Jump to content

Siltā ūdens automatizācija


spameris
 Share

Recommended Posts

Sveiki,

 

tātad ir mājā apkure kurai ir savs boilers, kas uzsilda silto ūdeni, kā arī boilers uz elektrību. Tā kā visu laiku kurināts netiek tad jāiet uz pagrabu un jāpārgriež krāni no viena boilera uz citu(jā jā ir kombinētie boileri, bet ne par to jautājums). Doma ir to visu noautomatizēt, tb uzlikt kontrolieri, kas atkarībā no temperatūrām virina vārstus. Nopirku šādus te https://www.aliexpress.com/item/2pcs-Solenoid-valve-1-2-12V-36V-220V-Electronic-valve-filter-Copper-joints/1950886302.html?spm=a2g0s.9042311.0.0.Fo2rTX  220v (šie ir vēl ceļā, rokā neesmu turējis) . Pamata jautājums ir par elektrisko drošību šādam vārstam, noplūdnieks jau laikam ir must have šādai lietai, ja jā tad kā viņu pareizi slēgt klāt, varbūt vēl kautkas sakāms. Par pašu automatizāciju jautājumu nav, bet par šādiem vārstiem gan neko daudz nezinu.

Labots - spameris
Link to comment
Share on other sites

Šeit nav nekādas vajadzības pēc noplūdes automāta. Nav, un nevar tur būt elektrībai tiešs kontakts ar ūdeni. Tad jau lielāka jēga no noplūdes automāta būs elektriskajam boilerim. Vismaz uz reiz varēs zināt, ka sildelements ir bojāts.

Link to comment
Share on other sites

Un kā tu viņu kontrolēsi? Ar SSR (Solid State Relay) it kā viss ir tāpat nu jau dubultā atdalīts, ja pats krāns "nenopuņķojas" uz kontaktiem.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , janiz teica:

Un kā tu viņu kontrolēsi? Ar SSR (Solid State Relay) it kā viss ir tāpat nu jau dubultā atdalīts, ja pats krāns "nenopuņķojas" uz kontaktiem.

Nē, ne solid state, bet ir vairākkanālu magnētiskais relejs pieslēgts pie Arduino/PI2 (nēesmu vēl izdomājis kuru), PI2 var smuku web ģīmi uztaisīt un skatīties arī piemēram paša katla temperatūras un kautko vēl slēgāt iekšā ārā. DS18b20 siltuma sensori. 

Link to comment
Share on other sites

Ar DS18B20 uzmanies pie garākiem vadu garumiem, kur sākas visādi brīnumi, bet citādi relejs arī atdala 220v no kontroliera. Pats dabūju pārslēgties uz NTC sensoriem, jo DS digitālie vairanti ar pusotru metru uz pretējām pusēm atteicās stabili darboties.

 

Tā jau ieteiktais noplūdes automāts uz pašu boileri nebūtu slikts variants..

Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , janiz teica:

DS digitālie vairanti ar pusotru metru uz pretējām pusēm atteicās stabili darboties.

Kā tas izpaudās?

Link to comment
Share on other sites

Runā, ka DS18B20 garākiem vadiem palīdzot pullup pretestības samazināšana, bet nu pats neesmu mēģinājis.

Link to comment
Share on other sites

Manuprāt vieglāk katru temperatūras sensoru pieslēgt pie kautkāda mikro, kuram ir WiFi vai arī kāds cits pielēguma veids, kas lieliski darbojas ar gariem vadiem. Kautvai taspats NodeMCU

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Pirms 12 minūtēm , jema teica:

Kā tas izpaudās?

Nu tā, ka nekas pie discovery neparādījās :) Sākumā bija plāns kādus piecus zvaigznē pielikt, bet realitātē tas ātri pabeidzās. Arī pullup daudz nelīdzēja. Hmm, ja tā padomā, viens no pieciem bija 3 metrīgā vadā. Pagooglējot toreiz sapratu, ka daudziem problēmas rodas jau pie pāris metru vadiem.

