Jump to content

Ar ko sākt, lai kļūtu par LABU programmētāju?


Gaisma
 Share

Recommended Posts

AndrisBB
15 minutes ago, MarisO said:

Pasaki email adresi, uz ko nosūtīt.

Lai jau paliek, viju vairāk domājis kā joku.

42 minutes ago, binary said:

Nu laikam jau tāpēc, ka Latvijā ar tām darba iespējām tomēr ir tā pašvaki. Pārsvarā štancē standarta produktus, kur izaugsmes iespējas ir stipri ierobežotas.

Tā arī ir, ir vairākkārt bijusi doma par pastrādāšanu LV kādu gadu, varbūt divus, bet apskatot sludinājumus, puse ir php programmētāji, tad kautkāda daļa CSharpisti un Javisti. Kautkas interesents ir varbūt 2% un te nav runa par naudu, diendienā lipinot wordpress lapas noteikti ka nojūgties var, izaugsme ar tur tuvu nullei, nekādu tehniski sarežģitu problēmu ko risināt tur nav.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

4 minutes ago, AndrisBB said:

CSharpisti un Javisti.

 

Es kādreiz strādāju LV par Javistu,  kur es laboju kļūdas visādu idiotu debīlajās programmās.  Tas nav normāls darbs.

Labots - MarisO
Link to comment
Share on other sites

9 minutes ago, AndrisBB said:

pēc programmētājam jātērē laiks uz ķīmiju

 

man bija jātērē laiks uz Ekonomiku  (iekš LU)

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Es tak ar kādriez mācijos RTU, atceros ka arī ekonomiku bij jāmācās un tas vēl nebij tas bezjēdzīgākāis. Būs jau noteikti aizstāvji kas teiks ka, tas tik labi, bet nu manuprāt tas sagatavo studentus kas itkā zin visu, bet nezin neko tolkam, sāc strādāt un tad brīnies. Kas tad būtu lietderīgāk prpgrammētājam, ekanomika vai labs labaratorijas darbs, kur piemēram jāimplementē kādi no Linux system calls, vai schedulers, tādā veidā vismaz izprotot kā OS darbojas.

 

Link to comment
Share on other sites

@AndrisBB, par tām universitātēm - štrunts par visādām ķīmijām, elektronikām utt - lai arī cik nepatīkami tas būtu, bet nu tomēr var noderēt, ja tiek normāli pasniegts. Atceros gan, ka fizikas lekcijas izpaudās kā materiāla nolasīšana no projektora lauztā latviešu valodā pasniedzēja izpildījumā - nu kas tā par pasniegšanu…

 

Lielākā sāpe ir par to, ka lekcijās, kas tiešā veidā saistītas ar IT, praktiski *neko* nevarēja iemācīties. Nēnu OK, interesanti bija AI lekcijās, ko pasniedza Grundspeņķis (tieši viņš, nevis viņa asistente), bet tas arī viss. Pārējās ar IT saistītajās lekcijās tāda trula atsēdēšana vien bija. IMHO kā viens no galvenajiem iemesliem - tāpēc, ka spiež uz kvantitāti, nevis kvalitāti, attiecīgi arī lekcijas tādas, lai tās spētu pavilkt ikviens…

 

Jā, reizēm ir tāda neliela sāpe, ka studēju Latvijā, nevis kādā sakarīgā ārzemju universitātē… Bet ko nu tur vairs - mans "vilciens ir aizgājis". Atliek cerēt, ka maniem bērniem būs vairāk iespēju (un gribēšanas).

Link to comment
Share on other sites

nevertell
10 minutes ago, binary said:

Atliek cerēt, ka maniem bērniem būs vairāk iespēju (un gribēšanas).

Nav ko cerēt, vajag piestrādāt.h

Labots - nevertell
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
11 minutes ago, binary said:

Bet ko nu tur vairs - mans "vilciens ir aizgājis".

