Jump to content

Rozete ar papu nevis mammu


Jurkins
 Share

Recommended Posts

_dunduks_
1 stundu atpakaļ, Didzis teica:

Savā privātmājā jau nu nav problēmas sakārtot zemējuma lietas.

Es vēl neesmu sakārtojis, tāpēc vajag padomu.

Vai pietiks vienu (varbūt divām?) 3m metāla (tikai kāda?) caurulēm, kas ieskalotas zemē? Zeme diezgan mālaina, tāpēc domāju, ka vadītspējai vajadzētu būt ok. Bet jautājums, kā zemējumu no mājas sadales pievienot pie tās metāla caurules? Vajag metināt, vai arī var pieskrūvēt pie piemetināta uzgriežņa. Un vai vada garumam no skapja līdz zemējumam ir nozīme? Vienkārši zemējumu gribu aizvilkt aiz mājas.

Link to comment
Share on other sites

Jo resnāks jo labāk. Citi skrūvē, citi piemetina, bet tas elektriķim jāpārprasa.  Vara vai alumīnija vadu pie tērauda caurules parasti ērtāk pieskrūvēt, ne piemetināt. Svaigi notīra vadu, uzliku, cauruli, un pieskrūvē labi kārtīgi.

Katrā ziņā tam zemējumam ir pieejamas instrukcijas ierīkośanai, tajās būs precīzāk un pareizi.  

 

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, _dunduks_ teica:

caurulēm,

Normāli jau parasti nav vajadzības pēc atkārtotā zemējuma mājā. ST sadalnē, no kurienes pienāk elektrība ir atkārtotais zemējums. Ar to arī vajadzētu pietikt. Tālāk no tā sadalnes būtu jāvelk 5-dzīslu kabelis (vai 3-dzīslu ja ir 1 fāze) uz māju un tev jau ir atsevišķi PE un N vadi.

p.s. ar cik caurulēm pietiks, to nevar pateikt. Jāmēra pretestība. 30 Om vai mazāk jābūt. Par pievienojumiem - lasi standartu prasības. Caurules parasti ņem cinkotas.

Labots - ivo
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

_dunduks_
Pirms 44 minūtēm , ivo teica:

ST sadalnē, no kurienes pienāk elektrība ir atkārtotais zemējums. Ar to arī vajadzētu pietikt.

Man ST sadale (skaitītājs) ir ~100m no mājas un diemžēl ierakts tikai 4 dzīslu kabelis.

Link to comment
Share on other sites

alusbundza
pirms 2 stundām , _dunduks_ teica:

Vai pietiks vienu (varbūt divām?) 3m metāla (tikai kāda?) caurulēm

ja čaiņiks, pieslēgts fāzei un tavam ierīkotajam zemes vadam (nulles vada vietā pievieno no zemes vada) strādā, tad vis kārtībā

Link to comment
Share on other sites

Pirms 21 minūtēm , _dunduks_ teica:

Man ST sadale (skaitītājs) ir ~100m no mājas un diemžēl ierakts tikai 4 dzīslu kabelis.

nu tad vienkārši taisi no mājas pirmās sadales zvaigznes slēgumu - savā sadalē saliec kopā nulli un zemi, un tālāk jārūpējas, lai nekur šie abi vadi nav kopā.

man ST pats vilka vadu no savas sadales, kur skaitītājs, līdz mājas sadalei - arī tikai 4x10 kavdrāti alumīnijs..

Link to comment
Share on other sites

_dunduks_
Pirms 18 minūtēm , uldise teica:

savā sadalē saliec kopā nulli un zemi, un tālāk jārūpējas,

Tāda man arī bija doma - mājas sadales nulli ierakt zemē, tāpēc meklēju piemērotu cauruli.

 

Pirms 24 minūtēm , alusbundza teica:

ja čaiņiks, pieslēgts fāzei un tavam ierīkotajam zemes vadam... strādā, tad vis kārtībā

Vajadzēs beidzot saņemties tādam eksperimentam.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , _dunduks_ teica:
Pirms 27 minūtēm , uldise teica:

savā sadalē saliec kopā nulli un zemi, un tālāk jārūpējas,

Tāda man arī bija doma - mājas sadales nulli ierakt zemē, tāpēc meklēju piemērotu cauruli.

Tu mani nepareizi saprati - tātad no ārpuses pienāk viens vads - nulle. savā sadalē Tev būs divas kopnes - viena visām nullēm, otra visām zemēm. šīs abas kopnes savieno kopā un viss.

