Jump to content

Elektrotehnikas kolekciju muzeja izveides idejas/ieteikumi


Delphin
 Share

Recommended Posts

Pilnīgi piekrītu Didzim - škrobe, ka nav Latvijā neviena tehniskā muzeja, kas būtu veltīts tikai elektrotehnikai. Tie pāris būceņi LU bēniņos ir nožēlojamā stadijā, bet visu cieņu tiem kas to cenšās uzturēt kārtībā un pieņem tur apmeklētājus (dzirdēts, ka pat grupas no skolām nākušas). Bet cik daudzi, kas nav šajā forumā, zin par LU datortehnikas muzeju? Pie kam - tā ir tikai datortehnika, tur spīdolas etc. netaradīsi, tās var atrast vai nu pie Didža, vai laikam arī kaut ko pie Maikla.

Arī mans plāns par lielo muzeju, mani aplauza apmēram 4 gadu laikā, sapratu, ka ne es tās telpas tomēr kur dabūšu, ne man dzīvē tik daudz laika vairs ikdienā ar to nodarboties, kā gribētos. Atstāju sev tikai tik daudz, cik dažās telpās izlikt to vērtīgāko un interesantāko. Jo kā jau te Legacysat minēja - nav ko "sēdēt virsū" uz vēsturiskām liecībām, ja nevari to atrādīt publikai.

Interese par Walket'a uztvērējiem man ir gan nostaļģisku iemeslu dēļ, gan tapēc, ka man šis tas no Walket aparātiem kolekcijā ir, bet SAT nav. Parabolām man praktiska vajadzība.

 

[offtopic]

Didzi, Tev vel tas svips X1-50 ir pieejams, ko nesen minēji?

[/offtopic]

Labots - Delphin
Link to comment
Share on other sites

Legacy Sat

Ar to, ka daudzi „medī” pagājušo gadu tehniku, es nedomāju nevienu cilvēku konkrēti. Pietiek uzmest aci tam, cik Ebay izsolēs maksā veca audio aparatūra, par 1943. gada vācu radiolampām nemaz nerunājot, lai saprastu, ka reti kurš kaut ko atdod tāpat par brīvu. Didzis raksta, ka cilvēki grib naudu pat par vecu Simfoniju – tātad tā ir problēma. Savtīgums. Atceros es Jāzepa Ločmeļa muzeju, pazinu arī viņu personīgi kā dekānu – lasīja lekcijas RPI 1985. gadā radiokonstruktoriem, kad tur uzsāku studijas. Žurnālā „Sakaru Pasaule” 90. gados bija pat vairākas publikācijas par šī muzeja tēmu. Vispār jau, privātkolekcijas nav slikta lieta, tomēr tās mēdz būt sadrumstalotas, izmētātas pa visu valsti, trūcīgas ar eksponātiem un reti kad rada pilnu ainu par vēsturi. Visu cieņu, Didža kolekcija man patika un, es piekrītu, ka nekā cita labāka mums pašlaik nav! Patiesībā tas arī jau ir daudz. Varbūt nākotnē no šīs kolekcijas var iznākt kaut kas vēl lielāks? Domāju, ka nopietnu (valsts mēroga) elektronikas muzeju Latvijā var izveidot un sen jau vajag. Varbūt tam vēl nav pienācis īstais laiks, es nezinu... Zinu tikai to, ka ar lielu piepūli var visu dabūt gatavu, ja grib. Jautājums drīzāk ir – kurš no mums tas būs, kas tam veltīs visu savu laiku, jo citādi jau nekas liels neiznāks. Vai tie pārējie, kuriem kaut kas ir saglabājies, tad labprāt padalīsies ar eksponātiem, kuriem nu ir tikai vēsturiska vērtība? Daži tādi, protams, atradīsies... Man arī bija daudz kas sakrājies no satelītu televīzijas – atdevu te vienam, te otram, nu jau nekas nav palicis pāri. Beigās es nolēmu - labāk lai tiek RTU studentiem mani vecie „dzelži”. Satelītu televīzijai, īpaši kodēšanas sistēmām es esmu veltījis lielu daļu no dzīves. Mans blogs arī ir iecerēts kaut kas līdzīgs muzejam, tikai virtuālajam. Īstenībā es šim projektam ziedoju gandrīz visu savu brīvo laiku un nekas nenotiek viegli, bet man ir vismaz interesanti. Ceru, ka Jums arī.

