Stepselis Maijs 20, 2018 Share Maijs 20, 2018 pirms 2 stundām , RudeWolf teica: Būtu interesanti pamēģināt to 16/44 saturu upsamplēt uz 24/96 vai augstāk un tad pamēģināt. Nekādas atšķirības skaņas kvalitātē tur vienkārši nevar būt! Lai kvalitāte būtu labāka, sākuma ciparošanai jau ir jābūt vēlamajā kvalitātē, un tad var pārciparot uz leju. Tāpat kā ar video - ja ieraksts nav veikts ar UHD kamerām, nav nekādas jēgas pārdzīt uz augšu uz tādu izšķirtspēju. Prasti skot - no s*da konfekti neuztaisīsi! 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
lexxx Maijs 20, 2018 Share Maijs 20, 2018 Cik lielu vērību pievērsāt un ņēmāt vērā testu laikā attiecīgajai telpai, un telpā atrodamajām mēbelēm, priekšmetiem? Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Maijs 21, 2018 Author Share Maijs 21, 2018 (labots) pirms 8 stundām , Stepselis teica: Nekādas atšķirības skaņas kvalitātē tur vienkārši nevar būt! atshkjiriiba vareetu buut dzelzii ( skanas kartee ) un taas atskanjoshanas rezhiimaa, taa vinjsh to bija domaajis. pirms 7 stundām , lexxx teica: Cik lielu vērību pievērsāt un ņēmāt vērā testu laikā attiecīgajai telpai, un telpā atrodamajām mēbelēm, priekšmetiem? nekaadu. taas ir nemainiigas lietas, kuras vienaadi iedarbojas uz visiem klausiitaajiem un visiem testu variantiem vienaadi Tas ka telpaa ir kautkaadi punkti, kuraas skaneejums varbuut nav tik paarliecinoshss, jau nemaina testa rezultaatus Labots Maijs 21, 2018 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Maijs 21, 2018 Share Maijs 21, 2018 (labots) pirms 10 stundām , Stepselis teica: Nekādas atšķirības skaņas kvalitātē tur vienkārši nevar būt! Var - Te ir atšķirība lowpass filtrā, ja Fs=48k un, ja Fs=96k. Kā saproti, ir divas iespējas - izmanto stāvu filtru, kas taisīs nekārtības fāzē, vai arī lēzenāku, kas metīs lejā augšas jau dzirdamajā diapazonā. Izmantojot fāzlineāros filtrus attiecīgi pastāv iespēja ieviest pre-ringing. Te ir Dena Lorija skaidrojums par to, kāpēc Fs virs 44.1/48 var meikot sensu - http://lavryengineering.com/pdfs/lavry-sampling-theory.pdf Šis, protams, viss ir tikai uz papīra. Reālo dzirdamību ietekmēs n faktori. P.S. Atšķirību skaņa var ietekmēt arī, vai konkrētajā ierakstā ir informācija ultraskaņas diapazonā. Lai arī normāliem večiem auss pēc saviem 17k vaļī lejā, ultraskaņa varot dzirdami modulēt skaņu. Atkal - to saka teorija, bet tai pat laikā Neumann savām skandām liek pīkstuļu LPF, lai tie ultraskaņu nespēlētu. Man šķiet, ka Neumann bez jēgas ar to nenodarbotos. Labots Maijs 21, 2018 - RudeWolf Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 21, 2018 Share Maijs 21, 2018 ... Es atvainojos par iejaukšanos jūsu sarunā... Dena Lorija skaidrojumu pārzinu pietiekoši labi. Kādā sakarā tas te tika piesaukts? Tas, ka kompis nav analogās skaņas avots bez attiecīgā DAC taču skaidrs. Tas, ka lai skaņu no DAC jāpadod pa attiecīgiem kabeļiem (balansētajiem, lineārajiem, jebkas), tas skaidrs. Cik saprotu - šajā tēmā runa ir nevis par DAC, bet gan par tālākām pakāpēm... Iespējams, ka pieļāvu kļūdu uzrakstot kāds man ir DAC( pie tam paštaisīts) un tagad panesās runa par nevis attiecīgo dzelžu spējām, bet par kompju pusi... Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Maijs 21, 2018 Share Maijs 21, 2018 Tas bija vairāk par to, kā uz viena DAC augstākas izšķirtspējas fails var skanēt citādāk/labāk, pat, ja tas "pastiepts" ar oversamplingu. Runa ir par to, ka augstāka Fs failu ir vieglāk pēc tam filtrēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
