Jump to content

automātiski auto bez vadītāja un citas jaunās tehnoloģijas


e = d
 Share

Recommended Posts

 

 

Faktiski pietiek ar informāciju par apkārt esošajiem 3D objektiem, lai perfekti zinātu, kur ir joslas.

 

Teorētiski jā, bet praktiski http://www.pcmag.com/article2/0,2817,2497859,00.aspReāli esošās pašbraucošās sistēmas nav lietojamas! 

 

 

 

Priekš kam? Tu domā, ka uz auto par €30'000 nevar uzlikt divas, trīs, da kaut desmit-divdesmit kameras?

 

 

Nez kāpēc daba, evolūcija (sauc kā gribi) ir izveidojusi vienu universālu, kaut arī ne ideālu sensoru, nevis daudzus? Varbūt tāpēc, ka info no visiem sensoriem ir jāapstrādā un jo vairāk sensoru, jo vairāk skaitļošanas jaudas vajag? 

Link to comment
Share on other sites

Adaptīvā kruīza kontrole vieglajos auto ir pieejama jau šodien! Tāpat dažādas collision prevention sistēmas.

Smagajiem AEB ir jau obligāta funkcija.

 

Ideju par cela infrastruktūrā iestrādātiem elementiem, kas vadītu kustību, pilnībā atmeta jau 90-tajos gados. Jau tad saprata, ka tas ir pārāk dārgi un elektronikas attīstība pēc 10 gadiem ļaus atrisināt citādi šo problēmu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Nez kāpēc daba, evolūcija (sauc kā gribi) ir izveidojusi vienu universālu, kaut arī ne ideālu sensoru, nevis daudzus? Varbūt tāpēc, ka info no visiem sensoriem ir jāapstrādā un jo vairāk sensoru, jo vairāk skaitļošanas jaudas vajag?

Daba, evulūcija ir izveidojusi nevis vienu, bet vairākus sensorus. Cilvēkam - redze, dzirde, tauste, "termosensori", pat oža - tas viss palīdz orientēties telpā. Dzirdi cilvēks *tipiski* neizmanto kā sonāru (ir tādi, kas izmanto), taču citiem dzīvniekiem arī sonāri ir atsevišķa maņa, kas tiek aktīvi pielietota.

 

Tā ka kļūdies, arī daba mūs apveltījusi nevis ar vienu "universālu", bet tomēr ar daudziem sensoriem.

 

Redze mums kāda ir, tāda ir. Tā ir veidojusies atbilstoši cilvēku vēsturiskajai ikdienai - dzīve uz sauszemes, aktīvais periods dienas gaišajā laikā, mazākus objektus skatām rokas stiepiena attālumā, lielākus (zirga izmērā) - tālumā, bet ne tālāk par par pāris simtiem metru. Ņemam par piemēru ērgli - lielas acu zīlītes, tādējādi samazinot gaismas difrakciju, redze 4-8 reizes labāka nekā viduvējam cilvēkam, bet ērglim tas ir nepieciešams, lai 3km attālumā ieraudzītu trusi. Sunim, savukārt, redze ir švaka, krāsu uztvere cilvēka izpratnē švaka un dīvaina, toties dzirde un oža krietni labāka kā cilvēkam. Ne velti suns spēj noķert kurmi, kas lien pa savu alu, kamēr cilvēks nemaz nenojauš, ka tur ir kāda dzīva radība. Kaķiem u.c. dzīvniekiem acī vēl ir gaismu atstarojošs slānis, saukts par tapetum lucidum, kas palīdz redzēt tumsā, bet nu cilvēks ir apdalīts - mums nav šā slāņa, jo mūsu redze gluži vienkārši nav paredzēta tumšiem apstākļiem. Ak jā, bet kaķim tak ir arī ūsas - kārtējais sensors, kas palīdz orientēties telpā. Arī prusakiem ir "ūsas" divu antenu izskatā - kārtējais orientācijas sensors. Daži entuziasti pat ir izveidojuši reāli strādājošus radiovadāmus(!!!) prusakus, tiešā veidā iedarbojoties uz šīm antenām.


