Jump to content

Tele2 Mājas rūtera ārējā antena


-Jānis-
 Share

Recommended Posts

Tu taču pats ļoti labi saproti (ja jau vispār šo piemini), kur šo lauka intensitāti izmanto, kāds tam vispār sakars ar uztvērēju? Gadījumā nestrādā VASES? ?

Link to comment
Share on other sites

Es vienkārši mēģinu saprast vai tu jēdz par ko runā.

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Racer teica:

Ja būs 2 raidītāji 800 MHz un 2600 MHz, kuriem izstarotā jauda būs vienāda, free space 2km attālumā noliksim katrā frekvencē savu uztvērēju ar dipolu uz attiecīgo frekvenci un 50 omu bezzudumu kabeļiem (pieņemsim, ka 0,0x zudumiem), tad būs starpība līmenim ko iegūsim uztvērēja ieejā - vienalga dbm, V, vai citas mērvienības?

Protams, ka būs, kā viens biedrs te bieži saka - tāda ir fizika un to neapmānīt. Un tam nav vispār nekāds sakars ar lauka intensitāti, ko izmanto EMC mērījumos. Un kāda tad tieši bija jēga pieminēt to lauka intensitāti?

Link to comment
Share on other sites

Vispār sakars ir diezgan tiešs. Kāpēc ta būs tā starpība?

Pirms 4 minūtēm , CosmosDC teica:

Protams, ka būs, kā viens biedrs te bieži saka - tāda ir fizika un to neapmānīt. Un tam nav vispār nekāds sakars ar lauka intensitāti

 

Link to comment
Share on other sites

Tu tagad troļļo vai ko? ?

FSL = 20lg(attālums starp antenām, km) + 20lg(frekvence, GHz) + 92  [dB]

Link to comment
Share on other sites

Tā ir izvērsta formula priekš cilvēka parastā. Izvedums ir salīdzinoši garš, ja interesē, var meklēt un iedziļināties, vienreiz augstskolas laikā piespiedu kārtā to izdarīju, ar to arī šai dzīvei pietiks. Ja jautājums ir konkrēti kā tur var būt konstante kā tāda, tad izvedumā ietilpst gan gaismas ātrums, gan pī, kas kā zināms, ir konstantes. Saprotams arī, ka konstante mainās atkarībā no frekvences un attāluma starp antenām (raidītāja/uztvērēja) mērvienībām, biežākie gadījumi gan ir ar GHz un kilometriem, tāpēc sanāk 92.

Link to comment
Share on other sites

2018.12.5. , 13:43, CosmosDC teica:

Un tam nav vispār nekāds sakars ar lauka intensitāti, ko izmanto EMC mērījumos. Un kāda tad tieši bija jēga pieminēt to lauka intensitāti?

 

2018.12.5. , 15:04, CosmosDC teica:

FSL = 20lg(attālums starp antenām, km) + 20lg(frekvence, GHz) + 92  [dB]

 

2018.12.5. , 15:56, CosmosDC teica:

Tā ir izvērsta formula priekš cilvēka parastā. Izvedums ir salīdzinoši garš, ja interesē, var meklēt un iedziļināties, vienreiz augstskolas laikā piespiedu kārtā to izdarīju, ar to arī šai dzīvei pietiks. Ja jautājums ir konkrēti kā tur var būt konstante kā tāda, tad izvedumā ietilpst gan gaismas ātrums, gan pī, kas kā zināms, ir konstantes. Saprotams arī, ka konstante mainās atkarībā no frekvences un attāluma starp antenām (raidītāja/uztvērēja) mērvienībām, biežākie gadījumi gan ir ar GHz un kilometriem, tāpēc sanāk 92.