andys22 Maijs 23, 2018 Share Maijs 23, 2018 No šī topika var iegūt vairāk zināšanas nekā no visām audio tēmām kopā Paldies autoram Kā palika ar to pastiprinātāju--vēl meklējumos? Nezin gan kādam tam vajadzētu būt.. 1000watti kā nekā!! Varbūt katru skandu var barot ar atsevišķu ar PA ampu tilta slēgumā.. ? Lasīju ,ka sistēmai ir aizsardzības drošinātājs kā arī pamatīgs radiators filtrā.Nu redz pie tāda skaņas apjoma un jaudām tas viss sāk kļūt aktuāli. Kā Home Audio lietotājs par drošinātājiem tumbās maz biju dzirdējis..Agrāk biju īpašnieks RRR s-400 ar sarkanajām lampiņām.. bet tas likās tāds kā mārketings toreiz.. Ar šobrīdējo sistēmu un vispār kopumā,ja gribās arvien skaļāk un izteiksmīgāk nonācu pie secinājuma ,ka visam ir savi limiti.. Lai dabūtu skanējumu reāli kvalitatīvu pie liela SPL vajag pamatīgas investīcijas.. Bija te vienam boot biedram koncepts ar lielajiem subiem un studijas monitoriem..Nu nemaksāja tas viss lēti. Gribēju teikt,ka tādas sistēmas ir reāls retums.. No masu produkcijas Hi-Fi nav ko izvēlēties..Ja nu vienīgi kaut kādi Hi-end superdārgie modeļi piemēram JBL everest utt.Katrā ziņā Kevina uztaisītās kastes ir "Bang for the Buck" Manuprāt tas īstais skaņas Fidelity rādītājs ir tieši manāms lielajās skandās,kuras reāli VAR atskaņot visu kā ir realitātē.. Piemēram grupas Auļi mūziku uz plauktiniecēm klausīties būtu savdabīgi--kaut arī to īpašnieks būtu samaksājis daudz naudas un pārdevēji teiktu ,ka visi instrumenti skan naturāli un dzīvi.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Maijs 23, 2018 Author Share Maijs 23, 2018 Pirms 45 minūtēm , andys22 teica: 1000watti kā nekā!! Varbūt katru skandu var barot ar atsevišķu ar PA ampu tilta slēgumā.. ? runa te ne tik daudz ir par jaudu cik par kvalitaati. Prasiitos kautkas ar jaudu kaa minimums 600w/8omi, un ar kaut minimums thd lai buutu zemaaks pa 0,00X% ( kur X<5) ...luuk tur jau saakas taa probleema pro galaa vismaz no LV pieejamiem, taadi ir uz vienas rokas pirkstiem skaitaami, un arii--- lietoti praktiski nepaardodas ..., un arii uz vietas nav kur panjemt uz testu "paklausiities" un saprast to pienesumu .... Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Maijs 24, 2018 Share Maijs 24, 2018 Dabūsi vien Powersoftu jūgt klāt, kur no glaunā DACa jēga nebūs, jo viss tāpat traktā ciparizēsies... Varbūt ir jēga domāt par skandu bi/tri/quad-ampingu? pirms 12 stundām , andys22 teica: Manuprāt tas īstais skaņas Fidelity rādītājs ir tieši manāms lielajās skandās,kuras reāli VAR atskaņot visu kā ir realitātē.. Tā ir problēma ar hifi draiveriem, jo reti kurš vispār ir paredzēts darbam virs 100 - 110dB. Tāpēc nereti super dārgajā galā ir skandas līdz griestiem ar 8 skaļruņiem. Jautājums, protams, vai pīkstulis pavelk, jo tos divus būs grūti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Maijs 24, 2018 Author Share Maijs 24, 2018 Pirms 9 minūtēm , RudeWolf teica: Dabūsi vien Powersoftu jūgt klāt, kur no glaunā DACa jēga nebūs, jo viss tāpat traktā ciparizēsies... Varbūt ir jēga domāt par skandu bi/tri/quad-ampingu? taa nav. kaa jau teicu, nav tik liels izmisums tur paaris simtu vatu izmainjaa , taa akustika kvalitatiivaak neskan uz 600 vai 800w jaudas. svariigaak, lai korekti bez smeereejuma skan . teoreetiski jau var domaat par visu ko, bet ir uztaisiits passive all in one, un kaadu laiku taa arii paliks. ampa mekleeshana tas ir aptuveni taa-- ja paraadiisies un buus iespeejams satesteteet un buus paarliecinosha kvalitaates izmainja ( nevis aiz matu galiem pievilkts jaa/ varbuut ) , tad arii domaas vai ko mainiit. Powersofts toch nebuus iistais. Kaut paartaisiit pat uz quad amping var , gan plates topologjija, gan konektori/ izejas to atljauj Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Jūnijs 2, 2018 Share Jūnijs 2, 2018 Vidēji svaigais reports no izmēģinājumu sesijas. Biju večiem atvedis savu RME ADI-2 Pro AE DAC/ADC iekārtu, lai saprastu... Vai un cik labāka skaņa ir četrciparu DACam pret mazo CA Dacmagic kastīti Kas tieši nāk ārā no SACD atskaņotāja un, kāpēc CD treks skan dzirdami švakāk par SACD Papildus mans personīgais mērķis arī bija nočekot, cik tieši kruta skan @kevins