Par kādu atalgojumu programmētāji būtu ieinteresēti strādāt Jēkabpilī?

[b25]

Varētu būt. Daži ar koledžu ne sliktāk par bakalauru strādā ( daudzās nozarēs ). Pirmais kurss, kāpēc ne, ja cilvēks ir ņēmies pāris gadus un tad sācis studēt?

Vēl tas, ka pieprasītās nozares ( nesen bija būvniecība, pirms tam vēl daudz kas cits ) daudzi sāk studēt jo €€€€ būšot daudz. Tad arī ne tikai nepatīk, arī 100% neinteresē, ka tik minimumu nodot skolā, lai papīru iegūtu. Ta ne visi beidzēji meklē darbu kodēt kaut ko. Iemesls ta tam ar kaut kāds ir.

[binary]

kroop, nu 1, 2, pat 3 mēnešu periods arī pieredzējušam specam būs nepieciešams jaunā darbā, jaunā jomā, lai saprastu, ap ko lieta grozās.

[AVilks]

 

 

kroop, nu 1, 2, pat 3 mēnešu periods arī pieredzējušam specam būs nepieciešams jaunā darbā, jaunā jomā, lai saprastu, ap ko lieta grozās.

 

 

Parasti optimālais minimums ir tie 2-3 mēneši.

[midix]

"mazliet veiksmes"

 

 

Pēdējā laikā šķiet, ka bieži vien veiksmīgi ir tie projekti, kuros inovāciju varbūt ir maz, bet tā vietā daudz nosaka labs mārketings, kas prasa aktīvu reklamēšanos un normālu finansējumu projekta sākuma stadijā. Īsāk sakot - sacelt troksni medijos un tad mēģināt neizgāzties ar blīkšķi  Ja tā kritiski paskatās uz šādiem projektiem, šķiet - phē, nu kas tur īpašs, es jau arī pāris reizes iedomājos par ko tādu, bet atmetu ideju kā bezjēdzīgu.

 

Laikam jau ar labu mārketingu var no dajebkā uztaisīt biznesu. Problēma droši vien ir tiem IT speciālistiem galvās - mēs vairāk tiecamies domāt, kā izveidot kaut ko unikālu un satriecošu nevis par to, kā un kam to pareizi piedāvāt...

 

Par tiem studentiem ir ļoti atšķirīga pieredze, atkarīgs, cik kurš ir kādā skolā gājis un ko pats darījis. Ir tādi, kam galva pilna ar matemātiku, algoritmiem, programmatūras arhitektūras teoriju. Atnāk arī tādi hard-core veči, kuri reiz assemblerī kodējuši trakas lietas. Bet tai pat laikā cilvēks pilnīgi apmaldās, kad ir jāatrisina situācija, ka, piemēram, dažādos pārlūkos ritjosla uz peles rulli reaģē ar atšķirīgu ātrumu vai arī cilvēks sataisa putru, jo nezina, ka kādā Git GUI rīkā izvēloties uz visa faila opciju "Resolve using mine..." tiks izmantots paša kods ne tikai konfliktējošās vietās, bet gan pilnīgi visā failā, tādējādi pazaudējot kolēģu rakstīto kodu.

Ir redzēti arī kuriozi, kad cilvēks nodod klientam Debug režīmā kompilētu produktu un pēc tam ilgi domā, ko varētu optimizēt, lai programma ātrāk darbotos Tā gadās, ja skolā māca pašus pamatus vai teorijas no "augstām sfērām", bet aizmirst vidusposmu - kā teoriju pielietot ikdienā.

