Jump to content

Par kādu atalgojumu programmētāji būtu ieinteresēti strādāt Jēkabpilī?


midix
 Share

Par kādu atalgojumu programmētāji būtu ieinteresēti strādāt Jēkabpilī?  

41 members have voted

  1. 1. Par kādu atalgojumu (neto, "uz rokām") programmētāji būtu ieinteresēti strādāt Jēkabpilī?

    • Sākot no 500 EUR
      2
    • Sākot no 700 EUR
      10
    • Sākot no 1000 EUR
      29


Recommended Posts

Interesanti, * drīzāk par krāvēju, nekā uz Rīgu *?

Tas veikala direktors, kur meklēsi krāvēja darbu, paprasīs, kur ko iepriekš strādāji. Izdzirdot atbildi, ka strādāji par ITšņiku, atpletīs muti. Ļoti aizdomīgi, ka cilvēks ar kvalificēta darba pieredzi meklētu nekvalificētu, sabiedrībā neprestižu darbu. Sevišķi ar pieredzi pieprasītā nozarē. Pieņemsim, ka izdotos dabūt to krāvēja vietu ( kas būs grūtāk, nekā pamatskolas absolventam, kam meklēt prasto darbu nav aizdomīgi).

Sagribēs iet atkal IT vai kādā citā ofisā, tur atkal aizdomīgi - kā, strādāja gadiem ilgi nozarē, tad gadu par krāvēju? Kāpēc? Aizdomīgi, pat neticami.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 88
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Mezavecis

    8

  • midix

    9

  • vvv

    7

  • b25

    17

Top Posters In This Topic

Ko tādā Jēkabpilī vispār var programmēt?  

 

Programmētājiem robežu nav ;) Pie mums uz ofisu pašlaik daudz tālāk no Jēkabpils - 200 km no Rīgas reizēm brauc nopietni klienti, ja vien mēs spējam viņus ieinteresēt. Jau sen vairs nenodarbojamies ar nelielām tīmekļa vietnēm, priekšroku dodam ilgstošiem projektiem uz vairākiem mēnešiem - dažādas uzskaites sistēmas, mobilās aplikācijas, dažādas valodas un platformas (gan .NET, gan PHP). Ir bijuši arī klienti no UK.

 

Un noder arī outsourcing - reizēm caur starpnieku ķēdi sanāk strādāt lielās starptautiskās kompānijās, kas dod labu pieredzi. Tomēr tiecamies uzsākt savus start-up projektus, lai kļūtu neatkarīgāki.

 

Tā ka laukos nav tik bezcerīgi. Protams, kam patīk pilsētas burzma, tiem nederēs. Man gan ir otrādi - pēc darba dienas gribas nevis tusēties burzmā, bet gan daudz svaiga gaisa un brīvas vietas, lai var vakarā paskriet vai nobraukt ar velo.

Labots - midix
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Tad, kāpēc tā algu latiņa tik zema, ja reiz sadarbība ar nopietniem klientiem? Mūsdienu pasaulē nav īsti starpības, kur fiziski atrodies, ja vien ir internets.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Mūsdienu pasaulē nav īsti starpības, kur fiziski atrodies, ja vien ir internets.

Tieši tā. Un domāju, tādiem programmētājiem tas ir izteiktāk nekā dažai labai citai specialitātei.


 

 

ja esi arhitekts vai inžinieris droši vien vari uzdzert ūdeni un tādā mazpilsētā vispār pat nesākt darbu meklēt, jo tā vienkārši viņa tur nav.

Pilnīgas muļķības. It kā ārpus Rīgas nebūtu vajadzīgi speciālisti.

Brīžiem izskatās, ka šajā tēmā Rīgas dzīves slavētāji ir tādi, kas no savām mazpilsētām izrāvušies, tagad tikuši lielajā Rīgā un priecājas par savu izraušanos... Un kas zina, varbūt vēl kāda bērnības trauma visam apakšā, varbūt mazpilsētā viņiem pāri tika darīts. :)

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

vvv

Pilnīgi un noteikti Talsos es nevarētu nodarboties ar ko tagad, jo max varētu garlaicīgās web lapas kodēt ar vēl dažiem darboņiem, jo tur neko citu nevar darīt. Uzbliezt tur 20-50 darbinieku programmēšanas kantori būtu neiespējamā misija. Vienkārši vajag domāt reāli nevis būvēt sapņu pilis. Es runāju par kvalificētu darbaspēku, kur pat ar vidējo izglītību ir par īsu.