Manuprāt tu esi vēl jaunaks par mani, es sāku otro raundu 30 gadu vecumā un nekādu problēmu, tas varbūt bija pat pluss, jo zināju tieši ko un kāpēc es eju studēt, lielāka motivācija, organizētība.

Nesen skatijos piedāvājumu dažās Stokholmas universitātēs, ir tur daži interesanti kursi, nav tālu no Rīgas, ja negribas pārvākties, tad visi materiāli pieejami internetā. Jāmaksā nav, stipendija arī ir.

Link to comment
Share on other sites

@AndrisBB, cik nu jaunāks - pat gada starpības mums nav.

Man studiju gados bija vēlme pārvākties uz Norvēģiju. Pat visus brīvos līdzekļus biju uz NOK pārkonvertējis, studijas pārtraucu. Plāni mainījās, kad sapazinos ar kādu meiteni - iesakņojos Latvijā. Tad nu būvējam sev dzīvi tepat. Pārvākties vēlmes nav.

Kā kādā rakstā lasīju, tad vecums tā ap 30 ir tāds diezgan smags - ap šo vecumu daudzi vienlaicīgi rūpējas gan par karjeru, gan par jumtu virs galvas, gan par nākamo paaudzi. Faktiski tajā teikumā ieraudzīju savas šā brīža dzīves aprakstu :D Pat ja gribētu studēt, šobrīd gluži vienkārši nav tam ne laika, ne spēka.

Cita lieta - jāmēģina atvēlēt vairāk laika hobijiem. Citiem vārdiem sakot - jāmācās kvalitatīvi izmantot brīvo laiku - to, kurš paliek pāri pēc darba un pēc bērniem. Un starp hobijiem jāmēģina iestarpināt arī mikrokontrolierus - nākamnedēļ jāienāk pāris Nucleo platēm ("nejauši" pasūtīju ar rezervi - ja kādam vajag, varu padalīties). Citādi tagad sanāk tā, ka it kā gribētu strādāt ar mikrokontrolieriem un/vai embedded izstrādi, bet kamēr nav pieredzes, tikmēr darbu nedabūt - gluži kā studiju gados :D

 

1 hour ago, binary said:

pats šobrīd bez darba sēžu

 

32 minutes ago, nevertell said:

Nav ko cerēt, vajag piestrādāt.h

Episki :D

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Kurus Nucleo Izmanto? Man ir liekas kadi 10 varianti pa vairākiem.

Nesen sāku izmantot relatīvi jauno f746zg. Ja plāno izmantot STMCube Hal bibliotēku un nav daudz pieredzes, tad šī ir laba grāmata, jo officiālā dokumentācija ir diezgan nekāda. Ja gribi varu aizsūtīt kopiju. Advancētie topiki ir labi - iebūvēties bootloaderi, powersaving modes utt.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Vēl nevienu neizmantoju, bet ir pasūtīti Nucleo-F429ZI (http://www.st.com/en/evaluation-tools/nucleo-f429zi.html) - cik noprotu, tad "krutā gala F4".

Nav ne jausmas, ko izmantot (tas par STMCube) - viss vēl jāmācās. Ar STM32 pieredzes vispār nav. Godīgi sakot, pat nezinu, no kura gala ķerties viņam klāt :) Pat nezinu, rakstīt "pliku kodu", izmantot kādu OS, kaut kādus libus vai kā.

No mikrām vienīgais, kas lietots - kaut kādas atmegas, rakstot pliku C/C++ (nekādi arduino vai tml).

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Īstenībā tur ir diezgan daudz ko mācīties, lai tikai tiktu līdz main metodei, grūti pat saprast no kura gala tur sākt, maz ticams ka tu gribi sākt ar linker scriptu rakstīšanu.

Vērts būtu palasīt par Cortex boot procesu, clocku sistēma būs daudz sarežģitāka. Lasīt dokumentāciju un manuāli 4akarēties ar reģistriem manuprāt nav jēgas, to var darīt uz Atmegām. STMCube ir jaunākā Hal bibliotēka ko viņi piedāvā, pirmstam bij cita, stipri līdzīga.

