Delphin Ierakstīts Janvāris 24, 2019 Share Ierakstīts Janvāris 24, 2019 Šī vairāk sanāk tāda vēstures tēma - kādi datu nesēji tad ir bijuši un kādus paši esam vēsturē lietojuši. Attēlā es pievienoju tikai uz ātro safočītus primāros kas nāca atmiņā, nebūt ne hronoloģiskā secībā. Tēma primāri ir pašu datu nesēju atšķirību, nevis par to, ka piemēram 5" disketes bija dažādu ietilpību variantos, tāpat kā MO, utt. Tik sīki iztirzāt nav mērķa. Bet tātad - papildinam bildē redzamo ar piemirstajiem datu nesējiem. Sorry par bildes kvalitāti, ar gaismu sūdīgi. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Stasss Janvāris 24, 2019 Populārs ieraksts Share Janvāris 24, 2019 Labs datu nesējs.? 1 6 Link to comment Share on other sites More sharing options...
PlayingTheSaint Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Šim ir daudz kas labs, tiesa pārsvarā par datu nesējiem audio/video nolūkiem. Tiešam iesaku, labs materiāls viegliem alkohola/narkotiku ietekmētiem vakariem:https://www.youtube.com/user/Techmoan 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 KAs ir tas lielais un spīdīgais disks? Tādu gan es neesmu redzējis! Perfokarte bez info Link to comment Share on other sites More sharing options...
kaads Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 "Čau Salaveci" - ielāzerēts baltā sniega segā. bet.. dl, neiet zem šitās sadaļas (datoru komponenti, datu nesēji). Link to comment Share on other sites More sharing options...
ivo Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 pirms 1 stundas , Stasss teica: Labs datu nesējs.? Tas noteikti nav datu nesējs, tas ir datu bloķētājs Link to comment Share on other sites More sharing options...
kaads Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Pirms 4 minūtēm , ImissimI teica: neiet zem šitās sadaļas (datoru komponenti, datu nesēji). pa to vēl zinātnieki strīdas Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Tev tur kaut kāds speciālā Maxell kasete, vari jau piesviest arī parasto. Kādu DVD un BR pieliec, ja jau tad jau. Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 1 stundu atpakaļ, ImissimI teica: dl, neiet zem šitās sadaļas Kā nu ne, 100% datu nesējs, pie tam garantēti vairākiem gadu tūkstošiem, kamēr fiziski neiznīcina. D_L mani apsteidza, pirms tam gribējās ielikt šo . Un jā - kas tad ir skandināvu un mūsu pašu rūnu akmeņi, ja ne datu nesēji (mitoloģiskajai nozīmei un saturam šajā gadījumā nav nozīme). Link to comment Share on other sites More sharing options...
TOoMoOT Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 (labots) VHS kasete izpalikusi Labots Janvāris 24, 2019 - TOoMoOT Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zoom Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Pats interesantākais, ka praktiski visi šie datu nesēji viens otru ir nomainījuši manā dzīves laikā un ļoti strauju. Vismaz es sāku ar perfokartēmm, bet tagad SSD un fleškas. Akmens gan ir visstabilākais un šolaiku kapakmeņus varēs izlasīt arī pēc simtiem tūkstošu gadiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Man visvairāk patika MiniDisk un ZIP diskete ar cik nu tur bija 100 līdz laikam 250 MB. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Delphin Janvāris 24, 2019 Author Share Janvāris 24, 2019 (labots) Pirms 6 minūtēm , Žaks Noriss teica: Man visvairāk patika MiniDisk un ZIP diskete ar cik nu tur bija 100 līdz laikam 250 MB. ZIP bija, ja pareizi atceros, līdz 120. Bildē ir 100MB ZIP. Bet MD man neviena nav un nav arī sanācis pa šiem gadiem dabūt. Tehnoloģija cik ātri uzradās, tik ātri praktiski nosmaka, atstājot pielietojumu "biezajiem" žurnālistiem utml. interviju ierakstiem. Vel bija dažas radiostacijas kas lietoja MD savu "galviņu"/reklāmu ierakstiem un atskaņošanai. Labots Janvāris 24, 2019 - Delphin Link to comment Share on other sites More sharing options...
