Didzis Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Ev, laikam neesi sen laukos bijis. Ir gan vistas, gan zosis un pīles, bet Tītaru gan es arī neesmu sen redzējis. Mājas vistas olas pērku bez problēmām. Nu jā, divreiz dārgāk, kā lielveikala olas, toties nesmird pēc zivju ķiškām. Nav arī tā, ka zemnieki tikai fufeli tirgo. Daudziem ir svarīgi pastāvīgus klientus saglabāt. Ja runa par uzrakstiem uz etiķetēm, tad pats esmu saskāries ar to. Tas gan nebija pārtikas ražošanā, bet ar šūšana sprodukciju. Pirms gadiem parādijās prasība uzrādīt auduma sastāvu. Audumi tika pirkti no ražotāja, bet atī tas nevarēja uzrādīt precīzu sastāvu. Pateica, rakstiet ko gribat, tāpat nav labratorijas, kura var pārbaudīt un ekspertīze maksā dārgi, neviens to netaisīs. Lielražotājus nevajag likt kā piemēru. Kaut vai škandāls ar zirgu gaļu, vai autorūpniecībā VWagen škandāls ar atgāzēm. Lielie ir gatavi šmaukties par daudz lielākām naudām un var uzmest uz ķepas inspektoram tādu sumu, ka uzreiz mute ciet. Neko vairāk jau nevajag, par attiecīgu samaksu,vienu zvanu, rīt būs ciemos PVD vai ieņēmumu dienests. Vārdu sakot, es vairāk ticu pazīstamam zemniekam, nevis piena kombinātam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zux Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Rūgušpiens tak garšīgāks par kefīru Kefīri arī dažādi, cits lietojam, cits nē. Rūgušpiens atdzesēts ir labais. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 (labots) Vakar pie Vidrižiem uz P9 divi tītari (jaunie) pāri ceļam vilkās. Gandrīz nobraucu. Labots Maijs 29, 2016 - e = d 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 (labots) Normālas lauku olas tak arī mēnesi nestāv - ar ko pārklāj čaumalu? . Pat ļoti labi glabājas ilgi. Tikai viens BET- nedrīkst mazgāt no ārpuses ja taisās glabāt. Nu dažreiz prastā lauku saimniecībā, mīksti sakot , notašķīta. Saimnieks, lai būtu preces izskats, nomazgā. Nu tāda arī neglabāsies, bez bojāšanās, ilgi. Nu tai olai, pēc izdēšanas ir kaut kāds slānis, kas neļauj mikrobiem tikt iekšā. Mazgājot , notīra Rezultāta manta smuka, bet fiksi bojāsies. Starp citu, visi kas noliedz visādus elementārus higēnas pasākumus, tipa piena uzvārīšanu , zin kad vecos ''labajos'' laikos kad vis bija dabisks, cilvēka vidējais mūža ilgums bija, labi ja, 40 gadi? Tagad ... vai jau nebūs 2x ilgāks. Piemēram no kazas piena elementāri var dabūt ērču encefalītu. Nu ir, mūsdienās , pa labi un kreisi piesaukt ECO. Kur vajag un kur nē. To izmanto daļa veiklu darboņu, kuri kundēm stāsta ka viss pašu audzēts un slaukts, bet īstenībā.. , kaut vai tie paši tomāti un zemenes. Tirgū paprasi - lielai daļai būs Latvijas. Tāpēc man princips: ja pats reāli neredzēšu ka tā produkcija tiek vākta konkrētā laukā vai slauc konkrēta saimniece, lielāka ticība būs jau tam, ko kāds tomēr pārbauda , nevis tikai apliecinājumam ''īsta lauku''. Ja dzīvo laukos , tad pazīsti apkārtējos un zini kāda ir kuram kultūra, tad var pirkt ( un nebūs prātīgi pirkt pa dārgāku veikalā). Bet variants : atbraucis busiņš uz daudzstāvenes pagalmu un tik tirgo īstu lauku pienu vai gaļu... nav priekš manis. Labots Maijs 29, 2016 - oxygen 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
M@R$$ Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Atceros ka vienreiz, kaut kad daudz gadu atpakaļ, biju kļūdas pēc iepircis laikam balticovo olas. Cieti vārītas, smirdēja pa gabalu ... No tā laika cenšamies tikai lauku olas izmantot ... Bezizejā var izlīdzēties ar Madonas olām (kas gan laikam āri ir balticovo) ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Starp citu, visi kas noliedz visādus elementārus higēnas pasākumus, tipa piena uzvārīšanu , zin kad vecos ''labajos'' laikos kad vis bija dabisks, cilvēka vidējais mūža ilgums bija, labi ja, 40 gadi? Tagad ... vai jau nebūs 2x ilgāks. Pie vainas medicīna un dzīves apstākļu uzlabojumi ne pasterizēts piens. Pirms 100 gadiem mira no tuberkulozes, plaušu karsoņa, jā arī netīrības izraisītām infekcijām. Mūsdienās, ja ko tādu saķer 99% gadījumos dabū uz pekām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Jā, jā, lauku dzīvesveids, ko piekopām pirms gaidem 100, vot tā bij tā īstā štelle. Nekas labāks par to nav un nebūs nekad. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 jā arī netīrības izraisītām infekcijām Bet par to arī iet runa. Ja es redzu konkrēti kur un kā tas piens iegūts- iedzeršu nepasterizētu. Ja nē- labāk pasterizētu. Tīri labi atceros kā 90-to beigās vasarnīcu ciematiņā viena vietējā piegādāja pienu un visi laimīgi ( lēts un garšo tīri neko). Tas līdz brīdim , kamēr kaimiņienei, kas arī bija pircēja, radās vajadzība apciemot to saimnieci. Kad atnāca, bija vieni briesmu stāsti par šmucīgo veceni. Nu pienu vairāk nepirka. Ir cilvēki dažādi - ja pats nepārliecinies, tad ticēt nevar. No otras puses, ja patērētājam veselība ( imūnsistēma) ir laba, tad papildus deva zarnu nūjiņu( s.ūdu) jau nenobeigs. Tas pats arī ar holēras bacili. Ja kuņģī pietiekami skābes , nesaslimsi. Starp citu, tie kas pārslimo ar holēru, laikam tos mikrobus izplata gadiem. Ar dizentēriju, laikam , nav tā. Nu , labi saslims lietotājs - nav nāvējoša ( pa lielam) kaite.. . Tā ka katra brīva izvēle dzert nepasterizētu lauku pienu vai nē. Un tā daudzas lietas, kas tagad ir piespiedu kārtā no visādiem PVD- neba jau lai kaitētu. Nu ir cilvēki, pa lielam , slīpēti tipi. Kamēr kāds pieskata, tikmēr rīkojās pareizi. Kā redz, ka nē, ta daļa iet vieglākos ( ne pareizākos) ceļus. It sevišķi, kad ir saglabājies padomjlaiku dubultās morāles gēns. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
flipsider Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Pirms 100 gadiem ilgi dzīvoja saimnieki, bet ne strādnieki! Iespējams kāds strādnieks arī dzīvoja ilgi, ja tika pie laba saimnieka! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Slaids Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Par ko vispār tēma (beztēma) ir? Link to comment Share on other sites More sharing options...
( ͡° ͜ʖ ͡°) Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 (labots) Par to, ka zāle reiz bija zaļāka, debesis zilākas un tecēja piena upes gar ķīseļa krastiem. Labots Maijs 29, 2016 - ( ͡° ͜ʖ ͡°) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 (labots) Higiēnas normas cilvēki neievēroja tūkstošiem gadu, bojātus produktus arī droši vien lietoja, jo ledusskapju nebija. Tas, ko mēs tagad ēdam, ir tikai dažus gadu desmitus. Kā teica viena daktere vienā videolekcijā, tad mūsu organisma šūnas ir tādas pašas kā pūšanas baktēriju šūnas. Ja produkti neder baktērijām, tad kādēļ tie var derēt mūsu šūnām. Šeit nav runa par pasterizāciju vai žāvēšanu. Pēc viņas apgalvojuma, cilvēka organismam der tikai tas, kas pirms tam ir bijis augs vai dzīvnieks. Var jau ķīmiķi apgalvot, ka viņu sintezētā vitamīna ķīmiskā formula atbilst dabīgajam, taču bieži vien vielas ķīmiskā struktūra var būt cita. Piem. kāds elektrons var griezties uz citu pusi. Labots Maijs 29, 2016 - Aigars Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 ja kas, tad es tādā ziņā esmu ļoti prasīgs pēc kvalitātes, sūdainu pienu sajūtu pa gabalu ....., man nu tā ir sagadījies, ka abas govis reizē aiziet ciet, un tie daži mēneši ir jāpērk pie tuvākajiem kaimiņiem , godīgi sakot, tiešām brīnos, no 5 variantiem , tikai vienā vietā bija man pieņemama garša ...., nu negribu te lielīties, bet pēc manu govju pienā stāv rindā uz pieraksta ...., slaukts tiek ar aparātu un dzesēts avotā, kur temperatūra ir cauru gadu +6 grādi .... Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 (labots) Starp citu neatceros ka kāds PSRS laiku ēdnīcās arī no pārtikas kādu triperi būtu noķēris. Kur nu to tur noķersi, ja vēl tagad atceros kā no ''kristīta'' ēdnīcas krējuma tādu skrejamo noķēru, ka vakara lekciju vietā RPI, bikses pietaisīju... Labots Maijs 29, 2016 - jacobs Link to comment Share on other sites More sharing options...