Link to comment
Share on other sites

Atceros, kādreiz VEFā arī bija savs muzejs. Tagad tie eksponāti droši vien izvazāti. 80/90 gadu mijā, kad studēju RTU radiotehnikas fak., bija tāds docents Juris Eizentāls, kuram bija iespaidīga lampu radioaparātu kolekcija turpat Āzemes 12.

Link to comment
Share on other sites


Nejaušim atradu publikāciju par Lattelekoma muzeja eksponātu nodošanu Motormuzejam https://www.lattelecom.lv/par-lattelecom/jaunumi/rigas-motormuzeja-apskatama-lattelecom-ekspozicija-ar-vesturisku-radio-un-sakaru-tehniku

Protams, labi ka tā, bet Lattelekoma muzejā bija daudz vairāk eksponātu, nemaz nerunājot par eksponātiem Juglā.  Kamēr Ločmeļa kungs visu to lietu kūrēja, Lattelekoma vadība kautkā nevarēja atteikt savam bijušajam pasniedzējam, bet gadi dara savu. Tagad man visa tā lepnā atdošana vairāk izskatās pēc kārtējās piara akcijas, bet būtībā eksponātu nogrūšana no kakla. Tik bagātai organizācijai jau nu uzturēt muzeju bija tāds sīkums vien. Vispār jau dūša apskrienas, ja jau tāda cilvēka darbs netiek novērtēts. ko tad nu mēs sīkie kolekcionāri.

 

Link to comment
Share on other sites

Vel mums te ir tāds pusmuzeja stadijā esoš - VEF muzejs, kurā diezgan daudz interesanta var atrast, bet agrāk to muzeju, cik dzirdēts, nav neviens tā kārtīgi izveidojis dēļ trūkstošā finansējuma un kopš to VEF būdu aizvēra uz rekonstrukciju, neesmu kursā vai eksponātus pārņēma kāds cits muzejs.

Vienīgais labums bija - tur bija pārītis brīvprātīgo, kas viņiem palīdzēja daudz ko savest atkal tehniskā kārtībā, pretī par to neko neprasot, Kaut tas pats VEF pulkstenis vienu brīdi atkal bija strādājoš (nepilnu gadu laikam), bet arī tas bija, kā minimums 50% privātpersonas nopelns. Tā pie mums rūpējas par vēsturiskām liecībām.

Tajā muzjā kādreiz bija arī kaut kas no tiem pāris VEF ražotajiem kompjiem, liekas, ka vienu pat izdevās palaist, bet arī precīzi neatceros.

Vispār ir diezgan stulba situācija arī no esošo muzeju/kolekciju īpašniekiem - kapēc nav kāda vieta/lapa internetā, kur var apskatīt visus publiski pieejamos muzejus/kolekcijas (nav nozīmes, privātas/valsts)? Varbūt ir pēdējais laiks ko tādu uztaisīt lai tauta ir informētāka?

Labots - Delphin
Link to comment
Share on other sites

Legacy Sat

1995. gadā profesors J. Ločmelis žurnālā ''Sakaru vēstis'' stāstīja par telekomunikāciju muzeja izveidi. Te tas ir, varbūt to rakstu kāds vēlas izlasīt.

Sakaru vēstis 2.1995.JPG

Link to comment
Share on other sites

pirms 11 stundām , Didzis teica:

Šis atbild, neviens nepirka un izmetu miskastē.

Ir cilvēki, kuri krāmus grib vai nu pārdot par tieši tik, cik viņiem gribētos, vai ja nē, tad nokurināt vai izmest, nevis atdot kādam par velti vai pa lēto. Ko padarīsi.

 

pirms 4 stundām , Didzis teica:

labi ka tā, bet Lattelekoma muzejā bija daudz vairāk eksponātu

Tas ir kā - Motormuzejā ir izstādīta tikai daļa no Lattelecom atdāvinātās kolekcijas, bet pārējais ir krājumā, vai arī daļa no Lattelecom ekspozīcijas (un krājuma) tika iznīcināta?