 

 

Automātiskie auto varētu būt scenārijs kārtējai ,,Cietā rieksta,, sērijai kurā Bruss Vilis kārtējo reizi brauc pie Hollijas uz ziemaassvētku jāri bet Holliju nolaupa hakerots robots auto un pats Villis arī netiek ārā.Nekas nedarbojas,pat salona apgaismojums un piepīpējamais.Izmisušais Villis zvana Sandrai Bulokai,ko darīt?bet šamā saka ka ka jēdz tikai no pilsētas autobusiem.Labi ka ierodas Arnolds un visus terminē jo Sāra arī ir nolaupīta bet pienācis laiks taisīt Joniju,jo ja Joniju neuztaisīs tad nākotnē visiem toč būs pipec.

Tur nevajag automātisko nākotnes auto, pilnīgi pietiek ar mūsdienu auto - tos jau lauž un attālināti kontrolē gan motoru, gan bremzes, gan stūri.

Bet jā, tā ir nopietna problēma, kuras iemesls ir visai vienkāršs - autobūvē IT drošība pagaidām ir bērna autiņos. Bet arī pie tā tiek strādāts.

Link to comment
Share on other sites

Cilvēkam to visu aizstāj abstrakcijas un simboliskās domāšanas spēja un roka kā instruments visa kā izgatavošanai. Sākot ar darbarīkiem, mitekli un apģērbu un beidzot ar vides izmaiņām, kaut vai taku vai ceļu būvi.


Pie tam tā atšķirigā domāšana ļauj pamanīt dabas likumsakarības un izmantot tās sava labā, uzkrāt zināšanas un projektēt lietas un vadīt procesus.

Link to comment
Share on other sites

Jā, dažādu instrumentu izgatavošanā un apkārtējās vides iznīcināšanā pārveidošanā cilvēks ir, tā teikt, pārāks par citiem dzīvniekiem. Bet te nu atgriežamies pie tēmas - lai arī cik spējīgs būtu cilvēks (nu tie 7 miljardi purnu), tehnoloģijas daudzējādā ziņā pārspēj cilvēku spējas. Uzkrāt zināšanas, projektēt, vadīt procesus - nu sorry, salīdzinot pat ne ar nākotnes, bet ar pašreizējajām tehnoloģiskajām iespējām, cilvēks šajās jomās ir ļoti vājš.

Link to comment
Share on other sites

Principu zināšana un metodoloģija - primitīvs "IF ... THEN" likumu kopums, kurus cilvēks ar savu subjektīvo viedokli, noguruma pakāpi u.c. traucējošiem blakusfaktoriem regulāri pārkāpj.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

No autonomā auto sensoriem tiek prasītas tikai divas lietas - palikt uz ceļa un identificēt šķērsli.

Tam ir pilnīgi vienalga vai šķērslis ir tukša pudele, gulošs bomzis vai cits stāvošs auto. Tas ir šķērslis un ir jāapbrauc. Netraumējot pasažierus. Viss. No programmēšanas viedokļa triviāls uzdevums. Un ir pilnīgi vienalga kādā krāsā tas šķērslis ir un kādā valodā runā, ja runā. Nav tur nepieciešamas advancētas sejas atpazīšanas vai molekulārā sastāva analīze.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Vairumam automātiskā ātrumkārba ir pazemojums, kāds vēl pašbraucošs auto.

Par lidmašīnu autopilotiem, kāpēc nerunā  cik reizes ir veiksmīgi nosēdinātas lidmašīnas apstākļos, kad cilvēks nespētu un cik dzīvības tiek katru reizi izglābtas?

Kas te čīkstēja, ka vilcienu avārija Vācijā, ir automātisko sistēmu izgāšanās, un kā būtu, ja pilnīgi viss būtu cilvēku rokās un galvās? Lidzīgas avārijas būtu ikdiena.

 

Ja to izdarītu pašbraucošs auto, tad visi par to runātu, tagad tikai kārtējais neveiksminieks ar perfekto redzi un F1 pilota vadītāja iemaņām.

 

ietriecoties stāvošā kravas automašīnā, gājis bojā vieglās automašīnas vadītājs un pasažiere, informēja Valsts policijā.