 

Arī var aizmirst kādu industriālo tehnoloģiju parku būvēt kaut kur nekurienē, piemēram, Dobelē. 

Labots - Mezavecis
Link to comment
Share on other sites

Cik to arhitektu vajag ārpus četrām- piecām pilsētām. Tā kadru maiņa nemaz tā nenotiek. Tas nav amats, kur ar gadiem konkurētspēja zūd. Esošie netaisās pamest amatu.

Ārpus Rīgas ir vajadzīgi, bet algas par to pašu darbu un prasībām kādad sola? Tūliņ būs, kas spiedīs " ziņot administrācijai " pogu, rakstīs PMus adminiem, bet tomēr. Patiesība ir tāda, ka to pieredzējušo un izglītoto specu ar LV/RU/ENG par 2* mazāku algu nedabūt, pat ja tā būs nomale. Kaut kur pieredzi viņš dabūjis, izglītību arī. Jā, piedāvājot tikpat lielu algu kā metropolē, varbūt var pārvilināt ( cilvēks kas īrē, gribēs uz tās lētākās īres ko sakrāt ). Iesācēju varbūt lētāk kā Rīgā dabūs, bet pieredzējis ārpus Rīgas nebūs lēts. Nevis ielikt NVA, piem, pieredzējušu kvalit vadības inženieri ar perfektu RU/ENG/LV par 850 uz papira un teikt ka " nav kas strādā ". Tas neattiecas uz autoru, bet ir, ir firmas, kas tā, nu šādi.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Tas veikala direktors, kur meklēsi krāvēja darbu, paprasīs, kur ko iepriekš strādāji. Izdzirdot atbildi, ka strādāji par ITšņiku, atpletīs muti. Ļoti aizdomīgi, ka cilvēks ar kvalificēta darba pieredzi meklētu nekvalificētu, sabiedrībā neprestižu darbu. Sevišķi ar pieredzi pieprasītā nozarē. Pieņemsim, ka izdotos dabūt to krāvēja vietu ( kas būs grūtāk, nekā pamatskolas absolventam, kam meklēt prasto darbu nav aizdomīgi). Sagribēs iet atkal IT vai kādā citā ofisā, tur atkal aizdomīgi - kā, strādāja gadiem ilgi nozarē, tad gadu par krāvēju? Kāpēc? Aizdomīgi, pat neticami.

 

Nezinu, cik nu tas ir aizdomīgi. Viņiem vajag darbinieku - man darbu.

Aizdomīgi varbūt citiem var šķist tas, ka man personīgā labsajūta un apkārtējā vide ir svarīgāka par naudu. 

Link to comment
Share on other sites

Pamēģini pastaigāt pa veikaliem, paprasi vadītāju, pastāsti pieredzi un palūdz vai nav krāvēja vietas. Reakciju redzēsi, domas mainīsi.

Link to comment
Share on other sites

Nerakstu aiz neko darīt, nedaudz no pieredzes, nedaudz no citu pieredzes darba meklējumos. Taisnība, tur nebija no IT par krāvēju.

Piemēri lūdzu - viena jauniete, kamēr mācījās koledžā, piestrādāja par apkopēju - režīms iztīra au aiziet, nauda neliela, bet pirmajam darbam okei, pabeidza to koledžu, dabūja dispečeres darbu. Pastrādāja divus gadus, tomēr gribas gruntīgāku arodu, iestājās studēt Rīgā, bakalauru iegūt. Piestrādāt vajag, atrada vietu, kur jāatnāk, jāiztīra un jāaiziet, nav 8h jābūt uz vietas. Domā, ideāli studentei, bet tur priekšniece pateica " kāpēc ar citu pieredzi atkal gribas mazgāt?". Otrā līdzīgā šancē apsolīja " piezvanīt ". Tā ir reāla atbilde " nē ", caur puķēm. Maiņu darbā par dispečeri gan uzreiz paprasīja, kad var sākt strādāt un sāka instruēt. Tas tikai viens piemērs.

Link to comment
Share on other sites

Lūdzu, neieciklējieties uz to izteicienu par krāvēju.

