Jump to content

Gribu sākt domāt par nākotni


NorMix
 Share

Recommended Posts

Sveiki man ir 13 gadi, un es vēlos sākt domāt par savu nākotni. Es vēlētos saistīt savu dzīvi ar IT, no jums vēlos uzzināt, kāda ir aptuvenā alga LABAM programmistam Latvijā un ne tikai( Pēc jūšu pašu pieredzes). Ko derētu mācīties pirmo, un kas tagad ir pieprasīti( Pats vēlētos kaut, ko saistītu ar mobīlo lietotņu un spēļu izstrādi). Pats programmēšanā esmu nulle, mazliet biju mācījies C#, bet ļoti mazliet. Esmu teicamnieks, patīk matemātika, arī angļu valoda. Jūs varētu dot man savus padomus, kādas grāmatas(elektroniskā veidā, vēlams krievu valodā, bet angļu arī būs labi) utt...? Un vai ir vispār jēga mācīties par programmētāju vai izvēlēties citu profesiju. Mācīšos 7 klasē, un vai ir jēga palikt vidusskolā un tad iet uz augstskolu, vai pēc 9 klases iet uz arodskolu un tur kaut ko par IT mācīties, un tad uz augstskolu? Cerams jūs būsiet atsaucīgi!

Labots - Hoonda
2 vienādas tēmas
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nu sāc ar to, ka palasi šeit pat forumu, te ir daudz runāts tieši par tev interesējošām lietām. :biggrin:

Link to comment
Share on other sites

Pareizi aizej uz RTK, pēc tam jau sapratīsi, vai tas ir tavs vai nē, un vēl tev būs iespējas ko mainīt, nezaudēsi laiku!

Link to comment
Share on other sites

Šis ir nonesis sākumu, puika 13 gadi, domā par nākotni!

Link to comment
Share on other sites

Tāpēc jau tev jautāju, jo tu ta esi to sākumu redzējis.

 

Nu malacis čalis, laicīgi domā :good:

Lai labi mācās skolā matemātikas un fizikas un ko nu viņam tur māca par datoriem, ja tas sanāk un negribas iet uz to teķi ta lai varbūt iet uz kādu valsts ģimnāziju pēc devītās, kur matemātikas un fizikas un kaut ko no programmēšanas labi iemācīs, vēl var iet uz kādu jauno programmētāju skolu, ja ir iekšā centība var arī pats kaut ko lasīt/skatīties un darīt, sākot no jūtūbes tutoriāļiem līdz w3schools līdz cplusplus.com līdz coursera kursiem visādiem

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tiem, kas sākumu neredzēja:

Sveiki man ir 13 gadi, un es vēlos sākt domāt par savu nākotni. Es vēlētos saistīt savu dzīvi ar IT, no jums vēlos uzzināt, kāda ir aptuvenā alga LABAM programmistam Latvijā un ne tikai( Pēc jūšu pašu pieredzes). Ko derētu mācīties pirmo, un kas tagad ir pieprasīti( Pats vēlētos kaut, ko saistītu ar mobīlo lietotņu un spēļu izstrādi). Pats programmēšanā esmu nulle, mazliet biju mācījies C#, bet ļoti mazliet. Esmu teicamnieks, patīk matemātika, arī angļu valoda. Jūs varētu dot man savus padomus, kādas grāmatas(elektroniskā veidā, vēlams krievu valodā, bet angļu arī būs labi) utt...? Un vai ir vispār jēga mācīties par programmētāju vai izvēlēties citu profesiju. Mācīšos 7 klasē, un vai ir jēga palikt vidusskolā un tad iet uz augstskolu, vai pēc 9 klases iet uz arodskolu un tur kaut ko par IT mācīties, un tad uz augstskolu? Cerams jūs būsiet atsaucīgi!

Link to comment
Share on other sites

IMHO (tas ko subjektīvi šobrīd redzu gadus 5+ esot full-time programmētājs), pieprasītākais LV tirgū - PHP, JAVA, C# (tādā secībā)

Normālam/labam programētājām algas LV - 1.5k-2.5k neto (ar visiem nodokļiem)

Labam/Izcilam - 2.5k+

 

Ļoti daudz kas atalgojumā atkarīgs no "soft skills" - valodas, attieksme, pašdisciplīna, spēja komunicēt, vadīt utt. 

 

Ja man būtu jāmācās no "baltas lapas", es ņemtu JAVA. 

Iestātos es RTK, pēc tam uz LU/RTU. Pēc iespējas ātrāk sāktu kautkur strādat par junioru/praktikantu.

 

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
Pirms 21 minūtēm , Jeasus teica:

Pēc iespējas ātrāk sāktu kautkur strādat par junioru/praktikantu.

Kāda no tā jēga? Pastrādāt vēl paspēs nākamos 50+ gadus.

Labāk kamēr mācies to laiku patērēt paplašinot savu redzesloku, nevis kautkādā kantorī bakstīt php pa vakariem. Pa vasaru kamēr nav skolas, tad arī var iet un praktizēties.

 

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Reālā vieta kur tu mācies būt par programētāju ir darbā rīsinot reālas problēmas reālos produktos ar reāliem tūļiem. Nevis n gadus stumdījis mākoņus skolā, un pēc universitātes jābrauc uz UK jo LV vissirslikti. 

Labots - Jeasus
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kāds ir vidējais studentu līmenis RTK, tur nav tā ka cilvēkam kas bijis teicamnieks varētu būt diskomforts esot nonākušam starp mazāk spējīgiem?

