Jump to content

Grāds pēc 30?


0418
 Share

Recommended Posts

Pirms 3 minūtēm , AndrisBB teica:

drīzāk tikai labums,

Kādi ir tie labumi: 

Smogs? 

Korķi? 

Iznīcināta daba? 

Pirms 4 minūtēm , AndrisBB teica:

par nekādu lielo efiktivitāvi var nesapņot

Par kādu efektivitāti tu šeit runā? 

Link to comment
Share on other sites

Kāds tur smogs uz ja 20 miljoni uz tik lielu teritoriju. Baigais smogs ir Niderlandē vai Beļģijā? Korķi tas ar vairāk plānošanas jautājums, kautgan Beģijā nekādus lielos korķus novērojis neesu, pat ne Briselē.

 

 

Pirms 6 minūtēm , Ronalds teica:

Par kādu efektivitāti tu šeit runā? 

Kautvai par tiem pašiem ceļiem, skolām, slimnīcām.

Nemaz nerunājot par kautkādu specifisku nozaru attīstību, jo vienkārši nav iespējams neko uzsākt dēl nenormāli mazā tirgus, darbaspēka neesamības utt.

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Un pensionāru daudzuma. Tie pensionāri jau nekur nepazudīs visi reizā, nāksies kāpināt strādājošo skaitu

Link to comment
Share on other sites

Pirms 43 minūtēm , AndrisBB teica:

Kautvai par tiem pašiem ceļiem, skolām, slimnīcām.

 

Par ceļiem varētu daļēji piekrist, bet skolas un slimnīcas ir vajadzīgas tieši proporcionāli iedzīvotāju skaitam!

Pirms 34 minūtēm , ieleja teica:

daudz jaunu aizbraukuši

Tā nu tas ir... :( Šī ir ļoti liela LV problēma.  

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , vvv teica:

ķersies pie Latvijas kūdras

Āfrikā vēl ir diezgan daudz visa kā, ko izrakt, ne?

Link to comment
Share on other sites

pirms 11 stundām , Ronalds teica:

vajadzīgas tieši proporcionāli iedzīvotāju skaitam

Problema ir ka vinjas nav pietiekoshi tuvu iedzivotajiem un javed sikos uz skolu lielaku gabalu pa to pashu slikto vai neesosho celju. Tad atliek vainu vest, vainu uzturet ljoti vajas skolas/slimnicas lokali. Tas pats attiecas uz darbiem un citam lietam.

Cits variants ir visi parvacas tuvak Rigai vai citam daudzmaz lielakam pilsetam, pareji teritoriju atstajot dabas rezervatiem, kur vilkiem un citiem zveriem klejot. Kautkada cita topika tak jau bij izrekjinats, ka ja visi parvaktos uz Rigas un Ogres rajonu, tad pat tad nesanaktu Niderlandes iedzivotaju blivums.

Link to comment
Share on other sites

pirms 13 stundām , PlayingTheSaint teica:

Izlasiet pavediena nosaukumu? Kāpēc šajā bedrē visiem tik ļoti patīk dzīt offtopic sūdu katrā tēmā?

Gribētos tomēr te tā pavairāk palasīt par "grādu pēc 30". Ja ne par grādu, tad par cita veida tālākizglītību, kursiem un tml.


2018.12.21. , 19:24, Zoom teica:

Tas tiesa. Bija vēlme apgūt padziļināti galdniecību, bet visas skolas, kuras to piedāvā atrodas tālu no Rīgas.

Tu to nopietni rakstīji? Vai ākstījies?

Link to comment
Share on other sites

Šajā tēmā "autisti" demonstrē, ka viņiem vajadzētu kādu grādu (pēc 30). Vai vidusskolu. Par ģeometrisko progresiju māca skolā. Minētie piemēri nav ģeometriskā progresija. Pensijas sākās 19.gs.  Ja tad varēja, tagad arī var, daudz jauniešu vai maz. Mums vajag daudz bērnu, tie citi lai ierobežo? Tiem citiem vajag...

Link to comment
Share on other sites

  • 3 months later...

No savas puses varu piebilst, ka biju Riga Coding School un arī vīlos (kāds te rakstīja, ka bija vīlies Coding Academy). Par 550 eiro dabūju to, ko Udemy var dabūt par 20 eiro. Par Pluralsight tajā laikā īsti nezināju, tur ir caurmērā kvalitatīvāks materiāls nekā Udemy. Darbu atradu, pelnu 1000 eiro, tāpēc kā no šīs tēmas saprotu, dzīve sapista. Man tīri ok priekš pirmā darba programmēšanā. Tikai domāju gan, ka varēju vairāk pakaulēties par algu. Toreiz gribēju ātri tikt labā uzņēmumā, tāpēc par algu īpaši neiespringu.

