Vai grāmatvežiem un izdevumu optimizatoriem ir jāvada IT projekti un kā to vajadzētu darīt?

[Raimonds1]

Cita tēmā kā blakustēma attīstījās doma, ka projektus vadot visādi optimizatori un  ņemott darbā dažādus neefektīva koda rakstītajus, jo tā esot lētāk. Tas nekas, ka pats kods 3 reiz apjomīgāks. Tāpat tēma attīstījās par jauniem un veciem speciālistiem, ko zina un prot vieni un ko neprot tie otri. Tad nu te varētu to visu tālāk apspriest.

 

oxygen - Tā tas ir-agrāk bija deficīts visādas uzziņu grāmatas, tagad... sameklēsi inf. internetā. Arī pašam būs jāķerās pie plauktu atbrīvošanas. Nu loģiski kā ātrāk dabūt inf. internetā par kādu detaļu nekā rakties grāmatās. No tehnoloģiju viedokļa...kam vajag tos vecos žurnālus Radio vai tamlīdzīgus. Tagad par par pāris eur  no ķiniešiem pasūti gatavu mantu, nevis lodē pats. Kad pazudīs globāli internets , tipa kodolkarš, tad nevajadzēs , man to inf. arī papīra veidā. Vai nu būšu beigts, vai būs aktuālāk kā dabūt ko izdzīvošanai. Vel jau visam pa virsu ir tas ka agrāk dzīve bija ne tik pārblīvēta ar informāciju- varēja vakarā pāršķirstīt kādu vecu grāmatu, bet tagad...

 Bet par to ka katra jaunākā paaudze dumjāka?- nē , nav patiesība. Vienkārši  dumjie ir bijuši vienmēr, bet tagad šiem ir lielas iespējas izrādīties sociālajos tīklos un mēdijos. Latvijā, gan, veidojās situācija kad spējīgākie vienkārši aizvācās prom uz turieni kur vairāk maksā. Agrāk jau robežas bija ciet, nekur nespruksi. Neko neizdarīsi- Latvija ir un paliks lielo kompāniju acīs tāda province.

M_J - To, ka tagad ir citas prioritātes, var manīt. Jaunie čaļi automātikas firmās kā lego klucīšus karina citu citam galā PLC kontrolierus, bet oma likumu vairs īpašā vērtē netur. Viņi PLC editorā perfekti bīda pa datora ekrānu loģiskos blokus, sadod kontrolieriem IP adreses, atver portus un tādā garā, bet vienā mierā savelk vienā buntē neekranētus vadus uz frekvenčnieku ar vadiem uz devēju ar milivoltos mērāmu signālu. Ja arī tiek izmantoti ekranēti vadi, tad ekrāns ir pievienots tā, ka traucējumus nevis samazina, bet palielina. Spēka un vājās strāvas masas savienotas absolūti haotiski. Kontrolierus no nosvilšanas bieži vien glābj tikai tas, ka to ieejas un izejas ir galvaniski atsaistītas. Testeri vēl lieto, bet par osciloskopu, ja arī ir dzirdējuši, ka tāds ir, tad pašiem nav un lietot nemāk. Un tad man, vecam perdelim, ir jābrauc un jāmeklē, kāpēc pēc shēmas viss it kā saslēgts pareizi, bet neiet. Oma likums vairs nav aktuāls. "..Сеня про зайцев это не актуально..Остров Невезения!" 

oxygen - Te nu atspēlējas modernā izglītība , kad vari izvēlēties ko mācīties nevis ir lietas , kas pabeidzot skolu ir obligātas kā lasītprasme. Ja cilvēkam trūks pamatzināšanu fizikā, ķimijā, matemātikā tad var redzēt tādus brīnumus ka domā kur mēs ejam...

rnxx- Vispār jau tai remote komandu sastādīšanai jebkurā nozarē ir divas gavenās versijas. 

Ņemam kandidātus, tur piesakās 500, uzliekam testus, paliek kādi 100, atkal uzliekam testus. Paskatāmies kādus 10 vislabākos. 

Tad apskatāmies, kuri  no tiem dzīvo lētākajās valstīs un pilsētās. Cenšas pieņemt vislētāko no tiem 10it. 

