Jump to content

Recommended Posts

Laiku pa laikam izrādās, ka kāda programma ir uztaisīta nekvalitatīva, lietotājam neērta, dārga, kāds ir sadalījis pasūtījumu trijās daļās un izstrādātāji nav pratuši viens otram paskaidrot, kā to visu salikt kopā, lai viss darbotos labi un pareizi. Daži programmētāji apgalvo, ka pasūtītāji nejēdz uzrakstīt normālu specifikāciju, kas jātaisa. Dažam labam projektam gan uzreiz redzams, ka neviens dabā nav to algoritmus pētījis, nav interesējies par lietotāja ērtumu, par to, vai tā programma saskanēs ar citam programmām, ko lieto attiecīgajā biznesa vai pārvaldes nozarē. Tāpat arī it kā labi funkcionējošām programmām gadās dažādi "sīkumi", lielākas vai mazākas problēmas jel ko atrast, visādas ikonas ar strīpām, nevis konkrētu uzrakstu, ka te tu vari sākt darboties ar rēķiniem vai datu bāzēm. Vai arī uzraksts uz ikonas "mainīt" nevis uzlikta normāla izvēlne - te ir tas un te šitas. 

 

Un tātad - kādām zināšanām un prasmēm jābūt tam, kas sev, uzņēmumam vai valsts iestādei pasūta to programmu, kas viņam jāzin. Varbūt viņam pašam jāraksta pseidokods? Varbūt jāzin kaut kas no algoritmu teorijas? Varbūt jātur darbā mape ar kodiem vai skrīnšotiem no gatavām programmām, kā tās izskatās un jāzin, kā tās funkcionē? Ja viņš nezin, kādam jābūt konsultāciju procesam, lai tas pasūtījums būtu kvalitatīvs?

 

Kā pareizi būtu jāvada pats izstrādes process? Ko tad, ja liels projekts ir sadalīts? Kā pareizi visu saskaņot, lai nebūtu problēmas ar saskaņojamību?

 

Pats sākuma algoritms - kas ir tas galvenais, lai uztvertu to funkcionalitāti, kas ir vajadzīga klientam?  Kas jādara programmētājam, lai viņš perfekti uztvertu to ražošanas, pārvaldes vai kādu citu procesu maksimāli precīzi?

 

Nesen ziņās pavīdēja, ka taisīšot e-būvniecību! Kas jādara, lai to uztaisītu labu? Jābrauc skatīties pie igauņiem vai angļiem, kāda ir viņiem? Jānopērk kaut kas gatavs un jāpielāgo?

 

Te tā diskusija sākās.

 

 

2017.06.27. , 13:20, Raimonds1 teica:

 

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

@Raimonds1, pirmkārt ir kaut cik nedaudz jāsaprot kas ir programmēšana. + arī normāla projekta dokumentācija. 

Ja šī tēma tiešām interesē - pastrādā par programmētāju, programmatūras arhitektu kādā normālā programmatūras izstrādes kantorī.

Pašlaik prasi jautājumus, kurus varētu uzdot bērni, kuri nekad, neko nav programmējuši projektos, kurus izstrādā vairāk kā viens cilvēks, un kuri nekad nav neko konkrētu izstrādājuši konkrētam klientam!

Pamēģini šo lietu vienu reizi izdarīt, sapratīsi. Vai arī iegūsti attiecīgo izglītību ;) 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Nav jābūt programmētajam, lai pateiktu, ka izstrādātāji nav šo programmu uztaisījuši pārāk labu. Pietiek pastrādāt ar līdzīgām programmām. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , Raimonds1 teica:

Nav jābūt programmētajam, lai pateiktu, ka izstrādātāji nav šo programmu uztaisījuši pārāk labu. Pietiek pastrādāt ar līdzīgām programmām. 

Ja vispārināsi, tad pie nekāda kopsaucēja arī  nenonāksim... škiet tas arī ir Tavs mērķis, vienkārši visu laiku spamot?

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Es tikai pateicu, ka lietotājs var novērtēt lietošanas ērtumu.

Ja vēl nedaudz zina kādu procesu un nedaudz no programmēšanas pamatiem, tad arī to, ka neviens no programmēšanas kantora nekad nav dabā pētījis pašu procesu, kam tā programma domāta, izdomājis kaut kādu savu priekšstatu un pēc tā arī kaut ko saveidojis.

