Jump to content

Par preces tirgošanu zemnieku saimniecībai.


MakeMeGoAway
 Share

Recommended Posts

alusbundza
 Februārī Latvijā lielajiem zemniekiem maksāts vairāk nekā 0,24 eiro/kg, bet mazo govju ganāmpulku īpašniekiem – 0,15 – 0,16 eiro/kg.

uzskatu, ka te vis ir salaists pilnīgi grīstē ...., te jau jūt mafijas smaku ....., kāpēc lielajiem maksā vairāk?, ja piena kvalitāte neatšķiras ?,.....

lielais ir vienos kredītos, jo šim ir moderna kūts, jaunākie slaukšanas roboti, un to saimniecību īpašnieki ir partiju biedri, vai to radinieki .....,

un te ir liels bizness ....,

bet par mazajiem visiem pohuj ....., ja kas, tad tie mazie visdrīzāk izdzīvos, jo šiem ir vieglāk un ātrāk pārorentēties uz citu nozari ....,

un tieši šie lielie uztaisa piena pārprodukciju ....,un visātrāk bankrotēs ....

 

un ja kas, tad

 

e-d, tikai nesāc te kaut ko ļorkšķēt par loģistiku.... 

Labots - alusbundza
Link to comment
Share on other sites

  • Replies 244
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • versatile

    28

  • Zux

    13

  • e = d

    19

  • alusbundza

    37

kapitālisms ar to atšķiras no komunisma, ka efektīvāk strādājošais var nopelnīt vairāk.

Lai strādātu efektīvāk gan noderīgākas ir menedžmenta un ekonomikas zināšanas, nevis sūdu mēšanas prasmes.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Lai strādātu efektīvāk gan noderīgākas ir menedžmenta un ekonomikas zināšanas
Un govs uzreiz dos vairāk piena ?
Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

ka efektīvāk strādājošais var nopelnīt vairāk.

jaunajām, modernajām fermām piena pašizmaksa ir augstāka, nekā 20 govju turētājam ....

tāpēc arī šiem maksā vairāk, jo nevar taču savējos nolaist pa burbuli ..... 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Un govs uzreiz dos vairāk piena ?

Jo vairāk piena, jo zemāka cena. Latvijā tā ir daudz vairāk nekā patērē. Krievijas tirgus nekad nav bijis paredzams ilgtermiņā, jāražo kas cits. Kad Krievijā vienu gadu bija kartupeļu iztrūkums, šeit veikalā tie maksāja ap 60 sant.(pie eiro) neskatoties uz labo ražu. Katrā biznesā ir melnās strīpas. Vai nu kaut kā jāiztur, vai nu jāpārorientējas. Cūkgaļai iepirkuma cenas ir kāpušas. Ar to ka proti ražot brīvajā tirgū vēl ir par maz.

Link to comment
Share on other sites

alusbundza
Jo vairāk piena, jo zemāka cena.

kurā veikalā tu esi redzējis zemāku cenu? 

Labots - alusbundza
Link to comment
Share on other sites

Nu lētāks viņš ir palicis, bet zemnieka piena daļa tajā cenā ir niecīga un to īpaši neietekmē. PVN 21%, veikala uzcenojums vēl daudz lielāks. Lielākā daļa pakas cena ir tikai tas, nerunājot par tā ceļu no fermas. Un šīs izmaksas nemainās.


Tāpat kā naftas cena var nokrist 3x, bet ne jau degviela tankā.

Link to comment
Share on other sites

versatile

 

 

kurā veikalā tu esi redzējis zemāku cenu?

Sobrīd ne to lētāko pienu pakās pērku par 69 centiem - 50 santīmi, rupji sakot.

2004.ajā piens maksāja 30 santīmi pakā, 2006. bija apmēram 50, pēc tam kāpa līdz aptuveni 90 santīmiem/latam, ja atmiņa neviļ.

Tā ka šobrīd ir lēti, jā.

Pakas cenu sastāda daudzi faktori, tai skaitā veikala uzcenojums, kas nav mazs. Arī transportēšana, pie pārstrādātāja tam pienam ir jānonāk un veikalos tāpat. Enerģija pasterizatoru darbināšanai par velti nav.

 

Pārstrādāto produktu cenas krītas mazāk, jo tur no jēla piena cenas ir daudz mazāk kas atkarīgs - lielākā daļa no cenas nāk no iesaistītā darbaspēka + veikala uzcenojuma + iepakojuma. Respektīvi, ja piena iepirkuma cenas kritums par x procentiem piena pakas cenu ietekmē par y procentiem, tad tālāk pārstrādātu produktu cenas par y/n procentiem, kur 1<n<5

Link to comment
Share on other sites

 

 

jaunajām, modernajām fermām piena pašizmaksa ir augstāka, nekā 20 govju turētājam ..