būvētās skandas un vai tajās izmantotais kompresijas pīkstulis nav ar tendenci skanēt asi, kā ierasts domāt par lētām PA sistēmām. Tad nu secinājumi: Pēc izejas spriegumu salāgošanas ar DMM, laidām aklajos/pusaklajos testos vienu un to pašu treku caur abiem DACiem. Pārsvarā @kevins stāvēja pie galda un mēs pārējie klausījāmies atšķirību, nezinot, kurš DAC pieslēgts. Dziesmām tika atspēlēti ap 20s fragmenti vairākas reizes un tad nu veči minēja, kurš DAC varētu būt kurš un kura skaņa labāk patīk. Ja godīgi, tad rezultāti bija spridzinoši - gandrīz visiem šķita, ka CA kaste skanēja skaļāk, neskatoties uz to, ka abas iekārtas tika pieregulētas līdz volta simtdaļai. Ar kopējo patīk/nepatīk arī bija interesanti - jo audiofīliskāks ieraksts, jo mazākas bija atšķirības starp abām iekārtām. Skanot B&W skandu tirgoņu references diskam, ar iespaidīgu stīgu mūziku, dažiem CA patika labāk. Tai pat laikā tikko, kā laidām smago metālu, blīvi ierakstītu elektroniku, tā RME kaste uzrādīja daudz skaidrāku skanējumu visā diapazonā, tīrākas/neuzbāzīgākas augšas un šķietami tīrāku/dziļāku basu. RME DACs arī nesalīdzināmi labāk atspēlēja MP3 ierakstus. Pirmkārt, pievienojos iepriekšējam postam - hibrīdajā diskā CD un SACD treki patiešām skanēja atšķirīgi ar pamatīgu pārsvaru tieši SACD skanējumam. Tāpēc ar RME ierakstījām divus trekus abās kvalitātēs, lai pēcāk salīdzinātu atšķirības. Kas interesanti - ABOS ierakstos varēja nolasīt klātesošu saturu diapazonā virs 20kHz, bet pastāv iespēja, ka tas ir modulācijas troksnis. Dati ir @kevins, kurš drīzumā varētu iepostēt izvērstākus rezultātus. Vienai un tai pašai dziesmai uzreiz varējām nolasīt 0.2dB atšķirību vidējā skaļumā. Par manu papildmērķi - skandas skanēja patiešām iespaidīgi, bez nejaukām augšām. Bija gan detalizācija, gan arī tesiens, ja nepieciešams. Es biju pieradis pie nedaudz dziļāka sub-basa, bet nevienā brīdī nejutu, ka kaut kas trūktu. Pieļauju arī, ka skatuve no manas sistēmas ir detalizētāk izzīmēta, bet to šajā gadījumā varēja ietekmēt telpu ģeometrija. Būtu interesanti 4-joslas paklausīties uz lauka, kur istabu nejustu. Īsumā - šis man ļauj domāt par kaut ko līdzīgu saviem topiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts kevins Jūnijs 2, 2018 Author Populārs ieraksts Share Jūnijs 2, 2018 (labots) Nu taatad, kaarteejo reizi esot kvalitatiivaaka Dac un muuzikas mekleejumos, sanaaca satesteet jau mineeto RME Adi-2 Pro ar esosho Dacmagic 100. Plus veel gribeejaas atkaartot to pashu testu ar SACD pret CD vismaz konkreetaa Magnat aparaata ietvaros , un meegjinaat ierakstiit to materiaalu lai vareetu jau izveerteet, kas tieshi tur pamainaas, un ko mees dzirdam/ vai nedzirdam. Kaa te viens biedrs meedz teikt, hiendisti speciaali izvairoties no meerijumiem , lai attaisnotu savu izteereeto pikji , nu, shajaa gadiijumaa --- ne es pats, ne kaads cits shajaa kompaanijaa sevi pie hiendistiem nepieskaita, liidz ar ko varu briivi paust savu "subjektiivo" viedokli Vispirms jau vajdzeeja saprast, vai ir kaads reaals pienesums no 10x daargaakas pro skanjas kartes attieciibaa pret specializeetu maajas razhotaaju kaa cambridge audio. @rudewolf jau pa lielam ir dalju sadzirdeetaa aprakstiijis bet attieciibaa uz dacu saliidzinaashanu es teikshu taa ---> vadus sleedzu es, jo centos speciaali aatri paarsleegties, lai klausiitaaji neaizmirstu, kaa tad nu skaneeja ieprieksheejais materiaals. Saakaam ar parastiem FLACiem / metaalu , to pashu Norah Jones... pirmajaa briidii jau likaas, ka uz ausi iereguleetais skaljums ir nepreciizs, resp- dacmagic visu laiku likaas skaljaaks visaa joslaa. tad nu tika atstiepti divi DMM, un beigaas jau nu vajadzeeja piedziit tieshaam liidz 0,01V precizitaatei skanjas karshu izejaa, lai pilniibaa izsleegtu dajebkaadu iespeeju, ka kaadai skanjas kartei testaa buutu prieksrociiba. Nu tad