Jump to content

automātiski auto bez vadītāja un citas jaunās tehnoloģijas


e = d
 Share

Recommended Posts

Autiņa dzelži nav datorprogramas. Programu var uzrakstīt jebkurš, ja ir dators un talants to darīt. Autiņus pasaulē ražo nedaudz firmas un rās nekad nedalīsies ar saviem noslēpumiem. Tīnis var spēlīti izgudrot, bet autiņu uzražot nekad!

Link to comment
Share on other sites

Lūk tieši pie rampas autopilots ar fūri jau tagad var piebraukt ideāli. Kontrolēti, iepriekš paredzami apstākli! 

 

Runājot par bilžu analīzi - skaidrs ka autopilotam nav nekādas vajadzības atšķirt mērkaķi no nēģera bet viņam jāatšķir ceļš no piemēram priedes vai mājas mestās ēnas! 100% nekļūdīgi, jebkuros laika apstākļos! 

Sākumā lai dators to iemācās darīt laboratorijā, no fotogrāfijām, tad varēsim domāt par ceļu! Tā pat kā bērnam - sākumā jāiemācās rāpot, tad staigāt, tikai tad var domāt par mākslas vingrošanu! 

Vēl elementārs piemērs ir CAPTCHA  - tie ķeburi kas jāatšifrē, lai pierādītu ka servisam reģistrējas cilvēks. 

 

Par googles automobiļiem - viņos sēž vadītājs, kuram diemžēl regulāri nākas pārņemt vadību, lai novērstu avārijas. Lasīju - kad atklātībā nāca fakti, cik bieži viņiem to nākas darīt, USA valdība pat taisījās aizliegt bezpilota auto izmēģināšanu uz koplietošanas ceļiem. 

Vēlreiz saku - bez grandioza izrāviena mākslīgā intelekta jomā mums pašbraucošus auto neredzēt kā savas ausis! Bet protams ka darbi notiekas un arī AI attīstās. Lēnāk kā gribētos, bet attīstās. Kādreiz pašbraucoši auto būs ikdiena. 

Bet sākumā datoram jāiemācās suns no kaķa atšķirt un CAPTCHA atšifrēt ne sliktāk kā cilvēkam! 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Autiņus pasaulē ražo nedaudz firmas un rās nekad nedalīsies ar saviem noslēpumiem.

 

Nez no kurienes uzradās Tesla.

To uztaisīja cilvēks, kurš nekad nebija darbojies autobūvē.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Runājot par bilžu analīzi - skaidrs ka autopilotam nav nekādas vajadzības atšķirt mērkaķi no nēģera bet viņam jāatšķir ceļš no piemēram priedes vai mājas mestās ēnas! 100% nekļūdīgi, jebkuros laika apstākļos! 

 

man liekas visi autonomie darbojas uz lazerskenera un veido 3d attēlu nevis ar prastu kameru bez dziļuma izjūtas pikseļos meklē ceļu, līdz ar to viņam nekas nav jāatpazīst, jo ēna nav objekts.

Link to comment
Share on other sites

 

 

bet viņam jāatšķir ceļš no piemēram priedes vai mājas mestās ēnas! 100% nekļūdīgi, jebkuros laika apstākļos!
Un te lūk auto izmantotie lāsera 3D skeneri cilvēka acis izkonkurē 100 gadījumos no 100, jo autiņš ēnu no reālas priedes atšķirs ne vien daudz ātrāk, bet daudz precīzāk kā cilvēks. Tāpat arī autiņa 'acis' nekad nenogurs, nekad nemirkšķinās, nekad neskatīsies uz īsiem svārciņiem ielas malā. Kā jau iepriekš vairākas reizes uzsvēts - autopilotam NAV jābūt ideālam, lai to atļautu un sāktu plaši izvērst ielās. Viņam ir tikai jābūt drusku labākam par vidējo statistisko vadītāju, kurš, diemžēl, ir drausmīgs. 
Link to comment
Share on other sites

 

 

Un rezultātā neizbēgami tiks radītas koplietošanas datu bāzes

 

Pieņemu ka jā, bet taču ari tam vajag AI! Pašlaik pašbraucošo robotu izstrādātāji savās programmās apraksta arvien vairāk un vairāk situāciju, arvien vairāk un vairāk IF - THEN. Ja pieņem ka noteikumu, zināšanu bāze dinamiski papildināsies  no citu robotu pieredzes, tad ātri vien viņas apjoms pārsniegs saprātīgas robežas - nepietiks neviena CPU lai šo izanalizētu reālā laikā! Dzīvu būtņu smadzenes strādā savādāk, bet neviens īsti nezina kā! 