Tas vairāk bija ar domu, ka izsmelšu visus variantus, lai tik nebūtu jāiet uz Rīgu.

Labots - Senteevs
Link to comment
Share on other sites

 

 

20 vakances, es domāju ka tas ļoti labi pasaka cik daudz speciālistu vajag tādā jēkabpilī

Protams, protams, kroop. Reģionos nekad nebūs tāds darba vietu piedāvājums. Tas taču visiem skaidrs, ka specialitātē darbu atrast daudzkārt vieglāk būs Rīgā, vai vēl kādā no četrām lielajām pilsētām. Bet apgalvot, ka darbu vispār nav, ir nepareizi.

Link to comment
Share on other sites

Labi ka tā. Tajā pilsētā arī ir augstskola, ja sadomā studēt tur, tad reālāk tai veikalā uz maiņu apsarga darbu un līdzīgiem tikt. Kam nav studiju, tur drīzāk kādas preces ievadīt utt dabūtu. Daudz citu variantu būtu jāizskata.

Vēl jau var izskatīt pašnodarbināšanās iespēju. Vienīgi, kā tiem IT cilvēkiem ar mikrobu ( MUN) tagad ir? Pašā iesākumā jau tas MUN ar 9% vispiemērotākais - pirmos mēnešos, kamēr nesavāc klientus, lai nav jāiekrīt baigos mīnusos. Tik to munu ta piegriež tagad visādi. Tā vismaz bij iespēja bez lieliem uzkrājumiem kaut mēģināt ko sākt. Sākumā var pat nebūt piķa parasto nodokļu no minimālās nomaksas ( pilns VSOI + IIN). Ka tas jābleķo tūliņ kā sāc un varbūt pat to pāris simtu pirm mēnesī nemaz neieņemsi. Sākumā jau grūti ar naudām.

Labots - b25
Link to comment
Share on other sites

 

 

Tad, kāpēc tā algu latiņa tik zema, ja reiz sadarbība ar nopietniem klientiem? Mūsdienu pasaulē nav īsti starpības, kur fiziski atrodies, ja vien ir internets.

 

Jā, mēs arī tā sākumā domājām un cerējām, tomēr dzīve pierādīja, ka viss nav tik gludi - ir daudz klientu, kuri pirmkārt vēršas Rīgas firmās vai firmās ar labāk pazīstamu "brendu", bet citus variantus apskata tikai tad, ja tas ir finansiāli izdevīgāk, kas, savukārt nozīmē, ka mums jāveido lētāks piedāvājums, lai spētu konkurēt. Priekš reģiona šāda līmeņa algas ir tīri sakarīgas, var ne tikai izdzīvot, bet arī normāli dzīvot.

 

Jāatzīst, ka mums pirmo atbalstu deva biznesa inkubators. Bez tā tiešām 

 

Uzbliezt 20-50 darbinieku programmēšanas kantori būtu neiespējamā misija.
Link to comment
Share on other sites

 

 

Bet apgalvot, ka darbu vispār nav, ir nepareizi.

 

ja uz 1 vakanci ir 300 cilvēku konkurss (vismaz madonā tā bija) un vakanču praktiski nav, vai tās ir ļoti šaurā specialitātē (pārsvarā klientu konsultanti vai pārdevēji vajadzīgi), tad es domāju, ka ir ļoti pareizi teikt ka darbu praktiski nav.

Link to comment
Share on other sites

Darbi jau ir, tikai tur speciem parasti ir īpašumā dzīvesvietas un vispār tiešām cilvēki retāk maina darbus. Skaidrs, ka tas neavieglo darba atrašanu jaunam speciālistam.

 

midix, tos darbus, kuri ir smagi vai visu laiku jāmācās ( ne viegli ) lai turētots, cilvēki ņem, lai varētu ne vienkārši dzīvot, bet kaut ko arī sakrāt. Jūsu pilsētā nav koledža? Iespējams, daudzi kas tur mācās, ir no Jūsu pilsētas. Tad dzīvot kur viņiem ir uz vietas, būtu priecīgi, ka pirmo darbiņu dabūtu uz vietas?

Labots - b25
Link to comment
Share on other sites

 Vēlreiz. Pareizi saki. Rīgā atrast darbu vieglāk. Tas tiesa. Nezinu, kā programmētājiem, domāju tā ir vajadzīgā specialitāte. globāli, programmētāju trūkst, tāpēc programmētāji izgrozītos arī prom no Rīgas. Ir specialitātes, kurās pavisam švaki ar darbiem, ir vietas, kur attiecīgas specialitātes vispār nevajag. Tā tas ir un tur neko nepadarīsi.