Legacy Sat Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Reiz pie J. Lapinska, kad pirku lentas ar mūzikas ierakstiem, šitādu redzēju, pašam gan nebija - CED VideoDisc system. Gaismā laistījās visās varavīksnes krāsās. Analogais video formāts, starp citu, kas varbūt nezina. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Piedevām viņs bija divpusējs! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 Minidiski kalpoja diezgan ilgu laiku. Vismaz es tos dzenāju no pašiem pirmsākumiem kādus desmit gadus. Parastā tautā tie gan neguva popularitāti, jo parādijās CD rakstītāji un parastam lietotājam jau nebija vajadzīga operativitāte. Es arī minidiskus lietoju tikai darbam, nevis mājas lietošanai. Videodisku plaijeri esmu lietojis, bet tikai ar CD diskiem. Videodisku vienkārši pie mums nebija. Deviņdesmitajos gados krievi ražoja Philips kopiju, bet varbūt vienkārši salika no gatavām detaļām. Lai kām arī būtu, Tadu aparātu esmu dzenājis. Videodiskus izkonkurēja VHS videomaģi. Ja kas, man kolekcijā ir ISA karte kurai pieslēdzot VHS videomagnetofonu to varēja pārvērst par strīmeri. Saucās Arvīds un varēja ierakstī trīs stundu kasetē vai nu divus vai trīs gigabaitus(aizmirsies) informācijas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Delphin Janvāris 24, 2019 Author Share Janvāris 24, 2019 pirms 1 stundas , Didzis teica: Ja kas, man kolekcijā ir ISA karte kurai pieslēdzot VHS videomagnetofonu to varēja pārvērst par strīmeri. Saucās Arvīds un varēja ierakstī trīs stundu kasetē vai nu divus vai trīs gigabaitus(aizmirsies) informācijas. @Didzis, bildi padalīt mums arī vari lūdzu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Legacy Sat Janvāris 24, 2019 Populārs ieraksts Share Janvāris 24, 2019 Labi atceros, kā notika mana pirmā iepazīšanās ar CD formātu. 1983. gadā es mācījos vidusskolā un dažreiz, kad bija nauda, pasūtīju ierakstu studijā Rīgā (Tērbatas uz Elizabetes ielu stūris) lentas ar rokmūziku - foršas grupas; Pink Floyd, Deep Purple, Nazareth... Lūk, vienā tādā reizē tur ienāca J. Lapinskis un ar visiem klātesošajiem sasveicinājās, kā ar labiem draugiem. Es viņu redzēju pirmo reizi mūžā. Rokas spiediens bija stiprs, vienkārši neaizmirstams. Tāds tas ir joprojām, ja kas. Viņš uzreiz izvilka savas ierakstu lentas un ļoti ātri tās arī notirgoja, šķiet, ka par 25 rubļiem gabalā, vēl bija arī skaņu plašu vāku fotogrāfijas, laikam, par 5 rubļiem. Es biju vēl puika, bet viņš ar mani runāja kā ar savējo, kā vecu čomu. Es nekad to neaizmirsīšu. Jurim līdzi bija kaut kādas gaismas kopijas no Sony kataloga un, tur iekšā pilnīga fantastika - kompaktdisks, CD! Pirmais Sony atskaņotājs CDP-101 bija ar tādiem tehniskajiem parametriem, ka es vienkārši sākumā apstulbu. Visu laiku biju čakarējies ar lentām uz 9 un 19 ātrumu, ar visādiem Majakiem un Notām, dārgākiem man vienkārši toreiz nepietika naudas, vēl galvu tīrīšanu ar trīskārtējo odekolonu. Te pēkšņi "bums " pa galvu un CD ir klāt - frekvenču josla 5 Hz - 20 kHz, dinamiskais diapazons 90 dB, attiecība signāls - troksnis 90 dB, kanālu atdalījums 90 dB un nelineārie kropļojumi 0,004%. Tas pēdējais parametrs likās kaut kas vispār vājprātīgs! Ar magnetafona lentām par tādu nevarēja pat sapņot. Lapinskis mani uzaicināja uz Kantora ielu, Mārupē, kur tirgoja ierakstus. Tā