Didzis Oktobris 30, 2017 Author Share Oktobris 30, 2017 Pirms 1 minūtes , ieleja teica: pilsētā gan klīda baumas, ka tur esot "izgudrotāju" kolektīvs, ne tikai viens VK) Nebija nekāda kolektīva, Valdis strādāja viens pats. Tikai Walket laikā veidojās mazs kolektīvs. Par lapsu medību uztvērēju nepateikšu, bet piemēram PAL dekodera shēmu es atvedu no Novgorodas. Tā bija kopija no kāda septiņdesmito gadu rietumu firmas tranzistoru televizora. Tai laikā sākās videomagnetofonu ēra un PAL krāsu dekodei bija pieprasīti, bet TDA2522 mikroshēmu dabūt bija grūti un oficiālā ceļā neiespējami. Tad nu Valdis fiksi atkārtoja PAL dekoderi uz tranzistoriem. Lai regulētu PAL dekoderi vajadzēja ģenerātoru. Tai laikā tirdzniecībā parādijās krivu ГИС 02Т SECAM ģenerators, kuram Valdis piekombinēja PAL ģeneratora shēmu pēc televizoru dartbnīcās iepirktā ungāru TR-0836/T046 PAL/SECAM ģeneratora shēmas. Ar SAT uztvērēju bija līdzīgi, Valda shēma sastāv no veiksmīgi savā starpā sakombinētām gatavām shēmām kurās rietumu detaļu vietā izmantotas krievu detaļas. Ketners nebija izgudrotājs bet bija talantīgs un uzņēmīgs cilvēks, kurš juta, ko cilvēkiem vajag un kas būtu interesants. Kas gan jāatdzīst, noformējums un izskats viņa konstrukcijām bija ļoti augstā līmenī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Oktobris 30, 2017 Share Oktobris 30, 2017 1 stundu atpakaļ, Didzis teica: no RRR nāca piemēram radiouztvērēja Ļubava ultraīsviļņu bloks ar rietumu 88-108MHz diapazonu, Mazliet offt., bet pilnīgs draņķis bij tas bloks un slikti noskaņots. Tieši Ļubavai pats pārtaisīju un skaņoju, lai kaut ko tvertu. No sākuma domāju, ka brāķis, bet tad vēl 2 dabūju un nekā laba bez pārtaisīšanas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 30, 2017 Author Share Oktobris 30, 2017 Tai laikā jau nekā labāka uz 88-108MHz diapazona par Ļubavas bloku nebija. Laikam jau arī eksporta varianta Viktorijā tāds nāca iekšā, bet parasts mirstīgais nevarēja ne Ļubavu, ne eksporta varianta Viktoriju dabūt. Labi ka atradās kāds, kurš to iznesa no rūpnīcas. Stāsts jau vairaķ par vēsturi, kā mēs mocijāmies, lai tais laikos varētu kādu shēmu salodēt vai ko uzkonstruēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Knaabis Oktobris 30, 2017 Share Oktobris 30, 2017 (labots) Pirms 48 minūtēm , Didzis teica: Labi ka atradās kāds, kurš to iznesa no rūpnīcas Tajā laikā (80to gadu sākumā) jau nesa ārā no RRR visi kam nebija slinkums! Mazliet drosmes un smekalku gan vajadzēja. Tas bija arī mans laiks RRR, ko jautri pavadīju. p.s. Bija pat saķeršanās ar menteni, bet labi beidzās. Labots Oktobris 30, 2017 - Knaabis 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 30, 2017 Share Oktobris 30, 2017 Pirms 15 minūtēm , Knaabis teica: Tas bija arī mans laiks RRR, ko jautri pavadīju. Mans bija no 87 līdz 90-tajam. Vēl šis tas no sanestā mājās mētājās. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gofmans Oktobris 30, 2017 Share Oktobris 30, 2017 Būdams sīks (varētu būt kaut kas ap 88-90g.) aceros kā sencis caurām naktīm sēdēja pie galda ar lodāmuru un vesalu lērumu mērierīču un kaut ko tur būrās. Viņam bija aptuveni 2 m stiklaškierdas šķīvis, vēl aceros ka tjūneri ko viņš bija uzlodējis bija ielicis radiotehnikas radio uztvērēja korpusā. vēlāk jau laika gaitā tika pielāgota leišu šilalis ja nemaldos distances vadība. Vēl vēlāk Filmnet un teleclub dekoderus pats lodēja. vēl vēlāk jau to visu ražoja smukās melnās kastītēs un tirgoja. Vēl bij laiki kad teļļukiem tika likti iekšā teletexta bloki un distances vadības. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Oktobris 30, 2017 Share Oktobris 30, 2017 Pirms 19 minūtēm , Gofmans teica: bija ielicis radiotehnikas radio uztvērēja korpusā Valdis, nekad mūžā Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 30, 2017 Share Oktobris 30, 2017 Jā, lasot šo visu atceros bērnību kad "konstruēju" AM uztvērējus un sapņoju par satelītu... Tagad jau viss vienkārši - sat galva un uztvērējs maksā kapeikas. Jebkuru detaļu var dabūt bez problēmām, ja nav LV veikalos ta var no interneta pasūtīt.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 30, 2017 Author Share Oktobris 30, 2017 Radiotehnikas korpusus varēja veikalā prasmīgajās rokās nopirkt kā nelikvīdu. RRR tak tos hlamus milzīgos daudzumos ražoja un brāķi sūtija uz Prasmīgajām rokām . Amatieri izmantoja visu, ko varēja dabūt, jo smuku korpusu, kā Valdis taisīja, tikai uz spec pasūtijuma izgatavoja. Tas atkal viss notika pa blatu un caur pazīšanos. Neviens no ielas netika rūpnīcas galvanikā un pie gravētājiem, bet mājās smuku korpusu uz ceļgaliem neuztaisīsi. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Usins Oktobris 30, 2017 Share Oktobris 30, 2017 90' sākumā bija gods pa laikam satikt klasesbiedra tēvu Jāni Ziemeli, viņš man šo pabikstīja ar pirkstu elektronikas virzienā, ja atceros pareizi, viņam satelīta uztvērējs bija pašdarināts. Vēl atminos, ka lentiniekus pārbūvēja par kasetniekiem Lietoja presi, metāla korpusus darināja, vispār labas atmiņas par to laiku. Tobrīd gan biju mazs un dumjš (tagad liels) un nenovērtēju vai nespēju uzņemt. Kāda bija viņa loma LV SAT vēsturē gan nezināšu. Bet iespaids toreiz palika, ka cilvēks mierīgi var "izpīpēt" un uzražot jebko ar elektroniku saistītu to izdarot kārtīgi un glīti noformējot. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
tu16 Oktobris 30, 2017 Share Oktobris 30, 2017 Pirms 6 minūtēm , rodrigez teica: Jāni Ziemeli Ar Jāni strādājām vienā kantorī un daudz ko iemācījos no viņa. Tiešām talantīgs cilvēks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Oktobris 30, 2017 Share Oktobris 30, 2017 pirms 8 stundām , Didzis teica: bet TDA2522 mikroshēmu dabūt bija grūti un oficiālā ceļā neiespējami. Nez kāpēc tieši šī mikrene ir galvā. VVZ kā, bet liekas caur bulgāriem vilkām iekšā. Bij mums kopuzņēmums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 30, 2017 Author Share Oktobris 30, 2017 TDA2522 bija videoēras pirmsākumos populārākā mikrene. Vēlāk pārgāja uz TDA4510. Krievi vēl vēlāk nospieda TDA3510 un sāka PAL/SACAM televizorus taisīt, bet sākās viss arTDA2522. Nāca mikrenes no Igaunijas, jo Tallinā jau pirms viģikiem skatijās somu TV un PAL krāsu dekoders bija aktuāls. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 31, 2017 Share Oktobris 31, 2017 pirms 13 stundām , Racer teica: Nez kāpēc tieši šī mikrene ir galvā. Galvā???? TDA2522 takš PAL demodulators! