Jump to content

Satelītu vēsture


Didzis
 Share

Recommended Posts

Tas bija ļoti, ļoti sen, baigi daudz jau kas arī ir aizmirsts! :biggrin:

Link to comment
Share on other sites

Tapēc vien jau interesanti. Jema, Tu neatceries, kā sauca Valda kaimiņu, kurš pirmais Latvijā līmēja antenas? Būtu interesanti to cilvēku dabūt rokā. Antena jau tai laikā bija viena no problēmām. Bodē varēja nopirkt tikai bērnu no kalna šļūcamās ragaviņa, kuras bija taisītas no krievu iznīcinātāja radara antenas. Gorbočova konversija saproties. Parasts mirstīgais lielāku antenu, godīgā ceļā,  nevarēja iegūt.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 17 minūtēm , Didzis teica:

Bodē varēja nopirkt tikai bērnu no kalna šļūcamās ragaviņa, kuras bija taisītas no krievu iznīcinātāja radara antenas.

 

Man tāda nostāvēja garāžā n-tos gadus. Pagājušgad veicu lielo tīrīšanu un atdevu kaut kādam ārzemju latvietim par šampja pudeli (nezinu kāpēc viņam interesēja). :)

 

P.S. Par šo tēmu man ir pilnīgi tumša bilde. Jocīgi, ka nepavilkos jo ar cita veida antenām ņēmos uz nebēdu. Man pat tagadējos šķīvjus veči lika pirms 3 gadi... :( 

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , Didzis teica:

kā sauca Valda kaimiņu

Nu nebija jau viņš tieši kaimiņš, viņš dzīvoja uz Daugavpils ielas, tur kur tunelis ar gāzes vadu, sauca viņu Volodja Freinds.

Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , Racer teica:

Jocīgi, ka nepavilkos jo ar cita veida antenām ņēmos uz nebēdu

Man tā lieta pārauga no televīzijas tāluztveršanas. Faktiski jau es Valdi ieinteresēju SAT lietās. Viņš  bija radioamatieris un ar TV īpaši neaizrāvās, bet SAT lietām pavilkās. Man vēl saglabājušās žurnālu kopijas no kurām Ketners savu shēmu sabīdija. Interesanti tas, ka nezinu nevienu, kuram izdevās viņa shēmu atkārtot. Lai to noskaņotu vajadzēja mēraparātus un augstu kvalifikāciju radiolietās. Vienkāršam amatierim tas nebija pa spēkam. Bizness ar platēm un shēmām gan viņam aizgāja nopietni. Maisiem vēstules no Krievijas nāca, lai izsūta kitu.

Par to no kalna braucamo bļodu, tur jau vesals stāsts. Man viena pārtaisītu uz SAT uztveršanu kolekcijā stāv. Toreiz pirku veikalā Bērnu pasaule un maksāja smiekla naudu. Antena sanāca ļoti precīza, bet maza. Krievu armija jau ar štruntiem nestrādāja, bet tādu mantu sasist uz kalna, bija ideotisma kalngals. Ko padarīsi, Gorbočovs bija pateicis, ka jābū konversijai un  uzņēmumiem jāražo ne tik vien militāras mantas, bet arī sadzīvei domātas. Tad nu militaŗisti dārgai antenai piekniedēja divas ādas ručkas un visdrīzāk tirgoja zem pašizmaksas. Nezinu, cik bērni ar tām militārajām ''ragaviņām'' no kalna brauca, bet radioamatieri gan tās pirka lielos daudzumos. Man arī vairākas bija, tikai žēl, ka nav saglabājusies neviena nepārtaisīta.

Link to comment
Share on other sites

Tas pats!

Rekur mūsu WALKET un kopējā bilde, bilde priekš USA Sat žurnāla, plauktā @Didzis pieminētā bļoda! :biggrin:

 

original.jpg

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Jema, bilde  no tā laika, kad Ketners iekaŗtoja Walket kantori Ogres trikortāžas kombināta DOSAF mājā. Pirms tam tauta brauca pie Valda uz mājām, skatīties SAT bildi. Kā ar to lērumu cilvēku varēja tikt galā, var tikai pabrīnīties. Visiem tak gribējaš pārliecināties, ka tiešām var  mājās skatīties ārzemju televīziju. To mūsdienu interneta laikmetā grūti saprast.

Jema, man kolekcijā ir Walket Filmnet dekoderis. Ap kuru laiku tas tika taisīts? Man vēl orģinālā Electronics@Wireless World 1989 gada aprīļa numura žurnāla kopija ar dekodera shēmu saglabājusies. Tam vajadzētu būt kautkur ap 1990 gadu.