 

 

Link to comment
Share on other sites

Atslēgas vārds, par kuru jau teicu, projekta dokumentācija. Tajā apraksta vajadzības "pēc biznesa", un apraksta arī risinājumu. Klients, attiecīgi, doķi paraksta, ja uzskata, ka piedāvātais risinājums ir OK.

 

Viss. Vari tēmu slēgt, jautājums tā kā būtu noskaidrots.

Link to comment
Share on other sites

Citastarpā ir tāda lieta kā usability testing. Sistēma ar tādu lietojamību, kāda pēc jūsu nostāstiem ir ēveselībai, nekādu lietojamības testēšanu značit nav pat pa gabalu redzējusi.

Link to comment
Share on other sites

@138 es vēl gribētu piesaukt latvija.lv, pat man IT cilvēkam, ar to mēslu ir nedaudz probzas saprast kas un kā :D

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
Pirms 7 minūtēm , Rubb teica:

Atslēgas vārds, par kuru jau teicu, projekta dokumentācija. Tajā apraksta vajadzības "pēc biznesa", un apraksta arī risinājumu. Klients, attiecīgi, doķi paraksta, ja uzskata, ka piedāvātais risinājums ir OK.

 

Viss. Vari tēmu slēgt, jautājums tā kā būtu noskaidrots.

 

Šis te uz visa tā, ko rakstīju sākumā fona uzkatāmi pierāda, ka esot tajā izstrādes procesā iekšā, nekādi nevar dabūt tādu vispārēju skatu no malas.

Link to comment
Share on other sites

Uz šo nevar atbildēt vienā atbildē, bet par šo tēmu ir sarakstītas daudz grāmatas, un tēmas te iekļaujas daudz - gan projektu vadība, gan sistēmanalīze, sistēmu arhitektūra, UX, programmatūras izstrādes pieejas + vēl kaut kas. Pati programmēšana kā tāda, minimāli. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Vajadzētu sākt ar attieksmi - atnāk valsts ierēdnis, programmēšanas kantora darbinieks redz, ka tas otrs ir Ierēdnis, kas nekā nejēdz. Bet pasūtīt programmu grib. Savā ierēdņa darbā paliks. Projektu koordinēs un "piedalīsies".  Taču nekā daudz nejēdz. Gudrākus par sevi projektam piesaistīt nejēdz, jo baidās no tā, ka kāds pamanīs, ka tie citi ir gudrāki! Iespējams, pasūtījuma dokumentācija būs sūds!

 

Ko darīt kantora īpašniekam! Kādu cilvēku likt pirmajam kontaktam ar citplanētieti Ierēdni! Kādām īpašībām tādam pirmā kontakta cilvēkam jāpiemīt? Kā organizēt iepriekšēju izpēti, ko tai nozarei tur īsti vajag, pat ja ierēdnis uzskata, ka viss ir pateikts, še tev recepte, uztaisi tādu formu un miers, viss pateikts! (citādi izskaidrot, kā var uztaisīt ....., kas jādrukā vairākas minūtes un kam nav sakara ar zāļu reģistru).

 

Pie viena - kā preventēt kaut ko tādu e-būvniecībā.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Šito bildi skatīsim tad, kad saņemsim e-būvniecību par 10-12-15 miljoniem.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , Raimonds1 teica:

Pie viena - kā preventēt kaut ko tādu e-būvniecībā.

Tu šajā projektā Valsts vai izstrādātāja pusē?

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Labas, efektīvas, lietotājam ērtas, līdzekļus taupošas un lietotāja laiku respektējošas programmas pusē.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 14 minūtēm , Raimonds1 teica:

Ko darīt

 

Pirms 14 minūtēm , Raimonds1 teica:

Kā organizēt

 

Pirms 30 minūtēm , ju teica:

par šo tēmu ir sarakstītas daudz grāmatas

 

Ja izstrādātājam būs Misijas Apziņa un vēlme uztaisīt Labu, Efektīvu un Lietotājam Ērtu sistēmu nevis tikai izdarīt to ko nejēga klients vēlas tā, lai tas būtu apmierināts, tad darīs kaut ko no tā, kas grāmatās rakstīts. Es esmu vienu grāmatu par UX pašķirstījis, tur bija visādas receptes; ticu, ka arī grāmatās par pārējām @ju minētajām lietām ir labas receptes. Nu a ja nebūs viņam tādas nesavtīgas cilvēkmīlestības, tad darīs kā klients prasa, nafig lieki iespringt.