Negadījums noticis dienas tumšajā laikā ap plkst.20 Kurmāles pagastā, uz ceļa Kuldīga-Aizpute.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

 

 

Vairumam automātiskā ātrumkārba ir pazemojums, kāds vēl pašbraucošs auto.

Pirms 5-10 gadiem arī bieži dzirdēju līdzīgu viedokli. Pēdējos gados gan arvien vairāk cilvēku apkārt saka, ka pamēģinājuši automātisko kārbu un uz manuālo nemaz vairs skatīties nevēlas.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Vispirms būs neizbēgams pārejas periods, kura laikā darbosies gan autopilots, gan pieejams vadītājs. Tas ir fakts un to neviens ražotājs neapstrīd. Nav fiziski iepējams vienā brīdī pāriet no pilnībā cilvēka vadīta auto uz pilnībā automātisku.

Tieshi taa! Arii cilveeks no saakuma iziet apmaaciibas kursus braukshanaa ar auto un tikai tad prot braukt ar auto bet tas nav neiespeejams! Arii cilveeks kas nav apmaaciits ar fuuri nemaacees piebraukt nekur vai ar vieglo noparkoties.Tas naak peec tam. Shie "argumenti" ka auto atpaliks no cilveeka ir strawman argumenti. Probleema ir nevis vai var uzbuuveet bet vai vajag! Reku veelviens video kas paraada ka ja kaadam ljoti vajadzees tad tas process aizies.

Labots - Arcane
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

visas tās tehnoloģijas jau izstrādes laikā riskē sastapties ar indivīdu, kurs uzskata visus pārējos projekta dalībniekus par alņiem, sevi - par pašu gudrāko un kaut kādus tur fizikas, mehānikas, elektronikas pamatu likumus par kaut ko traucējošu savam darbam.
 

lasu un domāju - nu kur tik adekvāti cilvēks var rakstīt! būs taču nestandarta lietas, būs dzērušie, sanarkojušies uz ceļa, būs blondīnes ar pirktām tiesībām, būs idiņi vecās miskastēs, kam obligāti vajag parādīt, cik šamie ir spici zēni..

 

bet izrādās, ka pavisam par citām lietām ir runa - izrādās, atkal tirgus līmeņa spriedelēšana no malas par programmēšanu tāda cilvēka izpildījumā, kurš nekad dzīvē nav sastapies ne ar mērdžrekvestu, ne junittestiem, ne code review.  :sorry:

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

 

 

Tieshi taa! Arii cilveeks no saakuma iziet apmaaciibas kursus braukshanaa ar auto un tikai tad prot braukt ar auto bet tas nav neiespeejams!

Muļķības! Izejot apmācības kursus braukšanā, cilvēks vēl *neprot* braukt! Pēc kursu beigšanas cilvēks *iegūst tiesības* patstāvīgi turpināt mācīšanos un patstāvīgi pārvietoties pa koplietošanas ceļiem, pilnā apmērā uzņemoties atbildību par savu rīcību, taču tas nenozīmē, ka cilvēks ir iemācījies braukt. Paiet gadi (kādam 5, kādam 10), kamēr pienāk brīdis, ka var teikt - jā, šis cilvēks ir kaut cik iemācījies braukt, bet tāpat tas ir tikai "kaut cik". Un tas ir nevis pesimistiskajā gadījumā, bet >99% gadījumu. Atlikušais <1% ir tie, kas auto vadīšanai pieiet nopietnāk - nevis kā pārvietošanās veidam, bet kā sportam. Tiem, protams, progress ir straujāks.

Link to comment
Share on other sites

DeepSpaceMonkey

Par kādu atbildību iet runa, kad kāds biezais uzbrauc virsū un aiztinās uzreiz pēc negadījuma?

Link to comment
Share on other sites

DeepSpaceMonkey, par tādu pašu, kā tad, kad kāds narkomāns piekauj, apzog un aiztinās.

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

DeepSpaceMonkey

Tieši tāpēc vietās, kur nav cilvēka - nav problēmu.

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

programmētāji taisa to, ko viņiem pavēl taisīt, un pavēle nāk no visaugstākā uzņēmuma līmeņa.

un kāds no augstākā līmeņa arī varēs ar vienu klikšķi šos robotizētos auto atslēgt...., kontrolēt, un nospraust vajadzīgo maršrutu..... 