Link to comment
Share on other sites

Kā jau iepriekš vairākas reizes uzsvēts - autopilotam NAV jābūt ideālam, lai to atļautu un sāktu plaši izvērst ielās. Viņam ir tikai jābūt drusku labākam par vidējo statistisko vadītāju, kurš, diemžēl, ir drausmīgs. 

 

bet ko vainos, kad autonomais notrieks bērnu? šoferi var ielikt cietumā (neautonomā). rūpnīcā robots radīs finansiālus zaudējumus, vai nāves gadījumā atbildēs rūpnīca, vai kurš vainīgs noskaidros izmeklēšana. bet, ja masu produkts pa reizei kādu nogalina, kas pilnīgi noteikti arī notiks- kas par to atbildēs? norakstīs uz shit happens un ka statistiski autonomie nogalina mazāk? es nedomāju, ka tas ies cauri, tapēc viņiem jābūt tuvu perfektiem, vai līdz tam autopilots strādā kā teslai- abas rokas uz stūres, kāja uz bremzes un šoferim 110% uzmanība uz ceļa un jāgaida, kad pašam jāiejaucas. un tajā brīdī jau šoferis ir atbildīgs par tiem sūdiem ko autopilots savārīs.

Labots - Guest
Link to comment
Share on other sites

man liekas visi autonomie darbojas uz lazerskenera un veido 3d

 

Jā, bet paskaties raidījumus par pašbraucošajiem auto - cik bieži viņi kļūdās, cik bieži tas lāzera skaneris zīmē gļukainu apkārtējās pasaules ainu! Teroētiski jā - lāzerskaneris ir kruta, reāli cilvēka acis plus bilžu apstrāde smadzenēs veido nesalīdzināmi labāku ārpasaules modeli. Piemēram lāzera skaneris nespēj atšķirt peļķi no asfalta, uz ceļa mētājošos plēvi no guloša cilvēka. Un vēl jautājums, kas notiks, ja pretim braucošais robots sāks ar savu lāzeri spīdināt. 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

@rolands_ jap, es ar tādu 100reiz labāku redzi kā lāzers miglā un pretimbraucošā auto apžilbināts 3 nedēļas atpakaļ notriecu stirnu.

 

lāzers jau tur nav vienīgais sensors, un ja nemaldos, lāzers redz cauri peļķēi vai tur nav bedre, cilvēks var arī neredzēt.

Link to comment
Share on other sites

kroop, skaidrs ka cilvēka redze nav ideāla. Bet uz doto momentu nekas labāks nav pieejams! 

Link to comment
Share on other sites

 

 

bet ko vainos, kad autonomais notrieks bērnu?
 Neiemetīšu uz sitienu linku, bet pāris dienas atpakaļ lasīju, ka ASV jau dažos štatos likumiski atzinis bezpilota auto kā pilnvērtīgu transporta vienību, kas ir spējīga pati pieņemt lēmumus. Kurš vainīgs gadījumā, ja noliktavā konveijerā darbinieks iebāž galvu? Kas vainīgs, ja frēze atskrūvējusies no galda norauj roku? Kurš vainīgs, ja pa mežu ejot vētrā koks uzkrīt?
Link to comment
Share on other sites

DeepSpaceMonkey

Svarīgi būs, lai šie auto ir ne tikai autonomi, bet arī teiksim ir daļa no IoT, lai nerastos muļķu sastrēgumi. Vēl viens pluss ir tāds, ka šādi auto spēs pasargāt pārējos ceļa dalībniekus no kārtējā pensionāra, kuram sirds apstājusies..

Link to comment
Share on other sites

Kad autiņa dators uzkārsies un autiņš nobrauks cilvēku, tad to Amerikā, par sodu, zem preses. Eiropā problēmas un tas neies cauri, jo Eiropas savienībā nāvessods atcelts. Autiņam būs mūža ieslodzījums :sarkasms:

Link to comment
Share on other sites

 

 

Kad autiņa dators uzkārsies un autiņš nobrauks cilvēku, tad to Amerikā, par sodu, zem preses.
Es jau augstāk jautāju - a ko motorzāģim, kas krītot pirkstus nogrieza? A ko kokam, kas mežā nosita? A ko konveijeram kurā galvu iebāza? 
Link to comment
Share on other sites

nu tie takā skaidrs, paša vaina vai nelaimes gadījums vai darba devējs nav pienācīgi veicis darba drošības pasākumus.

