Jump to content

Zemes atdalīšana/sadalīšana


kuliks
 Share

Recommended Posts

Es pats dzīvoju kopīpašumā, no kura es neavaru izdalīties, Es zinu kas un kā. Ja grib pa lēto un ātri, tad tas ir variants, it sevišķi, ja tā ir tikai zeme, nevis daļa no mājas.

Un es nesaku, ka tā ir labāk. Labāk, protams, ir atdalīties.

Link to comment
Share on other sites

ju, tad jau tu labi zini. Un nesaki, ka neesi interesējis, gribējis "izdalīties", būtu gatavs maksāt par to.

Kā biedrs Smii saka, daudziem ir zaibis.

Link to comment
Share on other sites

Principā ir tā, ka pie tās lietošanas kārtības jau būs arī reālās sadales līgums. .t.i. sākumā var kāda mēneša laikā jau to zemes gabaliņu dabūt savā īpašumā. Sākt tur pļaut kaut kādu zāli, stādīt kartupeļus, taisīt piknikus utml. Pievilkt elektrību galu galā. Vispār pat ar šo ieteiktu sākt, t.i. aiziet pie ST, un pajautāt, cik tajā stūrī maksās elektrības pievilkšana. Tur nav jābūt saimniekam. Kāda mēneša laikā dabūs ciparu, un tad var pat domāt tālāk, vai ir vēl sapnis par to gabalu reāls, vai nē.

Pēc tam jau ar to reālās sadales līgumu var iet, un rosināt tālāk jau reālo sadali, un risināt visus tālākos jautājumus, kas ar to saistīti.


 

 

Un nesaki, ka neesi interesējis, gribējis "izdalīties",

Es jau rakstīju, ka nevaru - mana daļa ir par mazu, un forma arī tur zemes gabalam ir galīgi nepateicīga, ko man varēja izdalīt. Tā ir, ja daudz mantinieku (pieci uz 2460m2, 4 ēkas).

Toties mums ir lietošanas kārtība, kurā noteikts, ka es to visu varu pārdot, pārbūvēt utml. neprasot kaimiņiem speciālu atļauju, tikai tik daudz, cik saskaņojot, līdzīgi, kā rīkojoties ar atsevišķu īpašumu.

Diemžēl, jā, es starp radiem esmu tas sliktais tagad. Ne jau ļoti, ka ar mani nerunātu utml., bet tāda sajūta ir. Un arī ne starp visiem, daži pat priecīgi, ka kāds saņēmās. 

Nesen pievilku ūdeni un kanalizāciju, nekādus saskaņojumus pat ar kaimiņiem nevajadzēja, jo visi attālumi ievēroti.

Link to comment
Share on other sites

 Es arī labi zinu, kā ir ar kopīpašumiem. Ir savā laikā piedzīvots. Viena lieta, kā tu saki, ar kaimiņiem, otra lieta, kad jāsāk kaut kas kārtot ar oficiālajām iestādēm, valsts, pašvaldības, tur arī ir daudz sarežģītāk kopīpašuma gadījumā, neteiksim, ka nevar izdarīt, tikai grūtāk. Un bija man tā, ka viens kaimiņš par kaut ko aizcērtas, nu vienkārši, vai aiz muļķības, vai aiz spīta, nu uznāk... Skrējām, interesējāmies, pie juristiem - visi tajā gadījumā teica, neko nevar līdzēt, neapskaužama situācija...

 Arī no citu zināmu cilvēku pieredzētā, visādi gadījumi. Un ļoti daudz tādu - viss ir labi, bet pienāk brīdis, un pēkšņi viss kājām gaisā.

 Es saku, kopīpašums nav nekāds netikums, apkaunojums vai nelaime, katram dzīvē var iegadīties kopīpašums, tas viss ir labi, bet speciāli izvēlēties kopīpašumu, neiesaku.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kopīpašuma gadījumā būt jāslēdz līgums kurā jāatrunā kā viņš tiks apsaimniekots!

Link to comment
Share on other sites

Pats saprotu, ka šī nav perfekta vieta kur meklēt atbildes, bet nodomāju, ka varbūt kāds no šejieniešiem ir kam tādam gājis cauri un īsumā pastāstītu kas un kā, kur rodas sarežģījumi.

 

Runājot par kopīpašumu, jā tas nav labākais variants, bet ja gribi zemi 2 km no Rīgas mežaparka tipa zonā ar skaistām priedēm, ar apgaismotu asfaltētu ceļu līdz zemes gabalam, ar pieejamām komunikācijām( ūdens, kanalizācija, gāze un elektrība (jau pārbaudīts, kas cik maksās , lai pieslēgtu), ar Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu blakus ( 350 m),  zināmā rajonā, kurā tu esi uzaudzis un kas ļoti patīk, tad jāizskata visi iespējamie varianti, lai tiktu pie šī īpašuma, jo blakus nekā cita nav. Pļavas vidū es netaisos pirkt zemi, tas nav priekš manis.

 

Izvēloties kopīpašumu, skaidrs ka jābūt labam līgumam, kur ļoti sīki ir aprakstīta zemes lietošanas kārtība, konkrēti ierakstīts zemes gabala sadalījums utt.. Par naudu, kas jāvelta procesam neuztraucos, jo ar saimnieku sarunāts (pagaidām gan mutiski, bet līdz visu noskaidrošu, tā rakstiski laba summa par attiecigo zemes gabalu). Bez līguma neko pat nedomāju sākt darīt.

Viens jurista citāts, ko atradu netā : Civillikumā regulētās tiesības nav labvēlīgas kopīpašumam, jo ir atzīta katra kopīpašnieka tiesība prasīt kopīpašuma dalīšanu jebkurā laikā.  Tas arī bija iemesls, kāpēc es iedomājos par kopīpašumu. Vieglāk ir nopirkt domājamās daļas ( līgumā atrunāt zemes lietošanas kārtību ) un tad ar dokumentiem iet uz pašvaldību, jo tevi neviens nevar piespiest palikt kopīpašumā ( ja ir ievērots minimālais zemes gabala lielums, kas tajā vietā ir noteikts pēc apbūves noteikumiem). Mēģināšu atrast  labu speciālistu, kas kārtīgi visu izstāstīs un paskaidros, kā labāk, to visu izdarīt. 

 

Paldies visiem, kas piedalījās diskusijā un padalījās ar viedokļiem. Domāju, ka tēmu varam vērt ciet. Vēlreiz paldies

Labots - kuliks
Link to comment
Share on other sites

Nekas jau neliedz no tā zemes kopīpašuma jebkurā brīdī nodalīties. Vienkārši šāds punkts jāparedz līgumā, ka pārējie īpašnieki neliek šķēršļus.


upd - ok autors jau atrada to punktu likumā


Bet tā ja vvv ir taisnība, kopīpašumi ir viena no juristu ikrumaizītēm :)

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...