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gofmans Oktobris 31, 2017 Share Oktobris 31, 2017 pirms 18 stundām , jema teica: Valdis, nekad mūžā Valdis gan nē, Aivars, bet ar Tādu Valdi L. cik aceros kopā pēcāk strādāja. Purčikā viena bērnudārza telpās bija izveidojuši darbnīcu un nelielu ražotnīti. Pēcāk šiverējās unisatā Miera ielā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Legacy Sat Novembris 17, 2017 Share Novembris 17, 2017 Paldies visiem, kas te dalās savās atmiņās! Tekstus blogā papildinu un izmainu, kad uzzinu ko jaunu vai būtisku. Ieliku rakstu "Satelītu televīzijas pionieri. Voldemārs Ketners: pasaule bļodā. Tas tika publicēts žurnāla "Liesma" 1990. gada augusta numurā. Ketners dalījās savās pārdomās par satelītu televīzijas nākotnes perspektīvām un pastāstīja par to, kā Ogrē radās satelītu laboratorija "WALKET". https://legacysat.blogspot.com/2017/11/satelitu-televizijas-pionieri-voldemars.html Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Novembris 17, 2017 Share Novembris 17, 2017 Vīri kur tajos laikos ņēmāt tos žurnālus, arī jūrnieki? Sent from my VTR-L29 using Tapatalk Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Novembris 17, 2017 Author Share Novembris 17, 2017 Krievu laikos ienāca gan rietumu avīzes, gan grāmatas. Bija tak komunistiem jāzin, kas citur pasaulē notiek. Parasts mirstīgais gan tādās lasītavās netika ielaists. Tāpat bija speciālas tehniskas bibliotēkas, kurās bija pieejama pasaules jaunākā tehniskā literatūra. Atkal, tādā bibliotēkā varēja tikt iekšā tikai ierobežots inženieru skaits. Bija tāda arī Rīgā, bet par to vairāk var pastāstīt Legacy Sat. Informācija bija ļoti aktuāla konstruktoriem, jo vismaz sadzīves tehnikā faktiski nekas netika izgudrots, bet viens pret vienu kopēta rietumu sadzīves tehnika. Slavenajai veļmašīnai Rīga bija rietumu analogogs. Tāpat bija ar Straumes kafijas dzirnaviņām, mikseri un citiem izstrādājumiem. Vārdu sakot, kam vajadzēja. tie tika pie jaunākās tehniskās informācijas. Cik zinu, konstruktoru birojā Orbita, bija pieejama ārzemju tehniskā literatūra un no turienes auga kājas daļai žurnālu kopijām par SAT tēmu. Gan jau ko ieveda arī jūrnieki. Piemēram par grāmatu, kurā bija precīzas pasaules TV un radio raidītāju frekvences zinu. Tādu tiku skatījies un to ieveda jūrnieks. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Novembris 22, 2017 Share Novembris 22, 2017 Man gadiem nāca Wireless World melbaltā versija bez reklāmām un naidīgām konstrukcijām, par cik mans fāters ļoti augstā PSRS amatā! Un vācu Telekufunken! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Legacy Sat Decembris 14, 2017 Populārs ieraksts Share Decembris 14, 2017 (labots) Decembrī ieliku blogā divus jaunus rakstus - šoreiz par ASTRA 1A ietekmi uz satelītu televīzijas attīstību 90. gados, arī pievienoju bilžu galeriju, ko šogad safotografēju, lai neaizmirstas, cik lielas antenas reiz bija vajadzīgas analogajiem signāliem. Ceru, ka šie interesantie foto daudziem patiks. Ar to tad arī noslēgšu blogā 2017. gadu. Lai Jaunajā 2018. gadā mums visiem ir labi signāli no satelītiem! https://legacysat.blogspot.com/2017/12/astra-parmainu-laiks-eiropa-pec-auksta_6.html http://legacysat.blogspot.com/2017/12/tehnologiju-strauja-attistiba-pec-astra.html Labots Decembris 14, 2017 - Legacy Sat 7 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Legacy Sat Janvāris 12, 2018 Populārs ieraksts Share Janvāris 12, 2018 Ar katru gadu no mums aizvien vairāk attālinās 1991. gada janvāra barikāžu laiks. Tas taču bija tik sen - mēs daudz ko jau esam paspējuši aizmirst! Protams, ka mākslīgi pagātne nav jāreanimē, tomēr novērtēt to, kas ar mums reiz ir noticis, vajag. Ieliku jaunu rakstu: http://legacysat.blogspot.com/2018/01/walket-1991-gada-barikazu-laiks-un.html 6 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Janvāris 12, 2018 Share Janvāris 12, 2018 Jauns un smuks es jaunībā biju, tagad tikai smuks! 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Janvāris 13, 2018 Share Janvāris 13, 2018 Smuks ne smuks, bet tas, kas tai laikā tika izdarīts ir nenovērtējams, cepuri nost! 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
nrs Janvāris 16, 2018 Share Janvāris 16, 2018 nu... barikaazju laikaa ne, bet pucja laikaa mees ar pauli(zebra) nospeeleejaam stikji. panjeemaam kameru un ceesiis pie krievu armijas daljas vaartiem nokjeeraam majoru. paulis veica interviju, es filmeeju. majors tika nokjerts pilniigi nesagatavots un pllaaja valjaa diezgan interesantas lietas. zjeel, ka ietaksts aizgaaja nebuutiibaa, bet jaanjmuizjas tiiklaa vakaraa tika paarraidiits) starp citu, jaanjmuizjas tv tika organizeets 99. gadaa, etransleeja divas programmas no astras. bet nu kabeljtiikls. tiesa, uz attaalajaam liivaanu maajaam tika organizeets 1w raideeklis decimetros ar virziendarbiibas antenu. viss notikaas)Vai ne 89. gadā? 1990. vai 91.gadā jāņmuižas līvānenēs RTL in pro7 pa kaut kādu tīklu bija točna.Sent from my 9001D using Tapatalk Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Janvāris 16, 2018 Author Share Janvāris 16, 2018 Bija interesants laiks, nekādu autortiesību, nekādu licenžu, nekāda ieņēmumu dienesta, nekādu retranslācijas atļauju. Vēlāk visu ''sačakarēja'', bet tai laikā laid kabeļos ko gribi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
CAP Janvāris 16, 2018 Share Janvāris 16, 2018 atceros sīks būdams, ka skolā ar tv antenu no netālā kaimiņa ķēra SAT RTL kanālu gadsimta notikums Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Janvāris 16, 2018 Share Janvāris 16, 2018 Kā šīs deviņdesmito pirātkabeļtelevīzijas pelnīja? Ar ikmēneša abonentmaksu, vai kā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Janvāris 16, 2018 Share Janvāris 16, 2018 Ogres TV bija licence laist gaisā vācu RTL, ko bez maksas pats RTL piešķīra , tā kā viss bija oficiāli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Janvāris 16, 2018 Author Share Janvāris 16, 2018 Nekas tur nebija oficiāli. Jā papīru Ļeoņenko dabūja no RTL, bet kad to kārtīgi izpētija, tad nekā. Es vairs detaļās neatceros, bet kautkas juridiski tur neklapēja. Nu nevar tā vienkārši citas valsts televīzijas programu retranslēt. Kaut vai starptautiskaš autortiesības to netļauj. Skaidrs, ka tais laikos visu piekāsa un kādas tur autortiesības. Kabeļtelevīzija, pareizāk sakot, kolektīvā antenu sistēma pelnija no abonentmaksas. Toreiz jau nebija kabeļtelevīzijas kā tādas vispaŗ. Kabeļi bija savilkti starp mājām lai izplatītu vietējās ētera programas. Visi tīkli darbojās metru viļņos. Pierīgā