 

es vienkārši gribu saprast, kas atbildēs par to vienu no miljardiem nestandarta gadījumu, kad avārijas izraisītājs būs autonomais auto. par cik tas ir nevis uzprogrammēts, bet mācās pats, teorētiski vainīgs ir auto, jo tas nav iemācijies šādu situāciju, jo nekādi if - then tur nenotiek.

Link to comment
Share on other sites

Motorzāģi lieto un ar to rīkojas cilvēks. Tam vienīgā elektronika ir aizdedzē. Koks ir Dieva radīts un pret Dievu parasti pretenziju nav :sarkasms: Strādnieks, pie konejera, ir parakstījis darba drošības žurnālu un tātad instruēts, ka galvu tajā bāzt iekšš nevajag. Pats tak saproti, ka runa par mākslīgo intelektu. Ja autiņš nobrauks cilvēku, spēs savu pieredzi nodot citiem, bet tiks par to iznīcināts, tad arī citiem autiņiem par to jāuzzin. Citādāk, vienam autiņam iepatiksies braukt virsū cilvēkiem un tas vēl savu pieredzi  izplatīs citu autiņu vidū. Iedomājies, kas tad notiks. Internets ta mums ātrs un pēkšņi visi autiņi var sadomāt braukt virsū cilvēkiem. Gan jau autiņi uz ceļa sapazisies, kāds mersis iemīlēsies fiatiņnā, bet varbūt razborkas starp tiem sāksies, jo kāds otru nebūs palaidis. Mākslīgais intelekts taču :sarkasms:

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Bļ*, vai tiešām visi tā ir pieraduši pie Amerikas tiesu prakses, ka kādu var iesūdzēt pat tad, kad pats sev uzmet kasti uz kājas, ka ir aizmirsuši, kas ir NEGADĪJUMS? Saproti - negadījums, kas vienkārši NOTIEK! Bez neviena tiešas vainas.

 

Piem. Gāju pa ielu, garām braucošajai mašīnai saplīsa riepa, un tā man uzbrauca virsū. Ko man skriet iesūdzēt? Autovadītāju, mašīnas ražotāju, mašīnas pārdevēju, riepu ražotāju, riepu pārdevēju, strādnieku kas to riepu montēja, ielu būvētāju, sētnieku, ko?? Varbūt uzreiz komisiju nolīgt, lai izmeklē, kapēc riepa pārplīsa - varbūt ražošanas defekts, varbūt nagla uz ceļa, varbūt pārāk noliejusies bija? Ja tā bija nagla, ko tad? Nolīgt detektīvu komandu, lai meklē visā pilsētā auto, no kura tā nagla varēja būt izkritusi? Varbūt iesūdzēt naglu ražotāju par to, ka viņu nagla pārdūra riepu un auto rezultātā kļuva nevadāms? Galvenais taču kādu iesūdzēt, vai ne?  

 

Manuprāt ja cilvēkam, izejot pa mājas durvīm, vai sēžoties auto, jau nav vismaz kaut kādā prāta daļā samierināšanās ar domu, ka tā var būt pēdējā reize, kad viņš to dara, tad viņam ir nopietnas problēmas ar galvu. Mēs riskējam katru dienu. Cits vairāk (lecot ar izpletņiem, kāpjot kalnos, skrienot ar auto) cits mazāk (neizkāpjot no gultas). Bet vienmēr ir iespēja, ka kaut kas notiks, neizbēgami.


 

 

Koks ir Dieva radīts un pret Dievu parasti pretenziju nav

Muļķības - noteikti taču var atrast kādu, ko iesūdzēt. Laika ziņu dienestu piemēram - nebrīdināja, ka būs vētra, kas lauzīs kokus. Vai meža īpašnieku - ka neuzlika mežam apkārt trīs metrus augstu dzeloņdrāšu žogu. Vai labklājības ministriju, ka neizplata bukletus par to, ka mežā var uzkrist uz galvas lūztošs zars. 

 

Dzelžaina jums tā loģika, kad drusku to pastiepj, kā manos augšminētajos piemēros, ne?

Labots - J.Reinis
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

 

 

Bļ*, vai tiešām visi tā ir pieraduši pie Amerikas tiesu prakses, ka kādu var iesūdzēt pat tad, kad pats sev uzmet kasti uz kājas, ka ir aizmirsuši, kas ir NEGADĪJUMS?
 

 

Tās štelles jau pārsvarā Amerikā tiek bīdītas, tā ka nekur neliksies.

