Jump to content

Grāds pēc 30?


0418
 Share

Recommended Posts

Man ir humanitāra izglītība un darbi, kas darīti līdz šim, man vairs nešķiet ne interesanti, ne apmierinoši. Ir doma par atkārtotu stāšanos universitātē, datoriķos, visdrīzāk programmēšanā. Ir vērts to darīt 28 gadu vecumā? Grāds tātad man būs 31-32 gadu vecumā. Kā darba devēji skatās uz šādiem variantiem? Kādas prognozes darba tirgum programmētājiem?

 

Vēl apsveru variantu turpināt vien strādāt savā nozarē un patstāvīgi mācīties programmēšanu + ņemt kādus kursus, bet cik lasu, šāds variants visdrīzāk cauri neizies, ja nu vienīgi es gribēšu pretendēt uz mazām algām un stagnāciju darbā.

 

Viedokļi, komentāri?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 9 minūtēm , ieleja teica:

un iemesls, kāpēc programmēšana?

Tāpēc, ka tas tagad baigi cool.

Bet tiešām, autor, kāpēc tāda izvēle?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 23 minūtēm , 0418 teica:

Ir vērts to darīt 28 gadu vecumā? Grāds tātad man būs 31-32 gadu vecumā.

Šajā ziņā viss pat ļoti O.K! Par izvēli, katra paša darīšana. Gabals jau nenokritīs.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , raivix95 teica:

Tāpēc, ka tas tagad baigi cool.

Bet tiešām, autor, kāpēc tāda izvēle?

Nav tāpēc, ka cool. Apsveru arī inženierzinātnes, bet datori interesē vairāk. Reāli pieļāvu lielu kļūdu aizejot uz humanitārajiem. Skolā labi gāja programmēšanā un fizikā, mateni noliku uz A centralizētajos, bet pavilkos uz vienu nelaimīgu programmu LU un aizskrēju tur studēt. Kādu laiku atpakaļ mācījos Pythonu, taisīju primitīvas programmas, kas man ekseļus pildīja un epastus sūtīja un tamlīdzīgi. Lielas pieredzes jau man nav un uzrakstīt, ka no sirds dziļumiem mīlu programmēšanu, nevaru. Bet šķiet normāla, interesanta nodarbošanās.

Link to comment
Share on other sites

Ja tu kaut ko iemācīsies ar, tad darba devējiem uz programmētājiem nav tik liela izvēle, lai daudz šķobītos.

Ja viena izglītība jau ir, var domāt par saīsināto variantu. Varbūt nevajag otrus četrus gadus mācīties, pietiek ar diviem?

Un varbūt vērts specializēties uz sistēmanalītiķa virzienu vairāk? Iepriekšējā pieredze citā sfērā var palīdzēt un noderēt.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 36 minūtēm , 0418 teica:

Ir vērts to darīt 28 gadu vecumā?

28 gadi nav nekāds lielais vecums, lai šaubītos vecuma dēļ.

Man viens zināms spečuks nedaudz jaunāks par 60 aizgāja augstskolā, pabeidza īsi pirms pensijas, joprojām strādā nozarē. Programmēšanā tā nebija. Viņš izstudēja arhitektūru. Viņam tā nebija pirmā augstskola.

Link to comment
Share on other sites

Just now, e = d teica:

Ja viena izglītība jau ir, var domāt par saīsināto variantu. Varbūt nevajag otrus četrus gadus mācīties, pietiek ar diviem? 

Labprāt to izdarītu maksimāli īsā laikā. Kas tās ir par 2 gadu programmām? Koledžas?

 

Par sistēmanalītiķi papētīšu tālāk.

Link to comment
Share on other sites

Mācīties nekad nav par vēlu. Visu mūžu jāmācās. Tā kā uz priekšu!

  • Patīk 1
  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

Kā kurš skatās, ir tādi, kas grib lai obligāti būtu bakalaurs jomā, ir kas tikai pieredzi skatās. Var ne tikai programmētājos vai sistēmanalītiķos, ir visādi citi darbi nozarē. Studē, skatās kas labāk padodas, interesē. 

Tagadējais darbs nebūtu žēl pamest? 

Link to comment
Share on other sites

Cik zinu, tad uz papīru gandrīz tikai valsts iestādes skatās. Privātiem ir pie kājas. Iedod pārbaudes darbiņu - tiec galā esi pieņemts.