 

Ja kādu interesē konkrētas rekomendācijas pašmācībniekiem (dažas ziņas pa šiem mēnešiem man bija iekritušas pastkastē ar šādu jautājumu) - Udemy ir ļoti labs Tima Bučalkas kurss Java Programming Masterclass for Software Developers. Tur ir paši pamatu pamati, no pieredzējuša programmētāja. Kursus, ko filmē 20gadnieki neiesaku, lai gan kaut ko jau arī tur var dažreiz iemācīties.

Labots - 0418
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Anonīms Alkoholiķis

Nostrādā esošajā vietā kādu gadu vai divus, uzkačā skillu. Ja esošā vieta nedod normālu algas pielikumu, vari paskatīties uz citu kompānimu piedāvājumu. Varbūt esošais darba devējs piedāvās to pašu ko citi dod, lai turpinātu strādāt pie viņiem.

Link to comment
Share on other sites

  • 5 months later...

Gads esošajā darba vietā ir pagājis un sāku skatīties uz labākām algām. Cik daudz būtu reālistiski prasīt pēc 1 gada darba pieredzes ar pārsvarā JavaScript (Angular), PL/SQL un nedaudz C#? Internetā maz info izdodas atrast.

Link to comment
Share on other sites

22 minutes ago, 0418 said:

Gads esošajā darba vietā ir pagājis un sāku skatīties uz labākām algām. Cik daudz būtu reālistiski prasīt pēc 1 gada darba pieredzes ar pārsvarā JavaScript (Angular), PL/SQL un nedaudz C#? Internetā maz info izdodas atrast.

Iespējams, ka vajadzētu sākt ar darba piedāvājumu izpēti, kuri ir piemēroti apgūtajai pieredzei un zināšanām? Tad arī redzētu cik tāds profesionālis var nopelnīt. 

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Lielākajā daļā gadījumu pieredzes ilgums īpaši neatspoguļojas reālās zināšanās vai varēšanās.

Ja taisies mainīt darbu, tad es labāk skatītos, kur ir iespējas, ka alga tiks palielināta regulāri (visādu gada/pusgada performance review utt), jo ja būsi vērtīgs kadrs, tad algu pieliks pat bez īpašas tirgošanās. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

16 minutes ago, rubb said:

Iespējams, ka vajadzētu sākt ar darba piedāvājumu izpēti, kuri ir piemēroti apgūtajai pieredzei un zināšanām? Tad arī redzētu cik tāds profesionālis var nopelnīt. 

Sludinājumos parasti ir visai lieli iespējamo algu diapazoni norādīti. Man no tā ir grūti saprast,  cik daudz būtu reālistiski prasīt. Godīgi sakot arī māc zināmas šaubas, ka tie augstākie vai dažreiz pat vidējie cipari tiek tik bieži maksāti, bet varbūt kļūdos.

 

18 minutes ago, AndrisBB said:

Lielākajā daļā gadījumu pieredzes ilgums īpaši neatspoguļojas reālās zināšanās vai varēšanās.

Ja taisies mainīt darbu, tad es labāk skatītos, kur ir iespējas, ka alga tiks palielināta regulāri (visādu gada/pusgada performance review utt), jo ja būsi vērtīgs kadrs, tad algu pieliks pat bez īpašas tirgošanās. 

Darba maiņa ir plāns B, labāk jau protams palikt esošajā kompānijā. Šeit gan nezinu gadījumus, kad programmētājiem ir pielikts pie algas bez tirgošanās. Jautājums arī, kas ir ''vērtīgs kadrs''. Skatoties uz to, kā šī gada laikā kompānija ir spējusi sameklēt un noturēt kompetentus programmētājus, man rodas iespaids, ka arī viduvējs programmētājs ir vērtīgs kadrs.

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
Pirms 11 minūtēm , 0418 teica:

ka arī viduvējs programmētājs ir vērtīgs kadrs.

Skaidrs ka arī viduvējs programmētājs ir vērtīgs kadrs, bet viņš arī nesaņems tik cik labs, protams visur ir izņēmumi, kautvai tas ka labs runātājs var izspiest vairāk vai arī kadrs ir vērtīgs pavisam citu iemeslu pēc - bilde labi izskatās kompānijas mājas lapā.