Link to comment
Share on other sites

DeepSpaceMonkey

Ja tā nu notiks un patiešām mākslīgais intelekts nobrauks vienu nelaimīgo miljardā, miljonā vai pat 100 tūkstošos - tas tik un tā ir pizģets cik daudz reižu mazāks skaitlis, nekā ikdienā cilvēku iet bojā autoavārijās, jo redz dažiem obligāti jāatbild uz īsziņu tieši pienākšanas brīdī, krampis sameties pakaļā u.c. problēmas. Kam no tā ir labāk, ja notiesā vainīgo - radiniekiem mierinājums, nelaiķim smiltis vieglākas? Manuprāt pareizi izstrādāts un apmācīts mākslīgais intelekts tieši samazinās nelaimes gadījumu skaitu uz ielām, kur nu vēl neļaus blondīnēm vispār kaut kur braukt, kamēr mašīna nav savesta kārtībā.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

 

 

Svarīgi būs, lai šie auto ir ne tikai autonomi, bet arī teiksim ir daļa no IoT, lai nerastos muļķu sastrēgumi.

 

Tas būs jau krietni ātrāk. V2V (V2R, V2X) komunikāciju protokolu pieņemšana ASV jau ir tuvu finālam. Tuvākajos gados tas būs obligāts jauno auto elements. Pasākumā ir iesaistīti kaudze auto ražotāju, daudzi elektronikas ražotāji. Eiropā ir Car-2-Car komunikāciju apvienība. https://www.car-2-car.org/index.php?id=5

 

Standartus ir plānots unificēt pasaules mērogā. Nianses var būt tikai ar komunikāciju frekvencēm.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Jebkura gadījumā visas tās tehnoloģijas jau izstrādes laikā riskē sastapties ar indivīdu, kurs uzskata visus pārējos projekta dalībniekus par alņiem, sevi - par pašu gudrāko un kaut kādus tur fizikas, mehānikas, elektronikas pamatu likumus par kaut ko traucējošu savam darbam. Var gadīties, ka tāds darbinieks uzraksta pāris ļoti būtiskas rindiņas kodā un/vai projektē un atbild par kādu gatavu mezglu un ar to pietek tādiem sūdiem, ka maz neliksies.


par vecām tehnoloģijām, zirgiem un kosmosu http://www.astrodigital.org/space/stshorse.html


"So a major design feature of what is arguably the world's most advanced transportation system was originally determined by the width of a horse's ass. "

Link to comment
Share on other sites

jau izstrādes laikā riskē sastapties ar indivīdu, kurs uzskata visus pārējos projekta dalībniekus par alņiem, sevi - par pašu gudrāko

Tavai zināšanai tādos projektos mezglus netaisa ne viens, un ne simts, un pat ne tūkstotis cilvēku - tur katram blokam, katram modulim ir simts pārbaudes no neatkarīgiem programmētājiem, vēl pirms tā rindiņa vispār nonāk kaut vai tikai testēšanas stadijā uz demo automobiļa iekš testa poligona, kur nu vēl ielās. Tā ir pilnīgi cita industrija, ar citām kvalitātes prasībām un citām izmaksām, tāpat kā avionika.

Labots - J.Reinis
Link to comment
Share on other sites

Bilam gan naudas vairāķ, gan programētāji paši krutākie, bet visu laiku Windowsā atrodas kļūdas :sarkasms:Programētrāji vienmēr kļūdās, vai speviāli kautko saprogramē, kā tas notika VW dīzeļu vadības blokā, lai apjātu amerikāņnu stingaš izmešu normas.  Kapēc te kāds iedomāja, ka programējot mākslīgā intelekta autiņu būs savādāk. Kur programētājs, tur vienmēr problēmas. 

Link to comment
Share on other sites

Sarunājas 2 draudzenes, no kurām viena ir stāvoklī un prasa padomu, vai ir būtiski, kā viņa uzvedīsies gaidot bērnu. Otra atbild: "Nē, ko Tu. Mana mamma, gaidot mani daudz klausījās plates un tas mani nekā nav ietekmējis, nekā nav ietekmējis, nekā nav ietekmējis..." :D

 

Ir vērts pasekot līdzi ne tikai mušām, bet tehnoloģiju attīstībai, jo tā notiek ļoti strauji. Ja kādreiz tādi pamatīgāki lēcieni bij 10-20 gados, tad tagad jau 5. Ir samērā senili un pat mazliet infantili atsaukties uz 20 gadu vecu pieredzi un radinieku tālbraucēju, par kura zināšānām nevienam nav ne mazākās nojausmas...