Otrajā variantā ņemam 10it, skatāmies tālāk, kuri visgudrākie. Maksājam algu vienādu, vienalga Rēzeknes vai Rīgas vai Prāgas dzīvoklī tas cilvēks strādātu. 

Kura varianta produkciju labāk redzētu? Programmēšana vai tulkošana vai kas cits, liela atšķirība nebūs. 

CS & IT papildus problēma, ka kantorus taisa arī cilvēki, kas nezina kā procesors vispār izskatās.  Nauda ir, kantorim telpas noīrēt var. Kompjus un licences sapirkt var, reklāmai nauda ir. Paņem savus korešus štatā. Nekas ka nesaprot neko. 

Pieņem pāris pieredzējušo un liek atrast lētu darbaspēku. 

Galvenā teikšana vienalga paliek kam ir nauda, nevis saprot kā kompis no iekšas izskatās. 

Āzijā, tagad Āfrikā tas nav retums. 

 

•  

[DjUbuntu]

y0,

  kas ir apjomīgs kods ? es saprotu, ka pupi vai pakaļa var būt apjomīga, bet ne jau kods. 

 

P.S. Kamēr sistēma strādā, ir pietiekami ātra, droša un ērti pielāgojama biznesa vajadzībām visiem, izņemot vasjku, kas to visu uztur un programmē, pa lielam ir dziļi po, kas un cik daudz ir apakšā. 

[ju]

Es pēc izglītības pats esmu elektriķis, esmu aizklīdis IT jomā, jo kādam vajadzēja energouzņēmumā viest IT sistēmas. 

Jā, es noteikti nedaru visu pēc IT fenšui, bet cik reizes es neesmu lielām IT kompānijām bakstījis ar pirkstu uz kļūdu iemesliem, pašām kļūdām, kuras viņi paši nevar atrast.

Pirms 34 minūtēm , DjUbuntu teica:

P.S. Kamēr sistēma strādā, ir pietiekami ātra, droša un ērti pielāgojama biznesa vajadzībām visiem, izņemot vasjku, kas to visu uztur un programmē,

Problēma jau tā, ka parasti sasola visu, tad piegādā kaut ko, tad cīnies ar viņiem par to, kas nav piegādāts, bet specifikācijā apsolīts, ka ir, tad viņiem vēl rādi pats sistēmā, kur to var iekonfigurēt, tad gaidi no viņiem pus gadu izstrādes, kam it kā jau vajadzēja būt pie piegādes, tad pus gadu cīnies ar viņiem, lai tur novērstu visas kļūdas, tad ar kļūdu labojumu piegādā kļūdas tur kur tās iepriekš nebija utt. 

 

Tas tā, skats no "malas".

[jema]

pirms 1 stundas , DjUbuntu teica:

pupi vai pakaļa var būt apjomīga, bet ne jau kods. 

 

Visi muti ciet - kad programmētājs raimonds runā 

Labots Septembris 12, 2018 - jema

[usver]

Pirms 1 minūtes , ju teica:

bet cik reizes es neesmu lielām IT kompānijām bakstījis ar pirkstu uz kļūdu iemesliem, pašām kļūdām, kuras viņi paši nevar atrast.

 

konsalting bizness .. tā to sauc.

 

Pirms gadiem 15 ielīdu Triatel sistēmā, dabūju kaut kādus PDF rēķinus reālām personām, aizsūtīju viņiem un pateicu, ka varu salabot. Nosaucu summu, dabūju pieeju, salaboju, saņēmu naudu kontā. Tā gan bija sīknauda un es biju students, bet mūsdienās tūkstoti pie tūkstoša nekrājot buferi nesakrāsi.

[DjUbuntu]

   

ju, 

 tas ir developments as usual. Ikurāt šādas problēmas risina IT fenšui alias scrum / kanban. Tas arī ir iemesls kādēļ IT projektu vadītāji saņem tik milzīgu naudu.  

Lielā kompānijā pēc definīcijas ir viena biznesa-kritiska liela miskaste, kurai apkārt ir sabūvētas mazākas miskastes. 

 

A par kļūdām - a kādēļ tavuprāt QA (Quality Assurance) speciālisti tik daudz saņem ?