 Madonu pieminēji. Starp citu, zinu vienu cilvēku, kurš dzīvo Rīgā, bet darbavieta viņam Madonā. Nekāds biznesmenis, algots darbinieks. Bija ar viņu darīšanas, vēlāk tik uzzināju. Biju ļoti izbrīnīts, kad uzzināju, ka viņš dzīvo Rīgā.

Link to comment
Share on other sites

Par to arī nebrīnos. Zinu cilvēku, kam tēvs brauca 100 km uz rajona pilsētu no Rīgas raj, jo specialitātē darbu dabūja. Alga gan bijusi tai pat Rīgas raj līmenī.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Vienīgi, kā tiem IT cilvēkiem ar mikrobu ( MUN) tagad ir? Pašā iesākumā jau tas MUN ar 9% vispiemērotākais - pirmos mēnešos, kamēr nesavāc klientus, lai nav jāiekrīt baigos mīnusos.

 

Aha, mēs arī šo iespēju kādu laiku izmantojām.

 

 

 

 

midix, tos darbus, kuri ir smagi vai visu laiku jāmācās ( ne viegli ) lai turētos, cilvēki ņem, lai varētu ne vienkārši dzīvot, bet kaut ko arī sakrāt.

 

Tie, kas dzīvo vieni paši, reģionā mierīgi var arī no 700 EUR uz rokām iekrāt pietiekoši, lai kādu reizi aizbrauktu ceļojumā, saremontētu dzīvokli vai nopirktu kaut ko tuvu "luksus preču" kategorijai un būtu arī "drošības spilvens" kontā.

Vismaz es pēdējos divus gadus dzīvojot Jēkabpilī, divistabu dzīvoklī ikmēneša izdevumos sarēķināju ap 150 EUR (vasarā bez apkures būs par ~60 EUR lētāk) uz visiem komunālajiem, ūdeni, telefonu, elektrību, gāzi, internetu+TV. Tad no 700 paliktu 550 uz pārtiku, apģērbu utml. Ja regulāri izmanto savu auto, tad noteikti daudz noēdīs benzīns un dažādi remonti.  Tiem, kam par savu algu jāuztur bērni, gan ar 700 droši vien būs par maz, lai dzīvotu bez bažām...

Link to comment
Share on other sites

Intereses pēc paskatījos cik lielā pilsētiņā atrodas viens no industriālās tehnikas ražotājiem, ar kuras servisu man iznāk nodarboties. Pasaules līmenī starp konkurentiem ir pirmajā desmitniekā. Internetā atradu, ka iedzīvotāju skaits ir 3,5 tūkstoši. Lai tādu tehniku konstruētu ir vadzīgi speciālisti dažādās nozarēs, tai skaitā elektroniķi un programmētāji. Filāle, kur konstruē robototehniku atrodas lielākā pilsētiņā - 5,6 tūkstoši.

Dobelē ir 10,231. Jēkabpils - 24,352

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Cilvēks, kurš grib maksāt par darbu, loģiski grib maksāt mazāk. Kurš grib saņemt par darbu, loģiski grib saņemt vairāk. Speciālists labi saprot, ka viņam būs darbs tik ilgi, kamēr konkrēti viņu vajadzēs. Mūsu vidē nākas paļauties tikai uz sevi, ieskaitot uzkrājumus. Saprātīgi, ka uzņēmējs grib lielāku peļņu. Tikpat saprātīgi, ka speciālists grib pārdot savu darbu pēc iespējas dārgāk, kamēr tas iespējams. Līdz ar to nevada domas " var iztikt ", bet jāspiež cik vien var. Ko padarīt, dzīves realitāte piespiež.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pasaules līmenī starp konkurentiem ir pirmajā desmitniekā. Internetā atradu, ka iedzīvotāju skaits ir 3,5 tūkstoši.