Link to comment
Share on other sites

_dunduks_

Esmu apjucis, izrādās shēmas vairs neportu lasīt.

Vai šāds manas sadales zemējums būs ok?

 

 

 

zemejums.PNG

Labots - _dunduks_
Link to comment
Share on other sites

Ja "0" vari necilpojot līdz N kopnei atvilkt, tad zaļos arī vēlams tāpat necilpojot līdz PE kopnei atvilkt.

Link to comment
Share on other sites

Ja Tev būs zeme ar metāla cauruli, kāpēc PE un N kopnes jāliek kopā? tāliek kopā tikai tad, ja PE kopnei nav sava atsevišķa zemējuma.

Link to comment
Share on other sites

_dunduks_
Pirms 5 minūtēm , ggg97 teica:

Ja "0" vari necilpojot līdz N kopnei atvilkt, tad zaļos arī vēlams tāpat necilpojot līdz PE kopnei atvilkt.

Nu man uz visiem patērētājiem (izņemot griestu lampām) un rozetēm ir pievilkti 3 dzīslu vadi. Katrs zars pievienots pie maģistrāles.

 

Pirms 6 minūtēm , uldise teica:

tāliek kopā tikai tad, ja PE kopnei nav sava atsevišķa zemējuma.

Tāpēc jautāju, jo kaut ko nepilnīgi atceros, ka mājas sadalē N ir jāsazemē. Tad tas ir nepareizi?

Pagaidām vēl nekas nav darīts.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , _dunduks_ teica:

Tāpēc jautāju, jo kaut ko nepilnīgi atceros, ka mājas sadalē N ir jāsazemē. Tad tas ir nepareizi?

man nav atsevišķa zemējuma, līdz ar to N un PE kopnes ir kopā savienotas. kā pareizi ir ar tavā gadījumā ar Trubu zemē, lai zinošāki pakomentē :)

Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , uldise teica:

Ja Tev būs zeme ar metāla cauruli, kāpēc PE un N kopnes jāliek kopā?

Liek kopā.

Link to comment
Share on other sites

Zemējumam elektrosistēmas ir 2 galvenās funkcijas:

1)      Pārsprieguma aizsardzība, ja kaut kur pa ceļam līdz patērētājam pārtrūkst neitrāles vads

2)      Izsist drošinātāju, ja fāzes vada bojājuma gadījumā spriegums nonāk uz zemētās metāla kontrakcijas (piemēram, uz boilera, veļas mašīnas korpusa). Un īsslēguma  strāvai ir jābūt ne mazākai par 3 kārtīgu drošinātāja nominālu.

 

Zemētājs, ar savu 30 omu pārejas pretestība 2. prasību nespēj izpildīt. Īsslēguma strāva pie 30 omiem būs tikai 7,7A un ar tāda strāva labākajā gadījumā nelietderīgi tērēs elektrību un sildīs zemi. Un pat, ja zemējuma pretestību izdosies sasniegt 3 omus, ar to pietiek tikai  25A pieslēgumum, bet zemes pretestība ir nepastāvīgs lielums.

Principā, neatkarīgu zemējumu var izmantot kopā ar strāvas noplūdes automātu un sprieguma kontroles releju.   

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, uldise teica:

Ja Tev būs zeme ar metāla cauruli, kāpēc PE un N kopnes jāliek kopā?

Simts un vienu reizi teikts- zemējuma kontūrs obligāti, es atkārtoju obligāti, mājas galvenajā sadalē, ir jāsavieno ar mājai pienākošo nullesvadu. Vārdu sakot starp N kopni un PE kopni obligāti jābūt peremičkai. Vienīgi tad, ja latvenergo atvilcis atsevišķu zemējumu līdz mājai, tad N un PE nevajag savienot, bet tādus brīnumus es redzējis neesmu. Tālāk jau velk atsevišķu zaļdzelteno zemējuma vadu un tas savukārt nekur vairāk nedrīkst būt savienots ar nullesvadu. Ideja tāda, pa zemējuma zaļdzelteno vadu nekad nedrīkst plūst strāva no patērētājiem.