 

Pieļauju, ka pasākums ar bezpilota auto sanāks, jo elementāras lietas, kā parkošanās radari, kas paši iegriež mašīnu vietā un radari, kas atpazīst cilvēkus uz ceļa, jau strādā un ir ieviesti masveida (salīdzinoši) ražošanā. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Tiko saskrējās divi vilcieni,vienu elementāru parametru nesanāca noautomatizēt.
Vai tad tur tieši otrādi - nebija cilvēka kļūda? :p 
Link to comment
Share on other sites

 

 

Ir vērts pasekot līdzi ne tikai mušām, bet tehnoloģiju attīstībai, jo tā notiek ļoti strauji.

 

Šis teiciens - pasekot līdzi tehnoloģijai ir tāds ļoti relatīvs - cik kurš spēj apjaust kādas jaunas  tehnoloģijas iespējas un nozīmi vai tehnoloģiskus argumentus vispār un cik kaut ko prātot savā zināmajā komforta zonā. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

cik kurš spēj apjaust

 

Viss ir vienkārši - vai nu spēj, vai nē. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Nu nevarēs fūre automātuski piebraukt pie noliktavas rampas, vai izlocīties pa mazpilsētas šaurajām ieliņām.

Jā, cilvēks ar savu acumēru noteikti ir krietni precīzāks nekā kompis ar sensoriem, kas nomēra konkrētus attālumus, konkrētus leņķus, izrēķina visu pēc formulām.

 

Rezerves riteni autopilots uzlikt nekad nevarēs.

Kāpēc ne? Ja vajadzēs, tad varēs. Tiesa, to noteikti var atrisināt arī citādākā veidā. Arī tagad vieglie auto var bez bēdām braukt ar tukšām riepām, ja vien ir tādai braukšanai paredzētas riepas. Un jēdzienam "riepa" nav obligāti jāapzīmē "gumiju, kas piepūsta ar gaisu".

 

Tas tāpat, kā Bils nedos Windows kodu.

According to Microsoft Technical Fellow Mark Russinovich, a future that includes an open-source Windows could happen. “It’s definitely possible,” Russinovich reportedly told an audience at the ChefCon conference in Santa Clara this week. “It’s a new Microsoft.”
Kaut kas tur bija arī ar .NET opensourcēšanu pagājušgad, bet neesmu sekojis līdzi.

 

Autiņa dzelži nav datorprogramas.

Jau sen runā par to, ka auto no dzelža kļūst par braukājošu datoru. Cita lieta - auto ražotājiem pieredzes datorlietās ir pamaz. Pagaidām.

 

Sākumā lai dators to iemācās darīt laboratorijā, no fotogrāfijām, tad varēsim domāt par ceļu!

Nevar sajust zemenes garšu, faktūru, mīkstumu, blenžot uz fotogrāfiju. Grozies kā gribi, bet nu nevar.

 

Vēl elementārs piemērs ir CAPTCHA - tie ķeburi kas jāatšifrē, lai pierādītu ka servisam reģistrējas cilvēks.

Vai tad captcha mūsdienās vēl skaitās droša pret uzlaušanu? Es teiktu, ka cilvēkiem captcha sagādā lielākas problēmas nekā datoram.

 

bet ko vainos, kad autonomais notrieks bērnu?

Bet ko vaino, kad notiek kāda lidmašīnas katastrofa? Tak arī mūsdienās cilvēki nereti iet bojā "tehnisku iemeslu dēļ".

 

kroop, skaidrs ka cilvēka redze nav ideāla. Bet uz doto momentu nekas labāks nav pieejams!

Uz doto brīdi daži labi pieejamie auto tev jebkuru gājēju, stirnu vai suni tumsā ieraudzīs un tevi par to painformēs. Protams, ja nav naudiņas tādam auto, tad nākas paļauties uz savu redzi, kura to gājēju (stirnu, suni) tumsā ieraudzīs vien tad, kad izvairīties vairs gluži vienkārši nebūs iespējams. Es teiktu, ka šis ir kārtējais gadījums, kad cilvēka redze ir nevis "nav ideāla", bet "ir mēsls, salīdzinot ar mūsdienu tehnoloģijām".

 

Strādnieks, pie konejera, ir parakstījis darba drošības žurnālu un tātad instruēts, ka galvu tajā bāzt iekšš nevajag.

Jā, nu bērnus arī vajadzētu mācīt, ka uz ceļa spēlēties gluži nevajadzētu.

 

bet kurš maksās? apdrošinātājs?

