Jump to content

Viedais elektroenerģijas skaitītājs


Imi
 Share

Recommended Posts

Varbūt kād var pateikt? Man te pirms pāris dienām pazvanīja ka šei gribot manu veco skaitītāju mainīt pret viedo. Vai tas pasākums ir obligāts ja jā tad kur tas ir minēts? Cik dzirdēts tad pēc nomaiņas ir palielinājušies uzskaitītās elektroenerģijas apjoms. Jā un tā iespēja rēdzēt patērētās elektroenerģijas daudzumu internetā man 100 gadus nav vajadzīga, kā arī man nav slinkums pašam nodot skaitītāja rādījumus.

Link to comment
Share on other sites

pasākums obligāts

nekas tev tur vairāk neskaitīties - viņu vienkārši automātiski nolasa un pieslēdz/atslēdz. bonusā varēsi redzēt  patēriņu pa stundām. Ja neesi "glups" tad redzēsi kas un cik noēd elektrību tad, kad "it kā"nelieto, piemēram naktī.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

 

 

Cik dzirdēts tad pēc nomaiņas ir palielinājušies uzskaitītās elektroenerģijas apjoms.

Tas bija pirms vairāk. kā 10 gadiem, kad nomainīja aizvēsturiskus padomju skaitītājus. Šiem precizitāte būtiski vairs nemainās. Toties parādās tiešām iespēja skatīties, kas īsti notiek ar patēriņu, un analizēt to, pēc tam, iespējams, samazināt.

Link to comment
Share on other sites

Skaitītājs ir Sadales Tīkla īpašums.. viņu pienākums ir tikai tevi painformēt par faktu... primāri maina Biržas klientiem un tiem, kas patērē vairāk elektrības.. pārējiem pakāpeniski..

 

Man arī pašam pirms nepilna mēneša nomainīja. Attālināto datu nolasīšanu vēl pieslēguši nav.. gaismiņu gan ierubīja ekrānam.. :D Patēriņš nav mainījies. Pirms tam bija elektroniskais skaitītājs, bet ne viedais.

 

Ak jā.. "palielinājās" tiem, kas agrāk vk tipa truli maksāja un nečekoja vispār gandrīz skaitītāju.. un tad atlika vien nobrīnīties, ka patēriņš audzis.. lai gan vk paši nečeko skaitītājus.

Link to comment
Share on other sites

erikonkulis

 

 

Rēķini palielinās tiem, kam bija bojāti vecie skaitītāji (neskaitīja pareizi) vai arī zaga elektrību :)
kādā veidā jaunie ierobežo zagt špani? :download:
Link to comment
Share on other sites

Runā, ka tur ir iekšā modulis, kas no kontaktā pieslēgto vadu galu svārstībām spēj uzkonstruēt atpakaļ kas istabā tajā laikā runāts. un iebūvēta reaģēšana uz pāris atslēgfrāzēm.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

erikonkulis

tur vel viens modulis kas vibrina vadus un ar pirmo moduli klausas atbalsis no vibracijaam un uzkonstruee telpas 3d attelu

  • Patīk 1
  • Ļoti patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

kādā veidā jaunie ierobežo zagt špani?

 

:hvz: Kaut kur bija minēts, ka vieglāk varēs konstatēt patvaļīgu iejaukšanos skaitītāja darbībā. Tas, protams, neliedz turpināt zagt pirms skaitītāja. 

Link to comment
Share on other sites

pag, pag, nesapratu, vai tad nebija tā, ka vecie skaitītāji (ripas) laida `gar ausīm` piem. tv kas atrodas standby, rozetēs atstātos telefonu lādētājus un t.t. savukārt elektroniskie šos sīkumus uzskaita? 

 

- tas tā, jautājums, vienkārši interesei

Labots - HTC
Link to comment
Share on other sites

hvz: Kaut kur bija minēts, ka vieglāk varēs konstatēt patvaļīgu iejaukšanos skaitītāja darbībā. Tas, protams, neliedz turpināt zagt pirms skaitītāja.

 

 

mani 5 centi.

 

Gan jau, ja Tavā viedajā skatītājā spriegums par kādu pusvoltu zemāks, kā kaimiņu viedajos pie līdzīgas slodzes, tas varētu liecināt, ka kaut kas Tev tiek ņemts pirms skaitītāja.