 

Es arī tagad palēnam esu sacis meklēt jaunu darbu, skatos vidēja lieluma vai mazus uzņēmumus, kuri nodarbojas ar embedded sistēmām, robotiku utt, Bristolē viņu ir daudz, bet lielākā daļa ir tieši visādas mazpilsētās vai arī pilnīgā nekurienē, piemēram 20 - 30 km rādiusā ap lielākām pilsētām, manā gadījumā ap Bristoli. Braucot uz interviju varu pie reizes apskatīt visādas interesantas vietas. Tad nu secinājums ka Anglijā IT uzņēmumiem bāzēties mazās pilsētās nav problēmu.

Arī mega lieliem uzņēmumiem nav problēmu ar būšanu mazpilsētās. Pirms ziemassvētkiem biju pieteicies darbam Intel strādāt pie Android HAL, pati dabravieta būtu Bristolē, kur ir mazs ofiss, bet uz interviju nācās braukt uz lielo offisu, kurš ir Swindon - pilsētā ar 100k iedzīvotājiem. Par rezultātiem gan vēl nezinu, bet labaratorija bij interesanta, tagad sāku domāt ka gribu tur :D

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Būtu labi arī pie reizes painteresēties, kāda ir šo mazpilsētu vēsture. Nekas nerodas gluži no tukšas vietas un veidot kādu industriālo centru ir diezgan ilgstošs darbs un pamatīgi ieguldījumi. Nesen Polipaks rūpnīcu Mārupē uzcēla - vairāk kā nieka 24 miljoni EUR. Protams, ka lieli centri attīstās ārpus pilsētām, lai būtu vieta attīstībai un nebūtu jāmaksā kosmiska zemes cena. Ārzemēs arī ir normāli braukt uz darbu 50-100km. Ņemot vērā mūsu algu līmeni, sabiedriskā transporta infrastruktūru, ceļu stāvokli, šīs iespējas ir stipri ierobežotas un attīstība var būt tikai ap blīvi apdzīvotiem centriem, jo reģionālie ceļi nav domāti, lai pa tiem ikdienā >50km brauktu uz darbu. 

Link to comment
Share on other sites

Autors pagaidām neplāno industriālo tehnoloģiju parku būvēt, taču Jēkabpils ka agrākā industriālā pilsēta, kur tam bija atbilstoša infrastruktūra, tam ir piemērota. Vismaz dzīvojamais fonds, es ceru, ir saglabājies. Uz turieni var arī braukāt no plašas apkārtnes. Blakus ir Līvāni, kas arī bija industriāla pilsēta. Uz Mārupi braukāt kādam no Rīgas otras puses arī nav liela laime.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Es gan nepārzinu ekonomiskās nianses, bet pieļauju, ka Rīgā uz komunālajiem pakalpojumiem un transportu varētu sanākt tērēt tik daudz naudas, ka rezultātā uz rokām paliks tikpat, cik strādājot to pašu darbu par mazāku atalgojumu un dzīvojot mazākā pilsētā vai laukos.

Ar tādām frāzēm gan nevajag mētāties. Es teiktu, ka Rīgā uz rokas var palikt daudz vairāk nekā mazpilsētā vai laukos. Pat vairāk - Rīgā pēc visiem ikmēneša maksājumiem uz rokas var palikt vairāk nekā tai mazpilsētā vai laukos vispār nopelna.

 

Cits jautājums - cik daudz cilvēkam vajag. Ir dzirdēti arī gadījumi, kad programmētājs regulāri strādā pa kādam pusgadam, savukārt otru pusgadu atpūšas - tātad ne visi iespringst uz to, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk. Kā saka, ne jau naudā ir laime.

 

Tā starp citu - īres cenas Rīgā svārstās, vismaz agrāk svārstījās. Kad pārvācos no Grobiņas/Liepājas uz Rīgu, tad par 45m² vienistabnieku mazģimeņu projektā īri maksāju 220 Ls (tiem, kas tankā - mazģimeņu projektā var noklausīties kaimiņu sarunas, sēžot uz poda - skaņa izolācija nekāda, siltumizolācija tāda pati). Pāris gadus vēlāk Rīgā jaunajos(!) projektos divistabnieki bija par ~200 Ls, savukārt Baložos par plašu 67m² divistabnieku jaunajā projektā maksājām Ls 140, turklāt par apkuri par sezonu(!!!) samaksājām vien 120-130 Ls (un nē, tās nebija tādas ziemas kā šī :D). Baloži gan nav Rīga, bet nu uz Rīgas centru varēja tikt ātrāk kā no Imantas. Vēl 3 gadus vēlāk ~50m² divistabnieki jaunajos Rīgas projektos maksāja ap 300 Ls un uz augšu. Kā redzams, gadu no gada tās īres cenas svārstās, turklāt diezgan būtiski.