Autoram - baidos ka universitāte tev neiemācīs programmēt. Es velti laiku netērētu. 

Gribi programmēt - pašmācība ir risinājums!

Takš internetā pilns materiālu sākumam. Var kādus online kursus nopirkt!

 

pirms 9 stundām , 0418 teica:

ņemt kādus kursus, bet cik lasu, šāds variants visdrīzāk cauri neizies, ja nu vienīgi es gribēšu pretendēt uz mazām algām un stagnāciju darbā.

Kur šādas muļķības salasījies? Stagnācija - tik no tevis paša tas ir atkarīgs! Būs visu laiku jāmācas un kas jauns jāapgūst! Nav nekāda sakara ar universitāti! 

Alga - skaidrs ka sākumā nebūs liela - bet ja mācīsies, advancēsies arī alga augs! 

Link to comment
Share on other sites

Kad 18 - 19 gadi tomēr vieglāk nekā 28 gados. 

Pirmajā kursā programmēšanas pavisam maz, ir kam tā ļoti grūti saprotama, kas kaut ko māk, tiem garlaicīgi. 

Toties visāda matemātika, fizika, ķīmija, angļu valoda 1 ajā kursā RTU sanāks kopā kādi 19? kredīpunkti no 40 it gadā apgūstamās vielas 1kursā, ja pareizi atceros. Rasēšana tagad laikam vairs nav vai ir? Tad 21 no 40 it kredītpunktiem pirmajā kursā. 

Matene, fizika un ķīmija vien sanāks 17 kredītpunkti 1 ajā kursā. 

Labots - rnxx
Link to comment
Share on other sites

Tieši tā - kad es mācījos (20 gadi atpakaļ) , man programmēt mācīja tikai ļoti primitīvā līmenī un tikai dažās lekcijās. 80% bija nekam nederīga tufta. 

Un to ko mācīja programmēšanas lekcijās - es jau to visu sen kā biju pašmācības ceļā iemācījies.

Atceros - bija kaut kāda ieskaite sakarā ar pointeriem. Datoru nebija, bija jāraksta uz papīra "programma".  Nu neko - uzrakstu. Pasniedzējs neieskaita! WTF??? Eju skaidroties, kas par vainu! Izrādās  es lekcijas ne pārāk apmeklēju un ne pārāk pierakstīju. Pasniedzējs bija devis kodu šai problēmai. Es skaidrs ka viņu nezināju un uzrakstīju savējo, kas dara tieši to pašu. 

Labi ka pasniedzējs izrādījās sakarīgs, iedziļinājās manējā kodā un atzina ka arī tā strādās. ;) 

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Par pašmācībnieku darba perspektīvām es labprāt vairāk viedokļu dzirdētu. Kā ar izaugsmi - netiek ļoti ātri sasniegti griesti karjerā? Daudz datoriķu nepazīstu, bet vairākiem ar bakalauriem darba devēji ir prasījuši iegūt arī maģistru. Tā ir viena no lietām, no kurām man radās iespaids, ka formāla izglītība tomēr darba tirgū svarīga, ja grib redzēt labu izaugsmi ilgtermiņā.

 

Pašmācība man nav problēma, daudz ir patstāvīgi apgūts caur MIT online kursiem fizikā un ķīmijā (bija neliela vajadzība darbā), tāpat ar patstāvīgu darbu frīlansā ir laba pieredze. Protams, ka daudz labāk intensīvi mācītos pats īsāku laiku, nekā 4 gadus peldētu cauri nosacīti saistītiem kursiem universitātē.

Link to comment
Share on other sites

Dīvains jautājums. Es maģistra grādu (tiesa gan ne datorzinātnēs bet uzņēmējdarbības vadībā) ieguvu 45 gadu vecumā. Bakalaurs bija pirms tam vairāk kā 20 gadus atpakaļ citā jomā.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Universitāte saka, ka māca programmēt, tomēr tieši programmēšanu māca maz. Daži kursi noteikti liksies bezjēdzīgi. Daži arī ir bezjēdzīgi. Ja izturēsi, kaut ko jau ieguvis būsi.

Darba devējs grib pieredzi programmēšanā, kuras nav, kamēr neesi strādājis. Strādāt nevari, kamēr nav pieredzes.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, ivo teica:

Dīvains jautājums.