 

Ja teicamnieks un ar labu angļu valodu, tad varbūt ir vērts mērķēt uz starptautiskā bakalaurāta klasi iekš RV1Ģ un RV2Ģ (šķiet, ka tādas ir tikai šajās divās) un pēc tam uz kādu smalku ārzemju augstskolu, vai uz ne tik smalku bez nekāda bakalaurāta vai pat bez ģimnāzijas.

Programmēšanu ari valsts ģimnāziju "parastajās" klasēs māca (vienubrīd mācīja C++ bet tad laikam pārgāja uz Javu, bet nesamelošu vai visās skolās tā vai kā kurā), un tādā apmērā, ka LU pirmajā semestrī programmēšanā tādam valsts ģimnāzijas beidzējam nav gandrīz nekā jauna ko iemācīties.

Ģimnāzijām mēdz būt arī sagatavošanas kursi.

Ja būtu vēl laicīgāk sācis domāt, būtu varējis iet uz ģimnāziju jau uz 7. klasi, tas tagad nokavēts, bet ja ir šausmīgi liels teicamnieks tad varbūt var pāriet arī vēlāk pamatskolā, nezinu, jāinteresējas konkrētajā skolā pašam. Ķipa viņas visas uzņem "tikai" ar iestājeksāmeniem uz 7. un 10., bet ir dzirdēts par cilvēkiem, kas ir pārnākuši, piemēram, 11ajā.

 

Dānijā ir bezmaksas studijas EU pilsoņiem un čupa IT koledžas (1. līmeņa augstākā profesionālā) un bakalaura programmu angliski, kur var tikt caur šo kantori vai tikpat labi pa taisno.

Nez, varbūt kaut kur ārzemēs ir arī tehnikumi/koledžas kur var ērti tikt (lasīt - kur tevi gaida atplestām rokām tāpat kā Dānijas augstskolās) pēc Latvijas pamatskolas? Neesmu informēts, bet nevaru izslēgt šādu iespēju.


Pirms 2 minūtēm , Jeasus teica:

Reālā vieta kur tu mācies būt par programētāju ir darbā rīsinot reālas problēmas reālos produktos ar reāliem tūļiem. Nevis n gadus stumdījis mākoņus skolā

Bet piekritīsi, ka slikti ir gan vēl nestrādāt pēdējā kursā, gan jau strādāt pirmajā

Link to comment
Share on other sites

Pirms 9 minūtēm , 138 teica:

Bet piekritīsi, ka slikti ir gan vēl nestrādāt pēdējā kursā, gan jau strādāt pirmajā

 

Depends, man kursā bij cilvēki kas uz lekcijām praktiski (paralēli strādājot nozarē), bet visu teicami+ nokārtoja. Bij arī diametrāli pretēji gadījumi. Kur šobrīd atrodas pirmie un otrie - nav vērts pat komentēt :)

Ar to gribu teikt, individuāli pēc savām jaudām jāskatās.

Labots - Jeasus
Link to comment
Share on other sites

Programmētājs, tas nav slikti tāpēc, ka programmētāji var strādāt uz lielajiem tirgiem un nopelnīt arī atrodoties Latvijā. Kādi nu katram talanti, nav mana kompetence.

Link to comment
Share on other sites

varbūt var mēģināt izv.lv

tur arī programmēšanas ievirziens. Varbūt pēc tam uz kaut kādu rūpnieciskās automātikas virzienu iet. Tur arī var labi nopelnīt. Nebūs arī tīra programmēšana pie kompja vien.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 15 minūtēm , Jeasus teica:

Depends, man kursā bij cilvēki kas uz lekcijām praktiski (paralēli strādājot nozarē), bet visu teicami+ nokārtoja. Bij arī diametrāli pretēji gadījumi. Kur šobrīd atrodas pirmie un otrie - nav vērts pat komentēt

Ja cilvēks atnāk studēt jau strādādams nozarē, tad viņš, iespējams, tiks ar visu galā, bet ja tikko no vidusskolas atnācis sāks strādāt pirmajā kursā, tad viiiiisticamāk nesanāks studijas pabeigt, vismaz ne klātienē un paredzētajā termiņā, ja vien nav nu nez kāds vunderkinds.

Tu kā programmētājs būtu varējis izteikties nepārprotamāk, bet ja ar "diametrāli pretēji" biji domājis nestrādāšanu pēdējos kursos - nu jā, tas arī nav baigi labi.

 

 

Pirms 19 minūtēm , ju teica:

izv.lv

O jā, šo galīgi aizmirsu.

Nepateikšu, un neviens nepateiks kas ir labāk - IZV, valsts ģimnāzija vai RTK, bet jebkurš no šiem noteikti būs labāks par vidusskolu parasto ja pēc tam iet studēt jebkādas STEM lietas.

 

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
Pirms 2 minūtēm , 138 teica:

nestrādāšanu pēdējos kursos - nu jā, tas arī nav baigi labi.

Manuprāt lietderīgāk un effektīvāk ir pirms pēdējā gada iet praksē uz gadu, nekā pa pusei mācīties, pa pusei strādāt.

Pēc manas pieredzes tie studenti, kuri ņem prakses gadu, nokārto daudz veiksmīgāk pēdējo kursu, kā arī ļoti bieži disertācijas saistīta nozari, kurā veica praksi. Darbadevēji lielākoties ir pretīmnākoši un apmaksā disertācijas.  

Link to comment
Share on other sites

LU DF 4. semestris ir prakse.

