Jump to content

Matemātika piektdienai


vvv
 Share

Recommended Posts

spitaligais

Tev matemātiķis, man valodnieks.

Priekš piecgadnieka, kā svešvalodu diezgan labi pārzina angļu valodu (filmas, youtube sērfošana) un krievu valodu(bērni grupiņā no bilingvālām ģimenēm).

Link to comment
Share on other sites

Nu jā, mēs savējos nesēdinām pie ekrāniem - reizēm gan uznāk, ka dienā pa 10-15min paskatās kaut kādas multenes, bet starp tām "uznākšanām" ir nedēļām ilgas pauzes :)

Lasīt gan prot. Ja lielos burtus viņam mācījām (pat no balsas izgriezu viņam visu alfabētu), tad mazos viņš kaut kā pats apguva.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

raivix95
pirms 14 stundām , spitaligais teica:

Priekš piecgadnieka, kā svešvalodu diezgan labi pārzina angļu valodu (filmas, youtube sērfošana) un krievu valodu(bērni grupiņā no bilingvālām ģimenēm).

Eh, man tagad škrobe, ka pagalmā nedauzījos ar krieviem kopā. Savos 25 gados knapi kaut ko sabubināt māku.

Link to comment
Share on other sites

  • 3 weeks later...

Diezgan slavens piemērs no 1976. gada. Tas bija HP-67 kalkulatora lietotāja pamācībā kā piemērs, lai nodemonstrētu HP RPN kalkulatoru priekšrocības salīdzinājumā ar tā laika algebriskajiem kalkulatoriem, toreiz vēl nebija vairākrindu kalkulatoru.

Pamēģiniet atrisināt ar kalkulatoru:

formule.png.0f106625e7cfb15fed85614e71476fa1.png

Piemērā punkts kā decimālatdalītājs, komats kā tūkstošu atdalītājs, tas pa amerikāņu modei, laikam. Skaitlis 25,500 ir divdesmit pieci tūkstoši nevis divdesmit pieci komats pieci.

Neņemiet grafisko kalkulatoru, mēģiniet ar algebrisko kalkulatoru.

Pareizai atbildei jābūt 0.835724535

Aptuveni.

Es mēģināju ar algebrisko kalkulatoru, dabūju eroru, kļūdījos ievadot iekavas pareizā skaitā, pēc labošanas izdevās tikt pie rezultāta.

Pirms pamēģināju ar RPN kalkulatoru, pirmajā piegājienā dabūju pareizo rezultātu.

Kā sanāca jums?

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

  • 2 months later...

@Jacobs, "krievu" laikā par šitādu dabūtu 3.14zdi pilnu pakaļu, tagad uzslavu par inovatīvu risinājumu un iespēju novadīt semināru, vebināru un grantu tālākiem pētījumiem.

  • Haha 3
Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...

Nebiju tā pievērsis uzmanību, bet sanāk, ka nav nekāda korelācija Perimetram un Laukumam. Piemēram, uzdevums - laukums taisnstūrim ir 84 m2 un jāatrod naturālie skaitļi, kas to var veidot. Tas nu tā, bet vienkāršoti ņemot - var būt 84X1 m, tad perimetrs sanāk 170m un var būt 42x2m, tad perimetrs sanāk 88m. Jocīgi, ka tā. Ir tur kāda sakarība? Pordon, sen skolā neesmu gājis. :D 

Link to comment
Share on other sites

x * y = 84

Tam ir bezgalīgi daudz atrisinājumu.

Argh, vajadzēja rūpīgāk izlasīt uzdevumu...

Labots - marrtins
Link to comment
Share on other sites

Taisnstūrim ar kaut kādu konkrētu perimetru laukums lielāks, jo tuvāk taisnstūris kvadrātam.

Piemēram, ielejas piemērā, perimetrs 168000,002 m. Laukums 0,001 × 84000 = 84; ja kvadrāts ar tādu pašu perimetru, tad viena ceturtā no 168000,002 = 42000,0005. Laukums 42000,0005 × 42000,0005 = 17640000420

Labots - vvv
Link to comment
Share on other sites

Intuitīvi liekas ka vajadzētu jau sanākt kaut kā tā - jo tuvāk aplim (3d lodei), jo mazakāks perimetrs (3d virsmas laukums) ietver lielāku laukumu (3d tilpumu)... Nez kā tas uz trīsstūriem attiecās? Kurš būs ekonomiskāks - laikam jau vienādmalu - ar 60° leņķiem

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nu labi, tas ir matemātiski un filozofiski, bet pēc būtības - iz praktiskās dzīves (ienāca prātā)ja man ir kaut kādi hektāri un gribu novilkt elektrisko ganu apkārt. Tas nozīmē, ka informācija par hektāriem nav interesanta, jāzin konfigurācija, lai saprastu perimetru.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , Racer teica:

Nu labi, tas ir matemātiski un filozofiski, bet pēc būtības - iz praktiskās dzīves (ienāca prātā)ja man ir kaut kādi hektāri un gribu novilkt elektrisko ganu apkārt. Tas nozīmē, ka informācija par hektāriem nav interesanta, jāzin konfigurācija, lai saprastu perimetru.