Diemžēl nē, ir man par vecumu īpaši vaicāts, tiesa to nedarīja darba devējs LV vai ne LV, bet gan daži darba grupas locekļi online videočatā un...bija pretīgi, jā. 

 

Pirms 29 minūtēm , TOoMoOT teica:

 

  1. Izpēti kāda valoda šobrīd ir pieprasīta konkrētajā sfērā un kura tev kaut kādu iemeslu dēļ liekās pieņemama. Galvenais - izlem vienu valodu un paliec pie tās. Attīsti to līdz advanced level. Nebaidies, kad internetā izlasi kādu diskusiju par programmēšanas valodām, kas noliek tavu valodu vai īpaši izceļ kādu citu.
 

 

Tas jā, valoda ir tikai viens no rīkiem,  jāsaprot ekosistēma un citu rīku ( ne tikai valodas ) pielietošana. 

 

Labots - rnxx
Link to comment
Share on other sites

Nu ir cilvēki, kuriem tas vecums sāk izpausties uzvedībā un tekstos. Tad, lai nebūtu uzreiz uzbrauciens, mēdz vienkārši pajautāt ...

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Paldies TOoMoOT, ļoti noderīgs komentārs! No tīras loģikas man ir vairāki universitātes kursi propozicionālajā un modālajās loģikās aiz jostas, tēma nav gluži sveša.

 

Reditā pierakstījos dažas dienas atpakaļ, sāku pētīt GitHubu, Udemy un Free Code Camp. Vēl kādu laiku domāju papētīt, ar ko labāk sākt, un tad sākšu pamatus mācīties, par ļaunu nenāks pat ja galu galā izlemšu RTU stāties. Laika man ir atliektiem galiem - pēc gandrīz 6 gadiem ar nebeidzamām virsstundām no darba šomēnes aizgāju, neredzu vairs nekādu ilgtermiņa perspektīvu jomā. Ir labi iekrājumi, zobi vadzī jākar ilgi nebūs.

 

No šobrīd savāktās info: paralēli valodai pieredzējuši reditori iesaka mācīties algoritmus un datu struktūras, source control, unit testing, big o un programmu arhitektūru. Kā izklausās?

 

Pirms 42 minūtēm , TOoMoOT teica:

Lai arī kādā virzenā tu izlemtu specializēties, būtu labi apgūt pamatus dažās citās lietās, lai būtu labāka izpratne par kopbildi. Subjektīvi ieteiktu izprast pamatus: datorarhitektūrai, datu bāzēm, datortīkliem, Linux serveriem

Ņemšu vērā. Ko dotu izpratne par Linux serveriem?

Link to comment
Share on other sites

Tas jau sen skaidrs, ka Tu neuskati par adekvātiem cilvēkus, kuru viedoklis par finanšu pasauli nav tieši tāds kā Tev. Neapvainojies, bet tas tā ir un vienmēr būs. Tev neliksies adekvāts neviens cilvēks, kura viedoklis ir citāds kā Tavs un tur neko nevar mainīt.  

Kas attiecas uz vecumu, daudzi citās valstīs viņi sāk raizēties jau pirms 35, baidās, ka būšot grūtāk konkurēt.  

 

 

Link to comment
Share on other sites

pirms 13 stundām , 0418 teica:

Vēl apsveru variantu turpināt vien strādāt savā nozarē un patstāvīgi mācīties programmēšanu

Tad jau varbūt jāapsver kaut kas tāds? https://kursors.lv/2018/12/10/latvija-izveidota-programmesanas-skola-codelex-ko-apmaksasi-no-savas-pirmas-algas/

Ja vismaz kaut kāda augstākā izglītība jau ir rokās, tad es arī laikam neieteiktu iet bakalaurus IT nozarē. 

Labots - itanium
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , 0418 teica:

 

No šobrīd savāktās info: paralēli valodai pieredzējuši reditori iesaka mācīties algoritmus un datu struktūras, source control, unit testing, big o un programmu arhitektūru.

Ir jāzina, turklāt ne tikai par unit testiem. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 35 minūtēm , Klusu teica:

Darba devējs grib pieredzi programmēšanā, kuras nav, kamēr neesi strādājis. Strādāt nevari, kamēr nav pieredzes.