Parastā problēma ir tā, ka darba un plānu ir par daudz, vadība prasa `uz 1.septembri palaižam jauno klientu portālu`, `vajag no 1.janvāra jauno CRM versiju`. Lielos uzņēmumos iekšējā IT resursa nekad nepietiek un parasti vismaz daļu no kļūdām vai nepilnībām vienkārši nerisina, jo nav ne laika ne patikas. 
 

[Raimonds1]

Mans neprogrammētāja viedoklis ir tāds, ka pašā projekta sākumā, kad ir īpaši precīzi jāuztver jaunās programmas darbības vide, iespējāmas kļūdas, cilvēku īpašības, kas ar to strādās, tendences un iespējas un IR JĀUZTVER CITAS NOZARES FINESES UN SMALKUMI, lielie bosi (pēc ieņemamā amata) un lieliei prāti(pēc intelektuālās kapcitāates) nezin kāpēc šajā sākuma procesā tā darba uzsākšanai nezin kāpēc norīko kaut kādus nepieredzējušus vai pavisam citiem darbiem piemērotus kadrus.

[DjUbuntu]

paga, tu esi viens to tiem labs cilvēkiem, kas pats nekad neko nav izdarījis, tikai gudri muld kā vajadzētu un visus kritizē?

 

[Raimonds1]

Kāpēc es nevaru kritizēt? https://boot.ritakafija.lv/forums/index.php?/topic/170177-par-dzīvi-latvijā-par-šo-forumu-un-kaut-ko-no-tā/&page=244

 

Tieši attieksme jau ir problēma - kaut kāds ierēdnis nometa IT firmas priekštāvim priekšā recepti un pateica - še, taisi! Tas jautājumu neizpētija un taisīja arī, kā nu saprata. 

Vajadzēja pavisam citādi - vajadzēja sākt skaitīt - cik ir ārstu - 1000, 2000. Cik ir recepšu dienā. Cik katram pacientu 1000 - 2000. kas ir pārējie papīri - izraksti, darba nespējas lapas un tā tālāk.Vai tas ārsts kā ierēdnis sēž un drukā, jebšu viņu laiku pa laikam rausta visādi citi pienākumi - no tā - visas tās gatavās formas, atkārtotās ielogošanas, intuitivās gatavas izvēlnes un gan jau vēl kādi man nezināmi principi, kas jāprecizē. Medikamenti - kas ir ķīmiska viela, kas analogi, kas firmu mosaukumi, kas kompensācijas zāles, ka mainās, ja kaut ko sāk apmaksāt valsts par 50-70-100%. izmaiņas pieejas utt. Tos analogus apmaksā, šitos ne, te apmaksā lētākos, te visus utt. Zāļu registrs - kas tas tāds, kā ar to saslēgties, kā meklēt zāles, analogus, ķīmisksos nosaukumus, devas utt.

Algoritmu rombini ar bultiņām visā sava krāšņumā pašā sākumā. Tas, ka receptei nebija saiknes ar zāļu reģistru bija vienā 2 minūšu sižetā valsts tv un atkārtots TV24 diskusijā. Visi dati par kļūdām un neizdarībām nezinātājam būtu jāsagrābsta no medijiem un jāliek kopā. Interneta komentos hispteri drukā par atpalikušajiem dakteriem, kas nejēdz strādāt ar programmām. Attieksme un algoritmu kļūdas un viss.

Labots Septembris 12, 2018 - Raimonds1

[AndrisBB]

Nu @Raimonds1 varetu uzskaitit:

* Kadas programmas ka programmetajs ir izstradajis vai piedalijies izstrades procesa un ko tiesi darijis 

* Kadas sistemas ir ieviesis un ar kadam problemam saskaries

 

Savadak kartejais teoretikjis tuksstāstiejs

Labots Septembris 12, 2018 - AndrisBB

[rnxx]

Pirms 53 minūtēm , usver teica:

 

konsalting bizness .. tā to sauc.

That it is

[Raimonds1]

Es varu aprakstīt diezgan precīzi, piemēram, tehnisku shēmiņu kaut kādam automātiskam darbgaldam un pēc mana apraksta būs pilnigi skaidrs, kas un kā jātaisa un nekādu pārpratumu nebūs. Pie tam vienkāršākos mezglus es pats varu uzprpjektāt ar diskrētās loģikas elementiem. Tā kā pasūtījuam veicējs varbūt pat paklabinās PLC kubiņus, savilks bultinas un viss strādās.

 

Bet tēma jau nav par to.