es sāku tur braukt, bet ne vienmēr pirku - 25 rubļi man bija liela nauda padomju laikos. Zināmā mērā tieši Lapinskis noteica manu tālāko virzību elektronikas pasaulē. Radioinženieris ar Lielo burtu, paldies viņam! Otrs tāds piemērs man bija Ketners, par kuru es rakstīju savā blogā par satelītu televīziju. No viņiem es iemācījos pamatlietu, ka elektronika nekad nepiedod paviršības. Ja kaut ko dari, izdari līdz galam, kārtīgi, izgrauz līdz serdei - apmēram tā to var noformulēt. Mans pirmais magnetafons, ko nopirku vasarā strādājot 7. klasē pie mammas RRR Tranzistoru cehā (apzīmogoju "Selgas" tehniskās pasītes ar OTK zīmogu) izskatījās šādi: 7 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 pirms 3 stundām , Delphin teica: ZIP bija, ja pareizi atceros, līdz 120 Bija arī 250, un kā wiki saka arī 750 https://en.wikipedia.org/wiki/Zip_drive 250mitnieku pats esmu spraudis lasītājā, agrāk Zvaigzne ABC pirms cdrw bija polulāri tie ZIP draivi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 1 stundu atpakaļ, Delphin teica: bildi padalīt mums arī vari lūdzu Rīt mēģināšu nobildēt Arvīdu. Jūtu, ka tas verķis nav bijis visai populaŗs un pazīstams. Es to nopirku pirms paša kompaktdisku uzvaras gājiena sākuma. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
andza Janvāris 24, 2019 Share Janvāris 24, 2019 pirms 3 stundām , Legacy Sat teica: Analogais video formāts, starp citu, kas varbūt nezina. Ja interesē visādi dīvaini formāti, tas šim Youtube censonim ir daudz interesanta materiāla. Nu ja kāds vēl nezin. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Delphin Janvāris 26, 2019 Author Share Janvāris 26, 2019 2019.01.24. , 11:54, jema teica: KAs ir tas lielais un spīdīgais disks? Tādu gan es neesmu redzējis! Ja godīgi, es pats to verķi nepazīstu kam tāds bija. Vēlāk ielikšu bildi ar aparātu. Kurš var ko pastāstīt par šitiem diskiem, no kuriem 90'o sākumā uzradās papildus pielietojums - decimetru antena. Normālā versijā šāda diska man diemžēl nemaz nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
raivix95 Janvāris 26, 2019 Share Janvāris 26, 2019 2019.01.24. , 19:14, Legacy Sat teica: Labi atceros, kā notika mana pirmā iepazīšanās ar CD formātu ... Lūdzu, vairāk šādu lāsāmvielu! Jaunajai paaudzei aizraujas elpa, ko tādu lasot. Grūti noticēt, ka pat skaņu plašu vāku bildēm toreiz bij tāda vērtība. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Janvāris 26, 2019 Share Janvāris 26, 2019 Te var palasīt krievu mēļē par videomagnetofona strimeri Arvid https://ru.wikipedia.org/wiki/АрВид Tur ar visām bildēm . Tas verķis nonāca manās rokās, lai varētu digitālā veidā glabāt videoierakstus. Toreiz 1GB cietnis bija faktiski darba zirgs un loģiski, ka daudz videomateriāla tajā ierakstīt nevarēja. Tapēc tika izgudrots Arvid. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
masitis Janvāris 26, 2019 Share Janvāris 26, 2019 1 stundu atpakaļ, raivix95 teica: Lūdzu, vairāk šādu lāsāmvielu! Jaunajai paaudzei aizraujas elpa, ko tādu lasot. Grūti noticēt, ka pat skaņu plašu vāku bildēm toreiz bij tāda vērtība. Uldis Rudaks "Rokupācija" Jānis Žilde "Piekūns skrien debesīs" Ikars Ruņģis " Cietumsargs ar bungu kociņiem" Lasāmviela, datu nesējos, ar kuru iesaku iepazīties Link to comment Share on other sites More sharing options...