attieciigi peec 3-4 parastiem kvalitatiiviem flac ierakstiem jau radaas iespaids, ka dacmagic skaneejums ir asaaks un papluudushaaks, lidz ar ko subjektiivi skaljaaks nekaa daargaakais RME. Tiesa, kaa jau mineets, BW ierakstos, kur, buusim objektiivi, ir 1 solists un 1-2 instrumenti,taa starpiiba tieshaam bija praktiski nedzirdama, nu, kautkaadas siikas nianses jaa, bet globaali pat varbuut likaas , ka dacmagica kraasojums pat varbuut subjektiivi ir labaaks. Par cik man te viens pasauli apceljojushais biedrs vairaakkaart piemineejis Snoopdog, tad atljaavos testa beigaas izmantot arii Dr Dre feat Snoopdog Smoke Weed gabalu , taadu pamatiigu MP3 .... Visvairaak paarsteidza fakts, ka tieshi uz shaadas muuzikas taa atshkjiriiba starp daciem bija vienkārši katastrofa .... nekad nebuutu iedomaajies, ka peekshnji arii taads MP3 var civilizeeti preciizaak skaneet . dacmagicu vienkārši gribeejaas izsleegt un nosleept kaadaa taalaakaa stuurii ---- bass protams ...nu .. kaa jau kluba gabalam bija liimenii--- riktiigi papluudis, bet augshas vienkārši griezaas ausiis ...cik nu uz shim tumbaam vispaar kautkas ausiis griezhas ..... Viena biedra komentaars bija aptuveni taads, ka skanjas karte vienkārši netiek ar kompleksu/piesaatinaatu signaalu galaa ..... Es drizaak teiktu, ka tehniski tie droshi vien ir IMD ( intermodulaacijas kroplji ). Jo mazaak muuzikas, jo mazaak arii to papildus zobu, savukaart pie sarezhgjiitaakas muuzikas tie zobi vienkārši pieaug gjeometriskaa progresijaa , un shajaa testaa pilniigi pieraadaas, ka gan muusu ausis to speej izskhkjirt, gan arii konkreetaas akustikas bez nekaadaam probleemaam to speej atskanjot .... nu shis taads tik piemeers, kaada veida "zaagjis" papildus paraadaas briidii kad palaizh 2-3 sinusa frekvences ... Kas attiecas uz atkaartotu SACD vs CD testu, tad pirmajaa briidii kad atkal uzlikaam Norah Jones sacd un tad cd ierakstu, biedram @RudeWolf pirmais viedoklis bija paarliecinoshss ---- tie ir 2 dazhaadi ieraksti nevis kaadas skaneejuma iipatniibas lai to viedokli apgaaztu, tika veikts ieraksts no Magnat uz RME ( par cik RME jau principaa skaitaas etalons, ar kuru var "ciparot"" dajebko ... Tad nu veicaam 4 ierakstus , Norah Jones - Turn me on sacd/cd un Roxy music - more than this. Zemaak ielikshu paaris spektra liiknes . Jaasaka, atkal, lai pilniibaa izsleegtu dajebkaadu kljuudas iespeeju, es pusi dienas straadaju , lai sadzitu abus ierakstus preciizi atbilstoshus pa laikiem, lai vareetu konkreetaa dziesmas vietaa abus ierakstus saliidzinaat. Tad nu kas mums te ir sanaacis ---> te mums ir pilnas joslas saliidzinaajums stero- sarkanais cd, zaljais- SACD, shis ir dziesmas visaa garumaa videejaas veertiibas, nu redzam, ka spektrs patiesiibaa ir 1:1 praktiski izmainju tur nav , tikai ja pievelkam tuvaak, un panjemam nevis dziesmu visaa garumaa, bet atseviskjus dziesmas punktus vai piemeeram pirmaas 10 sekundes , tad Te piemeeram redzam ka videejaa veertiba iisaakaa laika posmaa SACD variantam tomeer ir mazaaka, es driizaak liktu uz to, ka atsevishkji instrumenti ir mazaak kompreseeti liidz ar ko arii tas dziiviigums skanjaa paraadaas, bet videejaas veertiibas konkreetaa diapazonaa ir zemaakas . Kaa jau redzeejaat, shajaa ierakstaa augshaas izmainjas ( 24/192 vs 16/44 ) vismaz no amplituudas viedoklja nav praktiski nekaadas .... Sheit es pievienoju bildiiti, kur kreisajaa kanaalaa ierakstiits Norah Jones CD , bet labajaa SACD ieraksts. Sheit protams ir jaa-apbrunjojas ar preciizaaku skatu, bet var noveerot, ka SACD versijai tomeer ir par kaadu kripatu vairaak "klusaaku" samplu skaits, kas visdriizaak arii rada to papildus dziljumu un precizitaati konkreeti jau sacd izpildiijumaa, kaut parasti jau "skaljaaka" muuzika jau vienmeer skan labaak/ kvalitatiivaak, tad sheit tas preteejs efekts savukaart sho bildi vareetu pakomenteet kaads