RTU DITF ir šķīsts akadēmiskais 3 gadu bakalaurs.

 

Pirms 8 minūtēm , AndrisBB teica:

disertācijas

Ē ko? Šis tagad ir topiks par doktora studijām?

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
Pirms 10 minūtēm , 138 teica:

Ē ko? Šis tagad ir topiks par doktora studijām?

Nezinu kāda ir pareizā terminoloģija LV, nemaz neatceros kā sauca kad pats mācijos, visdrīzāk bakalaura darbs.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , 138 teica:

RTU DITF ir šķīsts akadēmiskais 3 gadu bakalaurs.

Nez, man agrāk RTU bija prof. bakalaurs. Tas gan bija pirms gana daudziem gadiem un gāju koledžu+bakalauru, bet nu nedomāju, ka RTU varētu atteikties no profesionālā bakalaura programmām.

Link to comment
Share on other sites

NorMix, visu cieņu, ka interesējies par perspektīvajām mācībām, bet par darba apmaksa galīgi nav atkarīga no izvēlētās prfesijas. Tagad daudzi mācās par juristiem, bet galā talantīgu un augsti apmaksātu juristu ir nu ļoti maz. Tieši tāpat ir ar programētājiem- mācās daudzi, bet par te pieminētās lielās naudiņas pelna tikai daži, jo ir talantīgi. Labs santehniķis, kuram rkas no īstās vietas aug, pelna tik pat daudz, vienīgi ar slapju muguru, toties neslimoo ar ostohondrozi no sēdēšanas pie datora.. Ja pašam nav intereses un ķēriena, tad diploms neko nedos. Nezinu, kur Tu dzīvo, bet varu piedāvāt interesantu projektu. Iepatikās, ka tik jaunam jau interese par nākamo profesiju. Vari man uzrakstīt privātu ziņu.

Link to comment
Share on other sites

pirms 17 stundām , 138 teica:

RTU DITF ir šķīsts akadēmiskais 3 gadu bakalaurs.

 

pirms 12 stundām , binary teica:

agrāk RTU bija prof. bakalaurs. Tas gan bija pirms gana daudziem gadiem

 

Drusku sameloju, starp visām DITF programmām ir dažas profesionālās bakalaura - finanšu inženierija ir tikai profesionālā, datorsistēmas ir gan 3 gadu akadēmiskā gan 4 gadu profesionālā, gan koledžas; pārējie bakalauri ir akadēmiskās:597c30307812b_ditfprogrammas.thumb.png.5bd5159e88c86e1731160ed691b06dd0.png

https://stud.rtu.lv/rtu/vaaApp/sprpub

 

 

Link to comment
Share on other sites

Mācies C, C++ un embedēto sistēmu programmēšanu (lai gan tagad to var pat darīt uz JavaScript). Papildus izvērsies matemātikā un mācies fiziku, šīs zināšanas noderēs arī tad, ja tava nākotne būs eventuāli humanitāra.

Viss ir jūtūbā un stackexchangā.

Vari sākt ar 8-bit (un kaut vai Aduino bootloaderi), bet, jo ātrāk pāriesi uz 32-bit RISCiem, jo labāk, tagad par smiekla naudām var dabūt Cortex-M development boardus, Arduino boarda cenās.

Programmē (diemžēl) uz MSW, tā kā mācies būt par MSW power jūzeri (pielauzt arm embedded toolchainus un un it sevišķi on-chip-debug tūļus uz macOS/*nix/BSD ir čakars).

Šīs sfēras mācīšanās arī būs atalgojoša, taustoša, prieku nesoša diezgan ātri - taisi pats sev gadžetus, taisi savu gudro māju, uztaisi tētim attālināti vadītu kanžas aparāta monitoringa un kontroles sistēmu.

Papildus vari arī mācīties citas C stila valodas (GUI interfeis tavam gadžetam caur browseri, kad tiksi līdz TCP/IP stackiem - JavaScript, HTML, CSS), bet tas nāks naturāli; ja uzrunā arī var mācīties elektroniku per se, projektēt plates, izgatavot tās.

D*rsā Pakalpojuma sfēras programmēšanu, mācies būt tāds programmētājs, lai vari taisīt Produktu.

Labots - kroko
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , kroko teica:

būs atalgojoša, taustoša, prieku nesoša diezgan ātri - taisi pats sev gadžetus

Prieku nesoša gan jau, bet vai atalgojoša burtiskā nozīmē - nu nez, drīzāk drusciņ naudu prasošs hobijs tomēr, kaut vai tas pats arduino un viss ar ko viņu saspraust kopā kaut ko maksā.

 

pirms 3 stundām , kroko teica:

D*rsā Pakalpojuma sfēras programmēšanu, mācies būt tāds programmētājs, lai vari taisīt Produktu.

Iesaki, jo pēdējie ir retāki, labi atalgoti utjpr., vai tikai tāpēc, ka trušnāki programmētāji?

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
pirms 2 stundām , 138 teica:

Prieku nesoša gan jau, bet vai atalgojoša burtiskā nozīmē - nu nez, drīzāk drusciņ naudu prasošs hobijs tomēr

Kas nu kuram skaitās drusciņ pelnošs hobijs, man vidēji sanāk 250 - 300 EUR dienā standarta likme par tāda tipa darbiem.

 

pirms 2 stundām , 138 teica:

Iesaki, jo pēdējie ir retāki

Nav nemaz tik reti un darbu ar netrūks, LV gan gandrīz nav nekāda piedāvājuma. 

