Datu nesējs foto uzglabāšanai

[vvv]

Diski varbūt tik ātri vēl nepazudīs. Tomēr mazumā iet. Tur taisnība.

Ļoti strauji iet mazumā.

Es par CD/DVD...

[J.Reinis]

Varbūt es vēlreiz īsumā par to M-Disc paskaidrošu, lai skaidrāks visiem top -

 

tas, ka augšminētajam M-disc fiziskais formāts ir kā DVD/BR, un ka to var nolasīt parastajā DVD/BR atskaņotājā noslēpj to, cik ļoti atšķirās uzlabotā ieraksta tehnoloģiskais izpildījums, un kapēc M-disc ir daudzkārt ilgmūžīgāks par parastajiem CD/DVD/BR.

 

Visa sāls jau tajā, ka HDD/Flash atmiņās ierakstīto informāciju glabā magnētiski (diska domēni) vai fiziski (flash atmiņas tranzistori), un tajās saglabātos bitus var apflipot otrādi jebkurš random kosmosa particle (palasiet, kapēc ECC buferētās atmiņas tiek izmantotas serveros - gūgle ir vairākkārt publiskojusi savus pētījumus, ka datucentros kosmiskās daļiņas izraisa simtiem tūkstošu atmiņas kļūdu dienā), vai vienkārši kaimiņa vecā mikroviļņu krāsns aiz sienas. Kā rakstīju divus mēnešus atpakaļ tepat forumā - izskatās, ka manas atvilktnē stāvošās flash atmiņas ar bildēm spēcīgi pabojāja plaukstā zem atvliktnes stāvošais laboratorijas barošanas bloks. Vismaz desmit procenti bilžu beigu beigās daļēji vai pilnīgi bojātas pēc pāris gadu stāvēšanas.

 

Savukārt optiskajos diskos dati ir burtiskā nozīmē iededzināti - viss teorijā būtu labi, bet parasti CD/DVD/BR šo iededzināto informāciju glabā speciāla materiāla slānītī, kuram pa virsu ir ļoti plāna alumīnija kārta, kuru sargā plāna lakas kārtiņa. Jo lētāks disks, jo lakas kārta ir nevienmērīgāka, jo ātrāk tā skābeļa ietekmē plaisā, un gaiss nonāk līdz alumīnija slānītim, izsaucot oksidāciju (tautā saukta par "disku puvi" - wikipēdijas artikuls), kas savukārt sabojā gan atstarojošo gan informāciju glabājošo slāni. Tad nu lūk tieši šo vienīgo iemeslu, kādēļ diski, ja tos neskrāpē, nevar stāvēt atvliktnēs neskarti desmitiem gadu, labo šī tehnoloģija, ko izmanto M-disk - viņu ražotajos diskos alumīnija kārtiņas un organiskā ieraksta slāņa vietā tiek izmantots minerālam līdzīgs pussintētisks materiāls, kurš ne vien ir inerts pret oksidāciju, bet papildus arī atrodas stipri dziļāk diska iekšpusē starp plastmasas slāņiem. Arī pati diska plastmasa ir stipri izturīgāka pret UV stariem, mitrumu, temperatūru un abrazīvajiem materiāliem.

 

Un  vēlreiz uzsveru - pēc 20 gadiem atrast optisko disku lasītāju ar USB G (vai kāds nu tajā laikā būs standarts) būs ievērojami vieglāk, nekā specifiska formāta lenšu backup iekārtu. Man arī ar pāris simtiem gigabaitu, ko dos iegādātās 50 matricas, pietiks lai visas svarīgākās bildes saglabātu vecumdienām. Tapēc jau arī vajag ik pa laikam izšķirot tos n-tos gigabaitus sabildēto sūdu, lai no katra pasākuma paliek tikai labākās 10 līdz 30 bildes, nevis garlaicīgi tūkstoši.

Labots Decembris 6, 2015 - J.Reinis

[Mezavecis]

Savukārt DL rakstīja, ka iemesls datu pazušanai flešos pilnīgi un noteikti nav barošanas bloks. Būtu ieracis zemē svina kastē un iegūtu to pašu rezultātu. 

 

 

Kā rakstīju divus mēnešus atpakaļ tepat forumā - izskatās, ka manas atvilktnē stāvošās flash atmiņas ar bildēm spēcīgi pabojāja plaukstā zem atvliktnes stāvošais laboratorijas barošanas bloks.

 

 

Ja reiz fotogrāfijas ik pēc laika "jāpārcilā", tad var uzskatīt, ka esi pilnīgi bezjēdzīgi ierakstījis tos gigabaitus iztērējot naudu par dārgiem diskiem. Ieraksti cietnī un šķiro fotogrāfijas kaut katru dienu  Ir gala materiāls un ir oriģināls, ko normālos apstākļos neaiztiek. 

[e = d]

 

 

izskatās, ka manas atvilktnē stāvošās flash atmiņas ar bildēm spēcīgi pabojāja plaukstā zem atvliktnes stāvošais laboratorijas barošanas bloks.

 

folija cepurīte jau iegādāta? vai ļauj tam blokam bojāt savu atlikušo pelēko vielu?