Link to comment
Share on other sites

aha, tāpat kā valdība sen var uzspridzināt jebkuru datoru, ja vien grib. vienīgā izeja - nelietot HDD..  :shok:

hackers.jpg

Link to comment
Share on other sites

usver, atļaušos atkārtot:

 

 

Gribētos piekrist, bet diemžēl nevaru.

Autobūves industrijā IT pagaidām ir "bērna autiņos", vēl daudz kas ir jāatstrādā. Arī no drošības viedokļa. Tas, ar ko PC pasaulē no drošības viedokļa saskārās jau pirms 15-20 gadiem, autobūvē tagad varētu būt aktuāli. Tiesa, ir cerība, ka autobūves speciālisti piesaistīs firmas/konsultantus šajā jomā. Bet nu precedenti jau ir. Piemēram, pērn Black Hat konferencē ASV tika prezentēts, kā pāris hakeru spēlējās Jeep Cherokee - attālināti ielauzās un kontrolēja audio sistēmu, motora darbību utt. Un to izdarīt varēja tieši tāpēc, ka firmware dažādiem moduļiem bija uzrakstīta diezgan draņķīgā veidā, pieļaujot elementāras kļūdas. Bet nu, cerams, no kļūdām mācās - gan paši, gan citi ;)

Jā, protams, code review utt ir labi un tā, bet autobūves industrija par IT drošību *pagaidām* zina apmēram tik pat daudz, cik IT industrija - par auto būvi.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

nu traki, ja autobūve nevis iet pa labi zināmo taciņu, bet taisa savu IT - ar kārtīm un vieglas uzvedības sievietēm, kas raksta kodu :)

Link to comment
Share on other sites

brīnos, kā vēl neviens nav atcerējies "Total Recall" - tur Kalifornijas gubernators nodemonstrēja nekorektu attieksmi pret sādu autiņu

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

usver, zini, kas ir vēl interesantāk? Arī IT jomā strādājošie (tie, kas izstrādā softu datoriem, mobilajiem utt utjp) tā pa lielam *neko* nezina par drošību IT jomā :mrgreen: Un lielā mērā nezina nevis tāpēc, ka negrib zināt, bet tāpēc, ka pat neienāk prātā, kādi riski pastāv. Protams, nemaz nerunājot par to, ka gluži vienkārši nav laika visu meklēt un pētīt.

 

Autoindustrijas gadījumā… Nu cik ir tādu cilvēku, kuri vienlaicīgi gan pārzin dzinēja darbību no A līdz Z, gan programmēšanu, gan protokolus, gan drošības jautājumus (gan IT, gan auto jomā), gan wireless tehnoloģijas, gan gan gan gan gan … ? Nu nevar "prastu" programmētāju iemest auto industrijā un cerēt, ka nu būs super auto ar super IT risinājumu. Tā ir faktiski jauna industrija, kurai ir jāiziet cauri zināmam attīstības periodam, jāsaražo speciālistus, jāizveido saiknes starp pareizo jomu speciālistiem-uzņēmumiem utt.

 

Bet nu pie tā tiek strādāts. Un spožie prāti tiek meklēti un nodarbināti. Tos pašus divus džekus, kas attālināti uzlauza Jeep Cherokee, savās aprindās uzņēma Uber, kad sāka sadarboties ar Arizonas universitāti autonoma auto izstrādē. Viens no abiem pirms tam strādājis twitterī, otram bija kaut kāda saikne ar security (IOActive).

 

Jeep Cherokee gadījumā vienā no vājajiem posmiem kā valoda nebija ne C, ne kas tamlīdzīgs. Pat īsti neatceros, kāda valoda tur bija - kaut kāda, kuru pat redzējis neesmu. Lai nu kā, tur izmantotā valoda būtiski palīdzēja uzlaušanā.

Cits vājais posms tai lauzienā - kriptogrāfija.