 

Pirms 11 minūtēm , 0418 teica:

nezinu gadījumus, kad programmētājiem ir pielikts pie algas bez tirgošanās

Nu manā kantorī parasti pieliek vismaz inflācxijas izmaiņas automātiski, tas visiem. Bet man kautkā parasti arī pieliek pa virsu, kad pienāk "performance review", tad arī pasaka, mēs tev pielikām tik un tik, iespējams tā tāda kompānijas politika.

Pēdējoreiz gan pielika gada vidū bez īpaša iemesla, laikam tapēc ka sāku interesēties par pārvākšanos uz DE offisu, bailes laikam palika ka varu pārvākties.

 

Bet ja par tēmu, tad nezinu cik LV maksā kādam ar vienu gadu pierdzi. Varbūt vari paņemt UK algu snapšotu un proporciānāli izrēķināt pieaugumu, tad to pielikt pie savas algas, tādā veidā kautkā prognozēt savu algu tuvākajiem 5 gadiem utt.

https://ic-resources.com/uploads/salary_guides/23/pdf/Salary Review 2020.pdf

 

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
1 stundu atpakaļ, 0418 teica:

Cik daudz būtu reālistiski prasīt pēc 1 gada darba pieredzes

Gads ir mazs periods priekš iesācēja pieminētās tehnoloģijās.  Esošā darba vietā der noskaidrot, kādi ir kritēriji un esošie principi, pēc kuriem tiek piedāvāts lielāks atalgojums. Mehānismi ir dažādi - citur mehāniski pēc nostrādātā laika, citur notiek vērtēšana, citur atkal salīdzināti darba rezultāti no vadītāju puses. Galvenais ir saprast, kāds ir esošais zināšanu līmenis, kādai kategorijai atbilst. Ir labi, ja ir ar ko salīdzināt, cik ilgā laikā vienu un to pašu darbu vari paveikt 1 laika vienībā salīdzinot ar pieredzējušiem kolēģiem. Tāpat algas lielumu nosaka pieredzes spektrs, ar kādām sistēmām darbojies, ko līdz šim uztaisījis, tai skaitā no 0.  

 

Līdzšinējās darba vietās parādot sevi no labās puses, automātiski tiek palielināta alga. Darbavietai nav vajadzīgs, lai spējīgs darbinieks aizietu prom pēc pieredzes apgūšanas. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 41 minūtēm , 0418 teica:

Godīgi sakot arī māc zināmas šaubas, ka tie augstākie vai dažreiz pat vidējie cipari tiek tik bieži maksāti, bet varbūt kļūdos.

Ja uzņēmums nav debīls, tad par vidējo šaubām nebūtu jābūt. Par augšējo robežu:

  • Daudzi norāda maksimālo ciparu, ko būtu gatavi piedāvāt labam kadram
  • Dažiem tas nemaz nav galējais limits - pats esmu no liela telekomunikāciju uzņēmuma "izspiedis" ciparu, kas ir ~20% virs sludinājumā minētās augšējās robežas
  • Dažiem atkal tas cipars ir ar skatu uz nākotni - piemēram, ja tas un tas, tad tāds cipars Tev varēs spīdēt pēc gadiem X
  • Citi atkal norāda apaļus ciparus, ko diez vai būs gatavi maksāt arī labam kadram. Piemēram, Ubiquiti parastam QA Latvijā piedāvā līdz 5k. Var jau būt, ka kādam QA tos 5k tur arī maksā, nezinu
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, 0418 teica:

Šeit gan nezinu gadījumus, kad programmētājiem ir pielikts pie algas bez tirgošanās.

Prakse, ko piekopj daudz kur. Atceries tik, ka:

1) Tā nav nekāda "tabu" tēma - par to ir jārunā ar darba devēju. Nesaku, ka visur, bet pārsvarā dzirdu, ka tiek piekopta prakse "reizi gadā"

2) Labākie pielikumi ir tad, kad darba devējs tiek painformēts par saņemtu darba piedāvājumu citur

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
Pirms 7 minūtēm , itanium teica:

Ubiquiti parastam QA Latvijā piedāvā līdz 5k. Var jau būt, ka kādam QA tos 5k tur arī maksā, nezinu

Palasot prasības, ir pilnīgi skaidrs, ka runa galīgi nav par parastu QA.  Automatizācijas ekspertiem maksā ļoti labi, jo tādu speciālistu ļoti maz. 