tīklā bija 1, 3 7, 10 un 12 TV kanāls. Tādā kabeļtīklā varēja vēl izmantot 2 un 5 TV kanālu. Ar tā laika aparatūru nevarēja programu translēt blakus kanālos. Vārdu sakot, kabelī varēja papildus ielaist kādas divas programas, kas arī tika darīts. Es savā tīklā, otrajā kanālā, laidu Ogres televīziju un piektajā filmu kanālu. Vai tas bija Filmnet, vai Teleclub, vairs neatceros. Vispār, no mūsdienu skatupunkta, pirātisms visaugstākajā mērā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ivo Janvāris 17, 2018 Share Janvāris 17, 2018 10/16/2017 , 17:12, Didzis teica: Bizness ar platēm un shēmām gan viņam aizgāja nopietni. Jā, es ar savā laikā biju viens no tiem, kas to kitu pasūtīja. Tālāk gan netiku, tās plates laikam vēl tagad kaut kur mētājas 10/16/2017 , 21:23, Didzis teica: Lai gan pagājuši gandrīz trīsdesmit gadi, nekas nav mainījies. Vieni kodē bildi, otri kodus atlauž un kodēšanu apiet. Es teiktu, ka ir mainījies gan. Tagad tak vairs kodus nelauž bet gan šārē no ofic. kartes 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Janvāris 17, 2018 Author Share Janvāris 17, 2018 Gribēšana uztaisīt savu SAT uztvērēju bija daudziem, bet varēšana gan bija tikai dažiem. Neatceros, cik tas komplekts maksāja, bet dārgi nebija. Visādā ziņā salīdzinājumā ar gatavu uztvērēju, tās bija kapeikas. Cita lieta, lai salodētu un noregulētu Ketnera konstrukciju, kā minimums vajadzēja X1-50 svipģeneratoru un oscilogrāfu. Svipģeneratoru krievu laikos vispār parasts mirstīgais, godīgā ceļā, nopirkt nevarēja. Tad vēl vajadzēja diezgan labas teorētiskas zināšanas radiolietās. Lielākā daļa Ketnera komplekta pircēju tā arī uztvērēju nepalaida. Maksimums salodēja detaļas, bet beigās nenoskaņoja, jo nebija ar ko. un nebija zināšanu, kā to izdarīt. Tā konstrukcija bija pārāk grūta un sarežģīta priekš parasta radioamatiera. Otra konstukcija bija Liepkalna augstfrekvences konvertors. Tos arī cilvēki atkārtoja, bet vismaz es netiku redzējis, ka tas darbotos. Tur vajadzēja vēl augstaķu kvalifikāciju, lai konstrukciju noregulētu. Ja kādam mētajas pagaldē Liepkalna galviņa, labprāt to paņemtu savai kolekcijai par SAT vēsturi. Pats netiku to atkārtojis, tāpat kā Ketnera uztvērēja shēmu. Es taisīju uz PLL detektora shēmu. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Edis7 Janvāris 17, 2018 Share Janvāris 17, 2018 (labots) pirms 2 stundām , ivo teica: Tagad tak vairs kodus nelauž bet gan šārē no ofic. kartes Kodu atslēgas joprojām arī lauž. Par piem. tam diezgan populārā kodēšanas sistēma BISS kuru izmanto valsts tv kanāli. Tas gan saistīts ar to lai kaimiņvalstis vai citas v. neceltu pretenzijas, ka tiek raidīts FTA veidā viņu teritorijā sveši tv kanāli. Pēc būtības BISS ir palikusi formāla, bet būs aktuāla kamēr darbosies šis juridiskais faktors. Jāpieliek arī ko Latvijā varam skatīties no UK kanāliem ar biss kodēšanu Labots Janvāris 17, 2018 - Edis7 papildināts 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
