieejama cik tie trisdesmitgadigie galdi pa visu pasauli ir kopā noklājušies un cik tādi jaunie Siemens bloki?

Tas ir tāpat kā man mājās stāv tas 18 gadīgais denon resivers. Kas viņu nopirka pirmo reizi, šis ņēma un pēc mēneša vnk nosprāga, brutāli nosprāga, aizveda uz veikalu un samainīja uz jaunu identisku, kas joprojām kalpo, tad šajā gadījumā marketologi un inženieri uzrazoja brāķi vai nē? ?

Link to comment
Share on other sites

Just now, VebKamera teica:

Es ar vairs Bošu nepērku. Kopš no gada laikā nopirktajām 2 lietām 2 pabija garantijas remontā

Kādā krāsā lietas - baltas, zaļas vai zilas?

Link to comment
Share on other sites

Zilā boša skrūvmašīna un zaļā boša zaru smalcinātājs (tiem laikam zilo vispār nav?). Abi ekspluatēti diezgan saudzīgi, netapa ne mesti, ne profesionāli noslogoti - cik nu vajag paša mājā. Skrūvmašīnai kaut kāds sajūgs vai pārvads noklājās (starp elektromotoru un patronu), zaru smalcinātājam nodega motors. Kad veči servisā salaboja, iet vēl tagad, bet nu pirkšu citus berendus. Nav intereses pirkt nolūkā iepazīties ar garantijas remontiem. Un ja vēl nobrūk pēc garantijas laika, tad vispār nah ar ko tādu sieties. No 4 Makitas instrumentiem kas lietošanā, neviens nekad nav bijis jālabo.

Link to comment
Share on other sites

Nu Makita no plaši zināmajiem lielajiem pagaidām nenolaižas līdz širpotreba līmenim. Bosh... laikam kā atvēra rūpnīcu Ungārijā vai kur-tur Austrumeiropā, tā.... . Da var pat Ķīnā, bet tad tomēr skatāties kas un kā skrūvē un kādas atsauksmes. Par viņiem var teikt : ''Tā aiziet tā pasaules godība..'' Laikam visu izšķir akcionāru naudas kāre. Beigās ''nomērdēs'' to vistiņu kas dēj zelta oliņas.  Nu būtu turējušies pie kvalitatīvu mantu ražotāju nišas, nevis par katru cenu noturēt tirgus daļu. Kā pieminēju pie tās cenas/ labuma labāk pērku Rebir (Ķina , bet vismaz ''parstāvis'' Latvijā) nevis zaļo Bosh. Vismaz Rebir būs izturīgāks , kaut smagāks.

Link to comment
Share on other sites

  • 9 months later...
AndrisBB

Acīmredzot tā vieta nav tik vienkārša ja jau ik pa laikam cilvēki tur apmaldās un nomirst. Plus tuvākā vieta kur varētu būt kādi glābšanas dienesti - 200km.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Vispār jau lielākā daļa mirst daudz drošākās un sasniedzamākās vietās. Bet paldies par linku! Būs jāsameklē internetā un jānoskatās filma.

Labots - M_J
Link to comment
Share on other sites

Nez... es laikam esmu pilnīgi cinisks, nekulturāls , neempātisks, neinteliģents u.t.t.  Tas kekss ir pilnīgs čau jau defaultā ?, kā mani uzjautrina šitā "sevis meklēšana"... nē, nu ok, katram savas utis kažokā.

Filmu "pārtinu"... Tad jau labāk 17. pavasara mirkļus ?. Bet jāatzīst pozitīvais. Vismaz nebija glābšanas operācija ar taktisko bumbvedēju un aviobāzes kuģa kaujas grupas iesaistīšanos, kuras beigas bija laimīgas - rezultātā nelaimīgais tika izglābts, bet gāja bojā divi eskadras mīnu kuģi ar visām ekipāžām, 547 ugunsdzēsēji un vēl 211 brīvprātīgie...

 

p.s. sorry, es jau neko

Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...