 

pirms 5 stundām , kroko teica:

Programmē (diemžēl) uz MSW, tā kā mācies būt par MSW power jūzeri (pielauzt arm embedded toolchainus un un it sevišķi on-chip-debug tūļus uz macOS/*nix/BSD ir čakars).

Tieši uz uz Linuxa toolchainus un OCD ir pielauz daudz vieglāk (ja tur vispār ir ko lauzt)

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ir dažādi cilvēki, un OP jautājumu var izprast dažādi. Es interpretēju, kā vēlos.

 

Izlasīju vārdus "savu nākotni" un "alga LABAM programmistam Latvijā un ne tikai".

 

Sev

- mīlēt, lepoties, degt par izvēlēto nodarbošānās veidu

- būt (neaizstājamam!) meistaram izvēlētajā nodarbošānās veidā

 

Nāktotne

- mācēt programmēt lietu, kas ir (un izskatās, ka paliks tuvākajā laikā) niša Panbaltiskajā tirgū

- OP jautā par LV, tad pie tā arī paliekam - offt: reāli vajag braukt prom, bet, ja OP jautā par arodskolu LV, pieņemu, ka A) viņš nav tajā stratā, kurā vecāki varētu atļauties ārzemes, jo šajā vecumā stipendiju programmas iespējams ir pašvakas, predžadžoju B) viņš negrib ārpus LV C) ciņš nezin, ka vispār ir iespēja būt pasaules pilsonim

- citvārdsakot, manis dotās piemērzināšanas reģionā ir nepilnīgas konkurences apstāklis ekonomiskās teorijas izpratnē, kas nodrošina nākotni, ja viņš mācētu savas zināšanas pārdot

 

Tech nākotne

- IoT (ar to pietiek)

 

Alga

Apvienojot lietas kopā -> viņam nebūtu jāprasa "kāda ir laba alga" un "cikos šef rīt jābūt darbā", bet "nevaru nosēdēt mierā, ko varētu uztaisīt ar šīm zināšnām rīt kopā ar kompanjoniem", jo algu pats sev izmaksās . Protams, pēc vairāku gadu pieredzes esot darba ņēmēja pozīcijā, ja vien OP nav supertalants, bet tomēr tur tuneļa galā varētu būt gaisma. Kā arī diez kas nesanāks, ja viņam nav plašas intereses vispār - savienot savas zināsānas ar izjūtu par to, ko cilvēkiem vajag, vai pašam vajag - bet tas ir cits stāsts.

 

Pārāk ideālistiski, utopiski? OP ir 13 gadi, viņam vajag sapņot par nākotni, viņam ir jābūt ideālistiskam! Ieteikt OP "mācīties pelēko masu" ir ... jo!?

 

Neieteicu šo variantu, jo labāk atalgoti vai īstāki - ieteicu, jo ar tām zināšanām ir, manuprāt, savā ziņā taisnāks ceļš uz "sev". Protams, es ģeneralizēju - var jau arī būt webkodētājs un uzprogrammēt jaunu webbiznesu vai pārdot tūļus. Un vēl jāatceras, ka ir cilvēki, kuri tikai grib būt darba ņēmēji, tāda mentalitāte, nav ne jausmas, kurš ir OP un diez vai viņš pats zin.

 

Developmenta boards 32-bit RISC maksā pāris zem desmit dolāriem, ja vien nesāk ar FPGA :) Arduino kloni arī pilns nets. Otro arduino jau lai pats uzlodē (čips, kristāls, done). Standarta pasīvās un aktīvās komponentes ir graši, kamon, OLED ekrānus var dabūt par uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem doļikiem. Noziedos pāris aliņus. Lietas, kas patiešām maksā, nav aktuālas lai mācītos embedu programmēt, piemēram, pietiek ar vienu potenciometru un iekšējo mCU ADC, lai izzinātu, kā visefektīvāk ielasīt un apstrādāt tā datus - blockig, interupti, DMA, cirkulāri bufferi, strādāt high levelī ar HAL libiem, strādāt pa tainso ar reģistriem, normalizācija/signālprocesēšana, psc daudz tēmas tajā vienā potā ir iekšā.

 

Tu augstāk minēji RV1Ģ IB kalsi kā piemēru, esmu to beidzis pirms padsmit gadiem. Skolai jādod kritiskā domāšana un viss. RV1Ģ gan vēl dod matemātiku, bet esam reāli - jau oriģināli ir jābūt labam matemātikā, lai vispār tur tiktu, skola vienkārši palīdz trenēt šo talantu - ja ir tāds talants, nav obligāti jāmācās matemātikas skolā, ja savā hobijā katru dienu sevi pusho pats. Pirmo programmu uzrakstīju pēc vidusskolas, skolā neapmeklēju programmēšanu, nada, null. Bet pasaulē excelo tie, kas sāk ātri, kā reiz agrajos tīņa gados, tā kā vajag sākt rītdien :) Manā skatījumā nākotne nav būt pārdevējam veikalā, nākotne nav arī būt veikala īpašniekam, nākotne ir ownot produktus, kuru kāds veikalnieks lepni pārdod savā veikalā, kur aiz letes stāv pārdevējs.

Labots - kroko
Link to comment
Share on other sites

Pirms 30 minūtēm , AndrisBB teica:

LV gan gandrīz nav nekāda piedāvājuma

 

T.i. maz tādu darbu vai maz tādu programmētāju?