 

 

VEF muzejā gadījās pabūt neilgi pirms pils rekonstrukcijas, atceros no muzeja cilvēkiem toreiz dzirdējis ka pēc rekonstrukcijas muzejs būšot atpakaļ. Šobrīd pils lapā stāv info, kur rakstīts tas pats:
 

Citēt


VEF VĒSTURES MUZEJS APMEKLĒTĀJUS GAIDĪS NO 2018.GADA PAVASARA, KAD BŪS VEIKTA MUZEJA MODERNIZĒŠANA!
Pēc muzeja modernizēšanas ekspozīcija aicinās doties ar VEF vēsturi saistītos piedzīvojumos – izmēģināt, kā tas ir – piezvanīt, griežot telefona ciparripu, vai fotografēt ar VEF Minox, izjust, kā skanēja 30., 60. un 70. gadu radio, virtuāli ielūkoties VEF teritorijā un iepazīt nozīmīgas vietas un objektus.

 

https://www.vefkp.lv/lv/muzejs/

Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , Delphin teica:

kapēc nav kāda vieta/lapa internetā, kur var apskatīt visus publiski pieejamos muzejus/kolekcijas (nav nozīmes, privātas/valsts)?

http://www.muzeji.lv/lv/museums/

 

Tur varbūt nav visu to privāto "muzeju", kas sastāv no vienām ragavām un divdesmit gludekļiem; bet vai vajag?

Link to comment
Share on other sites

Ar tiem muzejiem un privātajām kolekcijām nav tik vienkārši. Man arī pidāvāja reģistrēties grāmatā par privātajām kolekcijām, bet atteicos. Tiklīdz esi oficiāli reģistrēts, tā uzņemies atbildību pret apmeklētājiem. Brauc cilvēki garām un grib apskatīties, bet es tai brīdī esmu citos darbos un nesmuki sanāk. Ja varētu visu laiku dzīvot mājā un ar kolekciju vien nodarboties, tā cita lieta. Ēst ta arī gribās, bet neviens muzejs nevar Latvijā izdzīvot no apmeklētāju ziedojumiem. Nav jau Ēģiptes piramīdas, uz kurām brauc tūkstoī dienā. Es nevienam neatsaku apmeklējumu, bet cilvēki zin uz ko brauc un  laikā, kad sarunājam, nevis kautkādā darbalaikā. Otra lieta, vai vajag vienkāršus apmeklētājus, kuri paši nezin kur braukt un ko skatīties. Eksponāti ir specifiski un interesē konkrētai mērķa auditorijai. Lai gan es varu šo to orģinālu parādīt arī mājsaimniecei. Galvenais ir interesants stāsts, bet man pašam labāk kontaktēties ar tehniskiem cilvēkiem vai jauniešiem, kuri neko nezin. Tiklīdz es esmu oficiāli reģistrēts, man būs jākontaktējas ar pilnīgi visiem.

Par to, ka informācijai par visiem eksponātiem jābūt internetā, es gan piekrītu, bet tas ir baigais darbs, par kuru neviens nemaksā, a ēst ta gribās.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 20 minūtēm , Didzis teica:

informācijai par visiem eksponātiem jābūt internetā

Ja internetā būtu bildes un apraksti visiem eksponātiem, tad kur tad vairs prikols braukt uz muzeju.

Bet man liktos kruta, ja tai pašā muzeji.lv būtu vismaz kādas pāris bildes katram muzejam - kādu tur nav. Un muzeju apraksti ne tikai latviski, ja jau lapai ir RU un EN pogas. Un aktuāla kontaktinformācija un linki. Šobrīd tā lapa izskatās autoru un biedru-muzeju nedaudz piemirsta.

Link to comment
Share on other sites

Ir ārprātīgi  smieklīgi lasīt jaunos gurķus daudzos topikos pret Didzi! 

Davai ērgļi, kas tad jums ir bez smadzenēm, kam ir sava māja, eksperimentiem ?  

Nu paradāt locekļa no laukiem e=d  ceļu uz miskasti, jo ērgļus mēs neasspriežam!

Labots - jema
Link to comment
Share on other sites

pirms 11 stundām , Didzis teica:

Ar tiem muzejiem un privātajām kolekcijām nav tik vienkārši. Man arī pidāvāja reģistrēties grāmatā par privātajām kolekcijām, bet atteicos. Tiklīdz esi oficiāli reģistrēts, tā uzņemies atbildību pret apmeklētājiem.