Link to comment
Share on other sites

Ok, laikam dzīvoju "nākotnē", kur automatizācija ir kaut kas, ko dara jebkurš QA. Vismaz pie mums tā ir, un alga nevienam no viņiem nav pat tuvu tam.

Man liekas, ka pliki klikšķinātāji nevienam tā īsti vairs nav vajadzīgi.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Darbu var noautomatizēt ar lielāku vai mazāku pievienoto vērtību, kas rada vajadzību maksāt vairāk par rezultātu. 

Link to comment
Share on other sites

Baigais domu grauds Tev. Ja vini gatavi 5k par to maksāt, man ta kas - tikai prieks!

Lai jau cilvēkiem tiek :) 

 

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Daudzkur izmanto SFIA vai ko līdzīgu. Piemēram priekš Software Engineer https://sfia-online.org/en/sfia-7/sfia-views/software-engineering-competencies?path=/glance

Iziet cauri visiem skiliem, sa-summē gala līmeņus un redz vai ir kādi uzlabojumi. Diezgan labi apraksti tur ir tiem līmeņiem.

Mums parasti paiet kautkādas 2 stundas kamēr izejam cauri visiem punktiem un izdiskutējam līmeni utt. Bet tā jau arī tikai daļa no visa pasākuma.

 

To pašu protams onlainā var atrast matricas vai spreadšīta formā.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

spameris
pirms 2 stundām , Mezavecis teica:

Palasot prasības, ir pilnīgi skaidrs, ka runa galīgi nav par parastu QA.  Automatizācijas ekspertiem maksā ļoti labi, jo tādu speciālistu ļoti maz. 

bieži vien jau pašu automātisko testu uzbūvēt ir lielāks čakars, kā paša produkta funkcionalitāti, un tādam testu inženierim skillam jābūt diezgan labam.

Link to comment
Share on other sites

pirms 19 stundām , rubb teica:

Gads esošajā darba vietā ir pagājis un sāku skatīties uz labākām algām.

Nu jā, jaunatne paliek nekaunīgāka - bet nu pareizi ir tādam jābūt.

Gads uz pieredzes fona absolūti nekas nav.

Ja ir normāls kantoris, tad neprasot algu pieliks.

Link to comment
Share on other sites

Duncan F
2 hours ago, xp said:

Nu jā, jaunatne paliek nekaunīgāka - bet nu pareizi ir tādam jābūt.

Gads uz pieredzes fona absolūti nekas nav.

Ja ir normāls kantoris, tad neprasot algu pieliks.

 

Ja tas ir monotons darbs - piemēram, krāmēt kastes veikala noliktavā, tad tik tiešām viens gads šurpu vai turpu neko daudz nemaina. Ja runa ir par programmēšanu, tad 1 gada laikā izmaiņas var būt ļoti lielas. Vai arī nekādas, protams. 

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Tas taču atkarīgs no cilvēka, ir kas pa gadu var iemācīties daudz, ir kas neko īpaši. Ja trāpies darbā kur monotomi jādara viena lieta, tad protams ka uzlabosies skills tanī, salīdzinot ar to ja nav darīis vispār. Bet vai vispārīgi būs labāks kodētājs maz ticams, it īpaši ja pārvācas uz citu vietu, kur citas valodas/freimworki, metodes utt.

Ja sagadās ka sanāk strādāt pie daudz un dažādiem projektiem, tad jau mazliet intereresantāk.

 

Bet visumā manuprāt gads tiešām nav nekāds baigais pieredzes ilgums, lai tur cerētu uz kautkādu baigo algas pielikumu. Kādi 20 - 30% simbolisks pielikums būtu godīgi, ja vien alga jau pirmsākumos nav bijusi pārlieku maza un tas viss gads vairāk kā ilgs pārbaudes laiks, tad loģiski būtu pacelt algu līdz kautkādam iesācēju vidējam līmenim.

Uz kautkādu jēdzīgu algu var cerēt pēc 3 gadi.

 

LV jau tas tirgus ir tik mazs un algu atšķirības starp kantoriem tik lielas, ka grūti pateikt kāds tad ir vidējais un kāda būtu saprātīga alga ar x gadu pieredzi vai zināšanām.

UK vai citur pavisam vienkārši - plus/mīnus 25k kad tiko no universitātes, 45k - 50k kad jau kādi 5 gadi nolauzti, Londonā vairāk, mazākās pilsētās pāris k mazāk. Pa vidam var rēķināt kautkādus pieaugumus.