Link to comment
Share on other sites

@bbinary, mūs drošība nerausta, jo tā tiek iešūta augstākos līmeņos, mums jāzin tikai basic lietas, sql injekcijas, paroļu kriptēšanas un tādas lietas, pamatā ievades datu pārbaude. pārējais jau ir citos līmeņos ar ko darbojas citi programmētāji, sisadmini un hz kas vēl.

Link to comment
Share on other sites

bet izrādās, ka pavisam par citām lietām ir runa - izrādās, atkal tirgus līmeņa spriedelēšana no malas par programmēšanu tāda cilvēka izpildījumā, kurš nekad dzīvē nav sastapies ne ar mērdžrekvestu, ne junittestiem, ne code review. 

 

Jautājums,  kāpēc manis pieminētie indivīdi, kuri uzskata visus pārējos projekta dalībniekus par alņiem, sevi - par pašu gudrāko un kaut kādus tur fizikas, mehānikas, elektronikas pamatu likumus par kaut ko traucējošu savam darbam.

 

 

 netiktu pie jebkādas autoprogrammas rakstīšanas, paliek neatbildēts.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

šis jautājums jau 2x ir atbildēts.

 

tur katram blokam, katram modulim ir simts pārbaudes no neatkarīgiem programmētājiem, vēl pirms tā rindiņa vispār nonāk kaut vai tikai testēšanas stadijā uz demo automobiļa iekš testa poligona, kur nu vēl ielās

 

ne ar mērdžrekvestu, ne junittestiem, ne code review

 

ja vēl nesaprati - pie koda rakstīšanas var tikt daudzi. bet sevi cienoši programmatūras izstrādātāji nodrošināsies, veiks savstarpēju koda pārbaudi, veiks koda testus (un pēc tam - vēl penetration testus), lai nekādi bakdori vai nejaušas kļūdas produkcijā nenonāktu. taisīt vispārīgu algoritmu, ģenerējot Wifi paroli pēc taimstampa bez nejaušiem salt'iem - tas ir stipri stulbi, un pirmais konsultants, kas to pārbaudīs, par to aizrādīs.

 

Jeep/Fiat/Chrysler gadījumā ražotājs vienkārši izvēlējās "security through obscurity", vienkārši slēpjot diezgan prastu implementāciju aiz wifi paroles un cerot, ka nekad neviens tur nebāzīs degunu. Jeb tautas valodā runājot - cerēja, ka nekad neviens nenāks paskatīties, vai mājai atslēga neglabājas zem paklājiņa.

Labots - usver
Link to comment
Share on other sites

Bija tāds gadījums - ātrvilciens laikam Itālijā, džeks, kas līkumā iebrauca 1,5 reizes ātrāk, nekā atļauts un avarēja, bet pirms tam ar savu ātro braukšanu plātījās soctīklos.

 

Kurš inženeiris un kura komanda izdomāja, ka tam vilcienam pirms līkuma nevajag automātisku ātruma kontroli?

Es tā prasti, bet visām programmēšanas procedūrām.

 

Starp citu, pat satiksmes noteikumos ir jautājums - ja tu līkumā brauc 2 reizes ātrāk, vai spēks, kas tevi nes arā 2 vai 4 reizes lielāks?

Link to comment
Share on other sites

Man nekas nav pret programētājiem, bet pareizi Raimonds1 saka, lielai daļai nav pat elementārāko zinnāšanu citās tehniskās lietās. Par cik esmu reāli saskāries, kad programētājs atdzīst, ka  nevar sadzīt programu tā, lai elektromotors pareizi strādātu. Beigās atsūta vēstuli, jūs pamainiet tos lielumus, ja sanāk, tad atsūtiet atpakaļ rezultātu. Tas nebija latvju bāleliņš, bet slavenas ametkāņu firmas programētājs. Beigās izrādijās, ka džekam vienkārši trūkušas elementāras zināšana selektrotehnikā. Es protams saprotu, ka pie vainass modernā izglītības sistēma, jo skolā pat naglu vairs iedzīt nemāca. Ja piemēram arhitekts uzprojektē tiltu un tas  sagrūst, tad viņa karjera, uz mūžu, beigta, bet ja programētājs pielaidis kļūdu , tad pofig, gaidiet jaunāko apdeitu  :sarkasms:  Visu laiku jāsaskarās, ka mobiļņiki karās vai jaunam televizoram uzreiz jāliek jainākā firmvāre, jo teļuks jau uzražots ar kļūdainu programnodrošinājumu. Domā autiņa autopilotam būs savādāk. Es protams saprotu, ka bez programētājiem nevar iztikt, bet nu vismaz tad šefu nemētājiet, ka esat paši krutākie džeki pasaulē.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Didzis, nav tik traki ar programmētājiem. Mūsdienu pasaulē gandrīz pie visa programmētāji ir pielikuši savu roku. Un redzi, pasaule vēl kopā turās.