 

Tur ir vel traģiskāk, vismaz gadus 3 atpakaļ bija - ja noreģistrē savu muzeju oficiāli tad:

1) Tev ir pienākums uz konkrētiem darba laikiem 

2) Obligāta līdzdalība kaut kādos tur pasākumos bija ("muzeju naktis", vai kas tāds), 

3) No nodokļiem laikam tikai kaut ko atlaida, bet neatbrīvo, tā arī paliec juridiska persona

4) Valstij vel bija zināmos apstākļos tiesības grāpstīties gar muzeju (neatceros precīzāk šo)

Beigās sanāk, ka uzņemies atbildību par to piemaksājot un vel riskē zaudēt kolekciju, nemaz nerunājot, ka peļņa būs 0, vai visdrīzāk mīnusā (ja nu vienīgi jēdz piesaistīt EU naudas).|

Zinu vienu diezgan lielu projektu kas izšķīda tieši punktā kur sākās šitās "muzejošanās" daļa, tur bija, gan milzīga tehniskā kolekcija, gan darīt griboši/zinoši cilvēki. Saprata, ka muzeju,n epacelt LV.

Te var tikai turēt kolekcijas un oficiāli nekur nereģistrējoties, taču tas netraucē, kaut tepat forumā/pirmajā lapā ielikt saites uz tām vietām (ko var saskaitīt uz abu roku pirkstiem), kur ir privātās, nekomerciālās kolekcijas un tiem kas vēlās aplūkot vajag sazināties ar kolekcijas turētāju. Tā palēnām tas varētu arī kļūt zināmāks. Starp citu - kam gan "kafija" ir, tur iet parastā tauta. Savādāk mēs tā arī turpinam pa lielam sēdēt uz savām kolekcijām (cepuri nost Didzim un Maiklam).

 

Piekrītu Didzim par to, ka tiklīdz esi kaut kur atzīmējies ar tādu muzeju/kolekciju, tā arī nāk atbildība par to lai varētu to atrādīt ja reiz esi piekritis. Bet reizēm gribās kaut palasīt grāmatu jeb galu beigās ir arī sieva, utt. Domāju, ka šo var risināt tikai brīdinot, ka apmeklējumi iespējami vienīgi iepriekš saskaņojot ar kolekcijas īpašnieku (nekāda konkrēta darba laika). Kāds protams vienmēr burkšķēs, ka tā ir nolaidība, bezatbildība, iedomība.... bet vienmēr kāds burkšķ, paskatieties tepat forumā. :D 

Link to comment
Share on other sites

Kārtējā tēma, kas pārvērtusies par vecu apčurājušos perdeļu kā jema un tam pielīdzināmie vaimanām. Neviens jūs sakārņus neciena un neko neļauj darīt, visi likumi tikai pret vecu cienījamu sabiedrības locekļu iegribām.

Valsts neliedz taisīt savas privātās kolekcijas un tās demonstrēt citiem. Tomēr, lai kaut ko nosauktu par muzeju, tam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Un tam ir ļoti pamatota iemesls - ekspozīcijas kvalitāte. Ir pārāk daudz tērētu ļautiņu, kuri uzskata jebkuru čupu ar veciem mēsliem par muzeja vērtībām. Ja jebkuram šo atkritumu vācējam ļaus kļūt par muzeju, tad tā būs legalizēta un brutāla apmeklētāju krāpšana. Tāpēc arī tiem, kas grib par tādiem saukties ir jāizpilda nosacījumi.

 

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

e=d, tev ir pilnīga taisnība, kārtībai jābūt. Pats esmu skatijies pļuškina tipa ''kolekcijas''. kur cilvēks lasa bezjēgā, visu ko var dabūt, un neko nevar nopietnu pastāstīt par saviem ''eksponātiem''. Toties ambīcijas lielas. No otras puses, nesen biju oficiālā ciema muzejā, kur eksponātu mazāk, kā manā nelielajā kolekcijā, toties ar papīriem viss kārtībā un darbiniece saņem algu.  Muzeja vadītāja tiešām patīkams cilvēks, tikai tā jocīgi sanāca, es vairāk stāstiju par  eksponātiem un vadītāja klausijās. Nevar jau pārmest cilvēkam, kurš dara savu darbu godprātīgi, un labprāt daudzko apgūst. Neviena mācību iestāde  nemāca muzeja vadītājus un nav jau iespējams iemācīt tās lietas. Liels retums ir cilvēki, kuri interesejas par vēsturi, pārzin eksponātus un prot interesanti izstāstīt. Bez interesanta stāsta nav muzeja.