 

p.s

domāti kāpņutelpas kaimiņi.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

 

 

Jā un tā iespēja rēdzēt patērētās elektroenerģijas daudzumu internetā man 100 gadus nav vajadzīga,

 

tev nav vajadzīga, citiem gan ir.

Link to comment
Share on other sites

Pagājušnedēl man Rigas mītnei nomainīja no 2 gadus veca parastā uz viedo - paskatīšos pēc laika kas sanāk. Saulkrastu vasaras mītnei baig noderīgs pasākums - pa stundām redzu patēriņu un veiksmigi varu ieekonomēt ap 10 EUR mēnesī, nezaudējot komfortu.

Link to comment
Share on other sites

 

 

pag, pag, nesapratu, vai tad nebija tā, ka vecie skaitītāji (ripas) laida `gar ausīm` piem. tv kas atrodas standby, rozetēs atstātos telefonu lādētājus un t.t. savukārt elektroniskie šos sīkumus uzskaita?

 

Lai iegrieztu ripu vajag enerģiju, ja patēriņš niecīgs - nepietiek jaudas lai ripu un visu mehāniku pagrieztu. Un vēl jāņem vērā, ka mehāniskie skaitītāji daudz un dažādu iemeslu dēļ skaitīja mazāk, kā reāli tika patērēts. No šī ir radusies tā bļaušana - nomainīja skaitītāju - jāsāk maksāt vairāk. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Trīsfāzniekus arī liek viedos?

 

Yapp. Man abās vietās ir 3 fāzes. 

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Kapēc lai neliktu? Pirms pusgada nomainīja uz viedo 3-fāzu - vairs nav jāčakarējas ar datu nolasīšanu. Patēriņš nav mainījies kā jau tam ir jābūt. 

Link to comment
Share on other sites

Baigi patīk idejas " vecie skaitīja mazāk ", " špaņa fendere ".

Vismaz senčiem ne sū neskaitīja tie vecie mazāk. Kaut kad pirms krīzes st uzlika jaunu skaitītāju. Pie reizes pat apciemoja un iekštīklu paskatīja. Hvz kāpēc. Patēriņš neauga necik, gluži otrādi.

Vecam, izļurkātam skaititājam, kas gadus noliktavā nostāvējis, tad uzlikts, ilgus gadus skaitījis. Tas patēriņš bez taupības pasākumiem nokritās par 8-9%. Viedo toreiz neuzlika, tagad ar neliek. Ripu iegriezt jā, bet apstāties ta viņa, īpaši vecajiem, arī nesteidzas;(. Vecais brīnums viņiem, tur ieslēdzot 1 kW slodzi, nokrītoties līdz 0,2 kW, kādas minūtes " adaptējās ". T.i, apgriezieni kritās lēnu. Brīnīties nebija ko, 60 vai 61 gada produkts.

Link to comment
Share on other sites

 Man krievu laikos bija trīsfāzu uzskaite ar 50/5 A strāvas trafiem...

Skaitītājs sāka griezties tikai pie >200W noslodzes...

Link to comment
Share on other sites

Viņiem kaukāds vienfāzes , CO tipa bija.

 

Tāpat tagad ST bieži apbraukā trafus un skaitītājus pie tiem skatās. Tā nesanāks nevienam neko daudz nomuhļīt. Starpību starp tiem skaitītājiem un tālāk pieslēgtiem gala patērētāju skaitītājiem, kaut pašu uzrādītiem rādījumiem, ta viegli monitorēt.

Link to comment
Share on other sites

ronalds_, skaidrs, paldies. Jāgaida, kad pašam, beidzot, nomainīs (sola kāpņu telpā likt), jauni vadi, no manas puses, jau gadu kā sagatavoti/izvilkti stāv :/

Link to comment
Share on other sites

Vecos, mehāniskos varēja ar dažādām nelegālām un elektriskām metodēm bremzēt. Kaut vai plombes spiedogu pasūtīt pie graviera. Atjauca vaļā, pieregulēja, kā klientam izdevīgāk un aizblombēja ar  tādu pašu numuru, kā vecā plonbe. Vārdu sakot, vecos laikos bija plašs klāsts, kā strāvu zagt. Cik saprotu, tagad vecās metodes nestradās, bet hakeriem darbs. Ja jau tam verķim var caur internetu pieslēgties, tad ir vērts padarboties  :sarkasms:  .