 

Nafig SI mērvienības? :D 

 

Lauka intensitāte nav kaut kāda mistiska vienība, kuru izmanto mērījumos. Es gribēju vairāk saredzēt izpratni. Tas ka zudumi kā FSL tiek attēloti kā zudumi, atkarībā no attāluma un frekvences, ir pieņemts aprēķinu ērtībai. Pēc būtības - jebkurā frekvencē ir raidītāja jauda, kabeļa un savienojumu zudumi un antenas pastiprinājums, attiecībā pret izotropisko antenu (ērtības labad var pieņemt arī dipola), kas kopā veido izstaroto jaudu.

Šī antena izstaro elektromagnētisko lauku, kuru izsaka lauka intensitātē - V/m. Lauka intensitāte krītas, palielinoties attālumam, bet nekādā mērā nav tā īsti atkarīga no frekvences (atmetam nost ļoti zemas un augstas frekvences, kur ir izplatības nianses). Mazliet novienkāršotas formulas ar koeficentiem (varu arī garo versiju) ar izotropisko un dipola antenu: 

 

image.png.a7b7294cdd10d107e2e61b9cc6c48a56.png , kur E – lauka intensitāte (V/m), EdRP – efektīvā izstarotā jauda attiecībā pret dipolu (W), EiRP – efektīvā izstarotā jauda attiecībā pret izotropu (W), d – attālums no lauka mērīšanas vieta līdz izstarotāja antenai. 

 

Kā redzams - te nav nekādas sasaistes ar frekvenci, attiecīgi lauka intensitāte 800 MHz un 2600 MHz gadījumos būs vienāda.

 

Tālāk sākas tas, kas ir vajadzīgs praksē - dabūt no šī  lauka labumu. Nav īpaši būtiski kā tas tiek izteikts - jaudā, spriegumā utt. Tipiski linku aprēķinos GHz izsaka jaudā pie 50 omiem (dBm), bet man vienkāršāk ir dB/mikrovoltos, jo esmu gan aprēķinus, gan mērījumus veicis arī uz zemajām frekvencēm (Btw, pie 50 omiem starpība starp dBm un dB/mkv ir 107 dB - moš kādam noder. :) ).

 

Tātad: image.png.527ad75664704e9427d76c2e8a043e86.png, kur:

U – spriegums uztvērēja ieejā (V), E – lauka intensitāte (V/m), l - viļņa garums (m), Gd – antenas pastiprinājums attiecībā pret dipolu (reizēs pēc jaudas) un Zo – antenas pretestība (omi).

 

Ir skaidri redzama frekveņču atkarība, kuru var raksturot uz pirkstiem tā: lauka intensitāte ir praktiski vienāda dažādās frekvencēs - tā ir kā bļoda ar šķidrumu, bet lai no šīs bļodas pasmeltu, vajag karoti. Jo augstāka frekvence, joa mazāka karote (piemēram, dipols, kurš mazinās izmēros augstākās frekvencēs). Attiecīgi iegūtais labums ir mazāks. Tāpēc jau arī vajag lielāku pastiprinājumu antenām augstākās frekvencēs. 

 

Ja visu šo ņem vērā, tad karotei, lai iegūtu vienādu signālu 800 MHz un 2600 MHz jābūt 2600 MHz par 10 dB lielākai. 

 

papildus - aprēķinos tipiski tiek ņemts vērā antenas faktors, kas daudziem stereotipiski rada sajūtu, ka tas ir antenas pastiprinājums konkrētajā frekvencē un dažkārt arī kabeļa zudumi. Jāatcerās, ka tur ir arī šī frekvenču atkarība - karote. :) 

 

Lab, nezinu vai kādam šis bij noderīgi, bet tā kā iepriekš provacēju ar jautājumiem, uzskatīju par savu pienākumu pamatot, ko tad īsti gribēju redzēt atbildēs (varbūt ne tik izvērsti :D ). Varu tik pateikt, ka esmu pats gan rēķinājis, gan mērījis, gan licis antenas dažādās frekvencēs un šis strādā arī praksē. ;) 

 

Man gribētos, lai cilvēki saprot pamatus, ne tikai atvasinātus variantus ar kuriem jāstrādā, jo pēc būtības jau ikdienas naudas pelnīšanai ir gana, bet ir vērts saprast dažas lietas fundamentāli, jo saskare ir bijusi ar dažādiem inženieriem...