Pirms 59 minūtēm , e = d teica:

Kārtējā tēma, kas pārvērtusies par vecu apčurājušos perdeļu kā jema un tam pielīdzināmie vaimanām

Man piemēram nav nekādas vaimanas, ne man vajag muzeja statusu, ne man kādas ambīcijas. Ja kāds grib redzēt pirmo televizoru vai pirmo radio, ar tālvadības pulti, tad nevienam neatsaku. Tai pat laikā ir jāpaskaidro, kādas problēmas rodas ''legalizejoties''.  Labprāt piedalītos kāda tehniska muzeja veidošanā, ja tiaki būtu domubiedri.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , e = d teica:

vecu apčurājušos perdeļu kā jema

Nu tas tev izdevās pa skaisto! :biggrin:

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , Didzis teica:

Labprāt piedalītos kāda tehniska muzeja veidošanā, ja tiaki būtu domubiedri.

+10, es arī par un esmu ar mieru jebkā palīdzēt.

Link to comment
Share on other sites

Visu cieņu Maikla priekšā, bet zināma taisnība Ieleja Tev ir. Visus pasaules datorus nesavāksi un vai vajag. Es to lietu stipri filtrēju un cenšos kolekcijā likt mantas kuras ir sava laika pirmās vai, kā saka, krutākās un galvenais, lai ir stāsts par tām. Piemēram Spīdola bija pirmais visu viļņu tranzistoru radiouztvērējs un nav jēga vākt visus vēlākos VEFiņus, kuriem bija tā pati shēma. Ko man par tiem stāstīt. ''Kājas aug'' visiem vēlākajiem aparātiem no 1960 gada Spīdolas. Vai piemēram radiouztvērējs Festivāls, kurš bija vienīgais ar tālvadības pulti. Nu nebija nekā krutāka PSRS un faktiski pasaulē. Neredzu jēgu lasīt čupu ar vēlākajām Rigondām un Rapsodijām. Tāpat ar SAT lietām. Nu bija Ketnera uztvērējs pirmais Latvijā. Vēlāk protams bija daudz ražotāju, bet atceramies mēs pirmo. 

Labi, tagad par lietu. Nebūtu slikti, ja te padalītos ar informāciju par tehniskām kolekcijām. Dažas jau tika pieminētas, bet ir vēl daudz citu. Es piemēram nezinu, kā Atim Brikmanim Liepājā sokas. Viņš kolekciju esot pārdevis pašvaldībai. Viņš arkstija grāmatu par Latvijas radio vēsturi.

Link to comment
Share on other sites

Legacy Sat

Didzi, šī bija interesanta kolekcija... Vēl pāris gadus atpakaļ pirms tika remontēta ETF ēka es to redzēju.

Sakaru vēstis 3.1995-1.JPGSakaru vēstis 3.1995-2.JPG

Sakaru vēstis 3.1995-3.JPG

Labots - Legacy Sat
Link to comment
Share on other sites

scAvenger
2018.01.19. , 13:04, Didzis teica:

Es gan motormuzejā pēc rekonstrukcijas neesmu bijis, bet bildēs gan telefona komutatorus neredz.

 

Šis tas jau tur ir.

IMG_9737ed.JPG

IMG_9735ed.JPG

IMG_9683ed.JPG

IMG_9751ed.JPG

Link to comment
Share on other sites

Legacy Sat

Es sen neesmu bijis ETF, tāpēc nezinu kā ir pašlaik. Gan jau tā kolekcija tur ir joprojām. Mēs, cilvēki, diemžēl, šeit esam uz īsu laiku, bet tehnika mūs pārdzīvo.