 

 

 

Ne tur interesantu sporta nodarbību, ne ēstuves, ne izklaides utt - kāda jēga pelnīt naudu ja nav kur tērēt?

Ja nav kur tērēt, tad problēma, iespējams, ir nevis vidē, bet gan pašā. Man, piemēram, nevajag ne atletikas, ne gan bejus, ne "esīšus", lai tērētu nopelnīto.

 

 

 

Vēl labi ir tiem, kas aizbēguši uz savām viensētām un dzīvo savu vientuļo dzīvi ģimenes ietvaros. Ka jau te izteicās, ka tur nav īsti ko darīt.

Viensētā ir ko darīt - sākot ar ikdienas darbiem un beidzot ar hobijiem. Hobiji var būt gan viensētas ietvaros darāmi, gan arī "publiski", t.i., tādi, kur regulāri savācas domubiedri. Bet jā, ja bez 1'000-10'000 svešiem trokšņojošiem purniem visapkārt nespēj ne atpūsties, ne izklaidlēties, ne pašattīstīties, tad ne viensēta, ne sakopta mazpilsēta nebūs tā piemērotākā vide.

 

 

 

nav nekādas vajadzības šādi pretnostatīt Rīgu/neRīgu, lielākā daļa IT cilvēku jau dzīvo Rīgā vai pavisam tuvu tai, pie tam pārvākusies no provinces ir mazākā daļa. toties lielākai daļai jau ir kur dzīvot un nekas nav jāīrē. tādā gadījumā viss ir lētāks, nekā citur Latvijā, izņemot NĪN

Savulaik Liepājā es no centra uz nosacīti pilsētas nomali varēju aiziet pusstundas laikā (uz Karostu gluži nē, bet uz citiem "aktīvajiem" rajoniem bez problēmām). Izmaksas ceļam - apaļa nulle. Veselībai, protams, arī nāca tikai par labu.

Šobrīd es uz darbu braucu 40 minūtes, mājupceļš - kāda stunda. Ik mēnesi es tādā veidā nokurinu 200 litrus benzīna (jā, auto rijīgs - benzīns, 2.8 litri, pilnpiedziņa, pusotra tonna pašmasā). Izmaksas pats vari sarēķināt.

Bet jā, elektrība visur maksā vienādi. Apkure - gaumes lieta. Par pārtikas cenām nemācēšu spriest, bet paša audzēti tomāti noteikti ir daudz gardāki par Mārupes u.c. vietējajiem "tomātveidīgajiem veidojumiem", un to audzēšana arī visur maksā +/- vienādi.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
binary

Protams, ka viensētā var vairāk izvērsties ar hobijiem, baudīt svaigu gaisu un mieru, arī programmēt kaut kūtī, bet, jautājums, cik augsta ir tā latiņa? Tēmas autors tak atzīst, ka iespējas ir diezgan ierobežotas ar darbinieku izvēli, līdz ar to vairāk pa 5 cilvēku (augsti kvalificētu speciālistu) komandu Mazpisānos nesavākt. Pilsētu centros var nedaudz vairāk, bet arī drīz vien atdursies, ka vajadzīgā darbaspēka nav. 

Link to comment
Share on other sites

@@Mezavecis, tēmas autors atzīst arī to, ka darbiniekus nereti meklē spējīgu studentu vidū, līdz ar to augsti kvalificēti speciālisti ar vismaz padsmit gadu pieredzi viņam nav TIK aktuāli. Tāpat viņš minēja, ka viņi tiecas uzsākt kaut kādus savējos (uzņēmuma) projektus. Ja Mazpisānos var savākt 5 augsti kvalificētus speciālistus, tad tā jau ir reāli nopietna komanda tādam startup projektam, kurš gada-divu-trīs laikā var gūt nopietnus panākumus starptautiskajā IT vidē. Jā, protams, ne visi projekti izdzīvo, bet augsti kvalificēti speciālisti ar to rēķinās, sadzīvo un pārāk nepārdzīvo.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Pasaules līmenī starp konkurentiem ir pirmajā desmitniekā. Internetā atradu, ka iedzīvotāju skaits ir 3,5 tūkstoši.