Labots Septembris 12, 2018 - Raimonds1

[rnxx]

Diezgan nekonkrēts viedoklis parādījies. 

Projektu vadītāji gandrīz nekad nenosaka algu un hiring policy. 

Algu un hiring policy iet no augšas uz leju pa šādu ķēdi; 1. Investori, respektīvi īpašnieki vai vēl trakāk, akcionāru sapulces →>> 2. Ieceltā valde →>> 3. Darbā pieņemtā augstākā vadība →>> 3. HR deparaments un finanšu departaments ar grāmatvedību. 

Protams, pieņemot darbā iesaista arī nozares speciālistus, bet viņiem ietekme uz algu un atlases politiku nav liela. Vienīgais ko viņi spēj ir atlasīt vismazāk glupos no tiem, kurus HR atstāj 2 vai 3 ajai kārtai. 

[Raimonds1]

Nu, e-veselības gadījumā tam, kurš grib izprast procesu, bija jāvāc informācijas druskas no medijiem pa vienai vien.

Fakts, ka kaut kādam darbiniekam liekas, ka var rakstit recepti 5 minūtes jau vien ir ko vērts. Sākotnējā versijā.

 

Kāds bija tas iekšējais process, kā pie ta nonāca, var tikai mēģināt uzminēt.

Jebkura gadījumā neviens elementāras matemātiskas darbības - 5x20 vai 5x50 neveica. tas nu ir skaidrs.

 

Bija jāņem vērā skaitļi - cik ir recepšu dienā, cik pacientu, cik zāļu, cik katrai analogu, kāda ir atlaižu politika, kā tā var mainīties, kā reizēm atbalsta lētāko analogu, tas viss jādabū kaut kādā jau gatavu izvēļņu sistēmā, ka autoservisā meklē detaļas, lai 30 skeunžu laikā tā recepte top no jau gataviem uzvārdiem, adresēm, zāļu nosaukumiem praktiski neko nedrukājot.  https://www.buycarparts.co.uk/

 

[DjUbuntu]

Raimonds1, 

  Un tavām vannas korķa izmēra smadzenītēm nepielec atšķirība starp normālu informācijas sistēmu dzīves ciklu (tieši tā, informācijas sistēmu atšķirībā no darba galda nevar uzražot un tad mēģināt ar viņu statisku dzīvot atlikušo mūžu. Bizness un viņa prasības mainās, atbilstoši IS ir jābūt pielāgojamām). Jebkurā produkta izstrādē ir svarīga projekta vadības kompetence un visu ieinteresēto personu iesaiste. Ja tev tik ļoti gribās mēģināt kaut ko saprast, paņem palasi kaut kādas grāmatiņas - varu ieteikt Phoenix project ikurāt par tavu interesējošo tēmu. 

rnxx,

 projektu vadītājs saka kādus resursus viņam vajag. Vai tie ir iekšējie vai ārpakalpojums/apakšuzņēmējs, tas ir sekundāri un tā ir vadības problēma viņus nodrošināt. Ja vajag izrakt grāvi, nopērkam vai nomājam lāpstas. Alga un viss pārējais ir pavisam vienkārši - cik vērtīgs, vajadzīgs un/vai rets resurss tu esi, tik daudz tu arī saņemsi.  Visi normāli darba devēji saprot, ka ja tev vajag burkānus, kas tirgū maksā 2 EUR kilogramā, pa 1 EUR gabalā tu vari dabūt tikai puspuvušus un ar sliktāku kvalitāti. Alga un pārējais portfelis iet roku rokā ar tirgus situāciju.

 

 

[rnxx]

pirms 1 stundas , DjUbuntu teica:

 

P.S. Kamēr sistēma strādā, ir pietiekami ātra, droša un ērti pielāgojama biznesa vajadzībām visiem, izņemot vasjku, kas to visu uztur un programmē, pa lielam ir dziļi po, kas un cik daudz ir apakšā. 

Pa lielam jā, bet ja ir kas jāuzlabo vai jāsavāc sūdi, ir diezgan liela atšķirība vai 40h jārakājas pa kodu vai 8h lai noskaidrotu, kas un kā. 

Pirms 37 minūtēm , DjUbuntu teica:

  

 tas ir developments as usual. Ikurāt šādas problēmas risina IT fenšui alias scrum / kanban.  