Šodien braucu garām vecajai CSDD ēkai, kas jau kādu gadu stāv tukša, kā daudzas citas mājas. A ko, laba vieta muzejam - Rīgas centrs, Miera iela, pretī ir Laima. Bērni uzēd šokolādi un iet paskatīties veco elektroniku.... Muzejus kūrē nozares, tātad Satiksmes ministrija der, ko? Eiropas struktūrfondi vēl ir pieejami, kaut ko nesen runāja tieši par muzejiem... Jāuzraksta ir labs projekts un viss, vēl derētu nedaudz nekaunības un uzņēmības, tad jāpieslēdz tam sabiedrības uzmanība. Un mums ir jauns muzejs! 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 33 minūtēm , scAvenger teica:

 

Šis tas jau tur ir

Ir, ir, bet vienalga nepamet sajūta, ka Lattelecom atkratījās no tās kolekcijas. Lattelekoma muzejam bija vienkārši ideāla vieta pašā  Rīgas centrā. Kur vēl labākus apstākļus, bet visu norāva podā. Motormuzejam pavisam citas intereses un uzdevumi. Visādā ziņā ar elektroniku, kā tas tika piesaukts piāra runās,  motormuzeja autiņiem nekāda sakara nav. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 25 minūtēm , Didzis teica:

Kur vēl labākus apstākļus

Tā kā Motormuzejam tomēr krietni lielāka publicitāte, šķiet, tur tos telefonus un rādžiņus laika vienībā redz vairāk cilvēku, nekā redzēja Lattelekom muzejā, kuram piedevām vai tik nebija darbalaiks tipa divas dienas nedēļā no vieniem līdz pieciem.

 

Jā,

Pirms 26 minūtēm , Didzis teica:

ar elektroniku motormuzeja autiņiem nekāda sakara nav

bet tur no sākta gala ir bijuši arī velosipēdi un vai tik ne vēl kaut kas nemotorizēts. Neredzu nekā slikta, ka Motormuzejs kļūst par plašāka profila tehnikas muzeju.

Link to comment
Share on other sites

Man nav nekādu pretenziju, ja Motormuzejā būtu atsevišķa nodaļa ar elektronikas, sakaru tehnikas eksponātiem un cilvēki zinātu, uz ko iet skatīties. Tagad visi iet apskatīt vecus autiņus un močus, jo tas ir motormuzejs. Tā starpcitu ierauga kādu vecu rāčiņu un viss. Katram muzejam un kolekcijai ir sava mērķa auditorija. Mākslas muzeja apmeklētājam diez vai interesē sēņu izstāde dabas muzejā un otrādi. Publicitāte Motormuzejam nenoliedzami milzīga un cilvēku interese par veciem autiņiem arī ielāka, kā par veciem telefona komutatoriem. Ar motormuzeju un tā uzdevumiem viss ir kārtībā un diez vai to vajag rīkot ''sēņu izstādes''. Es uzskatu, ka Latvijā vajadzētu būt vienam tehniskam uzejam. Galu galā Latvijā, PSRS laikos, bija vienas no lielākajām elektronikas ražotnēm un tie apjomi bija milzīgi. Jā, var strīdēties, kāda tā tehnika bija salīdzinājumā ar tā laika pasaules līmeni, bet tā vienalga ir vēsture, kura jāsaglabā. Patreiz viss tas izmētāts pa dažādiem ''kaktiem''.  Ne potenciālie apmeklētāji zin, kur tie ''kakti'' atrodas, ne ''kaktu'' īpašnieki var uzturēt pienācīgā līmenī eksponātus.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Nu, piemēram ,varētu uzcept darbojošos tālaika sakaru sistēmu_telepons ar induktorkurbuli, vietējo bateriju, šņorcentrāle, kur abonenta ligzdai vāciņš cmuki atlec vaļā, da kaut 2 posmi gaisa drāšvadu līnijas- kur to dabā vairs skatīt!

Link to comment
Share on other sites

+10 Inteens, tieši šāda muzeja/kolekcijas kur varētu ne tikai skatīties vecos krāmus, bet arī nomēģināt - mums nav un pietrūkst, Kurš ir gatavs ko tādu veidot kaut mazā apjomā?

Link to comment
Share on other sites

Šnorcentrāles skapis aizgāja nebūtībā gadus 20 apakaļ. Kā hlams noliktavā mētājās.