Nu sviests! 

Tagad vajag daudzus web programmētājus. Es konkrēti šajā jomā esmu tuvu nullei, bet klienti prasa! Ja ko mākam - uztaisām sev  smuku web lapu. Tā arī būs darba pieredze. 

Tālāk būs ko parādīt darba devējam. Bet ja būsi labs programmētājs, varēsi strādāt kā pašnodarbinātais un nedalīties ar nopelnīto piķi. :) 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , 0418 teica:

 

Ņemšu vērā. Ko dotu izpratne par Linux serveriem?

Nu kā, ja tu vari uztaisīt kaut kādu webu, ne pārāk komplicētu, bet arī ne pavisam primitīvu uzskaites sistēmu, datubāzi tam visam un pats normāli uzlikt uz ruļļiem ( serveriem ) to visu, tad priekšniekiem interesēsi. 

Labots - rnxx
  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , 0418 teica:

No šobrīd savāktās info: paralēli valodai pieredzējuši reditori iesaka mācīties algoritmus un datu struktūras, source control, unit testing, big o un programmu arhitektūru. Kā izklausās?

Pieņemot, ka tu sākumā tēmētu uz Junior developer amatu. tad uzskatu, ka no šī saraksta source control būtu pats svarīgākais. Pārējo pamatu apgūšanu vari uzskatīt par treknu plusu, katrai tēmai. Meklējot Junior Developer, darba devēji jau defaultā pieņem, ka tu daudz ko nezināsi un tevi būs jāapmāca. Jo mazāk tās lietas, kuras tev jāmāca, jo labāk. Var būt tavā nākotnes darba vietā nemaz nebūs vajadzīgi kādi no šiem pamatiem vai manis iepriekš minētajiem. Piemēram, izpratne par datortīkliem, ļoti bieži nemaz nav nepieciešama, bet mugurkaulu kā profesionālim tas nostiprina.

Pirms 17 minūtēm , 0418 teica:

Ko dotu izpratne par Linux serveriem?

Arī uzskati kā tikai plusu ar domu, ka varbūt potenciālajam darba devējam tas šķitīs kā tavs pluss. Linux serveri tiek izmantoti daudzās sfērās (web, datu bāzes, Business intelligence, mākoņskaitļošana, utt.) tāpēc ir liela varbūtība, ka tev agri vai vēlu būs jāmācās uzstādīt Linux serveri, to nokonfigurēt, sainstalēt vajadzīgās packages, uzstādīt kādu programmu. Patiesībā nav nekas sarežģīts. Savā ziņā tev jāmāk viss ko dari uz Windows tikai uz Linux ar komandrindām. Galvenais zināt ko prasīt googlei.

 

Lai nu kā, pagaidām tev pat nevajadzētu uz to koncentrēties, vienkārši paturi prātā. Un kaut kad pats jau sajutīsi, ka tev noderētu šādas prasmes, lai sasniegtu kādu konkrētu mērķi.

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 48 minūtēm , TOoMoOT teica:

Pieņemot, ka tu sākumā tēmētu uz Junior developer amatu. tad uzskatu, ka no šī saraksta source control būtu pats svarīgākais. 

Šoreiz ne gluži tā? 

Lielajiem pavisam zaļi juniori parasti ir pavisam jauni jaunieši, augstskolu studentiņi. Un tāpat tehniskajiem priekšniekiem ļoti patiktu cilvēks, kurš ir pats kaut ko praktiski pielietojamu uztaisījis no 0 un uzlicis uz ruļļiem patstāvīgi. Savukārt par algoritmu sarežğītību un big O, kamēr mazi mazas slodzes darbiņi ir jātaisa, tur liekas lieka runāšana. bet ja lielāki, tad sākas fantastiska izrāde. 

Es pat nesaku, ka visiem vajag obligāti labi zināt mateni, būt ar augstskolu nozarē, bet pamācīties datu struktūras, algoritmu ātruma un sarežğītības novērtējumu ( daudzi pārkvalificētie vēlāk tik un tā paši pie tā ķeras, lasot pieejamos augstskolas kursus utml ) nebūtu lieki.

Pārkvalifikācijas gadījuma daudz lielākas šances dabūt darbu ir cilvēkam, kurš ir vismaz pusceļā starp junior un middle līmeni. Tas ir vēl svarīgāk nekā  diploma esamība vai neesamība. 