 

Eh, kaut kā atcerējos šo.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 10 minūtēm , 138 teica:

ticu, ka arī grāmatās par pārējām @ju minētajām lietām ir labas receptes

Protams, ka grāmata var būt tikai pamats, viss pārējais ir pieredze un dzīvē viss ir savādāk. 

 

Ja par e-būvniecību. tad vajadzētu noalgot tur tiešām speciālistus, arī ministrijas vai kurā tur pusē (varbūt kāda valsts aģentūra jau uzbliezta ...) , par labu ciparu, loģiski, ne jau par 10. grupas ierēdņa algu, ko maksā lielākajai daļai valsts pārvaldes speciālistu. 

Visā tajā pasākumā iesaistīt būvkompānijas, neaizmirstot arī par kādu mazo spēlētāju, un pieņemt to izstrādājumu, vispār sākt kaut ko maksāt, konkursa uzvarētājam tikai tad, kad 80% no tiem būvniekiem teiks, ka ir OK. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Varbūt pašu prasību sarakstu padarīt publisku - kas tur ir, kam jābūt, kā tam jāizskatās.

 

Pirms 19 minūtēm , 138 teica:

Ja izstrādātājam būs Misijas Apziņa un vēlme uztaisīt Labu, Efektīvu un Lietotājam Ērtu sistēmu nevis tikai izdarīt to ko nejēga klients vēlas tā, lai tas būtu apmierināts, tad darīs kaut ko no tā, kas grāmatās rakstīts. Es esmu vienu grāmatu par UX pašķirstījis, tur bija visādas receptes; ticu, ka arī grāmatās par pārējām @ju minētajām lietām ir labas receptes.

 

Un kur tad vēl Labā Sajūta Par Labi Padarītu Darbu!

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Tev neviens neliedz izmantot savas pilsona tiesibas un pieprasit to specifikaciju no atbildigas iestades.

Link to comment
Share on other sites

Runājot vispārīgi:

ja intelektuāla darba process, ar vienu vai vairākiem virzītājiem, noslēdzas nesasniedzot vēlamo rezultātu - intelektuālā kapacitāte / resurss ir nepietiekošs vai idiotu līdzdalība procesā pārāk liela. Ja darītājs ir viens, idiotu atrast nav grūti, lai cik arī būtu pašam grūti atzīt ka esmu idiots. Ja procesu virza kolektīvs ar pastāvošu barības ķēdi, idiotus izfiltrēt nebūs tik viegli. Atbildības deliģēšana sevī iekļauj arī zināmu toleranci pret idiotismu - ja desmit idiotus saliek kopā varbūt sanāks viens gudrs. Ja vadītājs ir idiots, tas procesu nobremzēs desmitkārt.

Link to comment
Share on other sites

Jurkins

Vēl vispārīgāk. Vai deklarētais (lietotājam draudzīgas, intuitīvi saprotamas platformas izstrāde) mērķis sakrīt ar vēlamo (budžeta un, iespējams, Eiropas līdzekļu "apgūšana")?

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
Pirms 11 minūtēm , camel teica:

Ja procesu virza kolektīvs ar pastāvošu barības ķēdi, idiotus izfiltrēt nebūs tik viegli.

 

Jātaisa labo citātu topiks.

 

Vispār tas ir interesants sabiedrisks fenomens, ka it kā gudru, adaptētu, specialitātē strādājošu cilvēku kopā padarīts darbs tomēr sanāk nekvalitatīvs, tas .... laikam tomēr kaut kā kumulejas un potencējas, ja vien ir tam ir specifiska vide. Tā pati jau pieminētā "barības ķēde" ar visādām atkarībām un konformismiem, kas neļauj pievērsties galvenajam darba procesam.