Link to comment
Share on other sites

man ir pozitīva pieredze ar 10-20m vadu

 

viņus zvaigznē nevar slēgt, vajag lai būtu secīgi uz viena vada pievienoti

 

 

Link to comment
Share on other sites

kādi 8 max laikam, ikdienā gan 5 drīzāk

neatceros precīzi, hmm vizuāli pēc atmiņas šķiet ka malējās kājas lodēju kopēju pirms vienot vadu, tātad pie sensora nebija.

 

otrā galā bija primitīva shēma ar pāris pretestībām un diodēm, ko pie pie com porta vai usb-com adapteri sekmīgi darbināju

 

paši sensori, gan bija pa dārgo no lemona ne ali. 

Link to comment
Share on other sites

Cauruļu un boilera zemējums dos drošību un nevajadzēs nekādu noplūdnieku pirkt. Es protams saprotu, ka tagad modē katram klozetpoda vākam likt klāt procesoru, bet konkrēto jautājumu var atrisināt pilnīgi bez kādas elektronikas. No boilera, kurš silst ar apkures katlu, silto ūdeni padod elektriskā boilera aukstā ūdens ieejā un viss notiek bez kādiem procesoriem. Ja nav apkures, elektriskais boileris automātiski uztur karsto ūdeni, kad sasilis apkures boileris un tiek patērēts karstais ūdens, tas jau karsts no apkures boilera ieplūst elektriskajā un tālāk uz krāniem. Elektriskais neslēdzas iekšā, jo  temperatura ūdenim paliek tāpat augsta. Es kaimiņam tā savulaik uztaisīju un viņš ir ļoti apmierināts. 

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Tur papildus vajadzētu apdomāt, cik ilgi un kādās temperatūrās tas ūdens STĀVĒS, lai nesanāk laba legionellas audzētava. 

Link to comment
Share on other sites

Stepselis
Pirms 5 minūtēm , rodrigez teica:

...cik ilgi un kādās temperatūrās tas ūdens STĀVĒS

Didža variantā vispār nekāda stāvēšana nenotiks!

 

Link to comment
Share on other sites

Tieši tas man ienāca prātā lasos Didža komentāru.

 

nu praktiski būtu baigi viltīgi jābūvē..

 

stāv el boileēri +60 c un katlu nekurini. ūdeni el boilerim padod caur katla.

 

iekurot katlu un tur parādoties temperatūrai, nē tā arī nevar. biju domājis pārslēgt krustinsii, ka pēdējais ir "akti'vais" boileris. 

bet tad sanāk, ka nevar pārslēgt kamēr jaunajā nav uzkurināti +55 jo komforts zudīs, savukārt stulbi sildīt 80 litrus, ja blakus stāv iepriekšējie siltie. 

 

:D

 

ja abi boileri ir stiltināti, var likt automātiku, kas seko lai nelietotajā boilerī temp nepārsniedz +14piemēram, un to sasniedzot sāk padod ūdeni uz uzsildīšanu caur šo boileri. tādējādi mazinot baktēroju vairošanos.

 

bet vispār klasiskais Didža pieminētais variants ir jēdzīgs, kur tik tos vārstus tagad likt...

 

var ielikt cirkulācijas sūkni lai kurinot un nelietojot ūdeni abi boileri tiek vienādi piesildīti, savādāk elektriskais atdzisīs un slēgsies iekšā.

 

Link to comment
Share on other sites

Iemācies lasīt!

 

pirms 2 stundām , spameris teica:

(jā jā ir kombinētie boileri, bet ne par to jautājums)

 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Hmm jāpadomā tiešām par Didža ieteikumu, bet kā sanāk cik ļoti tas varētu ūdens spiedienu ietekmēt jo mājā tas varētu būt labāks, atrodos augstākajā vietā pilsētā. Divu lieku vārstu esamību gan jau pārdzīvošu :D (izmurgošu kautkādu augu laistīšanu automātisku)

Labots - spameris
Link to comment
Share on other sites

Ja divus boilerus saliek virknē, tad bez karstā ūdens piespiedu cirkulācijas (ar sūkni), elektriskais boileris tik un tā slēgsies iekšā, neatkarīgi no tā, tiek vai netiek sildīts apkures boileris. Izņēmums ir gadījums, ja elektriskais boileris ir ļoti mazas ietilpības, bet karstā ūdens patēriņš nosacīti liels un viss elektriskā boilera saturs pa dienu tiek pilnībā nomainīts ar karsto ūdeni no apkures boilera.