 

 

Pirms 31 minūtēm , AndrisBB teica:

Kas nu kuram skaitās drusciņ pelnošs hobijs

Es teicu "naudu prasošs", t.i. ne katrs skolnieks varbūt var tā uzreiz no kabatasnaudas sapirkties visu to lego kaudzi, bet varbūt nav tik ļauni, kā jau @kroko minēja; piedodiet, es šitpostēju, nezinu tās cenas tik precīzi

 

 

Pirms 25 minūtēm , kroko teica:

viņam vajag sapņot par nākotni, viņam ir jābūt ideālistiskam! Ieteikt OP "mācīties pelēko masu" ir ... jo!?

Kā jau tu pats saki -

Pirms 21 minūtēm , kroko teica:

ir cilvēki, kuri tikai grib būt darba ņēmēji, tāda mentalitāte, nav ne jausmas, kurš ir OP un diez vai viņš pats zin.

- mēs te neviens nezinām, vai OP ir ideālists vai arī grib būt vienkārši kaut cik prasmīgs amatnieks un iet uz darbu 9 - 17 un saņemt savu kaut cik labo algu

 

 

 

Pirms 12 minūtēm , kroko teica:

jau oriģināli ir jābūt labam matemātikā, lai vispār tur tiktu, skola vienkārši palīdz trenēt šo talantu - ja ir tāds talants, nav obligāti jāmācās matemātikas skolā, ja savā hobijā katru dienu sevi pusho pats

Divas lietas par pušošanu:

viena - ir cilvēki, kas ir Gudri Bet Slinki™, proti, nav pārāk kāri urbties un darīt lietas paši, bet labprāt darīs, ja viņiem ir Skolotājs, un jo labāk, ja Labs Skolotājs;

otra - ir atšķirība, vai tu esi klases gaišākā galva, apaļš teicamnieks un skolotāju mīlulis parastā vsk., vai viens no bara starp sev līdzīgiem un labākiem kādā VĢ, tā otrā situācija tevi vairāk pušo un tu būsi labākā starta pozīcijā priekš augstskolas, pat ja arī objektīvi nebūsi iemācījies diži vairāk (kaut gan būsi paļubom, afaik VĢ matemātikās māca lietas kas parasto vsk programmās nav)

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
Pirms 3 minūtēm , 138 teica:

T.i. maz tādu darbu vai maz tādu programmētāju?

Darbu. Par programmētājiem nezinu, bet nedomāju ka ir daudz. Jebkurā gadījumā ar php'istu armiju noteikti nesalīdzināt.

 

Pirms 5 minūtēm , 138 teica:

Es teicu "naudu prasošs", t.i. ne katrs skolnieks varbūt var tā uzreiz no kabatasnaudas sapirkties

Sorry, pārlasijos :D. Bet nu nekas dārgs tur nav. ST Nucleo boardi nopērkami pa 20 - 30 EUR. Pietiks vismaz gadu ko ņemties, lai vismaz apmēram izprastu pašu MCU, kādu RTOS'u, ethernetu (tas laikam svarīgākais skills). Ja gribās arī kautko lietderīgu iemācīties, tad Arduīniem nav jēgas ķēpāties.

 

  

Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , AndrisBB teica:

Jebkurā gadījumā ar php'istu armiju noteikti nesalīdzināt.

 

Būtu ja labi, ja tā patiesi būtu PHPistu armija. Tā ir armija, kas standartfunkcijas nezin no galvas. Tā ir jQueristu, pluginu, copy/paste kopā lipināšanas armija. Esmu grampī, bet varu sniegt empīriskus pierādījumus:D

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 45 minūtēm , AndrisBB teica:

a gribās arī kautko lietderīgu iemācīties, tad Arduīniem nav jēgas ķēpāties.

 

Es aizstāvu viedokli, ka Arduino ir labs. Mani ir draugs, ko uzskatu par supergudru elektronikā - viņš tik to vien dara kā Arduino nodirš, klapes uz ausīm  :)

Iemesli A) Arduino ir labs community B) daudz koda piemēri visur un tie strādās C) kaut kādu ārējo IC ir pat piemērkodi (there is Arduino library for that) D) Youtube (vizuāli) ir step by step. Iedomājies - tu sāc no nulles, tas ir svarīgi.

 

Tu arī piemini ST. STM32 communitī ir soso + ir juku jukas ar to ka tagad ir jaunais HAL (CubeMX), bet daudzi piemēri ir ar veco standarta bibliotēku, baigais haoss. Piemēri ir uzreiz ar reģistriem. Un tad ir vēl mbed (neizmantoju). Baigi makaroni, būt pilnīgam iesācējam tajā haosā - nu labāk tomēr no sākuma pusgadu pačikini arduino ar bootloaderi un setup un loop funciju, skatoties uz viegli lasāmiem un izprotamiem piemēriem C/C++. Tad uzmet arduino bootloaderi uz attiny, kas tev iemācīs vairākas lietas. Tad nodropo bootloaderi. Skvīzo skvīzo. Tad nopēc osciloskopu. Un tad ej uz Cortex-M, sākot lasīt dokumentāciju nebūs tāda panikas lēkme.

 

3D printeru evolīcija embed tinkerošanā varētu laba reference - Marlin uz Atmega -> Smoothieboard.

1)  8bit spēj vadīt ierīces, var izveidot nopietnu projektu, pierādījumi ir visapkārt. Un Arduino ir enablojis labāku pieejamību šai tehnoloģijai.

2) Nav tā, ka cilvēki, kas taisa pēdējo, nav ieguvuši, cenšoties iepriekš no 8bit busa @16Mhz izspiest maksimumu. Un tas tev ļauj novērtēt lietas.