GUI toolis palīdzēs izvēlēties pinus, nodes, ko gribi lietot (UART, SPI utt) un uzģenerēs boilerpleitu. Kopā ar bibliotēku nāk arī diezgan daudz exampli.

 

Link to comment
Share on other sites

On 2017.03.25. at 2:51 PM, MarisO said:

Kur tad tas ir?

Acīmredzot autore studē kādā no tām latvijas pilsētām, kur ir iespējams studēt IT/CS, bet kur diži daudz IT uzņēmumu uz vietas nav, bet rīga ir daudz par tālu, lai būtu iespējams izbraukāt.

Link to comment
Share on other sites

On 2017.03.25. at 2:51 PM, MarisO said:

Kur tad tas ir?

Acīmredzot autore studē kādā no tām latvijas pilsētām, kur ir iespējams studēt IT/CS, bet kur diži daudz IT uzņēmumu uz vietas nav, bet rīga ir daudz par tālu, lai būtu iespējams izbraukāt.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Tik latviski. Ņem un lasi un čakarējies pats, no sākuma īsti neuztverot, ko Tev vajag un ko nevajag un kā to panākt. Individuālais viensētnieka sindroms.

Sameklē ss.lv kādu kantori, kas piedāvā visas tās programmēšanas un elektronikas izstrādes un vienojies ar kādu tajā vidē reāli strādājošu, ka maksāsi par viņa konsultācijām. Sākumā lai saliek to visu elektronikas pusi no tās vides, kur darbosies ar C valodu, lai dzelžu līmenī viss ir pareizi, tad lai ierāda sākuma uzdevumus un literatūru, tad lasi un noskaidro tos neskaidros jautājumus - ko nezini un ko neproti izlasīt, jo neesi ar to strādājis un nezini knifus. Kas jāzina elektronikā ar visiem tiem piniem, iestatījumiem, visādu katra procesa un ierīces atšķirīgo, dažādu datu pārstrādi un sūtīšanu turp atpakaļ un kas jāmaina programmētāja domāšanā, kad procesoram nav 3 gigaherci un operatīvā atmiņa nav gigabaiti. Pamācies no viena, tad pie cita un gan jau viss kaut kā notiksies.

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
5 hours ago, Raimonds1 said:

Sameklē ss.lv kādu kantori, kas piedāvā visas tās programmēšanas un elektronikas izstrādes un vienojies ar kādu tajā vidē reāli strādājošu, ka maksāsi par viņa konsultācijām.

Tāds padoms varbūt būtu bijis noderīgs 1995. gadā.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

@Salmo, spriežot pēc viņa profila informācijas, tā viņš kļuva par Trolli un Čaku Norisu aizspogulijā (jebšu kā viņš to sauc - paralēlajā pasaulē).

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Ja turpina pat tēmu, tad mikroprocessoru ražotāji aizvien vairāk un vairāk piedāvā GUI bāzētus tooļus, nav īpaši liela vajadzība pētīt katra kontroliera datasheetu, izvēlies tik mikrokontroliera modeli/variantu, vajadzīgās funkcijas, iestatījumus, pinus, un tev uzģenerēs vajadzīgo kodu, tādā veidā ietaupot vairāku dienu darbu.

Īpaši man patīk tas ka var visus cloku settingus iestatīt un redzēt rezultātu vizuāli, lai to izdarītu tīri lasot dokumentāciju un kodējot vaizņemtu krietnu sprīdi laika (itīpaši ja vajag kādu īpatnēju konfigurāciju). Protams ka to visu var izdarīt manuāli un diezgan ātri, ja to dara bieži.

e8CQw.png

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Es neesmu programmētājs, es varu uzrakstīt precīzu uzdevumu programmētājam, ko man vajag no konkrētā mikrokontroliera, jo es lasu datašītus. Un jā, es joprojām vairāk savos uzdevumos balstos nevis un tām nelielajām pamatzināšanām, kas man ir par programmēšanu, bet gan uz izpratni par vecajām binārajām shēmām, jā, esmu atpalicis no modernās pasaules, kas pati uzģenerē kodu.