 

šis ir diezgan apšaubāms apgalvojums. Visticamāk, dažu govju īpašnieki nemaz neprot sarēķināt pilnu produkta pašizmaksu un arī savu ieguldīto darbu, ja novērtē, tad par sīceni.

 

un, ja arī tā ir taisnība, ar visu lielāko pašizmaksu lielās saimniecības arī spēj pārdot saražoto par augstāku cenu. kur mazajiem paliek tikai iespēja šņukstēt mutautiņā. ...

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

starp citu, lielās govju fermas (virs 200 govīm) Latvijā ir tikai 17%, tas nozīmē, ka šiem par pienu maksā uz pašizmaksas robežas, bet pārējos var visus brīvi apčakarēt ...., un uz to rēķina iedzīvoties .....

Link to comment
Share on other sites

Piedodiet, bet ja zemnieki GADIEM ražo pienu ar lielu, lielu mīnusu, tad tas liekas tā stipri jocīgi. Priekš kam ?!

Ja tas nav mīnuss, bet maza peļņa tad tas tomēr ir savādāk.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

alusbundza

uz šo es nevaru precīzi atbildēt, jo man ir tikai divas kārnas Latvijas Zilās govis, piens sev un dažiem kaimiņiem ....

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kaspars12
man ir tikai divas kārnas Latvijas Zilās govis, piens sev un dažiem kaimiņiem

 

Ir jēga tā darba dēļ turēt tās divas govis ? Papīri jau kādi arī jākarto, numuri ausīs utt. Vai tas ir sports, tā aiz darīt neko sievai paslaukt ? Neesmu sapratis tos 1-2 govju turētājus pašpatēriņam, cik, tad biezpienā/sierā un pienā var ģimene noēst!

Labots - Kaspars12
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Neesmu sapratis tos 1-2 govju turētājus paštēriņam,

es atkal nevaru saprast, kā var iedzert to veikala vājpienu, un smērēt uz maizi to neīsto sviestu..... 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ja sviestu lieto maz un pienu nepatērē vispār ?! :D

Link to comment
Share on other sites

kā var iedzert to veikala vājpienu

Man ar patīk pa tiešo no govs (nu ne jau no pupa), bet tas reti sanāk. Labs piens ir Zemturu svaigpiens, ir MX un Rimi, krējums pat nostāvas. Nav dārgi.

Vēl no ražotāja Pievedums ļoti labs, tie arī uz mājām/dzīvokļiem Rīgā pieved, ne tikai pienu vien un ne tikai Rīgā. Ja ņem 3L, vispār pa lēto.

Labots - Zuxters
Link to comment
Share on other sites

 

 

es atkal nevaru saprast, kā var iedzert to veikala vājpienu

 

veikalā ir dažāda stipruma pieni pieejami. Un, lai cik dīvaini tev neliktos, nospiedošais vairums pircēju izvēlas 2,5% un švakākus.

Link to comment
Share on other sites

Nu "modeles" vispār 0.5% dzer, ja govij izstāstīsi, ka ir tāds piens viņa no smiekliem nogāzīsies :)

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

nospiedošais vairums pircēju izvēlas 2,5% un švakākus

Mums ģimenē patīk vairāk %.

UK vispār, jo vairāk % jo lētāks.

Labots - Zuxters
Link to comment
Share on other sites

Es jau arī saku, ka zīdaiņi ir jābaro ar sintētisko ķīseli un padzerties jādot Zuko veselīgo šķīstošo dzērienu !!!

Link to comment
Share on other sites

 

 

jebkurš dietologs pastāstīs, ka piens pieaugušam cilvēkam vispār kaitīgs, jo organisms vairs nav piemērots tā pārstrādei
Pareizi pareizi, pieaugušajiem alus ir domāts un jo vairāk % jo labāks, bet vēl labāk, pa taisno no mucas.  :D 

Tā tu domāji?!!!!!

Link to comment
Share on other sites

versatile

EHh, "īsto" un "neīsto" sviestu zinātāji :)) Kā gribas par jums pasmaidīt :)) Būtībā, tieši pateicoties ES, ja uz pakas rakstīts sviests, tad sviests tur arī ir un tam var ticēt. Kas tur neīsts, pastāstīsiet? :)

Pirmkārt, pats strādāju piena pārstrādes uzņēmumā :) Pienu ar ūdeni neviens nešķaida, pienu no pulvera neražo. Kāpēc? Dārgi! :D (ir arī citi iemesli, bet tiem gan jau tāpat neticēsiet). Var jau būt, ka man viedoklis pārāk ideāls, jo uzņēmums, kur strādāju, neražo ne skābos krēmus vai krējuma izstrādājumus, ne arī sviesta izstrādājumus - skābo krējumu un sviestu gan.