 

Pirms 19 minūtēm , Firza teica:

Izsist drošinātāju, ja fāzes vada bojājuma gadījumā spriegums nonāk uz zemētās metāla kontrakcijas

Tapēc jau nullesvadu obligāti jāsavieno sadalē ar mājas zemējuma kontūru. Cita lieta, kontūru vēl vajag lai izlīdzinātu spriegumu ap māju un elektroiekārtām. Tad neveidosies kaut neliela spriegumu starpība staro to pašu boilera korpusu un cilvēka ķermeni, kurš vannasistabā stāv basām kājām uz slapjām flīzēm. Tādā situācijā pietiek ar dažiem voltiem lai sajustu, ka vannas krāns nedaudz sit pa pirkstiem. Krievu laikos visas metala vannas zemēja, bet tagad plastmasenes gan nekā nevar sazemēt.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Pirms 31 minūtēm , Firza teica:

Un pat, ja zemējuma pretestību izdosies sasniegt 3 omus, ar to pietiek tikai  25A pieslēgumum, bet zemes pretestība ir nepastāvīgs lielums.

 Vai nepaskaidrosi, lūdzu , savus aprēķinus ?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 33 minūtēm , Firza teica:

Un pat, ja zemējuma pretestību izdosies sasniegt 3 omus, ar to pietiek tikai  25A pieslēgumum

 

Skatos kaut kāda jauna fizika ?

 

Kādai tad zemējuma pretestībai jābūt, lai pietiktu 200A ?

Link to comment
Share on other sites

nu tad nākamais jautājums ir, kur tad sadales tīkls dabūn nulli?

līdz trafam pienāk vidēja sprieguma trīs fāzes. cik esmu redzējis, tad pie trafa paralēli stabam ieborē vēl vienu caurumu, un tur ielaiž iekšā palielu metāla kluci ar piemetinātu stieni, kas nāk ārā no zemes. tā tad arī būs nulle, kas tālāk tiek padota gala lietotājam, pareizi? palabojiet, ja rakstu pilnīgas muļķibas. 

Link to comment
Share on other sites

Pie katras transformatora apakšstacijas izveido zemējuma kontūru, kurš nedrīkst pārsniegt 4omus.  Zemējuma kontūra elektrodu skaitu rēķina vadoties pēc transformatoru kopējās jaudas un zemes īpatnējās pretestības. (tā arī tā "0" rodas :))

 

Tālāk zemsprieguma tīklā izveido atkārtotos zemējumus kuri nedrīkst pārsniegt 30omus.

Labots - Rainis
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , Tārps teica:

Vai nepaskaidrosi, lūdzu , savus aprēķinus ?

Oma likums. I = U/R Viegli atcerēties šādā formā: U = IR (izrunā ū ir :)).

230V/30omi = 7,7A

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 12 minūtēm , Rainis teica:

Pie katras transformatora apakšstacijas izveido zemējuma kontūru, kurš nedrīkst pārsniegt 4omus.  Zemējuma kontūra elektrodu skaitu rēķina vadoties pēc transformatoru kopējās jaudas un zemes īpatnējās pretestības. (tā arī tā "0" rodas :))

 

Tālāk zemsprieguma tīklā izveido atkārtotos zemējumus kuri nedrīkst pārsniegt 30omus.

ok, paldies par info. mums gala lietotājiem jau atliek tikai paļauties, ka tā pretestība tur tāda arī ir, jo mums viņu pašiem nomērīt jau nav reāli.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 13 minūtēm , uldise teica:

nu tad nākamais jautājums ir, kur tad sadales tīkls dabūn nulli?

līdz trafam pienāk vidēja sprieguma trīs fāzes. cik esmu redzējis, tad pie trafa paralēli stabam ieborē vēl vienu caurumu, un tur ielaiž iekšā palielu metāla kluci ar piemetinātu stieni, kas nāk ārā no zemes. tā tad arī būs nulle, kas tālāk tiek padota gala lietotājam, pareizi? palabojiet, ja rakstu pilnīgas muļķibas. 

Kādu vēl metāla kluci liek pie trafa? :D

Pie trafa zemē ir ierakts zemejuma kontūrs, pie tam jaunajiem visiem taisa ar  izvadiem, jo, ja nu viens noplīst. Kontūrs var sastāvēt no dažiem elektrodiem, līdz pat vairakiem desmitiem. Viss atkarīgs no tā, kāda ir apakšstacijas zemesslēguma strāvas un kāda ir grunts. Kā minimums ir jābūt Omiem, bet tas ir minimusm, jo atkal iejaucas zemesslēguma strāva un dažreiz vajag pat zem  1 Oma. Lai nebūtu ļoti lieli kontūri jābūvē un uzlabotu drošību saistībā ar pieskarspriegumu, tad 110kV apakšstacijās uzstāda kompensējošās iekārtas - dzēšspoles, zemomīgas pretestības utt.