 

Kanban ir tiešām forši un tiek pielietots ne tikai IT. Tur gan vajag labu tehnisko kompetenci, ne tikai ekonomistu- projvadu. Kanban gadījumā vajag projvadu no nozares specu vidus. Tad kanban arī var labi īstenot.

Scrum es lielu jēgu neredzu. Tāpat daily srcrum masters nevar paredzēt, cik ilgi prasīs sūdu apskatīšana, kaut vai. 

 

Šis ir ļoti korekti, izņemot to, ka var būt nevis viena miskaste, bet vairākas lielas, biznesa kritiskas izgāztuves. 

Pirms 37 minūtēm , DjUbuntu teica:

 

Lielā kompānijā pēc definīcijas ir viena biznesa-kritiska liela miskaste, kurai apkārt ir sabūvētas mazākas miskastes. 

[rnxx]

DJ Ubuntu, nu nav vienmēr diemžēl tā. Ir kompānijas, kur īpašnieki uzliek valdei ievērot maksimāla īstermiņa profita politiku. Kura nosaka politiku vadībai, kura tālāk realizē.  HR un projvadi tad neko nepadarīs, CTO arī ne.

Citādi nebūtu Indijas u.c lēto valstu koderiem darbi pie moduļiem payroll sistēmām Rietumos, nu, protams, nabadziņiem, kuriem jāpanāk lai sacepumi tiktu iekļauti sistēmā un darbotos, komforts ir milzīgs. 

[DjUbuntu]

(1) Parasti tās miskastes ir diezgan cieši gan procesu, gan sistēmu līmenī integrētas. Augstākā vadība galu galā grib vienādus reportus redzēt no visām. 

(2) Un par 40/8 stundām ikurāt tā ir pielāgojamība. Ir gadījumi, kad ievieš jaunas sistēmas, jo vecajās papildus funkcionalitāte vai izmaiņas ir pārāk dārgas.  Kamēr vajska var ievērot SLA, viņa personīgais diskomforts ir visiem ... nu tu saprati.

(3) Kanban tā kā ir no ražošanas nevis IT izgudrojums, ļoti labi der `ražošanas` jeb uzturēšanas/labošanas, t.i. ja regulāri kaut ko piegādājam aptuveni līdzīgu. Scrum palīdz disciplinēt ražotājus un saprast, vai un kas notiek un kādā virzienā. Galu galā arī bizness izstrādes procesā pārdomā.  Uzturēšanas/bugfix procesā tā priekšrocība ir tik tā, ka metodoloģija ļauj ērtāk norēķināties ar apakšuzņēmējiem/piegādātājiem. 

(4) Ja uzņēmuma korporatīvās vērtības nesakrīt ar tavām tas ir normāls iemesls mainīt darbu. Ja abas puses grib iegūt maksimāli labu īstermiņa rezultātu, viss ir ok. Ja viena grib lēni un labi, savukārt otra `davai vienu ātro` tad nekas nesanāks - gluži kā ar meitenēm . Galu galā ir arī kompānijas, kuras visiem maksā aploksnē un nepērk softa licences.

 

 

Labots Septembris 12, 2018 - DjUbuntu

[Raimonds1]

Vispirms jau kādam taja visā kantorī ir jādefinē, ka to nozares specu vispār vajag.

Tad ir tomēr jābūt kaut kādai jēdzīgai attieksmei.

Tad tiem, kas ar to nozares specu apspriedīsies, jābūt kaut kādai spējai uztvert nozares knifus un specifiku.

Un tam pašam nozares specam jābūt ar kaut  kādu talantu uztvert sistēmas, kā tās funkcionē, kur var būt problēmas.

Un tikai tad varbūt sanāks labi.

Labots Septembris 12, 2018 - Raimonds1

[rnxx]

Jā, es saprotu, tomēr kad payroll sistēma uzkaras uz 8h piektdienas vakarā, valdei no tā ne silts ne auksts. Kad payroll sistēma uzkaras uz 40h pirmdienas rītā 8:30, tad nav tik ļoti vienalga. 

(3) Tas man zināms, ir gadu strādāts ar tīru Kanban. Protams arī par Kanban vēl daudz ko pamācīties, neesmu guru. 

Čilīgi, pat bija 3 - 4 produkti un ar nelielām plānveida modifikācijām.