Otrkārt, ir gadījies parunāt ar cilvēkiem, kas tirgo un apkalpo aprīkojumu visādām saimniecībām - gan lielajām industriālajām ar simtiem lopu, gan mazajām, kas tirgo eko. Tur dzesētājus visādus, utt. Nu lūk :) Lai produkcija sauktos par eko, to iekaŗtu mazgāšanai izmanto eko ķīmiju - tik bēda viena, ne sū* tā ķīmija neizmazgā, čalis teica, ka ieraugot to ilgā laika posmā krājušos "biezpienu" trubās, esot slikti palicis un nekad vairs "eko" pienu nedzeršot - svarīga piebilde, "eko" nav kaut kāds konkrēts zīmols/firma šeit domāts - bet kā ražošanas process. :)

Lielajos, toties, pret mazgāšanu izturas ļoti atbildīgi, pēc mazgāšanām ir analīzes, utt. Reāli, tīrāks un kvalitatīvāks piens par pašlaik ES pakās nopērkamo, nav dabūjams. Arī UHT piens nav ne ar kādu ķīmiju apstrādāts.

Cita lieta, ja vajag svaigpienu. Tad pakas neder. Bet to vajag ļooti reti.

Un taisnība, ka pieaugušam organismam piens nav nepieciešams un lielākajai daļai ir vairāk vai mazāk izteikta piena nepanesamība - citam tikai vēders paburbuļos drusku, cits paskraidīs pāris reizes - bet i to ne vienmēr. Garšo tāpat :)

Tāpat tak pēc niknākas kafijas krūzes ātri vien savajagas notestēt vaifaju labierīcībās. Vai tad tāpēc nedzersim? :)

Labots - versatile
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pienu ar ūdeni neviens nešķaida, pienu no pulvera neražo.

Tieši tā.

Katrs to var mājās pārbaudīt.

Paņemiet caurspīdīga stikla glāzi, ielejiet ūdeni 100-150 gr. Iepiliniet pienu dažus pilienus, tikai nemaisiet. Īsts piens ar ūdeni nesajaucas, ja nesamaisa, bet lēnām, tādiem kā miglas vāliem, nosēžas apakšā. Augšpusē paliek tīrs ūdens.

 

p.s. tikai negāziet daudz pienu iekšā, tad viņš pats ar inerci samaisīsies.

 

Ja piens ir no pulvera vai šķaidīts ar ūdeni, tad viņš uz reiz izjaucas pa visu glāzi.

Labots - Zuxters
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

versatile

OK, ir vietas pasaulē, kur piena izstrādājumu taisa no pulvera - cik zinu, tad visādi tuvie/vidējie austrumi, utt. Bet rezultātu ar pienu nesajaukt nekādā veidā.

Tur to dara tāpēc, ka pienu uzglabāt ir sarežģīti un ir pilnīgi cita izpratne par piena produktiem - būtībā, tos nelieto.

Latvijā no pulvera pakās taisāmo pienu neražo - ir dārgi, pirmkārt, no piena saražot pulveri (aiziet padaudz enerģijas) un pēc tam to jaukt atpakaļ, ali iegūtu sūdīgāku produktu. Pēc tā, otrkārt, nav vajadzības, jo Latvijā ar piena pieejamību nav problēmu un piens ir visu cauru gadu un pat pāri paliek.

Starp citu, piena pulveris nav nekas slikts = piens mīnus šķidrā frakcija. Kādreiz, kad ziemā ābolus nevarēja nopirkt, tak arī ābolkūkas cepa ar uz krāsns kaltētiem āboliem - i neko, tīra manta. Bet nevienam tāpat nenāca i prātā tādus kaltētos salīdzināt ar svaigu ābolu, kas tikko no zara nokritis.

Link to comment
Share on other sites

Nezinu kā Jūs kungi, manā bērnība, vasarā, visi izaugam uz piena un baltmaizes, un vēl pizdītiem zaļiem āboliem, jo ēst normāli laika nebija un neatceros ka īpaši kāds no pagalma slimotu !

Tagad rīgas mazgadīgo izved uz laukiem parādi zaļu zāli un īstu pienu, un bērns beigts, lai atdzīvotos pie izputēja trubas jāliek klāt :)

Labots - jema
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

versatile

Tur jau tā lieta, ka visi mellu muti skrēja un bija imunitāte - nesaslima ne tāpēc, ka drazas nebija apkārt, bet tāpēc, ka tā bija apkārt konstanti.