 

Dzidzi, mēdz būt tādi gadījumi, kad Sadales tīkls ir ievilcis 5 vai 3 dzīslu vadus un līdz ar to ir dalīta nulle un zemējums. Tādus agrākos gados būvēja, bet tas ir dārgi. Un pamatā to var redzēt arī daudzdzīvokļu mājās, kur skaitītāji ir ievietoti kaut kur vienā sadalnē.

Kādēļ zemējumam neizmantot tam paredzētos stieņus, bet meklēt caurules? Var nopirkt stieņus, kuri būs jāmetina, bet ir pieejami arī apkaparoti stieņi, kuriem visu var pieskrūvēt.

Link to comment
Share on other sites

Man arī mājās nav zemējuma kontūra, izmantoju PEN sistēmu (PE-(zemējuma klemmes) savienotas ar N - (nullvadu))

Link to comment
Share on other sites

Pirms 22 minūtēm , Tārps teica:

Vai nepaskaidrosi, lūdzu , savus aprēķinus ?

Pie 3 omu zemējuma kontūrā pārejas pretestības un 230V sprieguma īsslēguma strāva ir 76,7A.

Šāda īsslēguma strāva var nodrošina 3 kārtīgu drošinātāja nomināla strāvu pie 25,6A

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , uldise teica:

ok, paldies par info. mums gala lietotājiem jau atliek tikai paļauties, ka tā pretestība tur tāda arī ir, jo mums viņu pašiem nomērīt jau nav reāli.

Zemspriegumā jābūt min 30 omiem katrā zemejuma punktā. Tā kā to savieno kopā visā tīklā ar citām zemētam sadalnēm un trafu, tad beigās iegūst daudz mazāku kopejo pretestību.


Pirms 1 minūtes , Firza teica:

Pie 3 omu zemējuma kontūrā pārejas pretestības un 230V sprieguma īsslēguma strāva ir 76,7A.

Šāda īsslēguma strāva var nodrošina 3 kārtīgu drošinātāja nomināla strāvu pie 25,6A

Kā Tu noteici īsslēguma strāvu?

Cik man zinams, to rēķina izejot no transformatora jaudas (tipa) un tālak ņem vērā visu tīklu, kāds ir līdz lietotājam (pretestību). tapēc tā strāva pilsētās pie trafa var būt vairāki tūkstoši Omi, bet laukos, kur kāds kilometrs un tievas drātis, tā var būt arī tikai daži desmiti Omi.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , energys teica:

Lai nebūtu ļoti lieli kontūri jābūvē un uzlabotu drošību saistībā ar pieskarspriegumu, tad 110kV apakšstacijās uzstāda kompensējošās iekārtas - dzēšspoles

 

Dzēšspoles vispār ir domātas, lai ierobežotu kapacitatīvās strāvas vidējā sprieguma tīklā . Sīkāk var iepazīties šeit: https://www.latvenergo.lv/files/text/energostandarti/LEK_136.pdf

Link to comment
Share on other sites

Pirms 10 minūtēm , energys teica:

Kādu vēl metāla kluci liek pie trafa? :D

es stāstu tikai to, ko esmu dzīvē redzējis. pie manis trafu lika nesen, pirms pāris gadiem, trafs līnijas galā uz pašiem balstiem, šādu kluci arī ieborēja blakus vienam no balstiem - tad priekš kam viņš, ja ne nullei? :) 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , Rainis teica:

 

Dzēšspoles vispār ir domātas, lai ierobežotu kapacitatīvās strāvas vidējā sprieguma tīklā . Sīkāk var iepazīties šeit: https://www.latvenergo.lv/files/text/energostandarti/LEK_136.pdf

Nu bet no šīm strāvām tieši ir atkarīgs zemējuma kontūrs. Ja strāvu samazina, tātad prasības kontūra pretestībai ir vieglāk izpildāmas.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 4 minūtēm , energys teica:

Kā Tu noteici īsslēguma strāvu?

Izvēlējos ideālu gadījumu, kad vadu pretestība ir 0 omi un viss spriegums krīt uz 3 omu zemējuma kontūru.

Praksē īsslēguma strāva būs pat vēl mazāka par  tiem 76,7A un līdz ar to nespēs nodrošināt pat 25A drošinātājā ātru izsišanu.

Stāsta morāle - neatkarīgs zemētājs bez papildus aizsardzības elementiem (strāvas noplūdes releja, sprieguma releja) ne pret ko neaizsargā. Tāpēc atkārtots zemētājs vienā punktā obligāti ir jāsvieno ar neitrāles vadu.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , Firza teica:

Izvēlējos ideālu gadījumu, kad vadu pretestība ir 0 omi un viss spriegums krīt uz 3 omu zemējuma kontūru.