Normāls testētājs- iesācējs arī zina daudz vairāk nekā tikai par unit testiem. 

 

 

 

 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 20 minūtēm , rnxx teica:

Šoreiz ne gluži tā? 

Lielajiem pavisam zaļi juniori parasti ir pavisam jauni jaunieši, augstskolu studentiņi. Un tāpat tehniskajiem priekšniekiem ļoti patiktu cilvēks, kurš ir pats kaut ko praktiski pielietojamu uztaisījis no 0 un uzlicis uz ruļļiem patstāvīgi. Savukārt par algoritmu sarežğītību un big O, kamēr mazi mazas slodzes darbiņi ir jātaisa, tur liekas lieka runāšana. bet ja lielāki, tad sākas fantastiska izrāde. 

Es pat nesaku, ka visiem vajag obligāti labi zināt mateni, būt ar augstskolu nozarē, bet pamācīties datu struktūras, algoritmu ātruma un sarežğītības novērtējumu ( daudzi pārkvalificētie vēlāk tik un tā paši pie tā ķeras, lasot pieejamos augstskolas kursus utml ) nebūtu lieki.

Pārkvalifikācijas gadījuma daudz lielākas šances dabūt darbu ir cilvēkam, kurš ir vismaz pusceļā starp junior un middle līmeni. Tas ir vēl svarīgāk nekā  diploma esamība vai neesamība. 

Normāls testētājs- iesācējs arī zina daudz vairāk nekā tikai par unit testiem. 

 

Piekrītu visam, ko uzrakstīji

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ar pašmācību var gadīties tāda problēma, ka tiek palaistas garām lietas, kas tajā momentā liekas nebūtiskas, galīgi nesaistītas ar nākošo profesiju, bet vēlāk izrādās ļoti svarīgas. Mācoties augstskolā tās tomēr tik viegli nevar apiet. Savulaik, mācoties augstskolā, likās - kam man kā elektroniķim vajadzīga analītiskā ģeometrija, diferenciālvienādojumi vai komplekso mainīgo funkciju teorija. Apgūstot elektroniku pašmācības ceļā, pavisam noteikti šīs lietas būtu izlaidis. Nevaru apgalvot, ka tagad tās izmantotu ikdienā, bet dažos gadījumos bez tām nu nekādi. Savukārt tas, ko daru programmēšanā, varētu teikt, ir tīri pašmācības rezultāts. Fiziski jūtu, ka šajā ziņā pietrūkst lietas, kas augstskolā būtu iedzītas piespiedu kārtā, bet atstājot to paša ziņā, ir palikušas neapgūtas.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 46 minūtēm , M_J teica:

Fiziski jūtu, ka šajā ziņā pietrūkst lietas, kas augstskolā būtu iedzītas piespiedu kārtā, bet atstājot to paša ziņā, ir palikušas neapgūtas.

Kur problēma? Jūti ka kādu zināšanu trūkst - māte google un viss ir uzzināms un apgūstams! 

 

Galva nav miskaste - nav tur viss pēc kārtas jāstumj iekšā -  pofig vajag vai nē!

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Zināšanas > augstskolas papīrs, vismaz IT jomā noteikti. Ir daudzi studenti, kas izvēlās nestrādāt līdz tam, kā nebūs ieguvuši bakaluru, jo apvienot skolu ar darbu var būt gruti, jo daudzās darba vietās prasa 30+ stundas nedēļā. BET, viņi diezgan stirpi maldās, ka pēc rtu beigšanas visi viņus gaidīs ar plaši atplestām rokām, jo konkrēti rtu, visu apskata ļoti vispārīgi, un darba tirgum var teikt ka vispār nesagatavo, programmēšanas var teikt ka vispār nav - 1.kurss nedaudz pagrābstīsies ap javu, un būs daudz matemātikas, būs fizika, ĶĪMIJA!!(vismaz pirms pāris gadiem bija), 2.kurss nedaudz pagrābsties ap c/c++, bet tie uzdevumi ir tik primitīvi, ka ja ir kaut neliela pieredze, tad tur īsti nav ko darīt. Ir daudz lieku priekšmetu, piemēram sistēmu modelēšana, gan 2, gan 3 kursā, ievads operāciju pētīšana, automātika, un vēl daudz visādu priekšmetu, kuri ir specifiski kādai konkrētai jomai, bet rtu tos apskata tādā līmenī, ka īsti sapratīsi vai gribi darboties šajā sfērā vai nē. 3.kursā jauns priekšmets - datizrace R valodā, kas itkā nav slikts priekšmets, bet pasniedzējiem vēl pašiem daudz kas jāmācās, jo kodu lasa no lapiņas!!!
Jebkurā gadijuma - ieteiktu pamēģināt tikt pie darba caur pašapmācību(pie tam ja jau ir kautkāda saprašana), un gadījumā ja vairākas vietās prasīs to bakaluru, tad arī iet uz augstskolu.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 44 minūtēm , Ronalds teica:

Jūti ka kādu zināšanu trūkst - māte google un viss ir uzzināms un apgūstams! 

Piekrītu. Bet ne vienmēr tā jušana, ka kādu zināšanu trūkst, nostrādā. Ir kaut kāds uzdevums, tu to risini ar savā rīcībā esošajām zināšanām. Viss ir labi, lietas notiek, uzdevums tiek atrisināts, tikai pēc tam nejauši uzzini, ka esi no jauna izgudrojis velosipēdu, pat nenojaušot, ka tas jau ir bijis izgudrots. Būtu to zinājis jau sākumā, būtu uzdevumu risinājis pavisam savādāk, ātrāk un vienkāršāk.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tas ir tas, kāpēc augstskolās pasniedz it kā nevajadzīgus priekšmetus. Un maz māca programmēšanas valodas. Sintaksi apgūt ir iespējams ātri, bet to vari efektīvi pielietot tikai ja zini pamatus.

Link to comment
Share on other sites

PlayingTheSaint
pirms 6 stundām , Klusu teica:

Darba devējs grib pieredzi programmēšanā, kuras nav, kamēr neesi strādājis. Strādāt nevari, kamēr nav pieredzes.

absolūtas muļķības
Cik neesmu redzējis sludinājumus, kur vēl tiek uzsvērts, ka pieredze nav nepieciešama. Dynatech vēl pirms kāda laiciņa junior frontendus, laikam, vāca. Un tas tikai viens piemērs.

edit:

Vispār, pēc autora rakstītā, pat nedaudz šķiet, ka viņš sevi par zemu vērtē. Noteikti tiek uzņemti pat tādi, kuri nemāk ekseļus pildīt un epastus sūtīt utt. :)
 

Labots - PlayingTheSaint
Link to comment
Share on other sites

Pats pašlaik mācos RTU DITF pēdējā kursā. Arī man šķita pirmajos kursos, ka viss tas ir totāla draza, ko māca, bet pirms kāda laika sākot strādāt IT jomā(iepriekš biju strādajis visu ko, kas arī ir neatsverama pieredze un sapratne, ko es noteikti negribu dzīvē darīt), sapratu, ka reāli daudz kur palīdz tā it kā drazas bagāža kas man ir. Noteikti palīdz gan psiholoģijas priekšmeti, lai būtu vieglāk komunicēt ar kolēģiem un klientiem, gan arī tādi brīnumi kā sistēmu modelēšanas(ne jau realizācija, bet koncepcijas), kas palīdz saplānot kādus darbus daudz efektīvāk. Arī augstākā matemātika un visas citas matemātikas palīdz reāli domāt. 
Protams, es arī labprāt būtu mācījies dažus priekšmetus padziļinātāk, dažos labprāt gribētu pa kādam āķīgam mājasdarbam(vairāk gan projektam), piemēram Mikroprocesoru tehnikā, kur ar laboratorijas darbiem(Atmega128 programmēšana) agrā rītā, vēl pie tam grupās pie aizvēsturiskiem dzelžiem, man bija par maz, lai normāli saprastu kā tas viss strādā, tāpēc parasti pēc nodarbības, to pašu uzdevumu centos apaudzēt un mājās izpildīt uz emulatora. 
Daudzos priekšmetos, īpaši pie vecajiem pasniedzējiem, strādā skaldi un valdi princips nemēģinot risināt problēmu pēc būtības, bet tikai pieņemot vienīgo patieso risinājumu, ko ir diezgan grūti pieņemt, ja līdz augstskolai ir bijis iespējams diskutēt par risinājumiem un galvenais vienmēr ir bijis ka saprot būtību nevis atstāsta iemācītas frāzes bez sajēgas. Kā arī bieži ir korelācija starp to, ka jo konceptuāli vienkāršaks priekšmets, jo sarežģītāk tajā ir iegūt atzīmi/ieskaiti. Tas rodas tādēļ, ka šādos priekšmetos tiek saliktas visādi eksāmenu pielaides nosacījumi, kuri nav super vienkārši izpildāmi, piemēram, kontroldarbs ir nokārtots, ja parezi ir 70-80%, lai nebūtu etkal tā, ka visi visu nokārto. Pretēji bieži ir ar sarežģītajiem priekšmetiem, kuros bieži vien var dabūt automātus.. 