 

Turklāt viens Arduino boards ir viss kas nepieciešams cilvēkam, lai sev ātri (jo setups lai ranotu pirmo blinku ir padsmit minūtes?) pateiktu atzinumu - sākot ar "hei, šitais man riktīgi pavelk, ko es vēl varu izdarīt ar to?, davai pavadīšu turpmāko mēnesi jūtūbā skatoties lekcijas par DSP, jo man patīk mūzika un pirmais projekts pēc LED blinkinga, protams, būs full blowns sintezātors, ā nē, bik pa sarežģītu, labāk kaut kādu bluetooth gadžetu manam telefonam (nevis "mobīlo [sic] lietotņu izstrādi")", līdz "kas tas par sūdu".

Labots - kroko
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Jā mbed biezāk nedarboojas, nekā darbojas. Projektus eksportēt vienu dienu var, nākamo jau kautkas aiziet tūtē un tad vieglāk pasam projektu manuāli izveidot nekā kautko salabot. Bibliotēkas un piemēri itkā pietiekoši, bet parasti atkal kautkas nav izdarīts līdz galam.

 CubeMX nav slikts, šur tur ir kautkādi bugi, bet pa lielam darbojas. Tagad paralēli HAL ir arī otra LL (Low Level) bibliotēka, tāka būs vēl lielāks haos :D. Bet ir pielikuši iespēju uksportēt vienkāršu Makefile projektu, kas noder. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 46 minūtēm , AndrisBB teica:

Projektus eksportēt vienu dienu var, nākamo jau kautkas aiziet tūtē

 

Tāpēc izvairāmies kodēt vidē kur hardware ir zem 10 abstrakcijas layeriem.

 

Tas ir ļoti tuvu tematikai ar ko es saskaros, meklējot kolēģus web programmēšanai (par to kaut kur citur te bija diskusija) - kaut vai JavaScript.

- "Tātad māki frontendu, modernu JavaScript"?

- "Jā, esmu strādājis tajā un tajā aģentūrā, esmu Programmētājs"

- "Uztaisīsim testu, lūdzu uzraksti fīču, kas paprasa dom elementu un izdara vienu manipulāciju"

- "Gatavs!"

- "Kāpēc sver 100KB?"

- "Es visu daru jquery, plus vajadzēs šito un šito plaginu"

- "Ok, ko dara šī koda rindiņa, izskaidro pseidokodiski?"

- "...."

- "Saki godīgi - no stackoverflow?"

- "Jā"

- "Kādēļ vienkārši nepieprasi ar querySelector, kādēļ tev tam vajadzīga bibliotēka? Tu lieto kādreiz querySelector?"

- "...."

- "Tātad tu esi Programmētājs un māki JavaScript?"

- "Jā, esmu strādājis tajā un tajā aģentūrā, esmu Programmētājs"

Man apkārt ir tik daudz "digitālo aģentūru" (katram savs dzīves burbulis) un katru dienu redzu to "digitālo aģentūru" koda kvalitāti (mana ikdiena ir arī konsultēt/audiotrēt standarta (t.i. web) risinājumus reklāmas "industrijai") un man ir bēdīgi. Iespējams, ka tie web kantori, kas nav usual suspects, kas apkalpo visas LV reklāmas aģentūras, ir citādākas, kā jau teicu - burbulis. Bet šaubos, jo visi vienā katlā un visi nodarbina to pašu darbaspēka masu. Ir protams labi sistēmprogrammētāji, viss nav melns. Ceru, ka OP un visi jaunie revaivos vārdu "Programmētājs", bet reāli - LV tirgus jau neprasa kvalitāti, tas prasa ātru lētuci, LV web koderi šo vārdu ir pārvērtuši pīšļos. OP tajā visā būtu grūti orientēties, kas ir labs, kas slikts, ja apkārt pārsvarā ir slikti piemēri, no kā mācīties, LV nav augstas virsotnes, uz ko skatīties un censties to sasniegt, tas ir sausais atlikums, ko OP var paņemt no šī offtopica.

 

mbed SDK ir jQuerijs, tas ir bīstams :)

 

Labots - kroko
Link to comment
Share on other sites

Pirms 23 minūtēm , kroko teica:

- "Kāpēc sver 100KB?"

- "Es visu daru jquery, plus vajadzēs šito un šito plaginu"

- "Ok, ko dara šī koda rindiņa, izskaidro pseidokodiski?"

- "...."

- "Kādēļ vienkārši nepieprasi ar querySelector, kādēļ tev tam vajadzīga bibliotēka? Tu lieto kādreiz querySelector?"

- "...."

- "Tātad tu māki JavaScript?"

- "Jā, esmu strādājis tajā un tajā aģentūrā, esmu Programmētājs"

 

Khm, piedodiet manu profānisko šitpostēšanu, bet vai nav tā, ka šis piemērs ir laba ilustrācija viedoklim "lolnauveerc studēt augstskolā 4 gadus un mācīties visu to čupu algoritmu teorijas, ja var pirmajā-otrajā kursā (vai bez nekādas izglītības vispār) iet strādāt" ?