Link to comment
Share on other sites

@bbinary, mūs drošība nerausta, jo tā tiek iešūta augstākos līmeņos, mums jāzin tikai basic lietas, sql injekcijas, paroļu kriptēšanas un tādas lietas, pamatā ievades datu pārbaude. pārējais jau ir citos līmeņos ar ko darbojas citi programmētāji, sisadmini un hz kas vēl.

That's what I'm talking about :D Lielākā daļa pat nenojauš riskus.

Da kāds tur augstāks līmenis, kādi sisadmini, kādas injekcijas? Ko līdz, ka sisadmins uzliek rootam paroli kaut kur serverī, ja uzlauzta tiek firmware kādam no ~100 auto moduļiem (ECU, ABS, HVAC, signlizācija utt utjp)?

Drošībai ir jābūt nevis kaut kur augstākā līmenī, bet *visos* līmeņos bez jelkādiem izņēmumiem. Diemžēl nereti to saprot tikai tie, kas strādā drošības sfērā.

 

taisīt vispārīgu algoritmu, ģenerējot Wifi paroli pēc taimstampa bez nejaušiem salt'iem - tas ir stipri stulbi, un pirmais konsultants, kas to pārbaudīs, par to aizrādīs.

 

Jeep/Fiat/Chrysler gadījumā ražotājs vienkārši izvēlējās "security through obscurity", vienkārši slēpjot diezgan prastu implementāciju aiz wifi paroles un cerot, ka nekad neviens tur nebāzīs degunu. Jeb tautas valodā runājot - cerēja, ka nekad neviens nenāks paskatīties, vai mājai atslēga neglabājas zem paklājiņa.

Ej nu tu dabū nejaušu saltu sistēmā, kurai nav true random ģeneratora. Vēl vairāk - viņi reāli izmantoja random saltu, tikai neiedomājās (nezināja?), ka tas viņu random salt ir stipri nerandomisks.

Jeep neizvēlējās gluži "security through obscurity". Nav arī tā, ka viss tika slēpts aiz wifi paroles. Tur pat bija kaut kādas pārbaudes, ko drīkst un ko nedrīkst, tikai viņiem neienāca prātā, ka tās pārbaudes var elementāri ieraudzīt un apiet. Un nevis cerēja, ka neviens nekad tur neies skatīties, bet drīzāk *nezināja*.

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

 

 

ja programētājs pielaidis kļūdu , tad pofig, gaidiet jaunāko apdeitu
 

comics_stalin_orig_1353323137.jpg

 

 

 

Es protams saprotu, ka bez programētājiem nevar iztikt, bet nu vismaz tad šefu nemētājiet, ka esat paši krutākie džeki pasaulē
 

neviens to nav apgalvojis. programmētāji netēlo, ka zina visu par visu, un nebļauj, ka ja auto benzīns beidzies vai riepa caura, tad auto ražotājs sūkā. bet tādi bļāvieni attiecībā uz programmētāja darbu gan bieži dzirdami dēļ elementāras neizpratnes, kur sākas un kur beidzas viņu kompetence un ko programmētājs vispār ietekmē. cietais disks mirst nost? windows programmētāji slikti..