Incanta lieta, vecais priekšnieku multifunkcionālis

 

5180754.jpg

 


КД-6
концентратор директорский на 6 линий

biku nosatelīttēmas aiziets malā.

Labots - inteens
Link to comment
Share on other sites

Legacy Sat

Viss ir pareizi! Didzim ir pilnīga taisnība - tikko es sāku likt kopā kārtējo datoru vai paņemu rokā lodāmuru, tā mazmeitiņa ir klāt. Jādod skrūvgriezis, lai skrūvē, jāpastāsta, ka barošanas blokā dzīvo elektrība un labāk to lieki netraucēt, ka tāpēc tur ir bīstami līst iekšā. Sākumā pat  nedaudz dusmojos -  elektronika taču ir mana pasaule,  līdz sapratu, ka neviens telefons ar savu lielo ekrānu nedos bērnam tādu pieredzi, kā paša darbošanās. Vienkārši jāļauj bērniem iepazīt pasaule arī bez telefona -  viņi kļūs gudrāki un radošāki.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Turpinam par elektrotehnikas kolekcijas/muzeja izveidi spriest šeit, tēma interesanta un aktuāla, bet @Legacy Sat tēmu atstājam SAT tematikai. :)

Tātad, kurš un kāda veida līdzdalību, būtu ar mieru uzņemties, lai mums taptu arī vērā ņemama elektrotehnikas kolekcija/muzejs un cik daudz tam ir gatavs veltīt laika?
Personīgi es esmu tam gatavs veltīt savu brīvo laiku, un "nesēdēt" uz tiem aparātiem kas šobrīd atrodās salikti plauktos (datortehnika un tās daļas sākot ar komadora CBM). Arī ar "birokrātiņiem" esmu ar mieru "pakarot" vajadzības gadijumā, ja nav kāds cits, kas to darītu.

Esmu par tādu kolekciju/muzeju, kādu aprakstija @Didzis - kur var reāli parādīt strādājošu tehniku, kaut daļēji ļaut pašiem apmeklētājiem to padarbināt. Jo pretējā gadijumā - mēs varam atvērt velvienu internteta lapu un tajā aprakstīt tos dzelžus, no tā būs gandrīz tik pat liela jēga, kā nestrādājošiem krāmiem. Šis ir "mājiens ar mietu" - kurš uzņemās vecos aparātus labot?

Ir bijis motivācijas trūkums taisīt vairāk par šiem (vel daži sataisīti un daļa nemaz nav jātaisa - strādā), jo nav bijis skaidrs - kur to izlikt reālai apskatei.
 

 

 

 

Labots - Delphin
Link to comment
Share on other sites

Labi, ka uztaisīji jaunu tēmu. SAT vēsture protams iet roku rokā ar kolekcijām un muzejiem, bet tēma bišku cita.

Man galva pilna ar idejām. Kaut vai, lai griežot veco radiouztvērēju ieskanās piemēram Luksemburgas radio, vai Amerikas balss radiostacija. Vecākā paaudze gan jau atcerās ''naidnieku balsi'' no Spīdolas:"šeit Amerikas balss no Vašingtonas''. Vai KVN49 televizors rādītu ''tiešraidi'' no Staļina bērēm. Bez palīdzības to grūti realizēt. Kaut vai man nav izdevies dabūt nevienu Amerikas balss ierakstu. Tai laikā jau neviens magnetafonā tās pārraides nerakstija. Nedod Dievs tādu ierakstu atrastu, uzreiz būtu darīšana ar krievu KGB un mirīgi varēja nonākt ķurķī. Disidentu lietās Spīdola figurēja kā nozieguma ierocis. Tai pat laikā, ļoti daudzās ģimenēs klausijās Amerikas balsi un Brīvo Eiropu, bet par to skaļi nerunāja. Arī tā ir vēsture un cieši saistīta ar radiouztvērējiem. Pilsētās, kur bija krievu radiosignālu traucētāji, pirmais uztvērējs, kurš vienalga spēja uztvert naidnieku balsis , bija Spīdola. KGB pat esot mēģinājuši apturēt Spīdolu ražošanu, jo uztvērējs pārāk selektīvs un un traucētāji paliek mazefektīvi, bet tehnikas progresu neizdevaš apturēt.  Lūk vesals stāsts un interaktīva demonstrācija par pirmo visuviļņu radiouztvērēju PSRS. Jā, bet to Amerikas bals ierakstu es tiešām meklēju.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

@e=d, muzejs diezgan grandiozs un detalizēti aprakstīts. Es personīgi neesmu pret tādas mājas lapas esamību muzejam. Lai arī šī virtuālā pasākuma daļa aizņem laiku - tas ir izdarāms, varētu pat ņemt uz sevi šo darbu.