(1) Pa lielam jā, bet visādi var būt. 

Kaut kādā mērā jau integrāciju nodrošina vismaz tai līmenī lai datus apmainītu starp sistēmām un ğenerētu reportus. 

Ir kantori, kuriem joprojām kādas sistēmas ir Delphi, Perl, sen rakstītas PHP sistēmas. 

Ir redzēts, ka  softs konkrētam mērķim rakstīts Fortran un kad jaunie pasaka lai pārraksta, besās ne pa jokam. 

[DjUbuntu]

(1) Par uzkāršanos - tas ikurāt arī SLA (Service level agreement). Ja pārkāps vienreiz, vienkārši noņems vasjkam prēmiju, ja būs regulāri - sāks domāt.

(2) Vecas sistēmas mēdz būt maigi izsakoties ar novecojušu dokumentāciju. Pārrakstīt pārrakstīšanas pēc - neredzu jēgu. Parasti saprātīgāk ir projektēt jaunu, jo procesi arī par ašpadsmit gadiem ir mainījušies un sistēmas nespēju pielāgoties procesam arī var nosellot biznesam kā nepieciešamību. Neviens tev neļaus pusgadu kaut ko developēt, jo vajag krutāku programmēšanas valodu. Ja gribi strādāt ar cutting-edge super puper tehnoloģijām, dodies uz techhub un meklē darbu startupos

[Jurkins]

Galvenais, nedod dievs, nepieminiet tos ... nu tos, kam apzīmējumā ir "*" un nosaukums sākas ar "p" (man bail šeit pat lietot to vārdu) ?

[DjUbuntu]

p.s. raimond tā kā tu tik daudz ņemies par eVeselību, varu ieteikt ikurāt pieteikties visas tās veselības IT šausmas labot. NVD ikurāt meklē direktora vietnieku IKT jomā, kas pēc manas saprašanas sanāktu augstākais IT amats veselības pārvaldes jomā.

 

http://www.vmnvd.gov.lv/lv/par-nvd/761-vakances

 

Labots Septembris 12, 2018 - DjUbuntu

[jema]

Pirms 6 minūtēm , Jurkins teica:

man bail šeit pat lietot to vārdu

Tu nekaunies, tautai savu varoņi ir jāzin! 

[Jurkins]

Pirms 3 minūtēm , jema teica:

Tu nekaunies

Ni, ni! Tad labāk par vēlēšanām...?

[rnxx]

Pirms 35 minūtēm , DjUbuntu teica:

 

(2) Vecas sistēmas mēdz būt maigi izsakoties ar novecojušu dokumentāciju. Pārrakstīt pārrakstīšanas pēc - neredzu jēgu. 

Piekrītu; pārrakstīt tikai pārrakstīšanas pēc nav biznesa interesēs. 

Gadās kad dokumentācija un komentāri ir taisīti uz goda. Piemēram, vienai pirms 20+ gadiem Fortran taisītai progai ļoti perfekti viss aprakstīts, to konkrēto pa nepilnu mēnesi var uzrakstīt modernā veidā. Slikti jau ka jātestē, kas pavelk laiku garumā, bet easy to go pārrakstīt. Turklāt jāizdomā tur nekas nebūtu; proga nefinansu aprēķiniem, matem modelis nav jāmaina. 

Otra, kas redzēta ir vienkārši vāks; dokumentācija ķeksītim, taisīta Fortran tikai tāpēc, ka vecim bija ērtāk lietot Fortran. Ķidāt tādu vienas galvassāpes. 

 

 

Labots Septembris 12, 2018 - rnxx

[Raimonds1]

http://www.vmnvd.gov.lv/lv/par-nvd/761-vakances

Interesanti, kāpēc viņi nevar nevienu atrast?!

 

[DjUbuntu]

Raimonds1, tāpēc ka tu nepiesakies! Visa valsts uz tevi gaida!

Paleja atkal nemāk lasīt. Gan IT drošības speciālisti, gan direktora vietnieks saņem veselus 1917. Vietnieks gan jau ir valsts amatpersona un atbilstoši piestrādāt nekur nedrīkst.

Labots Septembris 12, 2018 - DjUbuntu

[ju]

Tās summas ir līdz. Valsts struktūrās ir kādas 3 kategorijas, atbilstoši kurai nosaka algu. Nav garantija, ka katram, kurš atnāks arī to ciparu maksās.