..

Filāle, kur konstruē robototehniku atrodas lielākā pilsētiņā - 5,6 tūkstoši. Dobelē ir 10,231. Jēkabpils - 24,352

 

 

Tādā pāķu čuhņā kā Mārupe arī mazpadsmit tūkstoši. Un draugiem.lv dzīvo. Mazākā miestā nekā Jēkabpils!!

Ir pietiekami daudz satelītpilsētu, ir ļoti daudz svārstmigrācijas, kad programmētāji strādā "metropolē", bet reāli dzīvo ārpus tās. Diez vai apdzīvotas vietas lielums būtu noteicošais parametrs kvalificēta darbaspēka atrašanas iespējamībai.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ir pietiekami daudz satelītpilsētu, ir ļoti daudz svārstmigrācijas, kad programmētāji strādā "metropolē", bet reāli dzīvo ārpus tās.

Ja brauc pīķa stundās, tad rodas sajūta, ka puse Rīgas reāli dzīvo ārpus Rīgas - korķi, šķiet, ir visās maģistrālajās ielās, kas šķērso Rīgas robežu.

Link to comment
Share on other sites

Destructo

Mēģināšu pielikt savu roku kā bijušais Jēkabpilietis:

 

Naudas izteiksmē starpība varētu būt tīri tikai īres starpība starp Rīgu (Mikrorajonu) un Jēkabpili, jo komunālie +/- ir tie paši, bendža maksā tikpat, pārtika veikalā tikpat cik Rīgā, drēbes, ja negrasies visu pirkt tirgū, tikpat vai dārgāk nekā Rīgā.

 

Orientējošā starpība varētu būt +/- 200 EUR starp algu Rīgā un Jēkabpilī. 

 

Autoram ieteiktu arī apskatīties ss.lv piedāvātos īres variantus pilsētā Jēkabpils. Ja programmētājs ir gatavs dzīvot iepriekš minētājos dzīvokļos par vēdera tiesu (komunālajiem), tad jābūt gatavam arī kakāt vienā podā ar kaimiņu, protams, pārspīlēju, bet realitāte ir tāda, ka šajā mazpilsētā īres tirgus ir tik bēdīgs, ka kvalitatīvus vidusslāņa piedāvājumus vēl ir ar uguni jāatrod. 

 

Arī vēlētos piebilst jau iepriekš minētājiem viedokļiem, ka mazpilsētā dzīvot kvalitatīvi, varētu būt pat dārgāk nekā Rīgā, jo, diemžēl, vietējā kultūra aprobežojas ar Diskoteka Avarija līmeņa muzikālajiem pasākumiem, divām nopietnām sporta komandām, kuru sniegumu 80% līdzjutēju ierodas skatīties mērenā alkohola reibumā, līdz ar to, ja ir vēlme brīvdienas pavadīt kvalitatīvi, nāksies vien doties uz to pašu Rīgu.

 

Es noteikti atbalstu attīstību reģionos, bet Jēkabpils varētu būt diezgan sarežģīta pilsēta, ja darbiniekam ir intereses ārpus darba un pudeles. Neslikts variants ir dzīvot tās pašas Jēkabpils rajonā privātmājā, (Sēlpils, Zīlāni, Sala utt), kas tiešām ir miera osta un pateicīga vide ģimenēm ar bērniem (ar izglītību Jēkabpilī viss ok), sencītis brauc programmēt, nomet sīkos skolā, pa dienu šiem sporta nodarbības, mūzikas/mākslas skola, vakarā pēc darba savāc un brauc uz savu privātīpāšumu, kas ir gandrīz 2x lētāks analogam Rīgas rajonā. 

Link to comment
Share on other sites

Baloži gan nav Rīga

 

 

Toties tur ir jauks ezers,  kur daudzi ir noslīkuši.  :)

 

 

Rīgā uz rokas var palikt daudz vairāk nekā mazpilsētā vai laukos.
 

 

Kādā lielākā pilsētā,  piem.  Londonā  droši  vien vairāk kā Rīgā.   Ta jau labums ir lielumā.

Labots - MarisO
Link to comment
Share on other sites

 

 

tēmas autors atzīst arī to, ka darbiniekus nereti meklē spējīgu studentu vidū, līdz ar to augsti kvalificēti speciālisti ar vismaz padsmit gadu pieredzi viņam nav TIK aktuāli.