Es gan lasu par to gatavo iekārtu un shēmu projektēšanu un zinu, kā cilvēki čakarējas ar visiem tiem individuālajiem iestatījumiem un cik laika tur aiziet. 

 

Labots - Raimonds1
  • Slikti! 2
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
17 minutes ago, Raimonds1 said:

Es neesmu programmētājs

Tad kapēc dod padomus programmētājiem?

19 minutes ago, Raimonds1 said:

izpratni par vecajām binārajām shēmām

Ko tu domā ar vecām binārajām shēmām? Kautkādus logic gate'us (and, or , flipflopus utt)? Arī tadus neviens vairs pa lielam nelieto, ieliek kautkādu mazu fpga, vai PSOC (mazs mikrocontrolieris kopā ar logic gatiem) un grafiski visu sazīmē, vai vispār tik ieraksta vēlamo rezultātu vai VHDL un programma pati visu izdomās.  

https://www.google.co.uk/search?q=psoc&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwiC6K6k_PbSAhXLB8AKHW3TCnEQ_AUIBygC&biw=1536&bih=770#tbm=isch&q=psoc+creator&*&imgrc=aAyN0Ir2OmRUTM:

18 minutes ago, Raimonds1 said:

jā, esmu atpalicis no modernās pasaules

Manuprāt tas par ko es te runāju pat nav nekāda modernā pasaule, bet jau vairak kā vakardiena.

Pagāšnedēļ biju uz Embedded World 2017 Nuremberg, tur bij daudz kā interesanta ko redzēt.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Jo es šad tad pasūtu kaut ko izstrādāt praktisku un reizēm viņi visu izdara lieliski un pat parāda man visādas papildu iespējas, ko neesmu iedomājies un šad tad agrāk ir pieļāvuši kļūdas. Es zinu, kā jāstrādā labam gala produktam.

http://lv.farnell.com/webapp/wcs/stores/servlet/Search?catalogId=15001&langId=371&storeId=10166&categoryId=700000004167&st=FPGA&beginIndex=2&showResults=true

ne visur vajag FPGA ar visu plati un tas prieks daudzām vienkāršām funkcijām ir neracionāli

 

 

Labots - Raimonds1
  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
14 minutes ago, Raimonds1 said:

ne visur vajag FPGA ar visu plati un tas prieks daudzām vienkāršām funkcijām ir neracionāli

http://lv.farnell.com/webapp/wcs/stores/servlet/Search?catalogId=15001&langId=371&storeId=10166&categoryId=700000004207&sort=P_PRICE&st=cpdl&pageSize=25&showResults=true

 

Nu ja FPGA ir neracionāli, tad liec kautko lētāku un vienkāršāku un ja kā tu saki ir vajadzīgs mikrokontrolieris, tad liec kautko līdzīgu Cypress Psoc būs tev gan CPU, gan neliels FPGA, kur ielikt mazu loģiku un viss vienā čipā.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

itanium

Neaizšāvāt nedaudz pār strīpu ar to beztēmu? :)

On 3/26/2017 at 4:35 PM, binary said:

Pārsvarā štancē standarta produktus, kur izaugsmes iespējas ir stipri ierobežotas. Protams, vairumam ar to pilnīgi pietiek, bet ja intelektuālās spējas ir gana augstas, lai vazātos pa googli, ms, lg, nxp utt, tad Latvijā ir grūti. Zin kā - tādiem cilvēkiem, lai dzīvotu, vajag regulārus izaicinājumus, bet pie konveijera izaicinājumu praktiski nav.