MartiniB Janvāris 17, 2018 Share Janvāris 17, 2018 pirms 5 stundām , Didzis teica: Ja kādam mētajas pagaldē neceljas roka uz Getlinjiem aizsuutiit Nokia Mediamaster DVB 9200S ar paarlodeetu CA deriigs vien muzejam 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Edis7 Janvāris 18, 2018 Share Janvāris 18, 2018 (labots) ...Ja kādam mētajas pagaldē Liepkalna galviņa, labprāt to paņemtu savai kolekcijai par SAT vēsturi. Pats netiku to atkārtojis, tāpat kā Ketnera uztvērēja shēmu. Es taisīju uz PLL detektora shēmu. Liepkalna galviņa. Kaut kur man viņa ir un vakar priekš Didža speciāli tika meklēta. Neskatoties uz galviņas al. korpusa filigrāno frēzējumu konstrukcija stipri atpalika no rūpnieciski ražotajām.(kitu savā laikā nopirku)Jā, Ku-diapazona ar 1,8m 19,2e daļēji apakšējo galu varēja uztvert un tas arī viss. Viņa bija derīga tīri priekš experimentiem , bet nekam vairāk. Meklējuma procesā uzraku Vecom C-band 20k ,tādēļ process tika pārtraukts. Tak,jāskatās čartos uz ko bez Burkinām faso un fīdiem tagad viņu var iedarbināt. Kaut kad vēlāk padošu ziņu par to Liepkalna galviņu. Par uztvērējiem. Labi atkārojama shēma bija nopublicēta bulgāru žurnālā Radio Televizija Elektronika, ko savā laikā regulāri pasūtiju un atkārtoju. (Piedodiet, bet ar viņu Nebija tāds čakars kā ar Ketnera konstrukciju). Labots Janvāris 18, 2018 - Edis7 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Edis7 Janvāris 18, 2018 Share Janvāris 18, 2018 pirms 21 stundām , MartiniB teica: deriigs vien muzejam arī vari kā naktspulksteni izmantot 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Janvāris 18, 2018 Author Share Janvāris 18, 2018 Edis7, paldies par atsaucību. Ja Liepkalna galviņa atrodas, tad padod lūdzu ziņu. Parcik es biju klāt visam tam Ketnera SAT signāla ķeršanas sākuma procesam, tad gribās salasīt pirmās lietas vēsturei. Plates Ketnera uztvērējam, ar visu aprakstu, man ir. Varnūt kādam kautkas salodēts mētajas. pirms 2 stundām , Edis7 teica: Piedodiet, bet ar viņu Nebija tāds čakars kā ar Ketnera konstrukciju). Bulgāru shēma bija vēlāk, bet populaŗākā bija no žurnāla UKW BERIGHTE 1986 gada publikācija . Ketners ''aizņēmās'' no tās shēmas ieejas pārskaņojamo daļu un mēģināja taisīt arī augstfrekvences konvertoru. No tā gan nekas nesanāca, jo nebija piemērotu krievu tranzistoru un arī mēraparātu. Uz dullo tās lietas nenotiek. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ivo Janvāris 18, 2018 Share Janvāris 18, 2018 1 stundu atpakaļ, Didzis teica: Varnūt kādam kautkas salodēts mētajas Salodēts nav, bet savulaik tika sagādātas tās arsēna diodes galviņai. Tās laikam gan šodien var mierīgu sirdi misenē izlidināt Link to comment Share on other sites More sharing options...
Delphin Janvāris 18, 2018 Share Janvāris 18, 2018 Tas pirmais (un laikam arī otrais) uztvērējs ko Ketners uztaisija, bija diezgan "advancēts"" un viņam pašam kā eksponāts vel ilgus gadus stāvēja plauktā.Liekas, ka uz to aparātu nekādu manuāli neuztaisija. Līdz ar Walket'a parādīšanos sāka ražot jau daudz mazākas un primitīvākās kastītes gan mono, gan stereo. versijās. Tās kvalitātē kloķēja, gan Unisat'us, gan Latsatu's, kuru aparāti gan arī nebija "zemē metami". Tolaik vispār tie SAT pasākumi bija interesantāki un jautrāki, nekā mūsdienās - varēja redzēt skatus, kad kāds caur stiklu no istabas mēģina uztvert signālu ar 1,4M Walketa bļodu, regulēšanas pieredze arī maz kam LV vispār bija, satelītus meklēja arī austrumos... bet nu viss nāk ar laiku un pieredzi, šodien vairs neesmu tādus skatus nekur novērojis. Starp citu, ja kādam ir palicis Ketnera vai Walketa salodēts/nesalodēts/puslodēts... uztvērējs - esmu ieinteresēts pa simbolisku ciparu to paņemt savā gādībā. Tāpat ir interese par parabolas bļodām (visāda izmēra). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Legacy Sat Janvāris 19, 2018 Share Janvāris 19, 2018 Daudzi jau tagad „medī” pagājušo gadu tehniku... Tās ir maz palicis, daudzas lietas vispāri ir unikālas – to vērtība patiesībā ļoti liela. Diemžēl pie mums cilvēki to vēl pilnībā nav aptvēruši. Paies vēl 10 - 20 gadi un tāda Liepkalna galva interneta izsolēs maksās milzu naudu, tāpat kā paštaisītie uztvērēji un citas liecības. Tā ir „dzīva” vēsture – pasaule to vienmēr augstu novērtē! Kaut vai, piemēram, tās pašas 70 - 80. gadu Led Zeppelin vai Pink Floyd vinila skaņu plates ir ierakstītas analogā veidā un skan stipri savādāk, dzīvāk, salīdzinot ar tagadējām. Protams, var aiziet uz veikalu un nopirkt tādu nupat izlaistu, bet nu „masteram” ir izmantots ciparu signāls no datora, nevis daudzceliņu Revox magnetafona lenta. Zūd autentiskums, studijas atmosfēra. Arī plašu ražošanas tehnoloģija vairs sen nav tāda pati, kā "gold audio" laikā. Tie inženieri, kas to labi pārzināja vairs nestrādā vai ir miruši. Manuprāt, tam vispār nav jēgas – kolekcionēt mūsdienu skaņu plates, jo beigās iznāk replika, kopija. Savu paštaisīto LNB, ko uztaisīju 91. gadā pēc Liepkalna shēmas, tāpat kā vēl daudzas citas satlietas (arī pirmo krievu 11 GHz LNB) atdevu Elektronikas un telekomunikāciju fakultātei - ETF (RTU) ar norunu, kā eksponāti tur arī paliks. Lai studenti labāk apgūst kursu „Satelītu televīzija”, nekā šīs liecības kādām tiek paslēptas privātajā kolekcijā. Jēga ir lielāka, vai ne? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Janvāris 19, 2018 Author Share Janvāris 19, 2018 Par to veco lūžņu vērtību man bišku cits viedoklis. Gribās vienkārši vēsturei saglabāt, bet par vērtību lai trakie kolekcionāri domā. Man pastāv tikai vēsturiskā vērtība. Mūsdienas, kad darbojošs Iphone tiek mests miskastē, jo jaunāks modelis parādijies, bojā aiziet arī interesantas vēsturiskas mantas. Diemžēl Latvijā nav tehniska muzeja, paliek tikai cilvēku kolekcijas. Bija mana novadnieka Jažepa Ločmeļa Lattelekoma muzejs pašā Rīgas centrā, bet ''lielais bizness'' to iznīcināja. Tā nu paliek tikai privātas kolekcijas. Sevi par kolekcionāru nekad neesmu uzskatījis, laikam tapēc ar ''īstajiem kolekcionāriem'' sarunas nevedas. Ciest nevaru, kad man stāsta, cik viņam vērtīga manta kolekcijā un cik tā maksā naudā. Man laikam cita vērtību skala un naudā es to nepārvēršu. Vienkārši, ja kas no SAT pirmsākumiem saglabājies, tad nemetat ārā un atdodiet kādam, kurš to saglabās vēsturei. Pats stulbākais visā tai veco tehnisko mantu vākšanā ir tas, ka cilvēks iedomājas, ka viņa vecais dzelzis ir baigi vērtīgs. Iz dzīves, man piedāvāja radiolu Simfonija toreiz par 100Ls, es protams pasūtiju to cilvēku trīs mājas tālāk. Pēc kāda laika satieku to pašu cilvēku un jautāju, nu kā, pārdevi radio. Šis atbild, neviens nepirka un izmetu miskastē. Vot par to man vislielākā škrobe. Nav tem vecajiem dzelžiem naudiskas vērtības, bet kam to iestāstīsi. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!