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, 138 teica:

Es teicu "naudu prasošs", t.i. ne katrs skolnieks varbūt var tā uzreiz no kabatasnaudas sapirkties visu to lego kaudzi, bet varbūt nav tik ļauni, kā jau @kroko minēja; piedodiet, es šitpostēju, nezinu tās cenas tik precīzi

€9 par 37 "sensoriem" - man izskatās, ka ar tādu komplektu var gana ilgi mācīties, ja ir interese. Nu un €9 kaut kā neizklausās pēc kaut kā "nepaceļama", ja reiz var atļauties datoru, internetu, …

 

1 stundu atpakaļ, 138 teica:

otra - ir atšķirība, vai tu esi klases gaišākā galva, apaļš teicamnieks un skolotāju mīlulis parastā vsk., vai viens no bara starp sev līdzīgiem un labākiem kādā VĢ, (..)

Oi, kāda man sāpe bija, kad paaugos un sapratu šito… Gan ne par vidusskolu, bet jau par pamatskolu. Nu nevar parastā skolā attīstīties, nevar. Pamatus tur var apgūt, bet ja ir spējas un iespējas, tad attīstību jāmeklē kur citur.

 

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , binary teica:

Nu un €9 kaut kā neizklausās pēc kaut kā "nepaceļama"

Kā jau teicu  - varbūt runāju muļķības. Biju kaut kad skatījies kaut kādus laikam arduino *oficiālos* pribambasus un bij palicis prātā ka tie nebija tādas kapeikas.

Starp citu, tur banggodā kā - līdzīgi kā ar aviobiļetēm, jo vairāk skatās jo dārgāk paliek?

9eur.png.5dc8da532550ff10e1ec4a8ec27d4f09.png

 

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

9 EUR laikam no Čainas sūtot. Bet nu kāda jēga no tās čupas ar visādiem štruntiem?

Bet ja galīgi naudu negribās tērēt, tad visādi nestrādājoši vai nevecojuši agregāti ir visapkārt. Var kautko izlodēt, internetā sameklēt datasheetus, būs daudz interesantāk.

Bet ja tā pa īstam kautko grib iemācīties, tad apgūstamais informācijas apjoms ir milzīgs priekš iesācēja. Kautvai sainstalēt toolchainu, kauko nokompilēt, salikot utt, lai tiktu līdz kautvai tam pašam mirgojošam LED. Javascriptā līdz kautkādam rezultātam var tik ātrāk. 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Pirms 38 minūtēm , 138 teica:

Starp citu, tur banggodā kā - līdzīgi kā ar aviobiļetēm, jo vairāk skatās jo dārgāk paliek?

Dažādās noliktavās skatījāmies.

 

Pirms 15 minūtēm , AndrisBB teica:

Bet nu kāda jēga no tās čupas ar visādiem štruntiem?

13 gadu vecumā - ļoti pat iespējams, ka *liela* jēga.

 

Pirms 15 minūtēm , AndrisBB teica:

Var kautko izlodēt, internetā sameklēt datasheetus, būs daudz interesantāk.

Kas nu kuram ir interesantāk…

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, 138 teica:

Khm, piedodiet manu profānisko šitpostēšanu, bet vai nav tā, ka šis piemērs ir laba ilustrācija viedoklim "lolnauveerc studēt augstskolā 4 gadus un mācīties visu to čupu algoritmu teorijas, ja var pirmajā-otrajā kursā (vai bez nekādas izglītības vispār) iet strādāt" ?

 

Pirmkārt, lai būtu skaidrs mans viedoklis vispārēji - akadēmiskais meritisms rietumu kultūrā ir.. maigi sakot overrated.

 

Jā, tas ir piemērs, bet tas ir nekonkrēts piemērs, jo ģeneralizē rīcības motīvu. To nevar atribūtēt tikai programmētājiem, to pašu var attiecināt uz ļoti daudzām citām profesijām, kur eksitē "teorija", kur darba ņēmējs pieņem darbiniekus bez diploma un arī pamatoti. Kā arī tas ir, "cik tālu" cilvēks vēlas iet.

A) Nevar darīt darbu.

Nav iespējams medicīnā strādāt bez diploma.

B) Var darīt darbu, bet līdz noteikam "profesionālam" līmenim.

Piemēram, manis iegūtajā profesijā - arhitektūrā (5.5 gadi) - tu vari būt arhitekts (un patiešām labs) visu mūžu bez nevienas stundas augstskolas krēslā, bet ar triku - tu oficiāli nevari būt projekta arhitekts. Un es pazīstu šādus cilvēkus virs 40, kas strādā šādi kopš videnes beigām. Un protams, lai gan uz tā būvprojekta parakstās sertificēts arhitekts, tāpat visi LV zin, ka reālais autors ir Jānis Bērziņš bez izglītības un attiecīgi daudzu arhitektu patmīlībai birokrātiskie ierobežojumi netraucē būt atzītiem. Bet citiem traucē (teiksim grib savu kantori vērt vaļā, vajadzēs to diplomu lai var kandidēt uz sertifikātu), un tad viņi, kad n gadus pēc videnes ir jau nostrādājuši arch kanotorī, tomēr uz to augstskolu aizvelkas. Protams offtopiks ir augstskolu kvalitāte, ir augstskolas, kur studēt ir nežēlīgi interesanti, daudz interesantāk kā strādāt, kas ir motivātors iet tieši uz to, nevis strādāt kantorī. Augstskola ir savā ziņā kā darbs, jo tur notiek "Zinātne", visi "strādā".

C) Vari darīt jebko.

Lai dzīvo programmētāji, web dizaineri, print dizaineri! Latvijā ir daudzi dizaineri, kuri nav nevienu dienu sēdējuši skolas solā un ir super. Un ir arī tādi Programmētāji!