Lai gan savu tekstu bijU attiecinājis tieši uz cik-Latvijā-viss-ir-slikti čīkstētāju MarisO, nevaru tev nepiekrist. Maniem kolēģiem programmētājiem apdrošināšanas sfērā ir visai bēdīgs darbs. Pieļauju, ka daudz kur ir tieši tāpat. 

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

@itanium, uz MarisO es neko neattiecināju - "nav ne jausmas", kas viņš tāds ir. Jā, forumā ir redzēta kaudzīte čīkstošu komentāru no viņa, bet tas arī viss.

To es vairāk attiecināju uz vairākiem saviem ex-kolēģiem un "potenciālajiem ex-kolēģiem", kurus, starp citu, neesmu dzirdējis čīkstam.

Link to comment
Share on other sites

itanium

Viens nepareizs burtiņš manā iepriekšējā komentārā. Piedošanu :)

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

@binary Atkal mazliet offtopics, bet man ir doma pa brīvo laiku strādāt pie LoraWAN gateway projekta. Pagaidām tirgū ir pieejami daži varianti, kuri būtībā ir ARM Linux kastītes (faktiski rūteri). Problēmas kuras es tur redzu ir ka visi viņi ir ne pārāk energoefektīvi (uz batterijas ilgi nevilks), relatīvi dārgi, vajadzīgs gan etherneta, gan strāvas kabels un citas problēmas.

Mana doma ir taisīt kautko daudz mobilāku un vieglāku, kā arī teorētiski lētāku, izmantojot kādu no STM chipiem (var arī būt kas cits), būtu mobilais pieslēgums, kā OS doma ir izmantot FreeRTOS. Plusi varētu būt tādi ka tas darbotos no batterijas, būtu mobils - novieto kur vajag, nav nepieciešamības pēc kabeļiem, varētu lietot attālinātās vietās vai arī melnajās zonās kur parastie gatewayi nevelk utt. Pielietojumus vēl var sameklēt.

Ja ir interese varam kopīgi kautko izveidot, būs neliela micro-inovācija.

Link to comment
Share on other sites

  • 1 year later...

Lai kļūtu par labu programmētāju, pirmkārt, droši vien vajag vēlmi. Ja ir vēlme un lieta patīk, tad vajag veiksmi. Ar veiksmi es domāju labu materiālu atrašanu, kas ļaus labi apgūt programēšanas pamatus un saprast, kas un kurā brīdī ar katru programmas koda fragmentu tiek darīts. Ir dažādas pieejas LV augstskolās par to, kādu programmēšanas valodu mācīt (un tā tas ir ne tikai LV), taču ir augstskolu pasniedzēji, kuri nosvītro to, ko māca daļā augstskolu (arī LV). Ir viedoklis par to, ka visas C#, C++, un citas valodas (ko māca cilvēkiem  bez jelkādas sagatavošanas) un veids kā tās tiek mācītas, ir galīgi garām cilvēkam, kas tikai mācās programmēšanas pamatus. Ir viedoklis, ka tieši šī iemesla dēļ atbirst tik ļoti daudzi studenti. Kā saka viens labs kādas labas augstskolas pasniedzējs (kurš, atšķirībā no lielākās pasniedzēju daļas, ir bijis un joprojām ir praktizējošs programmētājs), tad labam programmētājam ir jāzina C valoda, bet... Caur citām valodām; viņa kursā sākumā ir Pascal, tad iet Asemblers un tad - C valoda; cilvēks, kas zina C valodu labā līmenī un cilvēks, kas to nezina, pēc viņa vārdiem, atšķiras ar to, ka pirmais, rakstot programmas, zina, ko dara, bet otrs - nezina, kā rezultātā, piemēram, rodas programmas, kuras norij atmiņu, jo C valoda māca strādāt ar atmiņu (RAM). Respektīvi, jebkuram programētājam (nevis tīmekļa lapu izstrādātājam) ir jāzina C valoda pat tad, ja viņš ar to nestrādā. Savu kursu tas pasniedzējs vispār sāk ar to, kā darbojas dators... Viņa kursā ietilpst arī operētājsistēma (tai esot jābūt kādai no Unix sistēmām), tīkli u.c. programētājam sākuma posmā nepieciešamās lietas. Un, protams, matemātiku vajag... Īsāk sakot, ja ir kāds, kas labi saprot krievu valodu, tad te viņa materiāli ir: http://www.stolyarov.info/books