Link to comment
Share on other sites

Ja jau tam verķim var caur internetu pieslēgties,

Datu pārraide no skaitītāja var būt organizēta tikai vienā virzienā - no skaitītāja uz attālināto serveri, bez iespējas attālināti pieslēgties pie kāda konkrēta skaitītāja. Ir tak vesela ierīču suga , kuras "zinātniski" sauc Internet of Things (IoT), kuri laiku pa laikam sūta datus uz attālinātu serveri. Šādā sistēmā pašas IoT ierīces nav jēgas lauzt, jo nav jau ko lauzt. Tāda ierīce var darboties no mobilā interneta un tai pat nevajag "reālu" ārējo IP adresi. "Labākajā" gadījuma hakeris var mēģināt lauzt attālināto datu savākšanas serveri, vai traucēt viedajām ierīcēm nodot datus, bet pat tad skaitītājs turpinās darboties, tikai nenodos datus tālāk, un kas būs signāls tam, ka uz bojājuma vietu vajag nosūtīt ST pārbaudītājus.

Nezinu kā ST ir noorganizējis datu nosūtīšanu no viedajiem skaitītājiem, bet ir aizdomas, ka skaitītāji 1x stundā (?) datus nodod uz datu koncentratoru, kurš atrodas kaut kur pie transformatora, izmantojot Power-line communication, un tālāk uz centrālo serveri dati tiek nosūtīti izmantojot mobilos, vai citus radio sakarus.

P.S.

Vienā vietā esmu uzlicis uz ESP8266 taisītu temperatūras sensoru, kurs 1x 5 minūtēs sūta datus par katla temperatūru uz attālinātu serveri. 100 gadus hakeri var mēģināt lauzt manu termometru un tik un tā neuzlauzīs to, jo būtība nav ierīces ko lauzt.

Labots - Firza
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nesaki vis, ja vecos laikos skaitītāju "regulēja" tīri mehāniski, tad kapēc tagad nevarētu softiski. Tak tam verkim tāpat ir iekšā kautkada programa, procesors, atmiņa, u.t.t. Vārdu sakot, plašs darbalauks hakerim. Vajag tikai dabūt rokā vienu tādu skaitītāju un "izpētīt" , bet tā jau nav problēma :sarkasms:

Link to comment
Share on other sites

IoT ir tāda interesanta lieta. Pirmkārt, jau ar to, ka visi domā, ka tiem verķiem nav ko lauzt un tāpēc tos neviens nelauzīs. Un, dizaina īpatnību dēļ, nekādas aizsardzības arī nav. Pie tam ļoti bieži tiek izmantotas standartizētas aparatūras, uz kurām uzlikta ierobežotas funkcionalitātes programmatūr,  pilnībā neizslēdzot iespēju kādam izmantot aparatūras (nevis tavas muļķa programmas) iespējas citiem mērķiem.

Link to comment
Share on other sites

Varbūt kāds, kuram ir uzlikts šis skaitītājs, var padalīties ar modeli?

 

Konkrēti interesē, vai varu pieslēgt savu datu ievākšanas interfeisu? (RS232,RS485,Mbus,IR actiņa)

Man persnoiski dati interesētu biežāk nekā stundas intervālos un to tad es varētu organizēt savā pusē...

Link to comment
Share on other sites

Tak tam verkim tāpat ir iekšā kautkada programa, procesors, atmiņa, u.t.t. Vārdu sakot, plašs darbalauks hakerim.

Elektroniskajiem elektrības skaitītajiem (un ne tikai elektrības) visus parametrus protams, ka var manīt ar datora palīdzību, vai vienkāŗšī spaidot podziņas uz tā, bet nav nekāda racionāla iemesla kāpēc šādai funkcijai būtu jābūt pieejamai attālināti, kāpēc šādai funkcijai būtu jābūt bez fizikas aizsardzības, un kāpēc šādai funkcijai būtu jābūt pieejamai pakalpojuma piegādātajam. Skaitītāji tiek noplombēti ar ražotāja, verificētajā, piegādātajā plombām, un nav racionāla iemesla kāpēc piemēram ST būtu dotas tiesības raut nost ražotāja, verificētāja plombes un veikt skaitītājā kaut kādas izmaiņas.