Praksē īsslēguma strāva būs pat vēl mazāka par  tiem 76,7A un līdz ar to nespēs nodrošināt pat 25A drošinātājā ātru izsišanu.

Stāsta morāle - neatkarīgs zemētājs bez papildus aizsardzības elementiem (strāvas noplūdes releja, sprieguma releja) ne pret ko neaizsargā. Tāpēc atkārtots zemētājs vienā punktā obligāti ir jāsvieno ar neitrāles vadu.

Pēdējam teikumam par savienošanu es piekrītu :) Tāpēc ķēde būs noslēgta un īsslēguma strāva būs ievērojami lielāka (atkarīga no pārējā tīkla elementiem). Un nebūs problēmas ar automāta atslēgšanu (īsslēguma strāvai jābūt 1,5 reizes lielakai nekā automāta nomināls) vai drošinātāju izdegšanai (jābūt 3 attiecībai)

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

2019.04.30. , 17:29, Firza teica:

neatkarīgu zemējumu var izmantot

Par šādu pasākumu vajag aizmirst uzreiz. Tādu izmanto tikai ļoti specifiskās vietās ar izolētu neitrāli.

PE un N vadi tiek savienoti kopā tajā vietā, kur zemējums. Tālāk uz mājas elektroierīcēm tie tiek vilkti atsevišķi/dalīti.

Link to comment
Share on other sites

Tārps

Atsevišķi lieto zibensaizsardzības zemējumu un ekranējuma zemējumu (tiem kas baidās tikt izsekoti no NASAs  u.c.).  Strīdīgs jautājums ir gadījumam ar pārsprieguma aizsardzību kontaktos.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 29 minūtēm , ivo teica:

Par šādu pasākumu vajag aizmirst uzreiz.

Pastāv tāds zemēšanas veids- TT network, un to var izmatot arī elektroapgādes sistēmās ar zemētu neitrāli. Protams, tas var darboties vienīgi kopā ar strāvas noplūdes automātu un sprieguma kontroles releju.

Ja ir iespējams, tad protams vajag izmantot TN-C-S zemēšanas sistēmu, bet arī tai ir savi trūkumi – neitrāles vada pārtrūkšanas gadījumā defekts var ilgi palikt nemanīts un zemējuma vadā plūstošā strāva var būt ļoti liela. Tā, ka ir vietas, kur izmantot TT zemēšanas veids var un vajag.

Link to comment
Share on other sites

Tārps
2019.04.30. , 18:31, Firza teica:

Pie 3 omu zemējuma kontūrā pārejas pretestības un 230V sprieguma īsslēguma strāva ir 76,7A.

Šāda īsslēguma strāva var nodrošina 3 kārtīgu drošinātāja nomināla strāvu pie 25,6A

 

Tas viss ir tikai šauri teorētiski pareizi. (labi , ka kāds arī zin Oma likumu un formulu). Dzīvē ir tā - es varu savā mājā izveidot zemējuma kontūru ar 1,0 omu pretestību, bet tas nebūt nenozīmē, ka varēšu pieslēgt pie zemes (bez nulles) 230 A slodzi., jo strāva plūdīs šādi :  trafa zvaigzne - līnijas fāze - patērētājs - mana 1,0 omu zeme - TP zeme - trafa zvaigzne. Līdz ar to , kopējā līnijas pretestība būs mana zeme + trafa zeme (nu labi + vēl daži citi atkārtotie zemējumi). Tas viss nav tik vienkārši , un paļauties tikai uz Latvenergo zemējumu pie TP ir diezgan riskanti. Sevišķi ja ir darīšana ar atmosfēras pārspriegumiem.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 15 minūtēm , Tārps teica:

tas nebūt nenozīmē, ka varēšu pieslēgt pie zemes (bez nulles) 230 A slodzi.

Es rakstīju par to, ka neatkarīgs zemējums, bez papildus aizsardzības līdzekļiem neaizsargā pret sprieguma nonākšanu uz zemētam metāla konstrukcijām. Pat pie ļoti laba neatkarīga zemējuma, “īsslēguma” strāva uz zemi var būt par mazu lai ātri atslēgtu bojāto vietu. Tāpēc zemējuma vads tiek savienots kopā ar neitrāles vadu. Bet gala patērētāja ierīkotais zemējums savu tiešo funkciju pilda vienīgi avārijas gadījumā, kad ir pārtrūcis neitrāles vads.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...