zibins Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Pazīstami divi saimnieki, vienam ap 80, otram pāri 100 govis. Abi divi pašpatēriņam un kaimiņiem tur pa govij, kuras slauc atsevišķi. Viņi nelieto pienu no kopējā katla. Sagadīšanās? Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 tāpēc, ka grābstīšanās gar kopējo katlu rada nopietnu risku, ka komercprodukts var tikt sabojāts. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
zibins Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Sapņu puisēns. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Es šai tēmā uzdevu 2 vienkāršus jautājumus, uz kuriem neviens tā arī nav atbildējis. kur ir tie tavi jautājumi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Maijs 29, 2016 Share Maijs 29, 2016 Cik var ņemties... Jāatzīst, ka samērā precīzs kārtējās "diskusijas" raksturojums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 Pēc viņas apgalvojuma, cilvēka organismam der tikai tas, kas pirms tam ir bijis augs vai dzīvnieks. Var jau ķīmiķi apgalvot, ka viņu sintezētā vitamīna ķīmiskā formula atbilst dabīgajam, taču bieži vien vielas ķīmiskā struktūra var būt cita. Piem. kāds elektrons var griezties uz citu pusi. Elektronu ēdājs atradies. Ar C vitamīnu ir tā, ka dabā radītās C vitamīna molekulas pārsvarā ir viens izomērs, kamēr daži lētie sintezētie C vitamīni pārsvarā ir pretēji izomēri - rezultātā nav tik effektīvi. Nekur citur neesmu dzirdējis, ka būtu liela starpība, starp laboratorijā sintizētu molekulu un dabā atrodamu molekulu, vismaz tiktāl cik tas attiecās uz cilvēku patēriņu. Higiēnas normas cilvēki neievēroja tūkstošiem gadu, bojātus produktus arī droši vien lietoja, jo ledusskapju nebija. Tas, ko mēs tagad ēdam, ir tikai dažus gadu desmitus. Un kāds bija vidējais mūža ilgums ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 Nu tā jau Rīgas un citu lielo pilsētu tā laika privilēģija,laukos ēdnīcās tai laikā mums bija viss pa labo. Nuu, vajadzēja jau arī kādu laiku, pilsētās padzīvot, pamācīties, tad vismaz tik daudz sovjeta maldus šeit nedrukātu... Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 No šī visa var secināt, ka lauki pie mums ir izmiruši jo laucinieki ir netīreļi, saķēruši holēru un apmiruši. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Simsons2 Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 Un kāds bija vidējais mūža ilgums ? Tikpat līdzīgs kā tagad. Grūtakais bija nodzīvot līdz 15-20, bet tie kas nodzīvoja arī pēc tam dzīvoja līdz 60+ Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 snukurins, man ir vairāk pa 100 aitām, ap 400 trušiem, un tās pāris govis ir nieks uz kopējā fona ....ir 3 traktori, pļaujmašīna, grābeklis, ruļļu prese un vis pārējais nepieciešamais ..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
deriksx Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 (labots) Oho , normāls skaits trušu, visus būros turi vai aizgalda tipa arī (kā cūkas) ? Labots Maijs 30, 2016 - deriksx Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 'būros Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 Bundža, Truši tiesām sanāk izdevīgi.... Takš maziņi, vajag būrus, sūdus tīrīt, barību ar rokām padot... Čakars.... Manējās fātars tur gaļas govis - vismaz par dzīvi nesūdzas. Vajag tik aploku un ūdeni. Pašas ganās un barojas. Tikai vajag sienu un skābbarību ziemai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 @@ronalds_, nav man tik daudz aramzemes, un nav te tuvumā arī kur dabūt, ja būtu, tad turētu 5x vairāk aitu ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 