 

Taisnība - mēs apzināmies, ka kaut ko inovatīvu un tehniski sarežģītu diez vai pavilksim, jo nav nopietnu speciālistu un finansiālo resursu. Tāpēc vairāk tiecamies uz kādiem specifiskiem produktiem, kur mums jau ir iepriekšēja pieredze un daudzmaz izpētīta tirgus niša.

 

Piemēram, ja izveidojam vienam klientam kādu uzskaites sistēmu un pēc tam secinām, ka varbūt kaut kas līdzīgs, uzlabots un ar ilgtermiņa uzturēšanu no mūsu puses derētu arī citiem konkrētās nozares klientiem (un viņu klientiem), tad tā ir iespēja kaut ko uzsākt. Protams, ja vien esošais klients neiebilst, ka uz viņam izstrādātās sistēmas bāzes mēs attīstām jaunu sistēmu gan šim klientam, gan arī viņa konkurentiem.

 

Šobrīd mums ir ~30 cilvēki ar pieredzi no 8 gadiem līdz pāris mēnešiem.

 

Nopietnākiem speciālistiem šādā vidē droši vien būtu garlaicīgi, jo maz vietas eksperimentiem. Tomēr reizēm gadās šis tas netipisks - Unity3D spēles, augmented reality, audio signālu apstrāde izmantojot DirectSound, Steinberg VST utml.

Link to comment
Share on other sites

nevertell

 

 

šeit nav nekāda smaka vai troksnis.

Ko nu tirs. 

 

Ja jau tāds izmisums, tad atrodiet cilvēku, kas var pabraukāt universitātes Rīgā un atrodiet studentus, kas varēs attālināti drukāt kodu. Būs jāpaķemmē lašu bars, bet uzsaucot picu un uztaisot kautkādu nebūt pasākumu, varat atrast lādzīgus censoņus. Nepazīstu nevienu sakarīgu 4. kursa studentu, kas nestrādātu savā jomā. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Taisnība - mēs apzināmies, ka kaut ko inovatīvu un tehniski sarežģītu diez vai pavilksim, jo nav nopietnu speciālistu un finansiālo resursu.

Nesen kaut kur dzirdēju (lasīju?) interesantu salīdzinājumu. Agrāk ideju netrūka, bet nebija tehnisko iespēju to realizācijai. Tagad tehnisko iespēju ir vairāk kā saprašanas, bet trūkst ideju.

Kāpēc to pieminēju? Tāpēc, ka "inovatīvs" nebūt nenozīmē "tehniski sarežģīts". Nav jābūt nez kādam guru, lai uztaisītu labu un pieprasītu produktu. Vajag tikai darīt un "mazliet veiksmes".

Starp citu, mūsdienās reizēm patrāpās arī kāds students, kurš ir spējīgāks par vienu otru specu ar 10 gadu darba pieredzi. Nereti tā straujākā attīstība kā reiz ir ārpus darba vides.

 

 

 

Nepazīstu nevienu sakarīgu 4. kursa studentu, kas nestrādātu savā jomā.

Pat nevajag obligāti pēdējo kursu.

Link to comment
Share on other sites

man jau liekas, ja nevar piedāvāt rīgas līmeņa algas, tad nauda masveidā macīt pirmo kursu studentus nez vai arī būs. nu lab, tur vēl jāskatās ar ko uzņēmums nodarbojas, ja triviālas wordpress lapeles, varbūt arī būs līdzekļi, lai bariņu apmācītu.

Link to comment
Share on other sites

nevertell

Nav jāņem pirmais kurss, jāņem otrais un trešais. Un tāpēc vajag meklēt, jo ne visus vajag intensīvi apmācīt.

Link to comment
Share on other sites

Nu daži arī pirmajā kursā jau ir gana zinoši, lai viņus nevajadzētu intensīvi mācīt.

Link to comment
Share on other sites

nu varbūt viss nebūs jāieliek ar karoti mutē, bet uzņēmumam noteikti ir savas vadlīnijas, ja tas nav pilnīgs indiešu variants- hujakš hujakš i v prodakšen, kuras 1-2 mēnešus tāpat būs jāmāca izmantot, kamēr visu varēs patstāvīgi darīt.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...