Legacy Sat Februāris 7, 2019 Share Februāris 7, 2019 (labots) SPHINX - SuperFunctional INformation and communication compleX. Tika izstrādāts PSRS 1986. gadā. Tā bija futūristiska sistēma, ko 80. gados radīja izcils Krievijā dzimušais Kanādas dizaineris un inženieris Dmitrijs Azrikans. CPU bija iespējams pieslēgt trīs trīsstūrveida atmiņas paplašināšanas moduļus. Šāda konfigurācija bija paredzēta, lai ļautu dažādiem lietotājiem, piemēram, katram ģimenes loceklim, vienlaikus izmantot dažādas programmas. Sistēma bija izstrādāta, lai aizstātu visas mājas tehnoloģijās esošās ierīces, datoru, telefonu, televizoru, radio, audio sistēmu utt. Lai to izdarītu, tika iekļautas vairākas perifērijas ierīces: - Liels plakanā ekrāna displejs un televizors ar diviem sfēriskiem skaļruņiem, mājas izklaidei un video konferencēm. - 19 ” 15 : 9 monitors ar diviem noņemamiem plakaniem skaļruņiem, bezvadu austiņām un tālruni. Nebija peles, to aizstāja ar d-spilventiņu un četrām trīsstūra veida virziena pogām. - Vairākas valkājamās ierīces (nekad nav prototipētas), ieskaitot smartwatch, viedkartes un paplašinātās realitātes saulesbrilles. - Rokas tālvadības pults ar nelielu LCD ekrānu, mikrofonu un skaļruni, ko var pārvērst arī par plaukstas datoru. Ierīces sazinājās viena ar otru, izmantojot elektromagnētiskos viļņus, savukārt sistēma tika savienota ar pārējo pasauli, izmantojot telefona līniju. Sistēmas izstrāde balstījās uz vienkāršām ģeometriskām formām. Padomju Savienības ekonomiskā un politiskā lejupslīde, kas beidzās 1991. gadā (Dmitrijs Azrikans no Krievijas pārcēlās uz Kanādu, kur dzīvo joprojām), pielika projektam punktu. SPHINX palika prototipa stadijā un šodien izskatās kā klusa liecība par pretrunu un traģēdiju laikmetu, ko raksturo arī lielas cerības un idejas. Labots Februāris 7, 2019 - Legacy Sat 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Legacy Sat Marts 15, 2019 Populārs ieraksts Share Marts 15, 2019 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma periods ir ļoti labi un detalizēti izpētīts no politiskā un ekonomiskā skata punkta, bet ikdienas dzīve joprojām ir maz atspoguļota. Šis laika periods ir kļuvis „slēgts”. Daudzas cilvēku atmiņas ir kļuvušas tādas, kā „izsmērētas” un „izkropļotas”. Lieta tāda, ka tolaik bija ļoti spēcīgi kultūras simboli – filmas, mūzika, pat atsevišķas dziesmas, kas noteica šo periodu. Viss, kas patrāpījās starpā tika apslēps ar sava veida leģendu. Tā bija kolektīva leģenda, ka viss izmainījās vienā dienā, vienā mirklī. Pakāpeniskas pārmaiņas slēpās aiz leģendas, kas kaut kādā veidā ir saglabājusies kolektīvajā atmiņā. Atdzīvināju magnetofonu Elektronika – 302 (izlaists 1985. gadā), tāpat sava prieka pēc. Siksniņa bija satecējusi melnā masā, nomainīju gan to, gan visus elektrolītus, arī piespiedējveltnīti. Ilgi noņēmos, bet bija tā vērts... „Jumprava” ieskanējās gluži kā 90. gados – Inguss Ulmanis, Aigars Voitišķis, Māris Jurjāns un, protams, Aigars Grāvers. Tagad grūti sevi piespiest izslēgt magnetafonu. Tas ir process pats par sevi – mūzikas klausīšanās. Darot tādas lietas, kas liek aizmirst ieskatīties telefona ekrānā, es atgūstu dzīves prieku. Realitātei ir daudz vairāk krāsu. 