 

pirms 3 stundām , DjUbuntu teica:

tas ir developments as usual.

Nē īsti, nav runa par izstrādi, bet par to, kad pretendents piedāvājumā ierakstījis "standard functionality" plaši lietojamam, konfigurējamam produktam (piem. asset management sistēmai), pēc tam izrādās, ka nekā, un arī tkai pie reālas ieviešanas, pat analīzes fāzē vēl, lai gan ar šaubām ir trīsreiz pārjautāts - vai tiešām jūsu produktā tas ir? Pēc tam vēl, protams, kašķis par to, ka tās esot papildus izmaksas. Tad vēl beigās attopās, ka tur papildus modulis ar savu licenci vajadzīgs.

 

Bet nav jau tik traki

[DjUbuntu]

(1) Valsts pārvaldes iestādes (ar izņēmumiem) ir 18 mēnešalgu grupas, katrai pēc darba izpildes novērtējuma un profesionālās pieredzes 3 kategorijas. 

(2) Nu iepirkt arī ir jāmāk (lasīt - prasam pretendentam reālu pieredzi, prototipus, demo nu tu saprati). Ja ir saistošs PIL tad grūtāk, bet kaut kā no nespējniekiem var atkauties, galu galā laužot līgumu. 

 

[rnxx]

Tas 1917 uz papīra? Tad īstenībā alga nav liela. Rīgā. IT drošības spec tomēr visur ir palielas prasības pret pieredzi, korporatīvie arī skatās uz diplomiem, serķiem. 

 

Labots Septembris 12, 2018 - rnxx

[Raimonds1]

Pamēģināsim uzrakstīt, kādam būtu jābūt speciālistam, kas uztver kopainu. Firmas meklē studentu, ar vajadzīgajām īpašībām, ko tālāk apmācīs.

1. Tehniska nozare. Jaunu mikrokontrolieru ražošana un dažādu tehnisku sistēmu projektēšana. Studenti pēc programmas ir apguvuši Būla algebru, elektronikas pamatus un likuši ieskaiti par šo grāmatu https://drukatava.lv/bookshop/product/ciparu-elektronika/

Uzdevums. Bāze ir taimeris NE555 https://en.wikipedia.org/wiki/555_timer_IC  tehniska un jau gatava sistēma nodrošina, ka kaut kādu devēju parametri - pretestība, kapacitāte, induktivitāte, kas nosaka temperatūru, mitrumu, gaismu, attālumu, materiāla biezumu, tiek pārvērsti noteiktas frekvences taisnstūrveida impulsos. Tāpat ir iespējams pārvērst arī mainīgu signālu, piemēram, skaņu. Ir pieejams internets, datu bāzes, taču tiek kontrolēts, ko students skatās un vērtēts, ko viņš vienkārši ātrumā paskatījies un tādu pašu materiālu arī reproducē un ko spēj izdomāt, veidot konceptus, izteikt idejas. Tātad, tie dati ir kaut kā jāpstrādā, reizēm vienkārša darbība, tur jaregulē kāds parametrs un viss, reizēm dati jāuzkrāj, jāapstrādā, tad jādzēš un jāvāc jauni utt. 

Tātad, vajadzētu, teiksim, kaut kādus pāris paraudziņus labi veiktam darbam, kur ir kādos 5 vai 10 punktos pieminētas galvenās tehniski un programmatoriski risināmās problēmas. Nekādu gatavu programmu, idejas un koncepti.

2. Lai būtu tā pati medicīna. Medicīnas datu sistēmas. Informācija un dažādu datu apstrāde.  Pats sākuma process kopainas aptveršanai. Gan ikdienas lietošanai tam pašam ģimenes ārstam, gan statistiski, gan uzskaitei, gan veselības politikas izstrādei datu vākšanai. 10 punkti - kur ies, ko darīs, kādu informāciju par esošo sistēmu vāks. Kādas paredz problēmas un kādus risinājumus.

Labots Septembris 14, 2018 - Raimonds1

[PlayingTheSaint]

Jebkuram vadītājam, arī projektu, tehniskajām zināšanām nevajadzētu pārsniegt padsmit procentus.