 

 

 

nevar sadzīt programu tā, lai elektromotors pareizi strādātu. Beigās atsūta vēstuli, jūs pamainiet tos lielumus
 

viņš noteikti par tevi pašu ierēc, kāds tu idiņš, ka nespēj pats ielādēt viņa kodu debugerī un ar hex editoru izlabot vajadzīgos baitus. un pats noteikti programmēt nemāki, ja reiz viņu esi piesaistījis. idiots, ne? noteikti programmēšanu skolā arī neesi mācījies, vai ne? un linkošanu no kompilēšanas neatšķir, pirms pie programmētāja vērsies? <sarkasms>

 

normāla prakse ir tāda, ka projvads apsēžas ar klientu, sadabūn vajadzīgās formulas/principus, kas būs vajadzīgas darbam. uzraksta speceni, vienojoties par izskatu, darbības principiem, tekstiem, laukiem, utt. precizē vajadzīgo. un tad notiek programmēšana, vajadzības gadījumā pieprasot neskaidro informāciju. bet mētāt pārgudro, jo mediķis vordā ūdenszīmi nezina kā ielikt, ko pamatskolā man, piemēram, iemācīja - tas ir stulbi, ar to parasti tīņa vecumā izslimo.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

cietais disks mirst nost? windows programmētāji slikti..

HDD mirst? Windows programmētāji slikti.

SSD mirst? Apple programmētāji slikti :D

 

normāla prakse ir tāda, ka projvads apsēžas ar klientu, sadabūn vajadzīgās formulas/principus, kas būs vajadzīgas darbam. uzraksta speceni, vienojoties par izskatu, darbības principiem, tekstiem, laukiem, utt. precizē vajadzīgo. un tad notiek programmēšana, vajadzības gadījumā pieprasot neskaidro informāciju.

Tā ir viena no normālajām praksēm. Bet ir arī citas normālas prakses, it īpaši, ja savā starpā sadarbojas developeri (pat, ja pārstāv atšķirīgas industrijas).
Link to comment
Share on other sites

 

 

bet pareizi Raimonds1 saka, lielai daļai nav pat elementārāko zinnāšanu citās tehniskās lietās.

Didzi, ne jau visiem radio amatieriem ir zināšanas kā uzbūvēt augstu mastu vai torni kur uzkārt antenu. ;)

 

Nevajag ieslīgt galejībaš. Protams, ka mūsdienu cilvēks māk daudz ko mazāk no tehniskām lietām, kā brīdi atpakaļ. Tas tā ir tāpēc, ka ir daudz vairāk ko mācēt un nāka sizvēlēties starp tēmām. Nu nevari tu būt visur spicais džeks. Vari būt speciālists kaut kur, vai viduvējība daudz kur.

Vēl bieži ir tādi, kas ir zābaki it visās jomās. :D

 

Bet nu zini, domāju, ka vidējais programmētājs daudz labāk tiks galā ar mājas elektro instalācijas izveidi, nekā vidējais celtnieks. Tas protams ir mans personīgais viedoklis.

 

Realitātē uz šodienu noderīgāk ir m'\acēt HTML nekā zināt, kā regulēt elektro motorus, rēķināt molu masas utt.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Bet ir arī citas normālas prakses, it īpaši, ja savā starpā sadarbojas developeri (pat, ja pārstāv atšķirīgas industrijas).
 

 

nu ir visādas metodoloģijas, darba stili un tempi, dokumentēšanas tradīcijas vai to neesamība, bet neviens neuzskata par saprātīgu rīcību pusratā stopēt savādāk labu sadarbību  nost un pateikt, ka ņemam citu partneri un šitais nekā nejēdz, jo šitais, izrādās, nezina kaut ko no citas nozares, ko varēja 2 minūtēs paskaidrot un darbs aizietu tālāk līdz pat finišam.

Labots - usver
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Stāsts ir par attieksmi - nu paņem to impulsa platuma modulatoru, pieslēdz pie igbt, izeja uz elektrmotoru, saregulē tos šauros impulsus un konstatē, ka pie kaut kada līmeņa tur nekādas regulāciajs vairs nenotiek, tas motors negriežas.

 

Paņem parastam taisngriežu tiltam pieliec kondensatoru un izmēri, cik tur spriegums sanāk un kādi kondensatora nomināli jāliek.

 

Nomodelē shēmu bez kontaktu drebelēšanās aizsardzības un izstrādā laboratorijas darbu par kādiem 3 veidiem, kad tā kontaktu drebelēšanās elektroniski vai softiski ir novērsta.