Ļoti prātīga doma patiesībā. Starp citu, pat tagad Latvijā ir, piemēram, OCTA Garantiju fonds, no kura cietušajam izmaksā atlīdzību dažādos gadījumos - arī tādos, kad zaudējumus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis vai transportlīdzeklis, kura vadītāja vaina nav pierādāma.

 

Tavai zināšanai tādos projektos mezglus netaisa ne viens, un ne simts, un pat ne tūkstotis cilvēku - tur katram blokam, katram modulim ir simts pārbaudes no neatkarīgiem programmētājiem, vēl pirms tā rindiņa vispār nonāk kaut vai tikai testēšanas stadijā uz demo automobiļa iekš testa poligona, kur nu vēl ielās. Tā ir pilnīgi cita industrija, ar citām kvalitātes prasībām un citām izmaksām, tāpat kā avionika.

Gribētos piekrist, bet diemžēl nevaru.
Autobūves industrijā IT pagaidām ir "bērna autiņos", vēl daudz kas ir jāatstrādā. Arī no drošības viedokļa. Tas, ar ko PC pasaulē no drošības viedokļa saskārās jau pirms 15-20 gadiem, autobūvē tagad varētu būt aktuāli. Tiesa, ir cerība, ka autobūves speciālisti piesaistīs firmas/konsultantus šajā jomā. Bet nu precedenti jau ir. Piemēram, pērn Black Hat konferencē ASV tika prezentēts, kā pāris hakeru spēlējās Jeep Cherokee - attālināti ielauzās un kontrolēja audio sistēmu, motora darbību utt. Un to izdarīt varēja tieši tāpēc, ka firmware dažādiem moduļiem bija uzrakstīta diezgan draņķīgā veidā, pieļaujot elementāras kļūdas. Bet nu, cerams, no kļūdām mācās - gan paši, gan citi ;)

 

Kur programētājs, tur vienmēr problēmas.

Kļūdījies - kur cilvēks, tur vienmēr problēmas. Neatkarīgi no tā, vai tas cilvēks ir programmētājs vai auto vadītājs.

 

Pieļauju, ka pasākums ar bezpilota auto sanāks, jo elementāras lietas, kā parkošanās radari, kas paši iegriež mašīnu vietā un radari, kas atpazīst cilvēkus uz ceļa, jau strādā un ir ieviesti masveida (salīdzinoši) ražošanā.

Noslēgumam - http://imgur.com/XVzlA4d :D
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

ronalds_, 11 Feb 2016 - 17:23, teica: kroop, skaidrs ka cilvēka redze nav ideāla.

 

Bet uz doto momentu nekas labāks nav pieejams! Uz doto brīdi daži labi pieejamie auto tev jebkuru gājēju, stirnu vai suni tumsā ieraudzīs un tevi par to painformēs. Protams, ja nav naudiņas tādam auto, tad nākas paļauties uz savu redzi, kura to gājēju (stirnu, suni) tumsā ieraudzīs vien tad, kad izvairīties vairs gluži vienkārši nebūs iespējams. Es teiktu, ka šis ir kārtējais gadījums, kad cilvēka redze ir nevis "nav ideāla", bet "ir mēsls, salīdzinot ar mūsdienu tehnoloģijām".

 

 

Re, kur arī attieksmes paraugs. šāda attieksme šoreiz pret dabas veidotu sensoru nejauši, zemapzinigi sūksies cauri un ietekmēs arī attieksmi pret , piemēram, kādu svarīgu datu kopu, ko būs piegādājuši redzes fiziologi, okulisti, neirologi vai citi kādas nozares pārstāvji, kaut vai tādi, kas mēģina imitēt dzīvās dabas sensorus un tās apstrādes mehānismus. Kā tādas datu lapas šķirstīs vai idejas ražošanas sanāksmē klausīsies tāds speciālists ar šādu attieksmi?

 