Labots - Mateushs
  • Patīk 1
  • Slikti! 4
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Ar vēlmi vien par maz. No filozofa vai mārketinga speciālista programmētājs nesanāks, jo vajag attiecīgs domāšanas veids. Ja matemātiku velk knapi uz 4, tad nekāds programmētājs pat pie labākiem kursiem nesanāks. Analītiskā domāšana nenokrīt no gaisa, to jau jāieliek iekšā krietni pirms augstskolām.

 

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Kā ar ko? Tikai un vienīgi ar šo: https://kursors.lv/2018/10/31/izdota-c-un-java-programmesanas-pamatu-gramata-skoleniem/

?

pirms 15 stundām , Mezavecis teica:

Analītiskā domāšana nenokrīt no gaisa, to jau jāieliek iekšā krietni pirms augstskolām.

No gaisa nenokrīt, bet tas nav arī kaut kas tāds, ko nevar iegūt. Šajā gadījumā pirms ķeršanās klāt programmēšanas valodām, es sāktu ar kaut kādu algoritmu apguvi, to izprašanu, loģikas uzdevumiem u.t.t.

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

Varbut jau esu pieradis pie programesanas un viss liekas passaprotami un tapec nekadu vajadzibu pec "ipasaa" domasanas veida tur neredzu, jebkurs daudmaz logjiski domajos cilveks to var apgut, cita runa par kautkadu matematiski sarezgitu lietu risinasanu.

Pa lielam programeju visas valodas kas parasti ir pielietotas embedded sistemas, C, mazliet C++, Python, bash utt. Lielakaja dala gadijumu pati programmesana ir maza dalja no problemas, lielakoties laiks un energjija tiek patereta, lai saprastu kas ir pati problema un ka to atrisinat, programmesana vairak ir otra plana.

Reizem gan tracina pargudrie C++ programmetaji, kuri bez vajadzibas piebaz pilnu kodu ar visadam valodas izvirtibam, ta ka cilveki kuri nelieto C++ ka pamatvalodu diendiena var pateret pus dienu, lai vispar saprastu kas tur notiek un ka kautko izmainit.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 17 stundām , Mateushs teica:

Ir viedoklis par to, ka visas C#, C++, un citas valodas (ko māca cilvēkiem  bez jelkādas sagatavošanas) un veids kā tās tiek mācītas, ir galīgi garām cilvēkam, kas tikai mācās programmēšanas pamatus. Ir viedoklis, ka tieši šī iemesla dēļ atbirst tik ļoti daudzi studenti.

Muļķības. Nosauktās ir augsta līmeņa valodas, un tieši pieejamākas cilvēkiem. Tu gaidi atbiruma samazinājumu, iekļaujot asm 2. semestrī? :D 

 

Studentus atbirdina tikai par to, ka viņi nenokārto 3+ vai 4+ DAŽĀDUS kursus (kā kurā augstskolā) - tipiski matemātiku un programmēšanu. Līdz tam tiek piedāvāta "atkārtota kursa apgūšana".
 

P.S: ir no dažādām pusēm dzirdēts "aizraujošs" veids, kā apgūt programmēšanu:

Citēt

 

xxx:
Помню когда деревья были маленькими а Quake вышел только первый, будущие программеры вместо того чтобы учиться часами гоняли по сетке deathmatch в лабе. И вот однажды препод по объектно-ориентированному программированию, расстроившись отсутствием людей на своей лекции, пошел в лабораторию... И вместо "всех завалю" сообщил любителям FPS, что внутри Quake есть объектный язык Quake C и встроенный компилятор, и пообещал показать как сделать самонаводящуюся ракету, реалистичную модель огнемета и джетпак.