cik 100 aitām vajag zemes? Man ir divas kazas, bet tās padlas nespēj nograuzt visu manu ~ 2ha pleķīti un diezgan daudz jāpļaustās arī ir. Labprāt būtu atdevis kādam aitas paganīt, bet te tuvumā nav. Pašam turēt kaut kā nevelk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 (labots) Tikpat līdzīgs kā tagad. Grūtakais bija nodzīvot līdz 15-20, bet tie kas nodzīvoja arī pēc tam dzīvoja līdz 60+ Pirms stāsti muļķibas, ieej cariskās krievijas tautas skaitīšanas arhīvā ( notika 19gs 70-jos). Ja kādā mājā bija kāds vecāks par 60, tad tas bija ārkārtas izņemums. Pārsvarā max 40-45 gadi. To visu var papētīt saitā http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu.html . Nu mira no grūta darba, visādām kaitēm. Tai skaitā infekcijām. Nu tagad ar daudzām tā laika slimībām slimo daudz retāk, jo gan ievēro elementāru higīēnu, gan potējās. Nu tas tā dažiem pārdomām, kad sāk stāstīt ka mūsdienās viss saindēts , viss slikti, bet agrāk gan bija .... zāle zaļāka. Tagad, pa lielam visādas vecumkaites parādās gados, kad toreizējie cilvēki sen jau bija kapos. Labots Maijs 30, 2016 - oxygen 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 Stāstrs ne jau par to, c cik ilgi kādreiz dzīvoja. Sakaidrs, ka bija grūti jāstrādā un daudzas, tai laikā, neārstējamas slimības. Jautājums, kapēc mūsdienās, piemēram labību pirms pļaušanas, nosmidzina ar raundapu, vai sieram jauc klāt visādus dranķus. Darba ražība ta tagad daudz augstāka, nevajag aiz zirdziņa staigāt un veselību bendēt, bet nē, jo tālāk, jo lielāku fufeli ražo. Klijas, ko visādi zaļi domājoši cilvēki reklamē, būtībā ir inde, jo uz tām visa smidzinātā ķīmija uzkrājusies. Vai ''digitālie tomāti'' kuriem tikai tomāta izskats, bet garšas nekādas. Tur tak super siltumnīcas ar datorizētu laistīšanu, bet audzē sūdus. Mūsdienu tehnoloģijas dod tādas iespējas, bet audzēts ta tiek fufelis. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 Mūsdienu tehnoloģijas dod tādas iespējas, bet audzēts ta tiek fufelis. Taisnība. Tā ir vienkāršā negausība tāpat kā ar ciparu TV - varēja tak nezaudējot q 3-4 kanālus vienā analogajā sabāzt, bet nē - vajag 10. Drīz jau būs kā jeņķos, kur arbūzu ražu 2x gadā novāc. Aizvērtām acīm pagaršosi - meloni no arbūza neatšķirsi (pirms 5 gadiem Kalifornijā pats par to pārliecinājos). 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 (labots) vai sieram jauc klāt visādus dranķus Un sviestam arī, ja? Kungi, var palūgt kādu konkrētu draņķi, kas tiek jaukts klāt, nosaukt? Nav runa par augu taukiem, runa ir par produktu, kuram virsū rakstīts sviests, siers un nevis kādi atvasinājumi. Mani šsi tiešām interesē, bet mūsu ražotnē siers netop, attiecīgi, par to zinu mazāk - bet pie tehnoloģes ar vairāku desmitu gadu darba pieredzi, ar konkrētu jautājumu aiziet varu. Vienreiz meklēju, diskusijā ar vienu tumsoni, kas lamājās par E509. Kalcija hlorīds. Sāls. In cheesemaking, calcium chloride is sometimes added to processed (pasteurized/homogenized) milk to restore the natural balance between calcium and protein in casein for the purposes of making cheeses, such as brie, Pélardon and Stilton. By adding calcium chloride to the milk before adding the coagulant, calcium levels are restored. Tātad, ražojot no svaigpiena, var no tā izvairīties; mazākiem kombinātiem ir tāda iespēja. Pašam nepatīk E621, bet tā nekaitīgumu Eiropas devās (Āzija cits stāsts) uzskatu par pierādītu. Izvairos tāpēc, ka pie ēdiena praktiski nekad nelieku ne sāli, ne cukuru, ne piparus - patīk dabīgā garša un tāda, kāda tā ir, nevis pastiprināta. Bet no 621 