Bet LV jau vienā vietā vat būt 600 eiriki, citur 3k, uj nu un nosaki vidējo :D

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
Pirms 2 minūtēm , AndrisBB teica:

Bet LV jau vienā vietā vat būt 600 eiriki, citur 3k, uj nu un nosaki vidējo

Vietējais tirgus ir izkropļots, jau daudz kur par programmētājiem dēvē tos, kas raksta dokumentāciju, līmē kopā ekseļus un var būt liela algu atšķirība. 

 

Vēl jau arī eksistē daudz un dažādi bonusi ar specifiskām sistēmām un tehnoloģijām. Piemēram, ja esi darbojies ar MS CRM, tad  bars kantoru dod privileģējas, jo šādas sistēmas iemācīties mājās vai palasīt tutoriāļus nav iespējams, kā arī produkts nav no tiem, kur masveidā gribētāji vispār vēlētos ar šīm sistēmām darboties. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 22 minūtēm , AndrisBB teica:

Kādi 20 - 30% simbolisks pielikums būtu godīgi, (..)

20-30 % ir "simbolisks pielikums"? Nav slikti…

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Nu ok 20 - 30% pārspīlēti. Mainu uz 10 - 20%.

Zem 10 tā jau tāda inflācijas kompensēšana.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Duncan F
2 hours ago, 0418 said:

20% pielikumu arī plānoju prasīt, kas manu 1k uzvilks uz 1.2k (uz papīra).

 

Tas, protams, ir tikai mans viedoklis, bet programmētājam ir zem goda strādāt par algu, kas mazāka par 1000eur neto. Attiecīgi absolūtais minimums ir 1450eur bruto. Manuprāt, tā būtu jāpelna arī labam tiko-no-skolas studentam, kas daudz patstāvīgi mācījies un izgājis kādu praksi. Ja neizdodas gada laikā to līmeni pārsniegt, nu tad piedodiet, kaut kas nav kārtībā. Vai nu prasmes ir pagalam švakas, vai arī esat nokļuvis kādā kapeik-mīlētāju kantorī, ar ko attiecības labāk neturpināt.

Labots - Duncan F
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
Pirms 22 minūtēm , Duncan F teica:

 programmētājam ir zem goda strādāt par algu, kas mazāka par 1000eur neto

Alga ir jānopelna un jāskatās, kāda ir pievienotā vērtība. Ja apmācības periodā vairāk nes zaudējumus nekā ieguvumus, tad par ko maksāt vairāk? Esmu daudz redzējis studentus un mazs procents ir tādi, kas gada laikā var būtisku progresu sasniegt, pārsvarā tādi, kas paši daudz ko ir darījuši ārpus darba. Bija pieminētas zināšanas kā C# un PL/SQL un Angular, kuras gada laikā no 0 līdz vidējam līmenim sasniegt nav iespējams. Pareizi te atzīmēja, ka 3 gadi kārtīga darba ir atslēga uz panākumiem vai arī pretēji, jo programmēšanas valodu apgūšana ir ļoti maza daļa no procesa.

 

Kaut kā tieši studentiem liekas, ka pabeidzot mācības varēs uzreiz lielo kāpostu pelnīt, bet dzīvē tā nenotiek. 

 

 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , Mezavecis teica:

Kaut kā tieši studentiem liekas, ka pabeidzot mācības varēs uzreiz lielo kāpostu pelnīt, bet dzīvē tā nenotiek. 

Te nu ir vainīgi paši augstskolas pasniedzēji. Es nemācījos IT, bet gan citā tehniskā nozarē, kur pasniedzēji pēdējā gadā baigi uzsvēra kādi nu mēs esam speciālisti. Un jā, liela daļa tiem tekstiem noticēja - protams nebija ilgi jāgaida aplauzienu.

Link to comment
Share on other sites

Duncan F
19 hours ago, Mezavecis said:

mazs procents ir tādi, kas gada laikā var būtisku progresu sasniegt, pārsvarā tādi, kas paši daudz ko ir darījuši ārpus darba. Bija pieminētas zināšanas kā C# un PL/SQL un Angular, kuras gada laikā no 0 līdz vidējam līmenim sasniegt nav iespējams.