Laikam gan... Teorētiski tur var būt bezgalīgi gara mala.

Praksē parasti var izteikt educated guess, piemēram zemes apkārtmērs pa ekvatoru ir 40 000 km, ļoti maza iespēja ka tev to ganu vajadzēs garāku kā 40 000*4...

Link to comment
Share on other sites

Ja reāli zemes gabali, nav kaut kādas metru platas desas, tad plus mīnus aptuveni paredzēt var.

Piemēram kvadrāts 100 × 100, laukums 10000, perimetrs 400. Taisnstūris 50 × 200, laukums 10000, perimetrs 500. Divreiz «tievāks» kā kvadrāts, perimetram klāt 100 m. Ja četrreiz «tievāks» kā kvadrāts, 25 × 400, perimetrs 850. Kaut kā tā paanalizējot...

Link to comment
Share on other sites

Toties tu vari izrēķināt cik ir pats mazākais iespējamais perimetrs. Vismaz varēsi pateikt, ka ja tev ir X metri drāts, tad ar to točna nepietiks apvilkt pat labākajā gadījumā. 

Teorētiski jau var arī noteikt lielāko, ja pieņem minimālo saprātīgo vienas malās platumu.

Link to comment
Share on other sites

Nu lab, skaidrs. Nemocīšu jūs, vienkārši it kā ar matemātiku neesmu uz Jūs, bet te bik aplauzos, jo tādā griezumā nebiju paskatījies. Paldies par atbildēm, biedri. :) 

Link to comment
Share on other sites

Laukums vs Perimetrs līkne ir diezgan nelineāra.

Ja ņem par pamatu ka taisnstūris ir 10 000 m2 (100x100 sākuma pozīcija), tad reāli perimetrs sāk strauji pieaugt tad, kad viena mala paliek mazāka par 20m.

 

Tātad ja viena mala ir robežās no 20 līdz 100m, tad perimetrs būs no 400 līdz 1000 (starpība apmēram 2x). Tas īstenībā jau var dot kautkādu jēgpilnu minējumu.

 

Robežās 40 līdz 100m, jau tā sttarpība ir nebūtiska.

 

chart.png

Labots - AndrisBB
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Ja pieņem, ka mala ir 50 - 100 (nebūs mala 20), tad perimetrs ir 400 - 500. Bet ja hektāri summējas no vairākiem gabaliem ...

 

P.s. šodien pilnmēness.

 

Link to comment
Share on other sites

 

Secinājums gan laikam no šī ir, ka ja pērk zemi, tad jāpērk pēc iespējas kvadrātveidīgāku, ietaupīsies nauda uz sētu, dzīvžogu, zāles plaušanas laiku. Iespējams arī māja jāceļ kvadrātveidīga :D

Kas to lai zin cik dzīves laikā uz šo visu var ietaupīt.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , AndrisBB teica:

Kas to lai zin cik dzīves laikā uz šo visu var ietaupīt.

Kvadrātveidīgai mājai būs mazāk gaismas, ja pietiekoši liela platība, tad istabas dziļumā, kas būs tālu no loga, vajadzēs gaismu slēgt. Zaudējumi, nevis ietaupījumi. :)

Link to comment
Share on other sites

Tad vajag grafiku, lai var redzēt sākot no kādas platības sākas būtiski zudumi. Visdrīzāk ka līkne nav lineāra un var atrast optimālo platību.

Plus māja tak tāpat nav viena liela telpa. Kas tad notiek ja pa vidu siena un durvis aizvērtas? otrā pusē nav gaismas? 

Link to comment
Share on other sites

 

Šī pat teorētiski ir vienstāvu māja un iespējams ielien tajos 60m2 (vido gan piemin ka tur ir 13.3m2), lai var būvēt ārpus apdzīvotām vietām ar mazāk atļaujām :D

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Pirms 25 minūtēm , Daiļais teica:

Jāpļauj platība, ne perimetrs.

Tā laikam arī sanāk. Identisks daudzums.

 

 

Link to comment
Share on other sites

pirms 8 stundām , vvv teica:

Teorētiski, jā. Bet parasti tie hektāri saprātīgās formās.

Parasti jā, bet ne vienmērZeme.jpeg.ba03ae2f68d7ec07b624fa5db0a33655.jpeg

Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , vvv teica:

Teorētiski, jā. Bet parasti tie hektāri saprātīgās formās.