Mans verdikts, kā vēl esošam studentam, kas plāno arī tālāk doties studēt Maģistrantūrā ne tikai priekš papīra ir, ka iespējams augstskolā iemāca ļoti maz no tādām tiešām praktiskām lietām( tās vairāk vai mazāk iemācījos darbā), bet gan iemāca organizēt sevi, darīt darbus laicīgi lai nebūtu sastrēgums semestra beigās kā arī iedod kaut nelielu un dažādu teorētisko pamatu, lai varētu attīstīt praktiskās iemaņas, jo bez tā pamatiņa ir tā, kā M_J teica, reizēm sanāk izgudrot jaunu divriteni, kas ir tāds pats kā veicais! 

 

Link to comment
Share on other sites

Es savu otro bakalauru iesaku 30 gados, pabeidzu 34. Pirmais ir no RTU, otrais no Bristoles Universitates.

Studejot 30 gados ir ari dazas prieksrocibas - pats zini ko velies, nevis nonacis kautkur kludas pec, vairak pieredzes pasa laika planosana utt, fokusejies uz svarigo, nevis treso par nebutiskam lietam.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, PlayingTheSaint teica:

 Dynatech vēl pirms kāda laiciņa junior frontendus, laikam, vāca. Un tas tikai viens piemērs.
 

Vasarā bija diezgan interesanti, dotnetam un javai diezgan labas junioru vakances, pat Oracle DB un MSSQL čalīšiem piedāvāja, tad vēl daudz ko citu un visi profila augstāko pat neprasīja. 

 

Korelācija ķīmijā savulaik tur bija tieši pakārtota tam, kurš konkrēti docēja ķīmiju tai grupai, kurā biji Tu. Viens lika rakstīt kolokviju pirms pielaist pie laboru nodošanas, citi nē un tai katedrā vairāki mācībspēki, kuri to ķīmiju docēja pa visu RTU. 

Link to comment
Share on other sites

Augstskolas LV tai skaitā IT jomā ir vismaz divu tipu - ar uzsvaru vai nu uz akadēmisko vai nu uz praktisko. RTU, LU un tml. kalibra iestādēs pat var atrast gan programmas, kuras ir vairāk akadēmiskas, gan tādas, kuras ir vairāk praktiskas. bez šīm lielajām ir tādas daudz mazākas iestādes, kurās vairāk ir tieši praktiskā ievirze. cik nu ir manīts, pārsvarā ārpus Rīgas iestādēs dominē tieši praktiskākas lietas..

kura ir labāka - grūti teikt, kas autoram pašam būtu jāspēj saprast. 

 

ja kas, kantoris nesen paņēma vienu cilvēku uz jaunākā developera vakanci no jau iepriekš minētā https://rigacoding.lv/. un ir ok.

 

Link to comment
Share on other sites

Tas tiesa. Bija vēlme apgūt padziļināti galdniecību, bet visas skolas, kuras to piedāvā atrodas tālu no Rīgas.

1 stundu atpakaļ, uldise teica:

ārpus Rīgas iestādēs dominē tieši praktiskākas lietas..

 

Link to comment
Share on other sites

Man arī ir bijusi doma atsākt studijas maģistros inženierzinātnēs. 

Nu jau apritējuši stipri padsmit gadi kopš bakalaura.

Nu nezinu, bet atkal apgūt augstāko mateni un tml. priekšmetus būtu problemātiski, jo viss ir aizmirsies. Bet nu viss jau dzīvē ir sasniedzams un apgūstams.

 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...