 

 

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 54 minūtēm , ju teica:

viss pārējais ir pieredze un dzīvē viss ir savādāk

Es par to, ka ir metodes, kā izdarīt pareizi, bet ja klientam ir vēlme tikai apgūt līdzekļus, bet darbu veicējam - uztaisīt tieši to, ko klients grib, lai arī cik viņa ieceres nebūtu nejēdzīgas, tad patiesības gan no grāmatām gan no pieredzes var pastāvēt malā, vienalga vai IT vai būvniecība* vai jebkas.

 

*nezinu cik ticams, bet it kā no tuva avota dzirdēts stāsts: divstāvu koka karkasa mājai sienas pasūtītājs gribējis - un dabūjis - no 5 x 5 vai līdzīgi smieklīga izmēra brusām. Māja izbeidzās precīzi kā sivēntiņam - pie pirmā lielā pūtiena.

Link to comment
Share on other sites

Trīsdesmit gadus vecs joks, piedodiet, bet ja nu kāds vēl nezin. Ļoti pa tēmu:

 

tree4x3.thumb.jpg.7eceefbe03e1f7bca1ab4d3126ccbf7d.jpg

 

(šeit - viena no vēl izvērstākajām versijām)

Labots - 138
bilde pazuda, ieliku atpakaļ
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , 138 teica:

Trīsdesmit gadus vecs joks

O, papildinātā versija iznākusi! :thumbsup:

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , Raimonds1 teica:

Varbūt pašu prasību sarakstu padarīt publisku - kas tur ir, kam jābūt, kā tam jāizskatās.

Publisko iepirkumu likumā jau tagad ir noteikts, ka visai dokumentācijai brīvi jābūt pieejamai elektroniski. Uzņēmumā, kur strādāju, jau liekam arī visu mājas lapā. Vienīgais, ka tad jau iepirkumus ir izsludināts, un ir maz manevru iespēju ko labot, ja prasībās ir kādas "muļķības", lai gan nav neiespējami.

Link to comment
Share on other sites

Citēt

 

Amatas novada pašvaldība 2015. gadā organizēja iepirkumu Nr. ANP 2015/06, "Mobilās aplikācijas "Zivis Amatā" izstrāde Apple iPhone un Google Android platformām". Nebija arī baigi dārgi, ap 6K€. Žēl, ka pašu app nevar nekur atrast

 

 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Nu, ja tas sākuma domu projekts būtu visiem pieejams un pat publiski apspriests, tad pēc tam nevajadzētu žēloties, cik stulbs ir pasūtītājs, visas tās problēmas un nepieciešamās funkcijas tiktu pārspriestas, pirms vispār kāds sāk kaut ko darīt.

Tad varbūt pasūtītājs nolīgtu kādus konsultantus, kas pateiktu, ko vispār vajag, ko var izdarīt, cik tas vispār parasti maksā, cik maksā uzturēšana, kā tas salāgojas ar visu ko citu, cik ērti ir ieviest izmaiņas, kas ir ar drošību, ko vajag tiešsaistē un kur var gatavas formas, kas ir pašā programmā un pirms kaut kādas sūtīšanas tik salīdzina un vēl viss kas cits, ko tik kurš var iedomāties.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Sakara ar sodu dakterei, kura nevarēja pagarināt darba nespējas lapu, uzrakstīja jaunu ar atpakaļejošu datumu un saņēma maksimālo 700 EUR sodu. Vai tika tas nav sods par to, ka daktere TV rādīja, cik neefektīva ir e-recepte! Zemiska atriebība un viss! 

Uzrakstiet intereses pēc, cik tas ir grūti saprast darba nespējas lapu un pie viena recepti arī.

Kas tur to visu ir pasūtījis un kas to visu ir veidojis!

Link to comment
Share on other sites

Viss sākas ar tiešām labu ideju par IS sistēmu, kas tiešām ir NEPIECIEŠAMA

Tālāk ar labu sistēmanalītiķi, kurš uzraksta sakarīgus un kvalitatīvus PPA un PPS, kas ir ĻOTI būtisks nosacījums, lai projekts izdotos.

Tālāk jau kvalitāte ir atkarīga no programmētāja prasmēm,

 

Link to comment
Share on other sites

Ideja, ka ir iespējams noskaidrot visas prasības programmatūrai pirms lietotājs to ir redzējis, nekad nav strādājusi. Neviens lietotājs nevar analītiķim pateikt, ko viņam nākotnē vajadzēs no sistēmas, ko viņš nekad nav redzējis. Royce, kas 1970. gadā radīja ūdenskrituma modeli, ieteica to pielietot ITERATĪVI. 