studijaa straadaajoshss biedrs, vai tur reaali var savilkt galus un kautko no shii izsecinaat ?viens no tiem ir cd otrs sacd ( analiize ir konkreetaa dziesmas punktaa, bet sareekjinaataa matemaatika ir uz visu dziesmas garumu ) . Skaidrs ka matemaatisko kvadraatisko 0,02dB izmainju jau neviena dziiva dveesele uz pasaules nedzird, tomeer uz iisaam svaarstiibaam kaa iepriekseejaas liiknees jau raadiiju, ir vietas/ svaarstiibas, kur shii atskjiriiba iisaaa laika spriidii sasniedz liidz pat 6-10dB ... Otram ierakstam Roxy music situaacija ir liidziiga, ar to atskjiriibu, ka sheit ierakstaa augshaas tomeer nebija tik liels rolloffs ( zaljais atkal ir sacd ) Sheit gan atkal situaacija ir liidziiga ar instrumentiem ( zaljais sacd sarkanais CD ) Nu kaa jau klausoties ar ausiim vareeja spriest, SACD priekshrociiba nav tik daudz tas 24/192 kaa augstaaku nedzirdamu ultraskanju pienesums, bet visas galvenaas izmainjas ir fikseetas tieshi dzirdamajaa diapazonaa ... Ja ieprieksh par augstaaka plauktinja aparaatiem runaaja kaapar filozofiju, tad tagad nu katrs pats var izdomaat, ticeet shim visam vai nee , jebkuraa gadiijumaa, nu jau mees ar akustiku iipasnieku vairs neesam vieniigie, kas droshi apgalvo, ka atshkjiriibas tieshaam IR .... man gan protams ir prieks, ka shajaa zinjaa akustika ir palikusi eenaa un striidi un iespringums parlabaaku skanju jau ir paargaajis pie ierakstiem un aktiivajaam iekaartaam Labots Jūnijs 3, 2018 - kevins 5 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 2, 2018 Author Share Jūnijs 2, 2018 (labots) veel dazas bildes no pasaaciena ielikshu Labots Jūnijs 2, 2018 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
Athlons Jūnijs 2, 2018 Share Jūnijs 2, 2018 blekābūtugribējisturbūtklāt.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Padjoms Jūnijs 2, 2018 Share Jūnijs 2, 2018 dumjsh jautaajums: taam ciparu meeriekaartaam veederaa tur viss ir ok ar matemaatiku un dac'am taksh arii tur pa manam ir jaabut veederaa pamanam....lai korekti nomeeriitu muzīk ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 3, 2018 Author Share Jūnijs 3, 2018 (labots) pirms 9 stundām , Padjoms teica: lai korekti nomeeriitu muzīk ? skanjas karte nemeera muuziku. mees klausiijaamies muuziku, likaas divas dazhaadas pasaules, tad veicaam ierakstu ar augstaa pro gala iekaartu , un peec tam ar programmatuuru cool edit/ adobe audition tika veikta shii ieraksta analiize, kas redzama augstaak bildees. Protams, var man paarmest, ka saliidzinaashana varbuut nav profesionaala, varbuut softs nemaak paraadiit un saskaitiit ( par ko gan es stipri shaubos ) --- so es nedaru katru dienu, un taapeec ja kaadam ir veel kaadas idejas, kaa saliidzinaat 2 ierakstus matemaatiski , lai vareetu uz papiira pieraadiit, no kurienes skanjaa ir taa atskiriiba, tad welkomeeti. Ja tu paskatiitos skanjas kartes ieprieksh ieposteeto manuaali, tad saprastu, ka vinjam ir iebuuveetas gan analogas gan digitaalas ieejas, gan attieciigi arii izejas, un piedaavaatie tehniskie raksturlielumi ir ar kaartu labaaki par jebkuru zinaamo biedru tuvumaa esoshaam iekaartaam. Bet kaa jau tusinjaa klaatesoshajiem arii teicu - mees jau nekad shajaas spektrogrammaas neieraudziisim atseviska instrumenta vai vokaala liikni un faazi un vinjas harmonikas, taa patiesiiba taapat paliks tikai veiktaas ierakstu kompaanijas zinjaa.... tieshi taas klusaako liimenju svaarstiibas jau arii nekaadu ietekmi uz "videejo sveerto rms veertiibu laikaa" neies. Piemeers attieciibaa uz sho - kreisajaa kanaalaa tiirs 4 sekunzhu ieraksts ar 1500hz ( -12dB ) , labajaa kanalaa piesintezeeta otraa harmonika uz 3khz ar liimeni -20dB, (kopaa -32dB), kas ir 10% THD --- sauksim to par galeejo kropli kad resiiveris ieiet klipaa, to tachu dzird visi biedri vai ne ??? Savukaart videejaas rms izmainja shajaa 4 sekunzhu ierakstaa , kaa redzam , ir 0,04dB .... Labots Jūnijs 3, 2018 - kevins 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Jūnijs 3, 2018 Share Jūnijs 3, 2018 Nu jā, izlasīju tēmu no sākuma, cepuri nost! Plauktu augstāks līmenis par manām zināšanām, lai gan pilnīgs muļķis neesmu. Malači! Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Jūnijs 3, 2018 Share Jūnijs 3, 2018 Nedaudz paturpinot DACu tēmu - viens no secinājumiem ir tāds, ka testējot aparatūru ir jāklausās blīvi ieraksti. Ir iemesls, kāpēc aparatūras tirgoņi šovos uz savām sistēmām liek šos vokāls+stīgas ierakstus, kur darbojas pāris miksā izolēti skaņas avoti. Tad tiešām stundām var tīksmināties, cik nu labi var dzirdēt Ellas siekalas lūpu kaktiņos un lociņa astru iestērķelējumu. Kad tikko uz testu atbraucu, tad man bija iespēja paspēlēt savus testa trekus un pirmais, ko liku bija Opeth - Deliverance. Veči, protams, saviebās, jo skanēja putrā caur Dacmagic. Jautājums, kā būtu caur ADI-2 Pro... Opeth par Noru Džonsu gan jau nekļūtu, bet Akersena vokālā varētu izlobīt kādu sakāmo, jo neba tumbas putroja. Ja runājam par mp3, tad, manuprāt šim formātam piemītošie skanējuma artefakti visu pasliktina, ja atspēlēšanas trakts ir netīrs. Iedomāsimies - uz švaka DAC audiofīls saka, ka skaidri sadzird atšķirību starp lossless un mp3, kamēr uz tīra atšķirība ir knapi sadzirdama un nezāģē smadzeni. Tas pats ar vadiem - švakai ierīcei minimāli izmainīta noslodze pārbīda darba režīmus un vadi izraisa atšķirību, kamēr kārtīgi nostrādāta kaste skan labi ar visām šņorēm - kurš aparāts šķitīs audiofīliskāks? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Janvāris 30, 2021 Share Janvāris 30, 2021 Atļaušos pacelt šīs tēmas vienu apakštēmu, kas ir būtiska visai audio jomai, bet kā jau gandrīz viss - dēļ nezināšanas ir totāli pārprasta. 2018.05.21. , 09:30, RudeWolf teica: par to, kāpēc Fs virs 44.1/48 var meikot sensu Vienkārši sakot, šis ir aplami. Un jā, es zinu kas ir DAC analogie rekonstrukcijas LPF filtri un kādi tiem ir kompromisi. @RudeWolf, kāds laiciņš ir pagājis - varbūt viedoklis šajā jautājumā ir mainījies? Bez kādas ņirgāšanās vai kā tamlīdzīga. Es, protams, tāpat paskaidrošu kādēļ, bet pirms tam būtu interesanti dzirdēt vai forumā ir vēl kāds, kurš šo saprot. Nu, tad, biedri, ir kāds kuram ir skaidrojums? @Iesacejs69, Tev patīk uzdot citiem uzdevumus. Lūk viens arī Tev, parādi piemēru biedriem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Iesacejs69 Janvāris 30, 2021 Share Janvāris 30, 2021 a kaapeec aplami? tad man jaauzdod pretjautajums - vai inpektors caps ir redzeejis visa veida filtru paarejas [faazu/afr/impulsu] raksturliiknes. taa bilde ir gana skumja, pat neskatoties uz formaali smukiem THD/IMD pie zemaam F [nu, piem., 1kHz]. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Iesacejs69 Janvāris 31, 2021 Share Janvāris 31, 2021 Papildinot manu ieprieksheejo postu. Laiku atpakalj vairaak darbojos car audio, SQ jomaa. Tad nu chomam vajadzeeja paliidzeet samargot installu. 2.5 joslu fronts, 6 (5) joslu aareejs procis. Taads budzeta variants. Attieciigi, galva - leetaa/pusleetaa gala aparaats, ar 1 RCA paari [vairaak - nekadas vajadziibas]. Tad nu uz testu tika dabuutas kaadas 5+ normaalu brandu [Sony, Kenwood, JVC, utjpr] galvas. Man bija 1 elementaars tests. Sweep tonis 5..20kHz. RCA izejaa: AB klases amps, tam galaa tviiiteris. Es biju pilniigaa autaa no taa, kas ''naaca'' izejaa! Interference starp samplerate un signaalu tipiski bija ne klusaaka kaa lietderiigais signaals! Taas bija vienkārši shausmas! No visaam galvaam viena [!] bija puslidz ''tiira''. Nu, taa, ka taa interference ir, bet juutami klusaaka kaa lietderiigais signaals. Man tajaa laikaa bija Alpine x001 - jaa, tur viss kaartiibaa. Pilniigi tiira izeja [tas veel truuktu, lai par to ciparu buutu kaadas probleemas]. Ko gribu teikt