nevar izvairīties, jo pašos produktos tas dabiski ir papilnam un krietni lielās devās. Kas vēl? Labots Maijs 30, 2016 - versatile 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 Tomāti nosacīto bezgaršību iegūst, jo netiek līdz galam nogatavināti dabiskā veidā. Lai tos varētu piegādāt no Spānijas uz Latviju, tos novāc pirms gatavības, ved un uzglabā dzesētājos vai ar citām metodēm un pēc tam pārdod. Ražošanas tehnoloģijas īpaši neatšķiras. Bet vietējie faktiski uzreiz no lauka nonāk veikala plauktā un vienkārši ir dabiski nogatavojušies. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 (labots) Jā, starp citu, Spānijā tie paši (tās pašas firmas, tādās pašās kastēs) tomāti garšo izcili. Tobiš', kā bērnībā, no vecmammas siltumnīcas. Domāt, aiz neko darīt spāņiem gaspačo ir tādā cieņā? Un reklāmas izceļ "Spānijas tomātus" tāpat kā te - Latvijas. Runa gan par vietējos tirgos, gan lielveikalos pirktiem. Tāpat Polijā "poļu āboli" nav lamuvārds. Un leišos "leišu pienu" dzers labprātāk kā "žirgugalvos pienos". Un Horvātu vīģes garšo ikurāt kā vīģes Spānijā - bet ne jau pirktas šeit. Bet ko pircējs pērk, to arī veikali piedāvā. Getliņu tomātus bieži pērkat? Starp citu, ja ir kāds, kas Rīgā var regulāri piegādāt Latvijas tomātus, ne rūpnieciski audz'tus, cenā +/- kā Getliņiem, ir interese. Neliela, bet regulāra. Tirgu nepiedāvāt, tos dibenzellius neatbalstu. Labots Maijs 30, 2016 - versatile Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 (labots) Kalcija hlorīds. Sāls. Sāls ir NaCl. CaCl2, cik netā var atrast, lieto kā "cietinātāju", cik viņš kaitīgs - nevar īsti atrast... A tā - piekrītu versatile, ir pārāk daudz visādu mītu ap jebko dzīvē, īpaši daudz to ir ap pārtiku Labots Maijs 30, 2016 - rubb 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
hehe Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 Kalcija hlorīds ātri sasaista kopā piena olbaltumvielas, nav jātur uz plauktiņa nez cik ilgi. Ir jau vēl krāsvielas smukumam un konservanti termiņam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 rubb, sāļi no ķīmijas viedokļa ir dažādi. Gan kalcija, gan nātrija hlorīdi ir sāļi - viens kalcija, viens nātrija. Tas, ka nātrija hlorīdu, jeb vārāmo sāli ikdienā saucam vienkārši par sāli, nenozīmē, ka citi nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Valduha Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 (labots) 3-4 eiro par normālām pusdienām jā un veikalos var nopirkt ,,normālu,, cūkgaļas desu pa 2 eiro kg,ja cūkgaļa maksā 3,70 eiro kg. sasodīts tādas pusdienas vienā vietā. Labots Maijs 30, 2016 - Valduha Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Maijs 30, 2016 Share Maijs 30, 2016 (labots) Ir jau vēl krāsvielas smukumam un konservanti termiņam. Ir jau produkti bez konservantiem (un ir, kad vajag konservantus, piemēram, ja plānots kaut kur uz ilgāku laiku doties pārgājienā, maizītes ņemt līdzi. Labāk konservants, nekā caureja uz kalna.), bet krāsvielu pieprasa paši padebilie pircēji. Mana draudzene nepērk bālu lasi, piemēram. Ņems spilgtāko gabaliņu. Nav vērts diskutēt... Bet īstu lasi, kādu pats esmu redzējis Latvijas lašupēs, maz iespēju parādīt. Un sen jau tas arī bija, gadi 20... No otras puses, te visi tā satraucas, ka lielie ražotāji indējot un mājas labumi ir īstā štelle, bet kad tur runa par ar pētījumiem pierādītām lietām, visādiem benzopirēniem, par to, ka neliels piedegums ir ļoooti kancerogēns - tad neviens nesatraucas par sevis indēšanu. Go figure... Labots Maijs 30, 2016 - versatile 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!