4 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Didzis Marts 15, 2019 Populārs ieraksts Share Marts 15, 2019 Varu vēl vienu tādu maģīti uzdāvināt priekš rezervrs daļām. Pilnīgi jauns, nelietots, bet siksniņas protams beigtas. Es kasetes kā sugu nekad neesmu cietis. Tās man tikai izsauc riebumu. Atceros pirms uztāšanās koncerā, pēdejā brīdī, deju kolektīva vadītāja iedod jau mēģinājumos nodrillētu kaseti un pasaka trešais gabals. Kurā pusē, no kura gala skaitīt, kas par pavadījumu, bet vadītāja jau gabalā. Ja kas noiet greizi, tad visa zāle skatās uz skaņotāju. Bļin man tā trauma uz visu mūžu. Vietējo kolektīvu izdresēju. Tikai lenta uz 19 ātruma ar rakordiem galā, vai vēlāk CD, bet vieskolektīvi parasti ar kasetēm. Tak viņiem pilnīgi pofig kāda skaņas kvalitāte, ka tik sprinģot pa skatuvi. Viena slavena deju kolektīva vadītāja vēl tagad mani nesveicina, jo atteicos nojātu kaseti spēlēt koncertā Vārdu sakot, es butu gatavs nošaut to konstruktoru, kurš izdomāja audiokaseti. Modernās dejas, citas prasības pret kvalitāti un tie momentāli pārgāja uz CD. 1 2 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Marts 15, 2019 Share Marts 15, 2019 Pirms 55 minūtēm , Didzis teica: Vārdu sakot, es butu gatavs nošaut to konstruktoru, kurš izdomāja audiokaseti. Tad Tev būs jādodas uz Beļģiju, uz Haseltu un jāuzmeklē tur kāds Philips darbinieks, vai arī visdrīzāk pie viņa kapa jānoliek kāds ziediņš. Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Marts 16, 2019 Share Marts 16, 2019 pirms 12 stundām , Didzis teica: pirms uztāšanās koncerā, pēdejā brīdī, deju kolektīva vadītāja iedod jau mēģinājumos nodrillētu kaseti un pasaka trešais gabals. Mēs savā laikā ņirdzām, ka to. kam bija jābūt koncertā, varēja uzzināt tikai pēc koncerta. Daļēji dēļ tām nolāpītajām kasetēm, daļēji dēļ "viesmākslinieku" vadītājiem. Savējiem fonogrammas taisīju pats - uz kompīša. Link to comment Share on other sites More sharing options...
M@R$$ Marts 16, 2019 Share Marts 16, 2019 (labots) pirms 13 stundām , Didzis teica: Es kasetes kā sugu nekad neesmu cietis. Tās man tikai izsauc riebumu. Atceros pirms uztāšanās koncerā, pēdejā brīdī, deju kolektīva vadītāja iedod jau mēģinājumos nodrillētu kaseti un pasaka trešais gabals. Vot kā ir jānodrillē kasete lai būtu tik draņķīgi. Man kaut kur pie senčiem mētājas kaste? ar kasetēm no 90tiem, bija dažas, kas tika trāztas nonstopā, pieņemu ka ieliktu atskaņotājā, skanētu tieši tāpat kā pirms ~25-30 gadiem ... exx, pat asariņa nobira, jāiet meklēt kāds kasešu maģis Labots Marts 16, 2019 - M@R$$ Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Marts 16, 2019 Share Marts 16, 2019 Pirms 4 minūtēm , M@R$$ teica: Vot kā ir jānodrillē kasete lai būtu tik draņķīgi. Nu ja tev tikai top firmu kasetes un kārtīgs importa kasetnieks - varbūt arī nav problēmu. Diemžēl man pieredze līdzīga kā Didzim - daža laba, pie tam ne krievu ražojuma, kasete atņirdzās jau ļoti drīz, bija Majak un RRR kasetnieki. Un par apskaņošanu arī - pašam bija gadījums skatē, kad dāma iedod kaseti ar tekstu - tur jau vajadzīgais uztīts. Nu pienāk vajadzīgais brīdis - mazais dziedātājs uz skatuves klusē. Dāma skrien - ko tu spēlē ? Nu bet kurš pateica, kura kasetes puse ir pareizā ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Marts 16, 2019 Share Marts 16, 2019 pirms 10 stundām , snukurins teica: Kas vainas kasetēm,aceros disenes griezām,trīs maģi atskaņo,divi uz austiņām ko meklēt Profesionālam darbam koncertos kasetes nebija lietojamas. No kasetes palaist pavadījumu, tur iepriekš vajadzēja ar šamaņu bubenu paklapēt. Disene, tā cita lieta, tur ne precīzi dziesmu palaist vajag, ne kādu lažu publika pamana. Kad visa zāle klusumā gaida dejotāju iznācienu, bet no tās sūda kasetes tikai šņāciens nāk un tās dažas sekundes