 

 

 

Labots - Racer
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Labs skaidrojums, visu cieņu. Patīkami, ka ir arī tomēr tādi cilvēki forumā, kas neaprobežojas ar - "man tā vienreiz uz dullo sanāca, un nu tā ir aksioma, jo teorija ir idiotiem, bet pats esmu par stulbu, lai to saprastu".

Bet nu pats arī rakstīji, ka pie pilnīgi vienādiem visiem citiem parametriem (Gtx, Grx, zaudējumi koaksiālajos kabeļos, Ptx, radiotrases garums) 800 MHz un 2600 MHz signāla stiprums uztvērēja ieejā (vienalga kādās mērvienībās dBm, uV, dBW utt.) 800 MHz būs lielāks nekā 2600 MHz, grozi kā gribi. Un jā, E-field lauka intensitāte būs +/- tā pati arī atšķirīgām frekvencēm, bet neievietojot šo vērtību jau konkrētas sistēmas modelī, tā ir diezgan sausa mērvienība, ko primāri izmanto elektromagnētiskās saderības mērījumos, un kā izrādās, arī cilvēki, kam patīk daudz rēķināt.:)

 

 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Viss jau aprēķinos pareizi, bet vēl jau jāņem vērā,  ka parastam klientam nav tiešā redzamība un, kad signāls lien cauri koku zariem, vai atstarojas no māju sienām, teorētiski nevar aprēķināt signāla zudumus. Pie tiešās redzamības uz torni, pilnīgi pofig kāda frekvence, viss darbosies ideāli. Ja nav tiešā redzamība, tad jo frekvence zemāka, jo labāk. Vismaz laukos , meža būdiņā, noteikti.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 10 minūtēm , Didzis teica:

Viss jau aprēķinos pareizi, bet vēl jau jāņem vērā,  ka parastam klientam nav tiešā redzamība un, kad signāls lien cauri koku zariem, vai atstarojas no māju sienām, teorētiski nevar aprēķināt signāla zudumus. Pie tiešās redzamības uz torni, pilnīgi pofig kāda frekvence, viss darbosies ideāli. Ja nav tiešā redzamība, tad jo frekvence zemāka, jo labāk. Vismaz laukos , meža būdiņā, noteikti.

Tā tas ir, bet lietotājam parastajam svarīgs ir neta ātrums un mēdz būt, ka spēcīgākais kanāls nav visātrākais. Ja modemam vēl var izvēlēties kanālu, tad mobilie pieslēdzas automātiski pie spēcīgākā un to vairāk noslogo. Man laukos vakaros ātrums nokrītas līdz 2 Mbps (no rītiem ir 20). Un, protams, tas notiek uz 800 MHz.  Rūtotam tālrunim ar aplikāciju vēl var izvēlēties kanālu, bet ROOT nav savienojams ar i-Banku kodu aplikācijām, tātad nekā.

Link to comment
Share on other sites

Ko padarīsi ja ražotāji taisa tehniku ar ''automātisko ātrumkārbu''. No otras puses cik dauds parasto lietotāju vispār saprot, kas ir sakaru kanāls, kāda frekvence un tīkla noslogojums. Tapēc tiek tirgotas universālās logoritmiskās antenas un rūteri, kuri visu dara automātiski.

1 stundu atpakaļ, Insekc teica:

mēdz būt, ka spēcīgākais kanāls nav visātrākais

Provaiderim galvenais, lai vispār kautkā internets iet un loģiski, ka automātika izvēlas spēcīgāko signālu.  Tālāk  jau sākas ''lielais sports'' priekš ''neparastajiem'' lietotājiem, kuri var meklēt mazāknoslogoto kanālu, likt antenas pareizajā virzienā, konfigurēt rūteri u.t.t.

Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , Insekc teica:

ROOT nav savienojams ar i-Banku kodu aplikācijām, tātad nekā

Kas tās tādas? SEB, Swedbank un Luminor (daļa) strādā ar Smart-ID, kas bez problēmām strādā uz rootota telefona.

Link to comment
Share on other sites

pirms 16 stundām , itanium teica:

Kas tās tādas? SEB, Swedbank un Luminor (daļa) strādā ar Smart-ID, kas bez problēmām strādā uz rootota telefona.

Nu man abas aplikācijas - NordeaCodes (Luminor - Nordea banka) un BlueKey (Oranga Blue banka) lamājās un uz Rootota tālruņa Xiaomi Mi A1 ar Android 8.1 atteicās darboties tieši dēļ Root. Nez kā Tev darbojas?

Link to comment
Share on other sites

pirms 23 stundām , Didzis teica:

un loģiski, ka automātika izvēlas spēcīgāko signālu.

Man LMT tehniķis teica, ka parasti bāzes stacija saka rūterim, kuru diapazonu izvēlēties. Tā ka nebūs tīri tā ka izvēlas stiprāko. 

Link to comment
Share on other sites

Tu liec piespiedu joslu. Jeb rūteris bāzes stacijai saka ka viņš māk tikai vienu joslu. Kas gan cits atliek, kā viņu lietot.... 

Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , itanium teica:

IMG_20181213_140053.thumb.jpg.7ec312e531ecce14d5f2886deed8db8e.jpg

Kā darbojas? Labi darbojas :

Kkā neredzu, ka Tev darbojas NordeaCodes un BlueKey. Pamēģini! Varbūt tālrunis un Andrīša versija arī ko nosaka?

Ticu, ka Tev darbojas Smart-ID, bet tas jau citām bankām, man nederēs.

Link to comment
Share on other sites

Ā, tu to biji domājis: kā man darbojas lietotnes bankām, kurās man nekā nav? Nemācēšu pateikt. 

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...
2018.11.4. , 18:56, Kaspars627 teica:

Vecit nokaca to programmu LTEwATCH un spelejies ar sava operatora frekvencem ,kuru majas velies izmantot sava ruteri,vai ari Toolbox.09

 

 

nav jau problemu,ja vajag varu katru focet atseviski un ar foto tulin saksu tik piebildisu,ka BS ir 3,5km attaluma un prieksa mezs

 

Tā programma uz B593s-22 nestrādā. Ir kāda cits tūlis, jeb kā nomainīt frekvenci šim rūterim?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 23 minūtēm , uldise teica:

tad kura nestrādā? uz  B593s-22 bija jāiet LTEWatch..

B593s-22 no LMT nestrādā LTEWatch. Defaultā tūlim rūtera adrese ir 192.168.8.1, bet manējam rūterim 192.168.1.1 varbūt tamdēļ?? 

 

Labots - Antonio
  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , laikamTak teica:

Nuja, rūterim adres jāmain uz progas defaulto. Ghe, ghe,.........

Ko operators  par to teiks??

Link to comment
Share on other sites

laikamTak
Pirms 8 minūtēm , Antonio teica:

Ko operators

A neko. jams savu rūter vairs neatpazīs un par inetu vairs nebūs jāmaksā

Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , laikamTak teica:

A neko. jams savu rūter vairs neatpazīs un par inetu vairs nebūs jāmaksā

Bet ja nopietni!!??

Vai drīkst mainīt ip rūterim? 

Link to comment
Share on other sites

Nomainīju tūlī ip, bet tik un tā nelaiž iekšā. Man liekas ka ar šo modeli B593s-22 nevar izmantot LTEWatch. 