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

Slēgsies, slēgsies iekšā elektriskais boileris. Bet tas elektrības patēriņš būs salīdzinoši mazs. Ja ilgāku laiku netiks lietots karstais ūdens, ieslēgsies elektriskais boileris. Bet, ja apkures boileris pārsvarā karsts, un karstais ūdens tiks lietots, elektriskais boileris maz slēgsies iekšā. Domāju, ka boileru virknes slēgums mazāk elektrību noēdīs, nekā slēgums ar automātiku, kad ūdens no elektriskā boilera tiek ņemts «pa retai reizei», tā teikt, elektriskā boilera uzturēšana siltā stāvoklī prasīs vērā ņemamu elektrības patēriņu.

Link to comment
Share on other sites

Nu man ir tā, ka stāv apkures aķītis un blakus uzreiz elektriskias ūdens boileris. No krāsns viens sūknītis dzenā ūdeni uz aķīti un vēlviens sūknītis dzenā no aķīša uz radiatoriem. Pa vidu tam visam vienkārši iet divas trubas no aķīsa uz elektrisko boileri bez jebkādiem sūkņiem un uztur esošo ūdeni boilerī siltu. Elektrība ierubās tikai tad ja nav kurināts vismaz dienu vai kurina švaki. Krānu giežu ciet vaļā tam visam pasākumam 2, max 3 x nedēļā, kad saule spīd, māja silta tāpat un nekas nav jākurina. Vasarā savukārt krāns ciet un tikai elektrība.

Sistēma strāda un nekādas ūber automātikas nav vajadzīgas.

Link to comment
Share on other sites

11/9/2017 , 20:51, Usins teica:

man ir pozitīva pieredze ar 10-20m vadu

 

viņus zvaigznē nevar slēgt, vajag lai būtu secīgi uz viena vada pievienoti

 

 

11/9/2017 , 20:54, janiz teica:

Un cik gb Tev bija uz to 20m vadu? Pullup kurā galā?

 

Saprotu, ka interese maza, bet precizēšu. Attinu vadu -  10m, 5sensori. Ja pareizi atminos eksperimentam biju piemetis vēl ~10m vadu un arī darbojās. Šis ir nostrādājis vairākas nedēļas ar 0 erroriem lasot 1x minūtē sensorus.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

OK tnx, tad zvaigznes slēgums visticamāk ir problemātisks. Tā intuitīvi īsti nebūtu domājis tīt spirālē savā gadījumā.


Vēl jau man gan bija tīrie ķīniešu sensori "ūdensizturīgā" ņeržas čaulā. Ir jau paliela iespēja, ka tas spēlē lomu. Tā uz vienu un 5m vadu nebija problēmu.

Link to comment
Share on other sites

Vasarnieks
11/9/2017 , 20:24, spameris teica:

Runā, ka DS18B20 garākiem vadiem palīdzot pullup pretestības samazināšana, bet nu pats neesmu mēģinājis.

 

Precīzi. Man ir ~20 m atzari, zvaigznes slēgumā, un uz katra atzara ir vairāki sensori virknē. Viss gļukoja, bet pakāpeniski samazināju pull up pretestību, liekot vairākas pretestības paralēli, tagad strādā bez gļukiem jau kādus 3 gadus, lasa datus ik 15sec. Pretestība ir pie kontroliera, pa objektu izvilkti 3 dzīslu vadi (vītie). Sensori lētākie no ķīnas, gan ūdens izturīgie apvalkā, gan parastie.

Link to comment
Share on other sites

  • 10 months later...

@janiz

 

Varu papildināt :D 

strādā arī 40m 2x0,5 elektrības vadu no cenuklubs.lv kam galā vēl pietīts 3-10m vads ar četriem sensoriem, no kuriem divi ārā tagad nestrādā, bet lietū un vējā tagad nepētīšu kādēļ. 

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...