Tehniska valoda ir par redzei pieejamo spektru, redzes lauku, objektu atšķiršanu, kas tomēr respektē visu to, ko šī bioloģiskā sistēma spēj izdarīt arī ar saviem ierobežojumiem un nekādi nav nosaucama par mēslu. Galu galā pārvērst tai neredzamos objektus redzamos, ātruma ziņā nepieejamas izmaiņas palēnināt pieejamos attēlos palēninājumā un galu galā ļauj projektēt to visu tā, lai tas darbotos.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1, ko cepies? Cilvēka acs tik tiešām ir tālu no ideālas vai kaut vai vienkārši labas. Izšķirtspēja - draņķīga, spēja redzēt tumsā - draņķīga, spēja redzēt tālumā - draņķīga, spēja redzēt infrasarkanajos - vispār nekāda (lai gan tas vēl tiek pētīts, nav viennozīmīgas atbildes; bet pat ja redzam infrasarkanos, izmantot to tāpat nespējam/neprotam, varbūt ar atsevišķiem izņēmumiem). Vienīgais, kas tur ir kaut cik labs - spēja to, ko redz acs *šobrīd* (kas ir ļoti, ļoti maz, ja salīdzina ar kopējo bildi), apvienot ar to, kas ir redzēts pirms sekundes, divām, piecām un to, kas ir saglabājies atmiņā par vidi  un objektiem mums apkārt. Nu, piemēram, zinu, ka blakus stāv maizes klaips - acis viņu netver, bet smadzenes tāpat izveido bildīti no iepriekš gūtās informācijas par maizes klaipa izskatu, iekļaujot to maizes tajā, ko mēs it kā redzam. Bet tās jau lielā mērā ir sekas tam, ka cilvēka acs ir salīdzinoši štruntīgs veidojums.

 

Nesaku, ka "bioloģiskā sistēma" kopumā ir slikta. Saku vien, ka, *salīdzinot ar tehnoloģijām* (mūsdienu un tuvākās nākotnes), cilvēka redze ir tālu no labas vai "labākas". Daudzējādā ziņā tehnoloģija jau ir apsteigusi cilvēka redzi un spēj to, uz ko cilvēka redze bez tehnoloģiskas iejaukšanās nekad nebūs spējīga.

Link to comment
Share on other sites

Stāsts ir par to, ka šāda attieksme ietekmē uztveri. Ja uztvere pret bioloģisko sensoru sistēmu un to apstrādi ir ar jel kādu pietāti, tad iespējams no tā kaut ko mācīties.

Link to comment
Share on other sites

Binary, cilvēka acs tiešām nevienā jomā nav izcila. Bet viņa neskatoties uz saviem mazajiem izmēriem ir universāla! Mēs redzam gan spožā saules, gan blāvā zvaigžņu gaismā, spējam redzēt tālumā un tuvumā! Kura kamera to visu kopā spēj? Neviena! Labi, šo apiet uzstādot kaudzi ar kamerām - tuvumam un tālumam, naktij un dienai. Bet tāpat paliek problēma, kā interpretēt savākto info - uzskatu ka bez AI tas nav iespējams!

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1, mācīties var no visa kā, par to nestrīdos. Bet teikt, ka tehnoloģijas nestāv ne tuvu klāt cilvēka redzei - IMHO tās ir muļķības.

 

ronalds_, universāla? Nav tur ne smakas no "universāla".

* Spožā saules gaismā mēs apžilbstam. Gana labi zinu, kā tas ir - braukt pret sauli. Tādos apstākļos *neko* nevar redzēt.

* Blāvā zvaigžņu gaismā mēs redzam švaki. Gana labi zinu, kā tas ir - braukt pl.5 no rīta. Tādos apstākļos gājēju bez luktura var ieraudzīt vien pēdējā brīdī.

* Tuvumā, tālumā - jā, redzam tālumā objektu, bet fig sapratīsi, ka tas ir - lapsa vai maiss, ja tas nekustās. Vēl vakar gāju un domāju - 150m tālāk ir kaimiņu suns, kas sēž un vēro, vai zāles stiebru sakopojums. Turklāt visu to laiku, kamēr redze tiek koncentrēta uz kādu objektu, lai to atpazītu, visa pārējā bilde tiek atstāta novārtā - pie stūres tas ir ļoti labi novērojams, ka neredzi, kas notiek apkārt, kamēr centies saprast, ko plāno darīt blakus braucošais idiots.

 

Kura kamera to visu spēj? Tehnoloģiski izveidota. Radiovadāmo lidmodeļu entuziasti nereti kameru vērtē pēc tā, kāda bilde sanāk, lidojot pret sauli. Un daudzām kamerām bilde sanāk pat ļoti laba. Tumsā - nakts redzamības kameru netrūkst. Arī IR staru kameras. Tuvumā, tālumā - tā vispār nav problēma, viena kamera perfekti nodrošina bildi, kurā redzami gan 5, gan 205 metru attālumā esošie objekti. Turklāt tehnoloģija neieciklēsies uz vienu objektu kā to dara cilvēks, bet paralēli analizē visu "bildi".