Link to comment
Share on other sites

pirms 11 stundām , Antonio teica:

B593s-22 no LMT nestrādā LTEWatch. Defaultā tūlim rūtera adrese ir 192.168.8.1, bet manējam rūterim 192.168.1.1 varbūt tamdēļ?? 

a Tu pirms tam izgāji ārā korekti no weblapas konfigurācijas?

jo vienlaicīgi var būt tikai viens admins pieslēdzies, otru vienkārši nelaiž iekšā.

Link to comment
Share on other sites

pirms 7 stundām , uldise teica:

a Tu pirms tam izgāji ārā korekti no weblapas konfigurācijas?

jo vienlaicīgi var būt tikai viens admins pieslēdzies, otru vienkārši nelaiž iekšā.

Jap, googles tante ar saka, ka shie modeļi negrib draudzēties ar LTEWatch

Link to comment
Share on other sites

man šis B593s-22 bija pirmais 4G rūteris, sen tas bija, un liekas, ka bija variants tās frekvences slēgāt. katrā ziņā man bija skripts, kas mācēja viņu pārlaist.

pēc tam jau nāca E5186..

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...
VebKamera

Pie tēmas.

 

Ir 1 Tele2 nelimitēts pieslēgums. "Ceļojošs", t.i. caur modemu un mazo MikroTik rūteri. Vakar sanāca vajadzība caur viņu novilkt 10 Gb. Ja nu baigi kādam gribās zināt - bērnam Steam spēles apdeitu.

Nopumpējas ka ~~ 1 - 1,5 Gb un modems atslēdzas - nomet savienojumu. Jampiņa pārstāj degt, sāk lēni mirgot. Izrauj - iesprauž USB, un atkal var novilkt nākamo porciju. Tajā brīdī gribējās tikt ātrāk galā, MT setingus skatīties nelīdu.

Kāds vēl ir novērojis tādu fišku? Tipa Tele 2 pie intensīva trafika nomet savienojumu? Kaut kā neticas, ka vaina manā galā - tas pats setaps citreiz, mazākas slodzes apstākļos rukājis dienām.

Labots - VebKamera
Link to comment
Share on other sites

Kaspars627

Tads brinums nav noverots-tiesa lietoju vinu ruteri Huawei b525 un ir sanacis vilkt 40GB lielu failu un viss norit bez problemam

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

2019.02.4. , 17:30, VebKamera teica:

"Ceļojošs", t.i. caur modemu un mazo MikroTik rūteri.

MT diemžēl ir problēmas ar normālu usb LTE modemu atbalstu. 

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

Nubet citas reizes, kad patēriņš mazs, tas verķis (tieši šitādā setapā) ir kalpojis labi. Nekādi pārrāvumi nav manīti, un ja arī ir, tad vienkārši piekonektējas atpakaļ.  Būs jātaisa eksperiments - vai var ko ieraudzīt kaut kādos logos vai citur, kad tāda riktīgāka vilkšana notiek.

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

Izskatās, ka velti esmu vainojis Tele2.

Liekas, ka mazajam mAP rūterītim pie kārtīgas pumpēšanas slodzes vienā brīdī vienkārši pietrūkst španis uz mazo USB portu. Tā riktīgi kačājot no Steam-a viņam CPU noslodze lēkā no 50 līdz 75 % un vienā brīdī tas jauki apstājas, tad līdz vairs tik fizisks rekonekts.

MWSnap021-1.jpg.98cce6ac903db481d9862c7d6854bf53.jpg

 

Nupat to pašu modemu pārspraudu iekš hAP 2nd un jau labu laiku viss iet rūkdams.

 

Uzvedināja uz domām paša MikroTika forums

 

Humors tāds, ka barokļi abiem vienādi.

Labots - VebKamera
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, VebKamera teica:

CPU noslodze lēkā no 50 līdz 75 %

nu jā - ilgstoši dzīt šādā slodzē to mazo dampīti....

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...