Otra lieta, ka klasiskajā piemērā ar caureju no lauku piena, visticamāk dod svaigpienu - tāpēc i ir caureja, ka organisms pie tām baktērijām nav pieradis. Neesmu tehnologs, bet tā nu es to padarīšanu saprotu. Tāpat gan jau ņigājas par eiropiešiem tais valstīs, kur iekdienā uzturā lieto jēlu gaļu/zivis - nepieradis organisms noreaģēs momentā. Un indijā vietējiem no tās netirības ar ne silts ne auksts, a pat kārtīgam lauku puikam caureja būs momentā. Viss ir relatīvi.

Pēc laika tā problēma pazūd. Tāpēc jau es arī svaigienu izdalīju atsevišķi, laba lieta, bet vajag reti. Tāpat kā jaunpienu, ehh, kas tie bija par svētkiem, kad teliņš atskrēja un uz plīts, karstumizturīgajā traukā sacepa jaunpienu... Svaigā veidā iedzerams gan nebija - padsmit % tauku ;)


 

 

lai atdzīvotos pie izputēja trubas jāliek klāt

Nabaga bērni.

 

Tiesa, pastāv iespēja, ka tieši tas Rīgas mazgadīgais "īstu zāli" Tev spēs labāk parādīt :D

Labots - versatile
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

alusbundza

ir jau vēl viena lieta, par to tauku % pienā, manām zilajām ziemā ir virs 6%, vasarā virs 4%, Latvijas brūnajām arī ir virs 4%, un pienotavās vai tad maksā vairāk par treknāku pienu?, iznāk taču vairāk krējuma nosmelt ...., tām melnraibajām jau 3,5%  tikai ir, lai gan izslaukumi lielāki

Link to comment
Share on other sites

versatile

Cena ir atkarīga no tauku %, loģiski. Un ne tikai no tā.

Link to comment
Share on other sites

( ͡° ͜ʖ ͡°)

Prieks kam mums tik daudz to pienu? Lai audzē kazas, jērus.

Nezinu kā Jūs kungi, manā bērnība, vasarā, visi izaugam uz piena un baltmaizes

Tāpēc vairs tev pienu nevajag

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

versatile

Drīkst jautāt, tu esi strādājis arī lielākajos piena pārstrādes uzņēmumos Latvijā un esi, tā teikt, nopietni tajā ''virtuvē'' iekšā bijis...?

Vai arī tu tikai runā par kādu vienu konkrētu šaurāka profila ražotni....?

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Piedodiet, bet ja zemnieki GADIEM ražo pienu ar lielu, lielu mīnusu, tad tas liekas tā stipri jocīgi. Priekš kam ?! Ja tas nav mīnuss, bet maza peļņa tad tas tomēr ir savādāk.

viens no iemesliem ir, eiropas projekti, un tur ir noteikumi, ka jāstrādā 5 gadus, savādāk nauda jāatmaksā , un neviens nevarēja paredzēt, ka aiztaisīs krievijas tirgu .... 

Link to comment
Share on other sites

Tu trušus tak uz krieviju netirgo, nav jau tie apjomi? Tie laikam nav pat sankcijās.

Link to comment
Share on other sites

Lai izaudzētu piena govju ganāmpulku ir vajadzīgs laiks un līdzekļi un govis nevar neslaukt, pat ja pienu jālej laukā. Tās nevar izslēgt kā nevajadzīgu darbgaldu, vienīgi nokaut.

Link to comment
Share on other sites

Kāpēc tev domāt, ka stulbi? Ai, neiešu cīkstēties ar tevi.. , nav vērts.

Labots - Zuxters
Link to comment
Share on other sites

versatile

jacobs, es neesmu nekad strādājis kādā no ne-lielākajiem.

Bet nedomāju, ka vajag offtopiku vairot.

Link to comment
Share on other sites

 

 

viens no iemesliem ir, eiropas projekti, un tur ir noteikumi, ka jāstrādā 5 gadus, savādāk nauda jāatmaksā , un neviens nevarēja paredzēt, ka aiztaisīs krievijas tirgu ....

Nopietni ?! Tas ir tāpat, kā teikt, ka neviens jau nevarēja paredzēt, ka spēlējot krievu ruleti var satraumēties...

Skarbi, bet biznesā vajag mācēt paredzēt riskus un ko darīt, ja notiek daudzas neparedzētas lietas.

Ok, bet šis vismaz izskaidro kāpēc dažreiz ir vērts tirgot zem pašizmaksas.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Piensaimniecības nozari visu laiku pavada satricinājumi. Piedāvā neko nedarīt? Te pienu nevienam nevajag, te liels satraukums, ka piena trūkst un pārmet, ka ved uz Lietuvu un vairs Latvijas pārstrādes uzņēmumiem nenodod. Vienu brīdi bija satraukums, ka būs jāmaksā lielas soda sankcijas ES par kvotu pārsniegšanu.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...