 

Jā, labi, es zinu, ka vidējais students ne pārāk grib mācīties vai strādāt, ja ir iespēja to nedarīt. Bet priekš tiem programmēšana tāpat nav īstā nozare. Darīšana/mācīšanās un ņemšanās ārpus universitātes ir visa atslēga. Programmēt ir jāmācās arī tad, kad skola to neliek, prakses ir jāmeklē jau tad, kad skola to vēl neliek. Ja 4 universitātes gadi, pāris bez-atalgojuma prakses un laiks pašmācībā ir aizvadīts ar visu pieminēto ņemšanos un cenšanos, tad gada laikā pēc diploma saņemšanas netikt līdz 1000eur neto ir, nu... Kāda mārrutka pēc tad tika veltīti tie gadi universitātei, priekš kam bija tās pašmācības naktis, hobija projekti un bezmaksas prakses? Ja par to visu rezultātā ir ilgstoši jāsaņem 800eur neto, tad return on investment ir diezgan zems.

Labots - Duncan F
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
Pirms 39 minūtēm , Duncan F teica:

Kāda mārrutka pēc tad tika veltīti tie gadi universitātei, priekš kam bija tās pašmācības naktis, hobija projekti un bezmaksas prakses?

Ar augstāko izglītību starta pozīcija un zināšanu bāze ir labāka nekā programmētājam, kas tikko no vidusskolas iznācis. Man personīgi liekas pēc pieredzes ar dažādiem jauniem kolēģiem, ka efektīvākais ir mācīties un strādāt tajā nozarē atbilstoši tam apmācībai, jo tad redzi jēgu gan apmācībai, gan to, kā zināšanas pielietot praksē. Tad vismaz pabeidzot studijas, ir gan darba pieredze, gan izglītība un var pilnvērtīgi veltīt darbam. Vienmēr esmu teicis - cilvēks ar 0 darba pieredzi ar vai bez izglītības ir cilvēks ar 0 pieredzi. Pat darbs makdonaldā ir pieredze kaut kādā darbā ar saprašanu, ka nauda neaug kokos, štuku mēnesī cilvēkam bez pieredzes nekur un nekad nemaksās.

 

Topikstarteris ir no tēmas, ka izmācījās un strādāja vienā jomā, tad secināja, ka dzīve garlaicīga, maz var nopelnīt un jāiet uz priekšu. Esmu vairākus šādus cilvēkus saticis, tai skaitā es šo ceļu izgājis, ka programmēšana sākās kā hobijs vai ceļš uz progresu, kad vecā nodarbe ilgtermiņā garlaicīga un nopelnīt sanāk daudz kapājot. Pirms 15 gadiem programmistiem nu ļoti maz maksāja un reāli arī piestrādāju skrūvējot privātmājā reģipsi dienā nopelnot 1/5 no mēneša atalgojuma.  Tāpēc arī te ik palaikam atnāk MarisO un joprojām stāsta par vergošanu 300Ls/mēn, bet no Anglijas plašumiem nav redzams, kas notiek mazajā Latvijā. Šobrīd situācija mainījusies un sākuma cipars pat iesācējiem jau ir pietiekami liels. Bet ko varu droši teikt, ka esošā pieredze kā neprogrammētajam  ir ļoti liels bonuss un vairāki man zināmi cilvēki strādājot kā elektriķi, inženieri ir tikuši veiksmīgi līdz senior līmenim. Lai kāptu nākamā pakāpienā savu biznesu būvējot, vajag jau izkāpt no komforta zonas un ilgu laiku tas ir darbs 365 dienas gadā.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 43 minūtēm , Mezavecis teica:

Pirms 15 gadiem programmistiem nu ļoti maz maksāja un reāli arī piestrādāju skrūvējot privātmājā reģipsi dienā nopelnot 1/5 no mēneša atalgojuma.  Tāpēc arī te ik palaikam atnāk MarisO un joprojām stāsta par vergošanu 300Ls/mēn, (..)

Tā tīri intereses pēc - cik tad pirms 15 gadiem maksāja?

Link to comment
Share on other sites

PlayingTheSaint
2020.10.5. , 13:02, AndrisBB teica:

Skaidrs ka arī viduvējs programmētājs ir vērtīgs kadrs, bet viņš arī nesaņems tik cik labs, protams visur ir izņēmumi, kautvai tas ka labs runātājs var izspiest vairāk vai arī kadrs ir vērtīgs pavisam citu iemeslu pēc - bilde labi izskatās kompānijas mājas lapā.

Izņēmumiem pamatā tas, ka soft skills > hard skills
 

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...