Protams arī pašā kolekcijā/muzejā uz vietas jābūt būtu aprakstam, un faktiem, bet samērīgās devās, jo ir redzēti apraksti līdz tādām detaļām, ka pec tam nožēlo, ka vispār iesāki lasīt. Ja grib ko zināt ļoti sīki - priekš tam ir uz vietas kolekcijas gids (vai kā nu to pareizi traktēt), kurš sīkāk arī paskaidro.

 

Vakar sazvanijos, šobrīd vel ir pieejamas vecās centrāles, kaut kādas Iskras kalkulātori (strādājoši), ko būtu ar mieru pievienot kolekcijai, bet ja nesavāc uz konkrētu mērķi, pec pāris nedeļām tas viss aiziet nebūtībā. Cilvēkam tāds plāns, jo arī viņš negrib "sēdēt krāmiem virsū", bet piedalīties piekrīt tikai ar kā restaurāciju, nevis organizatoriski.

Labots - Delphin
Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , Didzis teica:

Delphin, mēģini tos dzelžus savākt. Gan jau izdomāsim, kur tos cilvēkiem parādīt. Telefona lietas gan nav mans lauciņš un nezinu, cik tās centrāles vērtīgas.Lai gan, vienā muzejā vadītāja stāstija, ka skolniekus sajūsminājusi iespēja no veca telefona ar ciparripu pazvanīt uz savu mobilo telefonu. Man tas šķiet kā arhajisms, bet aug jauna paaudze, kura nav ciparripu redzējusi, tāpat kā nav redzējusi skaņuplašu atskaņotāju, magnetafonu, radiolampu, u.t.t.

 

To es varu izdarīt, tikai ja varu pateikt kādam projektam man tie ir vajadzīgi, jo savādāk diez vai gribēs dot (cēlmetāls kaut vai tur ir pietiekamā vērtībā), piedevām būšu piekrāvis savu māju.

Centrāles tur ir vairākas, bet te runa ir par lielajām, tai skaitā vienu ar to pie kuras sēž skaistā operātore un pārspauž vadus, varam dabūt vel šobrīd (operātore komplektā neietilpst).

 

Es domāju, ka vajag sadalīt ko/kurš uzņemās darīt kolekcijas atrādīšanai un tad jāsāk ir ar to - ko varam parādīt strādājošu, ļaut "paspēlēties" apmeklētājiem arī dzīvajā, nevis tikai salikt kaudzē un uzrakstīt aprakstus. Ja bāze kaut nedaudz ir - tad arī kaudzi citā telpā/vietā jāveido un "jāceļ augšā", nestrādājošie aparāti, lai arī tos ar laiku atrādītu publikai.

 

Par telpām, tas ir velviens jautājums, kura "kūrēšana" kādam ir jāuzņemās, jeb varbūt kādam no boot.lv jau ir pieeja/iespēja iedalīt pietiekami labas telpas?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 19 minūtēm , Didzis teica:

Protams, tas viss jāstāsta, nevis jāliek pie ekspnāta garš palags ar tekstu. Lūk interesants stāsts, tā ir problēma visos muzejos. Nu nevarēs parasts darbinieks par algu interesanti pastāstīt. Tur jābūt tai lietā iekšā ar visu sirdi un dvēeli.

 

AR atrisinās šo problēmu jau tuvākajos gados.

Link to comment
Share on other sites

Domāju, ka entuziastiem būtu jāsatiekās klātienē un šīs lietas jāaprunā.  Droši vien, jādibina kāda biedrība, bet tas nav nekas neizdarāms. Tad būs juridisks pamats ko prasīt. Es gan neesmu speciālists visās tais biedrību lietās un juridiskos jautājumos. 

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Kas ir šis un vai tam ir kāda vērtība?

 

IMG-20180122-WA0000.jpeg

Labots - marizo
Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...