 

Plus vēl to visu mācīšanos un darbu jūtami sarežģī straujā dažādu ietvaru (framework) un bibliotēku attīstība un arī izmiršana. Ir problēmas ar open-source UI HTML elementiem - bibliotēku autori vispirms domā par to, kā ieviest jaunas iespējas un dizainu, bet aizmirst par atpakaļsavietojamību ar standarta UI elementiem. Rezultātā nākas patērēt daudz laika, lai no lēruma bibliotēku atlasītu tādas, kas pilnībā atbalsta tastatūru un daudzvalodību (citādi testeri nelaistu cauri), plus darbojas populārākajos pārlūkos. Ja neatrod open-source, tad vai nu veido paši, vai arī meklē maksas produktus. Beidzot kādā brīdī šķiet, ka nu viss ir stabili, ir savākts rīku un bibliotēku komplekts, uz kura bāzes var ražot dažāda veida tīmekļa aplikācijas utml. ikdienā pieprasītākās programmas. Bet pēc tam no jaunajiem programmētājiem sākas pārmetumi - kāpēc turamies pie novecojušām tehnoloģijām un pašu radītām bibliotēkām (kurām bieži vien nav īsti sakarīgas dokumentācijas...), ja pasaulē jau sen ir Angular, Laravel utml., kuros "visas problēmas ir atrisinātas - re, lērums aprakstu, smuku piemēru, viss darbojas bez problēmām...".

 

Rezultātā jaunos projektus sākam ar jaunākām tehnoloģijām, cerot uz "gaišu nākotni", bet tur atkal tie paši vēži citā kulītē - problēmas, kuras reiz jau tika atrisinātas,  ir atkal jārisina pārejot uz jaunu frameworku, jo frameworka autori nav mācījušies no citu frameworku kļūdām. Tāds nu ir tas progress - ja gribi stabilitāti, tad jārēķinās, ka pēc dažiem gadiem būsi novecojis. Ja negribi novecot, tad rēķinies, ka neizbēgt no atkārtotas vienu un to pašu problēmu risināšanas citā vidē.

 

Situāciju kaut kādā mērā varētu uzlabot, ja augstskolu un koledžu mācību programmas būtu pietiekoši dinamiskas un skolām tiktu piesaistīti pasniedzēji, kuri seko IT tendencēm. Bet tā laikam ir tāda utopiska ideja...

 

Gana žēloties, priekšā jauns darba gads 

Labots Decembris 30, 2015 - midix

[Valduha]

a jūs vispār zināt kas ir Latgales galvaspilsēta.Tas ir pierādīts neatgriezeniski.

[b25]

midix, Jūs jau varat mēģināt ieteikt koledžām, augstskolām ko uzabot. Varbūt kādu kursu palīdzēt sataisīt. Nav bijusi tāda ideja?

[midix]

 

 

midix, Jūs jau varat mēģināt ieteikt koledžām, augstskolām ko uzabot. Varbūt kādu kursu palīdzēt sataisīt. Nav bijusi tāda ideja?

 

Jā, ar vienu augstskolu mums tiešām ir sadarbība - daži no kolēģiem pasniedz dažas lekcijas nedēļā. Taču reizēm ir grūti ielikt lekciju kursos vajadzīgo tēmu, jo tad jāmaina mācību programma, kas, savukārt, ir diezgan liela birokrātija. Bet nu vismaz kaut kāds progress ir.

[midix]

Ja ventiņi un sēļi arī tikpat aktīvi runātu savās valodās / dialektos kā latgaļi, tad lielā latgaļu klātbūtne Rīgā nebūtu tik ievērojama. Galu galā, Rīga ir visas Latvijas galvaspilsēta

 

Kaut gan es arī esmu no Latgales, tomēr man reizēm tā latgaliešu uzsvēršana šķiet mazliet pāršaušana pār strīpu - līdzsvaram gribētos redzēt lielāku aktivitāti arī no citiem Latvijas novadiem.

[Valduha]

 

 

tad lielā latgaļu klātbūtne Rīgā nebūtu tik ievērojama.

 

to nevar neatzīt.

Kaut gan ko man domāt,ja iebraucot Rīgā es skaidri gaiši dzirdu latviešu valodu ar latgaliešu akcentu vairāk kā piem. Daugavpilī,tad ko man domāt.Un tad tā auto plūsma piektdienu vakaros un svētdien vakaros.

Tur jau nav ko kautrēties,jāsaka ir skaidri un gaiši as nū Reigas