 

Uztaisi kādu elektriskas apsildes sistēmu ar slēgāšanos pa sinusoīdas pusītēm un siltuma inerci.

 

Un tā vēl kadus 30 topikus, ar jēgu izstrādā, izproti un nebūs vismaz dažas kļūdas un parādīsies jel kada sapratne, kā kas notiek.

 

Bet nav jau vēlēšanās saprast un metodiku nemāca laikam.


Par to vilcienu - tā ir kāda tehnoloģiska problēma zināmos ceļa posmos to automātiski bremzēt un nepieļaut ieesanu līkumā ar tādu ātrumu, ka to met laukā 2 reizes stiprāk?

Link to comment
Share on other sites

Programmētājam projekta vidū mest visus darbus nost un skriet mācīties ķīmiju/elektroniku/zooloģiju vai ar ko nu projekts kopā, jo kādai mamzelei par prastu nepietiekami izglītots programmētājs un gribas, lai šams padarītu otras puses darbu? Es pareizi sapratu?

Ja sadarbojas 2 dažādu jomu speciālisti, tad lai efektīvāk izdarītu darbus, ne? Vai arī lai kāds savus mazvērtības kompleksus apmierinātu atklājot, ka citas jomas speciālists kaut ko nezin partnera kompetences sfērā? Kā tur īsti ir?

Link to comment
Share on other sites

Nē. Sameklē pats problēm jautājumus vai notici, ka šitās ir problēmas, kuras neparedzot, programmētājs var dažās jomās uztaisīt sliktāku kodu, nekā paredzot un pamazām apgūsti.

Link to comment
Share on other sites

Jū - tagad klientiem prasīšu, lai šamie man raksta valīdu xhtml/json/protobuf/whatever, jo nezinot to, autoparka pārvaldītājs /suņu audzētājs /tīnis nevar pilnvērtīgi darīt savu darbu.

 

Tikai ja viņam nāktos to darīt, tad es nebūšu izdarījis savu darbu. Man lamāt viņus par lāmeriem un tēlot pasaules nabu vai arī aiziet un izdarīt savu darbu max savas kompetences ietvaros, kaut vai nodrošinot šablonu, ja ne formiņu, kas no viņiem datus noformatēs automātiski?

 

Skatos, ka te ir pāris kadru, kas dod priekšroku pirmajam variantam.

Starp citu, kā pašam ar programmēšanas apguvi sokas?

Maizes darbam - nav problēma.

Bet zinot, ka tu ej pie cilvēka, kam tava specializācija pēc pusgada vair nenoderēs - nafuj bāzt degunā savas pretenzijas, ja esi partneris, nevis pasūtītājs. Ja pasūtītājs, kas noliek labu kāpostu - cita runa. Par labu kāpostu viņš sev blakus labāku par tevi nosēdinās kā konsultantu ātram, efektīvam un nestervozam darbam.

Pirmo reizi redzu pirkstu plēšanu un mamzeļu tipa attieksmi vienkārši, kad izpildītājam burtiski jālūdzas, lai pasūtītājs precizētu speceni.

Labots - usver
Link to comment
Share on other sites

 

 

viņš noteikti par tevi pašu ierēc, kāds tu idiņš
  usver, neviens par mani neierēca. Tika, pa bargu naudu, iepirkta iekārta un izrādijaš, ka, dažos režīmos, tā aiziet, kā saka raznosā. Laža konkrēta no ražotāja puses un viņi to atdzina. Programētāji ar to tā i netika galā, jo bija izvēlējušies nrepareizu vadības principu. Vārdu sakot, pietrūka Raimonds1 pieminētās izpratnes par notiekošajiem procesiem. Nu nevar programēt, ja nesaproti, kā iekārta strādā dzelžu līmenī. Ja par autiņiem runa, tad jo modernāka elektronika, jo ražotājs apgalvo, ka autiņu nevar aizdzīt. Dzīvē gan lepnos autiņus nozog rik pat viegli, kā veco krievu žīguli. Acīm redzot, visas tās drošības sistēmas ir kaķim zem astes. Tikai neasakiet, ka pie vainas nav programētāji, jo mehāniķu zināšanas izbeidzās pie vecās aizdedzes atslēgas.
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...