Link to comment
Share on other sites

Nopietnais Filmnets 1990 gads, pirmais jau bija tīri apgrieztais video ar kājām gaisā, ieliec bildi, ka tev tik gadījumā nav Teleclub dekoders!

Link to comment
Share on other sites

Jāapskatās, varbūt Teleclub dekoderis. Man viņš augstu plauktā kolekcijā stāv kā vēstrures apliecinājums ar Walket uzrakstu, bet kurai kodēšanas sistēmai domāts, nemaz neesmu pievērsis uzmanību. Tie bija laiki, kad parādijaš pirmās paaudzes bildes kodēšanas sistēmas un protams pirmie hakeru dekoderi. Lai gan pagājuši gandrīz trīsdesmit gadi, nekas nav mainījies. Vieni kodē bildi, otri kodus atlauž un kodēšanu apiet. Hakeru kustība ir nemirstīga!

Link to comment
Share on other sites

No kurienes toreiz tos žurnālus ar shēmām dabūjāt? Institūtā, bibliotēkā, no draudzīgajām soc. valstīm, vai ārzemju radi sūtīja? Bet radiem tad vajadzēja cirst tēmā.

Link to comment
Share on other sites

Nu kaut kā jau džinsu bikses un porno VHS nāca iekšā, kas ir nieka žurnāli, piedevām ļoti daudz žurnāli nāca officiāli kā melnbaltas kopijas sojuzpečač!

Link to comment
Share on other sites

Pornuxu un džīnas veda jūrnieki.


Atceros, kolēģim toreiz radi atsūtīja pabiezu grāmatu par sat. lietām. Bija pasmilkstējis

Link to comment
Share on other sites

pirms 10 stundām , Didzis teica:

Antena jau tai laikā bija viena no problēmām.

 

Bija gan, bet bija arī jau vairāki kas taisīja paši mājas apstākļos. Pat es esmu ap 90to gadu teķī piedalījies gan formas taisīšanā gan bļodas līmēšanā 1.5 vai 2m eksemplāram, pēc tam viņš vēl diezgan ilgu laiku tur uz jumta nostāvēja. Un literatūra jau nu gan ap to laiku nebija problēma tiem, kam tiešām tā interesēja.

Link to comment
Share on other sites

Ap deviņdesmito gadu jau maisam gals bija vaļā, bet  es sāku par SAT interesēties ap kādi 1985 gadu. Bija informācija, ka uztvert principā ir iespējams, bet protams nekādas pieredzes nebija. Tai laikā krievu grāmatās bija aprakstīts tikai satelīts Molņija un krievi šausmīgi lielijās, ka viņu satelīts, ar garu un izstieptu orbītu, ir pats krutākais pasaulē un tikai duraki rietumos izmanto geostacionāro orbītu. Tas, ka  krieviem visu vajag savādāk, ne kā pie cilvēkiem, jau sen bija zināms un tapēc neviens tam neticēja un visa informācija bija jāmeklē rietumu žurnālos. kuri nebija brīvi pieejami. Lai gan, kādi tur ārzemju žurnāli, arī krievu Radio bija deficīts un visiem nepietika. Uz tehnisko literatūru bija gadu iepriekš jāpierakstās, bet kā tu vari pateikt, vajag to grāmatui vai nē. Darbā arī rezerves detaļas un mēraparātus  gadu divus uz priešu pasūtīja. Atceros, vajadzēja PAL bloku regulēšanai televīzijas signālģenerātoru un es Ogres trikotāžas kombināta radiomezgla vajadzībām, pa entajiem tūkstošiem, tikai pēc apraksta arī pasūtiju. Izrādijās, ka tas ir profesionāls televīzijas mērrindas ģenerātors, kurš nah** nevienam neder, jo izmantojas tikai televīzijas radioreleju līniju kontrolē. Tā nu visos uzņēmumos bija bezjēdzīgi piekrautas noliktavas pēc principa, a ja nu ievajadzēsies un mājās tehniskas nelasītas grāmatas. Nokopēt rakstu no žurnaļa oficiāli varēja tikai ar parakstu no pirmās nodaļas. Tie, kas tai laikā strādaāja zin, bet jaunatnei varu pateikt, ka pirmā nodaļa darbojās KGB paspārnē. Bija tak jākontrolē, ko cilvēki pavairo un pasarg Dievs tiks nokopēts kāds pretpadomju matetiāls.  Tas  tā, lai saprastu tā laika situāciju ar informāciju.