liekas mūžība, jo kaseti nav iespējams uztīt precīzi uz gabala sākumu. Rakordu starp gabaliem kasetes lentā neielīmēsi, uztīt vajadzīgo gabalu vipār murgs. Skaņas kvalitāte nekad nav paredzama, jo dejotāji vienu gabalu desmitiem reižu mēģinājumā tin šurpu turpu un tas nav tas pats, kas mājā pa retam nospēlēt kaseti no viena gala līdz otram. Tiklīdz parādijās pirmie minidiski, tā mēģinājumā centos pārrakstīt kaseti uz MD. Vot tā jau bija štelle, gabala nosaukums uz displeja, laika skaitītājs, auto pauze un momentāli varēja atkātot pavadījumu ja māksliniekus izsauc uz bis. Skaņas kvalitāte kāda nu bija, tāda palika, bet vismaz varēja strādāt pat labāk kā ar lentu magnetafonu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
zynoj Marts 16, 2019 Share Marts 16, 2019 Nu kā audio nesējs priekš mājas lietotāja uzskatu ka kasetei nav ne vainas,pats ar pagājušogad sasējos ar kasetēm,tagad jau kolekcija pāri 100 točna ir,atradu starp savām kasetēm 1974 gada Deep Purple un vēl arvien kasete skan ideāli,tā kā ja nemētā kasetes kaut kur šķūnīšos tad tādi ieraksti saglabājas ļoti ilgi. https://photos.app.goo.gl/GM3Z71sfxBAzYihv5 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Marts 16, 2019 Share Marts 16, 2019 Redz tie, kuriem bija jādarbojas ar kasešniekiem pie apskaņošanas, neviens neko labu neteiks. Jā, dežūrmuziku uzspēlēt no kasešnieka varēja, bet tas arī viss. Link to comment Share on other sites More sharing options...
zynoj Marts 16, 2019 Share Marts 16, 2019 Vēl jau es domāju krietni pabojāja kasešu tēlu tajā laikā normālu atskaņojošo deku neesamība mūsu lielajā PSRS,reti kur bij sastopams kāds normāls ārzemju aparāts un kur nu vēl nauda tāda iegādei. Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Marts 16, 2019 Share Marts 16, 2019 (labots) Mājas vajadzībām, pareizi rīkojoties un uz pareiza aparāta, tiešām nebija ne vainas. Savulaik biju uztaisījis traktu ar visādām fīčām (dinamiskā priekšmagnetizācija, Dolby B u.t.t). Idejas, protams, no radiožurnāla, pieejot tai lietai radoši. Bleķa kasetes, atkarībā no kvalitātes, nodrošināja 18-19 Khz augšu, troksni ap -60dB (arī Svemas MK60), hroms - augšas tāpat, troksnis ap -80dB. invalīds ( speciāli priekš ketīniem cenzūrā - nelineāro kropļojumu koeficients ) ap 0,5 - 0,8% abām. Mehānika - Vilma 102 biku piestrādāta, galviņa - HVZ, tika izmēģinātas visādas, liekas, ka paliku pie tās pašas Vilmas sendasta. Pamēģināju dzelzs lentes - nekā laba nebija, jo galva bij par švaku. Beigās kaut kur dabūju ferīta galvu, jo hroma lentes bij lielisks smilšpapīrs (arī sendastam), bet maģis pārtrauca skanēt un viss. Beigās to ferītu man govs sabradāja. Nodeldēju sendastu līdz tinumiem, pārmetos atpakaļ uz spoļnieku, nosecināju, ka 6.tips jau pliks, no 10.tipa labāk tamborēt sievai zeķes, bet tad jau sākās CD...... P.s. Šnukur, lentā varēja ielīmēt rakordu. Un neesmu dzirdējis, ka kāds būtu apskaņojis pasākumus (droši vien gan Didzis, gan es un vēl daži ar pasākumiem bija domājuši deju kolektīvu, dažādu oratoru, grupiņu un "tautas" kopu piedalīšanos) no LP. Ja Tev ir pieredze - padalies.... Labots Marts 16, 2019 - WildGun Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Marts 16, 2019 Share Marts 16, 2019 Vai stieples magnetofoni šeit jau tika pieminēti? Tos vairāk izmantoja aviācijā, arī melnajās kastēs. Dzirdēju, ka reizēm pēc avārijas melnajās kastēs stieple bija diezgan samudžināta, un to bija diezgan grūti iztīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!