ar sho garo monologu: viena lieta ir chipsetu datasheet, otra - realitaate. un veel - es neredzu jeegu mociities izspiest atskanjojamo F max tuvu samplerate/2. Nu, nevajag obligaati joslu liidz 47, ja samplerate ir 96. Es driizaak taisiitu to joslu liidz kaadiem 25, taalaak - smuki/leezeni kriitoshu. Filtri ar samazinaatu Q, aperiodisku paareju, ja FIR, tad asimetriskus, bez pre-ringinga. Nu, lai taisnstuuri padodot, arii ir taisnsturis, nevis kaut kaads invalīds ar zvanishanu 10% apmeeraa. Bet, mums jau visaas jomaas ir sacensiiiba. Ko gan padomaas pirceejs, ja konkurentam josla liidz 43, bet tev - 25.. Veel viena nianse, kas jaatceras, kaut pirmajaa briidii skjiet diivaina: starp 20kHz un 40kHz ''ietilpst'' it kaa milzu apgabals - veseli 20kHz, bet patiesiibaa taa ir tikai viena oktaava! Taaapat kaa starp 20Hz un 40Hz. Ej nu tagad atfiltree 40Hz taa, lai 20Hz buutu ar 0.0X dB liimeni veel, bet 40Hz - slaapets [desmitiem/simtiem] tuukstoshiem reizhu, lai buutu smuka faazu, paarejas raksturlikne, lai IMD buutu zems! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Janvāris 31, 2021 Share Janvāris 31, 2021 pirms 15 stundām , Inspektors Caps teica: Vienkārši sakot, šis ir aplami. Un jā, es zinu kas ir DAC analogie rekonstrukcijas LPF filtri un kādi tiem ir kompromisi. @RudeWolf, kāds laiciņš ir pagājis - varbūt viedoklis šajā jautājumā ir mainījies? Bez kādas ņirgāšanās vai kā tamlīdzīga. Tajā postā es lielā mērā atskaņoju Dena Lorija viedokli. Džeks taisa DACus, ko respektē inženieri studijās un tāpēc man grūti būtu iebilst. Mans viedoklis kā audiofīlam vienmēr ir bijis, ka ir 100 lietas, ko ganīt kopā akustiski/elektroniski, pirms ķerties pie t.s. Hirez audio. Lielākā daļa klausīšanās man notiek caur Spotify un, ja kaut ko klausos patiešām fokusēti, tad izmantoju CD ripus. Ir man daži 24/96 ieraksti, ko izmantoju vairāk trablšūtingam un, lai pārbaudītu, vai tiešām tas Hirez man nedod kaut ko vairāk, bet kopumā - es joprojām sēžu uz 16/44.1 un nežagojos. Savulaik es izmantoju 96Khz traktu, lai DSP ar mazāku aizturi spēlētu, bet pašlaik man tas vairs nav tik aktuāli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
spameris Janvāris 31, 2021 Share Janvāris 31, 2021 tev jau droši vien Tidal vairāk piestāvētu, kur ir tas "master quality", LV mūzikas maz, pasaules mūzika jau pārsvarā ir , tos video gan reti skatos. Playlistes un vispār UI spotify gan krietni foršākas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Janvāris 31, 2021 Share Janvāris 31, 2021 (labots) 1 stundu atpakaļ, spameris teica: tev jau droši vien Tidal vairāk piestāvētu, kur ir tas "master quality" Ir man bijis kādu gadu gan Tidal, gan Roon (ar Tidal). Jā, skaņa ir labāka, bet, kā pats saki - 1 stundu atpakaļ, spameris teica: Playlistes un vispār UI spotify gan krietni foršākas. Un tāpēc es drīzāk sēžu servisā, kas man ļauj ērti atklāt jaunu mūziku, nevis labā kvalitātē klausīties tos pašus vecos gabalus. Man Spotify family ir piejūgta mamma, māsa un draudzene. Ja es to izrubīšu, tad pār manu galvu velsies bībeliskas klaigas. Un par MQA labāk nesākšu... Tādu afēru industrija ilgi nebija pieredzējusi. Esmu runājis ar vairākiem māsteringa inženieriem, kas nemaz nav zinājuši, ka viņu treki ir MQA pieejami. Galu galā galvenais aspekts, kāpēc virs redbook baigi maz klausos ir gaužām vienkāršs - to mūziku, ko klausos, hājrezā neizdod. Labots Janvāris 31, 2021 - RudeWolf Link to comment Share on other sites More sharing options...