 

Tagad ir agile un scrum, kas spiež uz iteratīvu izstrādi. Visa izstrāde tiek sadalīta posmos un visi lēmumi tiek pieņemti tikai attiecībā uz tekošo posmu. Posma beigās izdarītais tiek atrādīts lietotājam un tajā brīdī lietotājs var pateikt, kas ir labi, kas nē, un ko vēl vajadzētu. Rekur links ar smukām bildēm: https://www.agilealliance.org/

 

Agile labo prakšu pārzināšana varētu būt pirmais solis, lai būvētu sistēmas, kas nav sūds. Negribu apgalvot, ka agile ir kaut kādas brīnumzāles, tomēr 1000x labāk nekā mēģināt zīlēt un ierakstīt specifikācijā, ko lietotājs gribēs nākotnē.

 

Problēmas valsts projektos nav dēļ analītiķiem vai programmētājiem. Likumdošana nosaka, ka pasūtījumā ir jāieraksta, kas beigās tiks piegādāts. Ir normāli, ka darba procesā tiek atklātas jaunas prasības vai lietas mainās. Esošā likumdošana to nepieļauj. 

 

 

 

 

 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
pirms 1 stundas , ieleja teica:

nu ja TV rādīja...

Nav jau bijusi 3 dienu onlaina konference ar pārvaldes un IT speciālistiem - kā mēs kopā tādu s...u uztaisījām un ko darīt, lai nekas tāds vairāk nenotiktu un e-būvniecība sanāktu vienkārši lieliska.

 

Tātad, kas ir recepte - uzvārds, kods, receptes numurs, medikamenta nosaukums, diagnozes kods, kompensācijas procenti, paskaidrojums, kā pa cik lietot, datums, paraksts. Ar roku uzraksta minūtē. Saikne ar 2000 pacientu sarakstu un zāļu reģistru, lai var datus uzreiz iekopēt.

 

Kas ir darba nespējas lapa - datums, uzvārds, kods, adrese, darba vieta, dzīves vieta, A lapa 10 dienas, B lapa - ja pagarina, bērna kopšanai uzreiz B lapa. Ar roku uzraksta minūtē.  DNL žurnāls – uzvārds, kods, diagnoze, kontrolei.

 

Cilvēku skaits ģimenes ārstam - ap 2000, tas viss ar visām adresēm, diagnozēm un citiem datiem var atrasties ierakstīts uz cietā diska kā programmas sastāvdaļa, onlainā tik salīdzina. Jānis Bērziņš, paaugstināts asinspiediens, kārtējā recepte, deva - tā pati, zāļu analogs - tas pats, aiziet! 20 sekundes. Zāļu reģistrs - desmiti tūkstošu medikamentu, daudz analogu, viela tā pati, nosaukumi citi, devas jāizvēlas, var būt speciālas rekomendācijas lietot konkrēto analogu. Gan jau ka arī visu bāzi var turēt datorā un onlainā tik pārbaudīt sakritību. 

 

Aptiekās receptes reģistrācija - tur gan nezinu precīzāk kas un kā, iespējams, ka katrai sava programma. Valstij būtu jāpieprasa vienota sistēma, to salāgošanu ar savu biznesa uzskaiti lai taisa paši.

 

Aptiekām kā biznesa struktūrai būs visādi iebildumi, bet patērētājam būtu labs tāds medikamentu pieejamības reģistrs, kur ir nopērkamas ne pārāk bieži lietotas zāles. Atkal valsts iejaukšanas un prasības biznesam.

 

No tā, kas ir medijos par to sistēmu, nekas tāds nevienam izstrādātājam nekad nav stāstīts! Saiknes ar zāļu reģistru nav, process onlainā uzkaras, recepti raksta vairākas minūtes, aptiekā arī recepti reģistrē vairākas minūtes. Cik var saprast, pagarināt to darba nespējas lapu arī nevar! Neviens nav tajā kabinetā sēdējis un skatījies dabā, kā tas notiek, kādi papīri jāpilda, kādi ir informācijas apjomi un kāda ir specifika - ka dakteris nav ierēdnis, kas drukā un drukā!