Kad meklēju sev NĪ, man radās pretējs priekšstats :) Laikam "praktiskais saprātīgums" atšķiras no "matemātiski laukumiski-perimetriskā saprātīguma".

Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , AndrisBB teica:

Secinājums gan laikam no šī ir, ka ja pērk zemi, tad jāpērk pēc iespējas kvadrātveidīgāku, ietaupīsies nauda uz sētu, dzīvžogu, zāles plaušanas laiku.

Par pļausanu gan samuldējies. Jo mazāk jāgrozās, jo ātrāk pļaujas.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

risinu topikam līdzīgu uzdevumu, tas izrādījās daudz sarežģītāks kā sākumā šķita - cik savādi ne?

 

Dots.

3x AA baterijas jaunas 1,63 V bez slodzes, jeb virknē 4,85V

uzdevums, pēc iespējas ātrāk tās izlādīt lai bez slodzes tās būtu 1,33 V vai 4,00 virknē.  (arī pēc dienas nostāvēšanas)

 

lasu spriegumu reizi sekundē

 

ar slodzi 16,4 Ohm izlādēju līdz spriegums krītas līdz 3,48 V tad atslēdz izlādi, pieaugot virs 4,02 atkal ieslēdz. Sākumā viss ir labi, bet uz galu ne visai. Jo pieslēdzot 16,4 Ohm slodzi ir tik liels sprieguma kritums ka viņš pēc sekundes jau atslēdzas un tad pēc 5-10 atkal pieaug virs 4,02

šis cikls var ievilkties virs nedēļas, jo pēc sekundes izlādes viņš sāk atjaunoties 10+ minūtēs

 

ar 30mA izlādējot sākums škita par ilgu, uz beigām vairs neatceros, kur bija vaina. 

 

tagad nonācu līdz 33 Ohm slodzei

un izlāde notiek nevis līdz 3,5 cutoff bet kamēr ir saskaitījis 0.2Wh jeb aptuveni 50mAh, t.i. ja spriegums pārsniedza 4,02 viņš ieslēdz izlādi un neizslēdz kamēr nav izlādējis 0.2Wh. 

 

Sākumā bija doma analizēt sprieguma atjaunošanās līkne piem 3,7-3,8 v ilgumu un pēc tā izdarīt secinājumus vai nepieciešams izlādēt vēl. Bet nu kā minēju, izvērsās viss diezgan murgaini. 

 

Rimi ICA baterijām rādās Wh summa ir ap 4.5 vai 4.7 kautkur kuru turpmāk varētu sasniegt ar pirmo piegājienu un tad skatīties tālāk pēc fakta. 

 

Zinu, ka rezultātu var sasniegt ar 3x NiMh vai smalkajiem LDO bet tie pamatā ir soic un tas regulators man sanāks dārgāks par 3x NiMh. Vēl atliek nomērīt līdz cik Wh vispār atlicis šādā izlādētā pakā pie 30mA slodzes līdz 3.60 V spriegumam, jo ir aizdomas, ka būšu sev gari pierādījis ka šitais galīgi nav labs variants galu galā. Salīdzinot ar NiMh kurš ar pilnu ietilpību sāk no 1.33 V 

Link to comment
Share on other sites

Ar šo ōma uzdevumu pie @abi

Labots - marrtins
  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

precīzi neatceros ar cik R šitais bija, man auKstākā matemātika klibo, nojaušu ka tur kautkādas logaritma vai nez kādu zvēru līknes droši vien.  x ass sekundes. Šis gan bija novembra 1. pusē, kad izlādēju līdz 3,48. Tagad nav logots, bet atjaunošanās droši vien izskatās līdzīgi. 

Screenshot 2020-11-07 21.38.28.png

Screenshot 2020-11-07 11.35.43.png

Labots - Usins
Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , Racer teica:

tad jautājumi pazustu.

Jautājumi pazustu, bet nenoganītas zāles laukumi sarastos. :D

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Usins teica:

Zinu, ka rezultātu var sasniegt ar 3x NiMh vai smalkajiem LDO bet tie pamatā ir soic un tas regulators man sanāks dārgāks par 3x NiMh.

Pag, tu to nopietni? :D Ko tu tur īsti centies panākt? Uztaisīt kaut kādu verķi, kurš atradīsies konstantos apstākļos (temperatūrā), dos ārā 4.0V bez slodzes un kuram netiks karināta virsū nekāda slodze? :D

Cik daudz tev tādus vajag - desmitos, tūkstošos vai miljonos, ja reiz cena ir svarīga? Regulis ar 91mV dropout voltage mouserā maksā 0.67 gbp/gab, ņemot 1 gabalu; lielākā daudzumā - 0.30 gbp/gab.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...