Labots - Didzis
  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Tajā satelītu būšanā vājākais punkts, vismaz man, bija tā saucamā "galva". Antenu kādā 87. gadā uzlipināju no epoksŪdiem, kaut kur bēniņos joprojām mētājas arī "санки детские круглые", uztvērēju pēc kaut kādas, kaut kur sadabūtas shēmas arī salodēju, bet skatīties sāku tikai, kad par bargu naudu tiku pie "galvas". Un tas notika jau vairākus gadus vēlāk. Cirkulēja apkārt apraksti, kā tādu "galvu" var uztaisīt pats. Receptē bija minēts, ka vajag Ganna diodi, kuru nevarēja nekur dabūt. Un ar to vēl čakarēšanās nebeigtos. Bet jutība un trokšņu līmenis vienalga būtu daudz sliktāki kā "firmas" galvām. Tā arī nezinu nevienu, kuram būtu izdevies tādu "galvu" uztaisīt. Mēģināja vairāki, man zināmi, cilvēki.

p.s. Arī es atceros to murgu - detaļu pasūtīšanu diviem gadiem uz priekšu, izmantojot kaut kādu nepilnīgu aprakstu. Toreiz klīda pastāsts, nezinu, patiess vai ne, ka Universitātē viena laboratorija pēc tāda neskaidra apraksta pasūtījusi krāsniņu, kuru domājuši nolikt kaut kur stūrī uz galda un kausēt minerālu paraugus. Jau bijuši aizmirsuši par pasūtījumu, kad saņēmuši ziņu, ka preču stacijā pienācis vagons ar pasūtīto. Izrādās, ka, paši to nenojaušot pasūtījuši krāsni, kas vairāk noderētu "Liepājas metalurgam".

Labots - M_J
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Jā, galviņa bija problēma. Tas apraksts, kā uztaisīt galviņu bija mana vārdabrāļa Didža Liepkalna konstrukcija. Viņš jau tajā laikā ņēmās ar tik augstām frekvencēm. Vēl kopā braucām uz šauļiem pēc keramiskajiem rezonātoriem priekš konvertora.. Tagad Liepkalns ir SAF galvenais konstruktors. Konstrukcija bija dzīvotspējīga, bet to saregulēt varēja tikai augstas kases radiotehniķis un vajadzēja attiecīgus mēraparātus. Zinu dažus cilvēkus, kuriem tas izdevās, bet atkal nelaime, antena. Galviņai uz ganna diodes nebija priekšpastiprinātāja, attiecīgi trokšņu līmenis, kāds nu ir jaucējam. Lai ar to galviņu ko kautcik normāli uztvertu, vajadzēja kā minimums 2m parabolisko antenu. Savukārt maztrokšņu priekšpastiprinātāju nevarēja uztaisīt, jo krievi neražoja tādus gallijaarsenīda tranzistorus. Nē, kautkas jau bija, bet ne jau priekš mirstīgajiem. Maksimums ko varēja viegli dabūt bija KT3123, kurus ražoja Rīgā Alfa. Tie derēja uztvērēja ieejas kaskādēs, bet ne galviņas pastiprinātājā.

Link to comment
Share on other sites

Gallijarsenīda tranzistori plaši parādījās tikai 90os. Izmantojām arī zemākās frekvencēs priekšpastiprinātājos tieši dēļ maztrokšņainuma.

Link to comment
Share on other sites

Mēs bijām pirmie komerciālie :blush:

 

original.jpg

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Un tagad lielīšanās, atradu vecu avīzi, bet par tēmu,  es pa labi, krutaks es ar rāciju uz mehāniskās antēnas :biggrin:

 

original.jpg 

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Eh laiki bija, neviens autortiesības neievēroja un mauca tik gaisā, otrā kanālā, visu, ko no SAT varēja uztvert. Jema, kad ir publicēts raksts pat Ogres raiditāju? Vai tas jau bija, kamēr Maskavā notika mēģinājums gāzt Gorbačovu, vai pēc tam?

Link to comment
Share on other sites

Un par ko tad raksts? Didzi iedzer noderēs!

Pirms 22 minūtēm , Didzis teica:

Vai tas jau bija, kamēr Maskavā notika mēģinājums gāzt Gorbačovu, vai pēc tam?

Stipri pēc tam LV atzina, šefs gaisā mūusu vārdus palaida, bet lai nebūtu tukšais signāls mēs RTL laidām gaisā, Ļeoņenko bija iekš DE uz RTL uz mūsu Ogrei oficiālai izdeva RTL bezmaksas licenci! Jo skatītāju loks 20K, beztermiņa, mēs pat tad likumus nepisām!