 

Starp citu, runājot par to, ka "AI vēl nav attīstījies, viss no tiek IF...THEN algoritmu līmenī" - cilvēks jau tieši to arī dara. Neko vairāk par IF...THEN, papildinātu ar vāju randomu, cilvēks nedara. Zinot pietiekami daudz par cilvēku, var gana labi prognozēt, kā cilvēks rīkosies vienā vai otrā situācijā un ko viņš vispār šodien ēdīs pusdienās - pat tad, ja pats cilvēks to neapzinās. Starp citu, ja atmiņa neviļ un dzirdētā info nav melīga, tad savvaļā plēsīgie dzīvnieki tieši uz to arī paļaujas - uz to, ka medījums *ir prognozējams*. Plēsējs analizē medījuma uzvedību, prognozē medījuma tālāko rīcību un tieši tas ļauj to medījumu notvert. Parasts IF...THEN algoritms.

Link to comment
Share on other sites

Runājot par autopilotu kas nosēdina lidmašīnu - ILS, tad šai sistēmai vajag kaudzi radiobāku uz zemes - speciāli sagatavotu lidlauku. Neesmu dzirdējis ka kādam autopilotam būtu izdevies nosēdināt lidmašīnu uz nesagatavota skrejceļa!

 

Domāju ka pēc gadiem 20 roboti uz ceļa būs ikdiena. Tomēr tas nebūs tā, ka ievadi galamērķi un aizmirsti! Auto paši spēs braukt pa speciāli pielāgotiem ceļiem. Uz ceļa līnijām iestrādāti vadi, līdzīgi kā radiosēta suņiem, kas ļaus auto uz ceļa noturēties, pa malām un uz auto atstarotāji lāzerskaneriem. Bānis, kurš paredzēts pašbraucošiem auto. Uzbraucam uz tā un nododam vadību robotam. Bet tāpat pie stūres būs jābūt šoferim, kuru drāzīs problēmu gadījumā.

Šādas autostrādes būs pieejamas eiropā un asv, LV protams ka nekā tāda nebūs :D

Link to comment
Share on other sites

 

 

Domāju ka pēc gadiem 20 roboti uz ceļa būs ikdiena. Tomēr tas nebūs tā, ka ievadi galamērķi un aizmirsti! Auto paši spēs braukt pa speciāli pielāgotiem ceļiem. Uz ceļa līnijām iestrādāti vadi, līdzīgi kā radiosēta suņiem, kas ļaus auto uz ceļa noturēties, pa malām un uz auto atstarotāji lāzerskaneriem. Bānis, kurš paredzēts pašbraucošiem auto. Uzbraucam uz tā un nododam vadību robotam. Bet tāpat pie stūres būs jābūt šoferim, kuru drāzīs problēmu gadījumā.

Ja tehnoloģijas virzītos šajā virzienā, tad nedomātu par to, kā veidot un koplietot kartes. Bija te viens links, kur tas bija aprakstīts. Faktiski pietiek ar informāciju par apkārt esošajiem 3D objektiem, lai perfekti zinātu, kur ir joslas. Nevajag tur nekādus vadus, atstarotājus, "GPS" utt.

Link to comment
Share on other sites

 

 

ronalds_, universāla? Nav tur ne smakas no "universāla".

 

Takš skaidrs, ka ir kameras kuras "redz" labāk par cilvēku saulē, un ir kameras kuras "redz" labāk tumsā! Bet parādi man kaut vienu kameru, kura spētu redzēt gan tumsā, gan gaismā vismaz cilvēka līmenī! (Es te nemaz nerunāju par izmēriem!) 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Takš skaidrs, ka ir kameras kuras "redz" labāk par cilvēku saulē, un ir kameras kuras "redz" labāk tumsā! Bet parādi man kaut vienu kameru, kura spētu redzēt gan tumsā, gan gaismā vismaz cilvēka līmenī! (Es te nemaz nerunāju par izmēriem!)

Priekš kam? Tu domā, ka uz auto par €30'000 nevar uzlikt divas, trīs, da kaut desmit-divdesmit kameras?


Starp citu, tumsā mūsdienu "optisko" video kameru trūkums, salīdzinot ar cilvēka aci, ir tas, ka video kamerai jāfiksē visu attēlu, kamēr cilvēka acs fiksē vien nelielu daļu attēla, pārējo smadzenēs salipinot kopā no "man šķiet, ka tas krūms izskatās kaut kā tā". Par to jau rakstīju.


Un tas "man šķiet, ka tas krūms izskatās kaut kā tā" ir kaut kas stipri aptuvens. Ja nezini, ka tur ir krūms, tad nemaz viņu tumsā neredzēsi. Ja zini - tad jā, varbūt "redzēsi".

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...