 

 

Šis C variants ir šī mileniuma fenomens kurš jāembreiso. Attiecīgi, manuprāt, viss ir kārtībā - tāds ir tirgus un ja "lolnauveerc studēt augstskolā" cilvēkus darba devēji pieņem, tad tā tas tam būs būt. Divas līknes sastopas. Un darba devējs tak zin, ko viņam vajag, ja viņam vajadzēs diplomu, ņems diplomētus, ja viņam vajag zināšanas, tad uz diplomu paskatīsies garāmejot, saktīsies us zināšanām (jo ir diplomi, kuru vērtība ir pazema :)). Tāpēc ir testa uzdevumi izdomāti. Es neredzu kontroles mehānismu, kas varētu piespiest mācīties, es esmu par tiesībām būt muļķim, ja ir tāda vēlme. Tāpat kā kontroles mehānisms darba devējiem nepieņemt muļķus. Protams, mēs varam runāt par bedri, jo darba devēji vēlas ņemt gudrus, bet neviena jau nav. Viņam ir izvēle - taisīt biznesu čubinoties ar sliktiem programmētājiem vai netaisīt biznesu vispār un izvēlas pirmo. Papildus cits temats ir algas, ko prasa programmētāji, jo domā ka IR programmētāji. :) Visu saskaitot - rezultāts ir slikts.

 

Attiecīgi, uzskatu, ka lielākā problēma ir vienkārši izglītības sistēmā per se. Ne reflektantos, ne darba devējos.

- Vai LV izglītības iestādēs ir tādi mācībspēki, kas spēj interesanti iemācīt "meklēšanas algoritmus", un izpartni, kuru lietot kuros gadījumos, kaut kā šādi https://www.youtube.com/watch?v=kPRA0W1kECg 

- Ja nē, tad vai ir jēga iet uz mācību iestādi, kas nespēj konkurēt ar jūtūbu; un vai var nosodīt reflektantu, kas nevēlas iet uz tādu augstskolu, nevis tāpēc, ka "uzreiz var sākt pelnīt piķi", bet tādēļ, ka tā vienkārši nespēs dot vairāk kā autodidakcija (ausgtskolā nav tāds zinātniskais centrs, kas tā iespārda, ka to sajūtu nevar noķet citur). Man augstskolā (tas nebija LV) bija 7 asu robots, ko varēju programmēt, ar pašu studentu izveidotu reālu bāru fakultātē. Programmēt robotu ar alu rokā izklausās fun, es spētu nosellot reflektantiem nākt uz šādu faķi! Izaicinoši uzdevumi, piesieti realitātei (un izstrādātie projekti ir ar reālu pielietojumu, piesaistīti pasaulei un rēali tika būvēti!), radoša bohēma, sajūtas, ko nevar noķet citur, no universitātes negribējās ārā iziet (un arī negāju), jo tā piedāvāja aizraujošas zināšanas, fantastisku curriculum, brīvību strādāt un atpūsties, rets darba piedāvājums spētu ar to konkurēt!

- Vai darba devēju interesē jaunā darbinieka diploms, ja viņš zin, ka  A) to var iegūt jebkurš, kas māk lasīt un nedaudz skaitīt un saņemas uz sesiju B) un reāli fakts, ka tāds diploms ir dabūts, norāda, ka cilvēks ir bijis neinformēts, jo viņš sākotnēji nav sapratis, ka tie 2 gadi ausgtskolā ir nomests laiks, C) kamēr rekur ir cits cilvēks, kas jau beidzot vidusskolu ir bijis informēts un ir aizgājis autodidakta ceļu

- Ja ir politiskā griba, tad to var risināt. Stipendijas un augstskola, kura krutumā pārsit strādāšanu stilīgā programmēšanas kantorī ar pasniedzējiem, kas iedvesmi lieliem darbiem.

Jāsaka arī, ka es esmu piesardzīgs pret "vēlos strādāt" epastiem no cilvēkiem, kas, pēc CV var redzēt, ka sākuši par to lietu interesēties tikai pēc vidusskolas (iešu uz IT, jo labi maksā). Tie, kas ir gīki, saniedzot 18 gadu vecumu, jau sen zin visu, ko 2 gadu bakalaurs tiem spētu iemācīt, un visticamāk oriģinālais iemesls sākt IT lietas nav bijis monetārs, bet genuine interese, kas ir svarīgi (atrast laiku iemācīties programmēt tīnīgajos gados 15-18, kad ir sekss narkotikas un rokenrols, ir repektabli, būt noobam arī vēl respektablāk). OP var būt tāds. Lai gan man ir fantastisks kolēģis, kas sāka programmēt tikai tad, kad iestājās augstskolā un tad talants izlīda (1. kursā arī uzreiz kļuva par kolēģi, tā kā uzskatu, ka arī darba vieta ir spēlējusi lomu izaugsmē) :)

 

Izglītības sistēma!

 

 

Labots - kroko
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Uh. te nu gan samurgots.

 

Lai programmētu, nav jākodē no dzimšanas. Es vispār 16 gados pirmoreiz datoru ieraudzīju. Algu un tālākas perspektīvas noteiks izcila loģiskā domāšana, mērķtiecība, pacietība un skaidri mērķi. Līdz kādiem vērā ņemamiem vērā panākumiem jāpaiet 10 gadiem. Tākā šobrīd viss attīstās un mainās, tāpēc neviens nepateiks, kādus trendus mācīties un ne vienmēr jāskrien līdz tāpēc, ka citi tā dara. Jādara tas, kas rosina domāt un produktīvā virzienā veidojot pievienoto vērtību.

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...