 

"Играть - удел юзеров, творить - привилегия программистов!". С тех пор у мужика на лекции был аншлаг, вместо унылых интернет магазинов мы пилили коммуницирующих ботов, самонаводящиеся пушки, оптимизирующие расход патронов, модель горения стенок и прочее. Естественно, с разделением консернов, компонентизацией, автотестами и т.п. Собственно играть в игру стало не интересно... Только теперь проработав без малого 20 лет в индустрии и заколебавшись с юниорами по самое не могу, я понимаю насколько гениален был этот препод.

 

avots: https://bash.im/quote/437856

Labots - usver
Link to comment
Share on other sites

pirms 18 stundām , Mezavecis teica:

No filozofa....

 

No laba var. Programmēšanas virsotnes nebūt nav ERP/CRM programmu štancēšana. Kuru matemātikas prasību līmenis nereti ir vidusskolas līmenis. 

Protams, big 0 notācijas un algoritmu sistēmu ātruma novērtējums, atšķirības risinājums/slodze ir jāsaprot, bet tur slinkums pamācīties vakaros pie vainas, nevis talanta trūkums matemātikā. 

Tur cilvēkiem interesē neviltoti spīd actiņas un 1 — 1,5 gadus čakli ar interesi daudz mācās arī mājās. Paiet 2,5 - 3 gadi un iestājas rutīna.  

Filozofijā savulaik bija obligāta mat loğiskā analīze, tradicionālā loğika un konkursā nopietni ņēma vērā arī sekmes matemātikā. 

Matemātiku aspektā, ieteicamo kursu sadaļā labās skolās ir Kombinatorika ar eksāmenu bez automāta.

Loğiskā analītika ir profesionāla filozofa praktiskās analīzes pamats, kas balstās uz matemātiku. 

 

Nenokārtot matemātiku ir elementāri. Tur daudz kur ir anal ğeometrija. ?? Kura ar tādu vai šādu nosaukumu ( faktiski nav svarīgs), ir atbiruma iemesls pat navigācijas eksāmenos. CompSci nav unikāla nozare tam atbirumam. Evolūcijas pakāpes paraugs var būt virsmas integrāļi, vektoru sistēmu aprēķini utml. Inž programmās utml.

 

ASM, yes!

Papildus atlases kritērijs ar akcentētu spēju rutīnā lasīt nevis tik niecīgi  maza apjoma literatūru, kā Briznieka - Upīša daiļradi, daudz vairāk. Ātros tempos ar augstu precizitāti.

 

 

 

 

 

Labots - rnxx
Link to comment
Share on other sites

Jā.

Ir praktski izjusts piemērs; normāls ievads, rezultāts; kods F# bez komentāriem 60000 rindu apjomā. 

Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , ieleja teica:

gan stāsts, ka programmēt C++ var iemācīt 32 lappušu bērnu grāmatelē

 

Java tur ir pieminēta tikai garāmejot, bet C++ ziņā tas ir apšņikāts tutoriālis. Labāk nekā nekas, protams.
Prasītos pielikt klāt aprakstu, ko ar to C++ var darīt un kur viņš stāv kopējā zoodārzā. Piemēram, ka mājaslapām nederēs, lai gan skaitās, ka "māki programmēt".

 

Bet visumā kaut kas latviski ir labi - ja kaut vienam skolēnam radīsies tālejoša interese, tad tas jau būs labi. Ar kaut ko ir jāsāk.

Link to comment
Share on other sites

Anonīms Alkoholiķis

Ar 32! lpp pietiek, lai radītu augsta līmeņa profesionāli, tikai vai būs spējīgs to visu izlasīt sava mūža laikā.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...