Labots - jema
Link to comment
Share on other sites

Nemaz nerunāsim kā Ogres TV radās, kop biedrība ar statutu kapitālu 2 000 000  rub, un mūs nakuj gribēja izpirst dibin''sanas protokol'ā, labi ka biju jauns un smuks, no meitiņas uzzin;ajām, ka mūs rok, mēs nolikākām dibināšanas protokolā no savas puses 601 000, un mūs bija jāņem vērā, jo bijām iesnieguši tikai uz tehniku par 497 000, mūs gribēja norakt, kaut gan Valdis izdomāju tādu pirmo privāto TV!

Labots - jema
Link to comment
Share on other sites

Jumpravā tai laikā es fiksi uztaisīju piektā TV kanāla antenu, pagriezu uz Cesvaini un signālu palaidu kolektīvajā antenu sistēmā. Ja Rīgā televīzija bija izslēgta, tad Cesvaines raidītājs darbojās un raidīja rietumu ziņu programas. Ja tie gakačepisti būtu uzvarējuši, tad visdrīzāk mēs visi tiktu aizsūtīti uz kādu lāģeri gāzt sibīrijas ciedru priedes. Stukaču jau tai laikā, tāpat kā tagad, netrūka.

Televīzijas dibināšana jau bija komjaunatnes lieta, jo ļeoņenko bija rajona komjaunatnes pirmais sekretārs. Visdrīzāk tas tapēc izgāja cauri. Kaut vai raidītāja frekvence tika saskaņota Maskavā un tais laikos, viss kas ar raidīšanu saistīts, bija zem komunistu kontroles. Ne par velti omons uzreiz ieņēma Rīgas televīziju.

Link to comment
Share on other sites

Bet mūs nepaņema! Aparatūra bija prom, pie pie mums viens BEST ar lielo bļodu uz jumta 27.5W un CNN, un divas dienas kārtis, zole, es ar Nori un apsargu no milicijas ar AK74, mēs tiešraidē uzzinājām ka esam brīvi!


Kaut kas mums ēst veda, bet kas, a kuj viņu zin, tad vajadzēja izdzīvot! Tagad izrādās mēs visi esam varoņi :blush: 

Link to comment
Share on other sites

Ko tad mēs, ''varoņi'' jau sardadās pēc tam. ''Varoņi'' tak jau sen esot bijuši par brīvu Latviju, tikai paši bija kompartijas biedri. Kautkā gan krievulaikos tos ''varoņus'' neredzēja. Ja godīgi, tad ciest nevaru visus tos apbalvojumus, ordeņus un varoņu pieminēšanu. Nu bija tādi apstākļi un iespēja, ko varējām, to darijām. Ja kas tāds atkārtotos, tad arī tagad darītu visu, lai krievu imperiālistiem un komunistiem ieriebtu. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , jema teica:

Nu ja kādam tā vēsture interesē! @Didzis, izrādās pēc mūsu uzvaras tā eiforija bija tik liela kā mēs ar pilniem vārdiem un uzvārdiem esam publicēti :biggrin:

 

Cik vienkārša un raita valoda tai rakstā. Tagad pārsvarā dikti samudžināti tāda veida raksti ir.

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Legacy Sat

Ieliku blogā  rakstu par to, kā Latvijā sākās satelītu televīzija -  Satelītu televīzijas pionieri. Voldemārs Ketners: pasaules iekarošana. Jaunākai paaudzei, kā arī tiem, kas to nav izlasījuši 1989. gadā,  šis stāsts varētu būt gan interesants, gan noderīgs.

http://legacysat.blogspot.com/2017/10/satelitu-televizijas-pionieri-voldemars.html

 

 

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Tema loti forsa ir interesanti palasit par sat vesturi un jusu piedzivojumiem 

Legacy sat ineresants blogs cerams ka bus vel raksti :yes4:

Link to comment
Share on other sites

10/16/2017 , 21:13, jema teica:

ka tev tik gadījumā nav Teleclub dekoders

Jā, točna Teleclub dekoderis. Sen viss tas bija un kurš precīzu datumu var atcerēties.