 

Medijos dakteri tiek iztēloti kā sliņķi, kas negrib strādāt un daudzi vispār esot atpalikuši IT. Tas, ka jel kāda no kļūdām ir izlabota - neviens neatbild.

 

 

 

 

 

 

Link to comment
Share on other sites

DjUbuntu

y0,

 1) Ko autors pīpē ?!. 

 2) Būvniecības informācijas sistēma ( https://bis.gov.lv/bisp/ ) jau sen kā ir palaista. 

 3) Autoram ieteiktu izlasīt jebkuru grāmatiņu par moderno programizstrādes procesu (scrum/kanban). 

 

Par tēmu: 

 1) Nevar izveidot produktu, kurā nav iesaistīts īstais pasūtītājs, t.i. sistēmas lietotājs. Izstrādātā produkta kvalitāte ir tieši proporcionāla biznesu lietotāju iesaistei izstrādes procesā.

 2) Kaut kā ir iegājies, ka katrs otrais darbinieks skaitās projekta vadītājs. Reālā projektu vadīšanas kompetence parasti ir diezgan vāja un projektu vadītājs nav tikai pastkastīte starp biznesu un izstrādātājiem vai arī glorificēts analītiķis.

3) E-veselības lielākā problēma ir tā, ka projekts tika iesākts un vadīts haotiski, kā arī tas, ka pa to laiku privātais sektors ir sabūvējis (un ārsti iepirkuši) čupiņu ar saviem risinājumiem, kas puslīdz veiksmīgi darbojas, bet nav pilnībā savietojami ar e-veselību.  

4)Valsts tiešās pārvaldes iestāžu algas nav konkurētspējīgas, ja runā par profesionāļiem ar pieredzi un kompetenci tik apjomīgu projektu kā e-veselība vadīšanā (likuma griesti - 2353 EUR pirms nodokļiem, t.i. ~1650 uz rokas) 

 

 

P.S. Publisko iepirkumu likums ļauj slēgt vispārīgas vienošanās, zem kurām slēgt apakšā jau līgumus par konkrētiem izstrādes darbiem. Tas, ka PIL == Waterfall metodika ir bullshits.  

P.S.S. Ja nu kādu tiešām interesē E-Veselība bēdu stāsts, ir publiski pieejams PwC izvērtējums.http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-7_2014/pwc_e-veselibas_izvertejums_gala_versija_22.05.2015..pdf

 

 

 

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Bruketajs
Pirms 59 minūtēm , DjUbuntu teica:

 

P.S.S. Ja nu kādu tiešām interesē E-Veselība bēdu stāsts, ir publiski pieejams PwC izvērtējums.http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-7_2014/pwc_e-veselibas_izvertejums_gala_versija_22.05.2015..pdf

Par tiesībām iepazīties ar šo dokumentu Jebkura persona, kas nav šī nodevuma adresāts vai kura nav parakstījusi un nosūtījusi atpakaļ PricewaterhouseCoopers SIA vēstuli par atbrīvojumu no atbildības, nav tiesīga iepazīties ar šo ziņojumu.

Link to comment
Share on other sites

Varēji jau izlasīt vēl tās 3 rindkopas tālāk, tad nebūtu jāvaimanā.

Link to comment
Share on other sites

DjUbuntu
pirms 2 stundām , Bruketajs teica:

Par tiesībām iepazīties ar šo dokumentu Jebkura persona, kas nav šī nodevuma adresāts vai kura nav parakstījusi un nosūtījusi atpakaļ PricewaterhouseCoopers SIA vēstuli par atbrīvojumu no atbildības, nav tiesīga iepazīties ar šo ziņojumu.

Izlasi tālāk. Tas ir lielā trijnieka klasiskais ļar ļar par to, lai nevajadzētu за базар отвечать. 

 

Autoram: 

 

Link to comment
Share on other sites

04/07/2017 , 09:15, Raimonds1 teica:

nekvalitatīva, lietotājam neērta

 

Tās ir tipiskas IT projektu problēmas.     Bet ir taču tāda metodoloģija "agile",  kas to mēģina uzlabot. 

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs
pirms 4 stundām , e = d teica:

tad nebūtu jāvaimanā.

Es jau nevaimanāju. Vai tad šai forumā vairs nevar piekasīties tekstiem? Kkas mainījies?

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...