[rnxx]

Kuram vispār var ienākt prātā, ka lieliem projektiem ir tikai viens kaut kāds projvads - ğēnijs, kam par visu sīkumos viss jāzina? Einšteins to nepavilktu.

Medicīnas statistika ir vairāk kā 100 gadus veca nozare, nevis kaut kāda novitāte Latvijā. Ir pietiekami daudz statistikas speciālistu ar 30+ gadu pieredzi datorizētas statistikas veikšanā. Datorprogrammas un datubāzes med statistikā Rīgā izmanto jau vismaz 40 gadus. 

To pašu statistiku māca universitātē, ir studiju programma matem statistiķis. Tie nav vienīgie, ir mediķi, kuri apguvuši med statistiku, strādā ilgus gadus. 

Prasības statistikas vajadzībām tad nodefinē statistiķi un mediķi ar pieredzi. To uzliek uz papīra un izskata. 

 

Gatavos universālo kareivi, ķip cilvim jāizmācās par ārstu, tad IT, statistika, finanses, tiesības, projektu vadība. 6+4+4+4+4+2 = 24 gadi. Pastrādāt katrā nozarē gadus 5 = 30 gadi. 54 gadu laikā kruts projvads gatavs. 18+54gadi = 72 gadu vecumā. 

 

 

[Raimonds1]

Nevajag universālo kareivi, vajag vienu-divus, kas pārredz kopainu un kas zina, kur meklēt info, kas ir galvenais un kas nav. Un nevajag jaunu statistikas programmu, vajag pārbaudīt kandidātu apmācībai.

Labots Septembris 14, 2018 - Raimonds1

[Raimonds1]

https://tvplay.skaties.lv/900-sekundes/900-sekundes-10304738/   Kučinskis 9.40 min. Jautājums. Ģirts - Vai valsts iestādēm ir vienota informācijas tehnoloģiju politika? Standartizēta programmatūras un ierīču izvēle. Privātais sektors ir pierādījis, ka ir iespējams darboties efektīvāk, visu centralizēt. Vai sistēma nav pārāk sadrumstalota. Kučinskis - Nu, tikai divus, divarpus gadus atpakaļ šo jautājumu..., tas tā arī tika nostādīts. Šobrīd vairs nekādas pašdarbības separātiskas nevar būt ministrijās, viss tas tiek koordinēts ministrijās un ar vienu noteikumu, ja kāds kaut ko ievieš, tad viņai jābūt savietojamai ar citām, bet, nu, runājot par agrāko sadrumstalotību, jautājums ir ļoti pareizs, jo man reizēm ir radies iespaids, ka valsts pasūtijumi ir bijuši vienkārši, lai privātais sektors patrenētos, jo jāatzīst, ka Latvijas IT privātais sektors ir ļoti spēcīgs, es pat atļaušos teikt, stiprākais Baltijā, to arī rāda arī mūsu privātuzņēmumu panākumi starptautiskajā tirgū, izcili programmētāji, un ... faktiski jau materiāls ir, valsts vienkārši.... nu daudz konsekventāk ir jānoformulē uzdevumi, ko grib redzēt, pretējā gadījumā darbs ir darba pēc un pēc tam domā, ko ar to produktu darīt. ----

Drusku pietrūka valstiskas domāšanas un kopējas ainas. Tikai pirms diviem vai divarpus gadiem pārvaldei ir skaidrs, kā vajag. Nav pratuši ne paši apjēgt, ne dabūt savlaicīgu, kompetentu padomu. Nez, kāds pateiks jauno aatziņu jaunajai valdībai.

[Raimonds1]

Beidzot ir pateikts, ka nākamās sistēmas jātaisa salāgojamas. Vai tajā troksnī, kas ir ap jaunās valdības personībām, šo jēdzīgo atziņu ņems vērā, vai aizmirsīs un noaires no dienaskārtības un, piemēram,  e-būvniecību uztaisīs atkal tādu nekādu. Pirmajā variantā. Un tad labos.

 

Vienkārši kaut kādā būtiskā momentā pirms vairākiem gadiem nav bijis valstiski domājoša ierēdņa vai politiķa, kas spētu pateikt to domu par vienotu sistēmu un saskaņojamibu tam visam kopā - cik tas valstij ir svarīgi.

Labots Janvāris 15, 2019 - Raimonds1