spameris Janvāris 31, 2021 Share Janvāris 31, 2021 (labots) Nu jā tā jau ir, kādu brīdi tīri tehniskas intereses pēc biju to Tidal pieslēdzis, tb wow, tikko DACam samplingreits pārsledzās uz 192. Bet vai skan kautkas būtiski labāk uz tā mana pieticīgā setupa jāsaka "varbūt", jo nēesu pārliecināts vai varētu atšķirt ar ausi, un tas ka labāks skan varbūt vairāk ir efekts tam, ka zinu ka tipa jāskan labāk jo taču DAC ekrāniņā rāda 192 un ultraskaņas nāk iekšā Jā Spotiy family forša lieta, man visai ģimenei pieslēgta. Labots Janvāris 31, 2021 - spameris Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Janvāris 31, 2021 Share Janvāris 31, 2021 pirms 8 stundām , RudeWolf teica: Tajā postā es lielā mērā atskaņoju Dena Lorija viedokli. Palasīju to rakstu. Raksts tiešām ir korekts un skaidrs, bet palika vēl jautrāk. Vārdu sakot, atveram raksta pēdējo lapu un izlasām "Conclusion"... http://lavryengineering.com/pdfs/lavry-sampling-theory.pdf Citēt While there is no up side to operation at excessive speeds, there are further disadvantages: The increased speed causes larger amount of data (impacting data storage and data transmission speed requirements). Operating at 192KHz causes a very significant increase in the required processing power, resulting in very costly gear and/or further compromise in audio quality. Tas taču ir tieši pretējais tam, ko tajā postā rakstīji Tu. pirms 13 stundām , Iesacejs69 teica: viena lieta ir chipsetu datasheet, otra - realitaate Es teiktu tā - viena lieta ir atsevišķu komponenšu īpašības, bet otra ir tas kā tās ir saliktas gala produktā. Tas piemērs ar auto maģiem jau nav nekas jauns. Apkārt ir pilns ar līkiem produktiem. Citam sūdīgi filtri, citam vispār uzšķauda un neuzliek nekādus, bet var būt vēl "labāk" - filtri ir OK, bet firmware proglameri DAC čipu vienkārši nav pareizi uzkonfigurējuši. Tas ir minējums, bet, tagad pat daudz nopietnu lietu proglamerē Indijā, Tunisijā u.c. pilnīgi bezsmadzeņu pērtiķi, un rietumnieki ir tik akli mīkstmieši, ka akceptē tos visus viņu radītos mēslus. Viens no labākajiem piemēriem: https://www.edn.com/toyotas-killer-firmware-bad-design-and-its-consequences/ pirms 7 stundām , RudeWolf teica: Un par MQA labāk nesākšu... Tādu afēru industrija ilgi nebija pieredzējusi. Bet par šo gan pilnīga taisnība. Īsumā informācijai visiem - MQA ir kaitīga un absolūti pretīga afēra jo: Tas pazemina audio kvalitāti. Tas risina problēmas, kuru nav, radot problēmas, kuru nebija. Tas ievieš viena uzņēmuma totalitāru kontroli (un, protams, maksu viņiem) pār visu industriju. Ir gan tam arī viens netiešs labums - tagad, ja redz produktā MQA atbalstu, tad uzreiz var zināt, ka attiecīgo uzņēmumu vada diletanti, mārketologi vai vienkārši morāli invalīdi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Iesacejs69 Janvāris 31, 2021 Share Janvāris 31, 2021 cap - labs raksts par toyota. Par BMW - liidziigi. piem., N53 seerijas dzineeju DME atseviskjaam relizeem ir gljuki: a. uz 1 sekundi peeksnji akseleratora pedalis nospiezhas liidz galam; b. kruizaa, ja konstateeti misfires [da kaut nevienmeeriigs celja segums pie vainas] - reizi 2 sekundees auto paatrinaas/paleeninaas, utjpr Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Februāris 1, 2021 Share Februāris 1, 2021 pirms 10 stundām , Inspektors Caps teica: Palasīju to rakstu. Raksts tiešām ir korekts un skaidrs, bet palika vēl jautrāk. Vārdu sakot, atveram raksta pēdējo lapu un izlasām "Conclusion"... http://lavryengineering.com/pdfs/lavry-sampling-theory.pdf Cik atceros, tad rakstu liku iekšā vairāk, lai paskaidrotu, ka teorētiski augstāks Fs var atvieglot izejas filtru darbu. To Dens piemin kā vienīgo labumu. Protams, ir skaidrs, ka šai pieejai ir pamatīgi trūkumi, kas rakstā tiek minēti. Ar šodienas acīm skatoties - man hirez audio šķiet vēl muļķīgāka padarīšana tieši satura apjoma dēļ. Lielākā daļa mūzikas pasaulē ir 16/44.1 (kur var pastrīdēties tālāk par šī standarta tehniskajiem aspektiem), tāpēc dizainējot sistēmu man tieši šis režīms būtu vissvarīgākais. Ja filtrs šajā režīmā streiko, tad es vienkārši saku, ka aparāts ir draņķis, nevis apelēju pie augstākiem Fs. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!