Vienkārši man saglabājušās kopijas no Elektor  1987 gada un Electronics& Wireless World 1989 gada aprīļa numura ar dekodera shēmām. No tiem žurnāliem jau tā lieta aizgāja. Tā kā pirmie dekoderi varēja parādīties tikai 1989 gadā un visdrīzāk gada otrā pusē. Man gan liekas, ka tas bija jau 1990 gadā. Paštaisītajiem uztvērējiem bija problēmas ar videopastiprinātāju pēc demodulatora. Krieviem nebija tik platjoslīgas mikroshēmas  un tad nu kā kurš mācēja, tā taisīja. Attiecīgi bija problēmas savietot ar dekoderi. Vispaŗ tai laikā bija pilnīgs bardaks ar videosignāla līmeņiem. Televizoros bija paštaisītas videoieejas, bez pastiprinātāja un bez 75 omu slodzes pretestības. Tas bija mantojums no videomagnetofonu pieslēgšanas. Videomagnetofons, bez slodzes deva 2V videosignālu, un bija paredzēts, ka tiks slogots ar 75 omu televizora ieeja spretestību. To neviens neievēroja un mauca tik viģiku pa taisno aiz televizora bildes detektora, pēc principa, kautko rāda un labi. Savukārt satelīta uztvērērēja izejā dabūt 2V signāla līmeni bija zināmas problēmas. 

drunk_lizard, par to galviņu var varbūt izstāstīt. Man arī džeki stāstija, bet pats klāt nebiju un leģendas jau ātri rodas. Fakts ir viens un 100% patiess, Valdis pirmo bildi dabūja ar rūpnieciski ražotu SAT galviņu. Skaidrs, ka galviņu veikalā nopirkt nevarēja un legālā ceļā, par krievu rubļiem,vispār nopirkt nevarēja.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Noteikti kāds no SAT večiem ir satikuši šo te džeku no BaltSAT. Man te viens raksts no vācu žurnāla.

 

 

sat.jpg

Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , drunk_lizard teica:

pats arii uztaisiiju to nolaadeeto filmnet dekoderi, kur puskadru raava nost

 

O jā, filmnet pieeja kodēšanā bija diezgan sāpes pakaļgalā.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , drunk_lizard teica:

vakaraa aizstiepaam ekspertiizee  Valduham. jamam actinjas iemirdzeejaas kaa peec extazii, mhhhh

 

:D:D:D

drunk, un kurā gadā tu beidzi remt'u?

Link to comment
Share on other sites

Galva bija Maspro ražojums :biggrin:

Link to comment
Share on other sites

Izskatās, ka tie stāsti par galviņu sapas. Man savukārt bija paziņas ostā, kuras teica, ka esot divas galviņas nospēruši, vienu sasituši, jo domājuši, ka iekšā zelts, bet otru notirgojuši. Tai laikā no ostas viss kas nāca, gan košļenes, gan džinsi un man pat piedāvāja mērmikrofonu, kurš arī visdrīzāk bija nosperts no kāda sūtijuma. Vēlāk tie vīri veselu kasti ar televizora Horizont rezerves daļām atdeva par teļuka remontu. Skaidrs, ka ne jau veikalā pirka. Krievu laikos tā bija normāla prakse, nesa gan no ostas, gan no rūpnīcām visu ko varēja dabūt. Rīgā elektronikas ražošana bija plaši attīstīta. Faktiski visas detaļas satelītuztvērējam bija kautkur nofenderētas, jo vienīgajā radiopreču veikalā RCL jau nu nekā spriekš tāda uztvērēja nopērkams nebija.

Link to comment
Share on other sites

Ostā par krāvējiem jau inženieri nestrādāja. Tiem cilvēkiem galvenais bija dabūt kādu kapeiku priekš vīniņa. Krusta skrūvgriezi  uz pohām ar trīcošu roku nepagriezīsi. Es jau neapgalvoju, ka stāsts ir 100% patiess, bet viena otra manta no ostas man vēl tagad kautkur glabājas. Tais laikos, ja nodarbojies ar kautko,   bija visādāki gali jāmeklē. Tad nu bija paziņas ostā, RRR, metālbāzē, Alfā. Metālbāzē tika pirktas alumīnija trubiņas televīzijas antenām, no RRR nāca piemēram radiouztvērēja Ļubava ultraīsviļņu bloks ar rietumu 88-108MHz diapazonu, bet Alfā bija pazīstams jauns inženieris. Viņš tā arī pateica, alga man maza, jauna sieva, sīkais, dzīvoklis jāīrē, saki ko vajag no Alfas, atnesīšu. Es atkal remontēju televizorus, nauda grozijās un kautkā tie ''draugi'' no dažādām rūpnīcām  atradās. Kad tika likts kopā pirmais SAT uztvērējs, tad strādāju Ogres trikotāžas kombināta radiomezglā un pieejamas bija radiolampas. Tad nu pret televizora 6P45S tika iemainīti varikapi SAT uztvērēja ieejas filtram. Tā tās lietas krievulaikos notikās- es tev, tu man. Veikalā neko nopirkt nevarēja, bet visu kautkur dabujām.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

  • Ronalds pinned this tēmaa

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...