Par elektrības skaitītajiem nepateikšu, bet lieliem komerciāliem gāzes skaitītajiem (korektoriem) parametrus var mainīt vienīgi noraujot plombi un nospiežot fizisku slēdzi (Elster). Protams, noraujot plombi ar skaitītāju var darīt visu ko grib, gan pārprogrammēt kā patīk, gan izjaut sastāvdaļās un izmest "nevajadzīgās" lietas. Bet arī tagad "hakeri" tieši tāpat var lauzt mehāniskos skaitītājus.

 

Pirmkārt, jau ar to, ka visi domā, ka tiem verķiem nav ko lauzt un tāpēc tos neviens nelauzīs. Un, dizaina īpatnību dēļ, nekādas aizsardzības arī nav.

IoT var lauzt lokāli, ja pie tā ir fiziska pieeja. Lauzt var datu pārraides protokolu, kas var būt neaizsargāts un ļaut manīt nododamos datus (viedā skaitītājā gadījumā jēga būs īslaicīgā, jo pats skaitītājs turpinās skaitīt pareizi un pie nākamās pārbaudes nepareizo datu pārraide būs atklāta), bet attālināti gan tur nav ko lauzt, jo nav pašas laužamās ierīces. Ja mans termometrs sēž aiz ŗūtera un datus pārraida vien dažas sekundes diennakti, tad ko šeit lauzt attālināti - rūteri, termometru, vai manu kontu uz attālin­āt­­ā servera? Manu kontu varbūt ka var uzlauzt, ja izdodas uzminēt paroli no tā, rūteri arī var uzlauzt, ja ražotājs tajā ir atstājis "lūku", bet pašu IoT nav jēgas lauzt.

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

https://en.wikipedia.org/wiki/Power-line_communication

runā, ka sazinoties šādā veidā

Atmel kaut ko saražojis.

 

@mickys, kādu info gribi izvilkt no viedā? Ja gribas vienkārši kwh, tad var uzlikt mazo uz DIN sliedes liekamo skaitītāju ar 1000 imp/kwh izeju un skaitīt impulsus.

 

+1 par IoT. Tā īsti tur nav ko lauzt, bet drīzāk var iejaukties http pieprasījumā, ar kuru sūta datus uz serveri. 


Nedaudz offt. Kurš ir teicis, ka ražotājs viedajā nav iebūvējis sētas ieeju? Kas tur bija par skandālu ar kases aparātu fiskālajām atmiņām..?

Link to comment
Share on other sites

Man jau patiktu dabūt ārā vairāk info, strāvu, spriegumu, jaudu, patērēto enerģiju.

Itkā jau ir pasūtīts tādam mērķim SDM-120C, bet ja nākotnē varētu bez viņa iztikt, būtu forši...

Link to comment
Share on other sites

Viedpulkstenim laušana izpaužas, piemēram, tā, ka tiek nolasīti akselerometra rādījumi un pēc tiem modelētas rokas kustības uz datora klaviatūras. Tādā veidā, pieslēdzoties šai ierīcei, ir iespējams iegūt konfidenciālu informāciju, piemēram pusi no paroles. Kur otru pusi bieži jau var uzminēt.

Link to comment
Share on other sites

Naivi būtu domāt, ka IoT nav ko hackot. Jo vairāk ierīces tiek pieslēgtas tīklam, jo vairāk jāsāk baidīties par to, ka agrāk vai vēlāk kāds šīs ierīces izmantos ļaunprātīgi. Un vēl sliktāk ir domāt, ka par drošību visiem šiem gadžetiem nevajg piedomāt. Kā reiz, pirms nedēļas LNB notika DSS ITSEC kurā leitis Vytautas Butrimas stāstīja par to, ka kritiskā infrastuktūra ir neaizsargāta, un kādus riskus tas rada. Iesaku noskatīties

 

Tepat arī raksts no bbc, par to, ko var darīt ar viedajiem skaitītājiem http://www.bbc.com/news/technology-29643276 

Labots - MOD
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Jo vairāk ierīces tiek pieslēgtas tīklam, jo vairāk jāsāk baidīties par to, ka agrāk vai vēlāk kāds šīs ierīces izmantos ļaunprātīgi.

Tipiska IoT, kas tikai sūta datus uz attālinātu serveri būtībā nav pieslēgta pie tīkla, ja vien par pieslēgumu neuzskata tās dažas sekundes diennaktī, kad tie nosūtīti dati.  Pārējo laiku IoT klusē un var pat būt fiziski izslēgts un atslēgts no tikla.

IoT nav gluži tas pats, kas SCADA.

Datu savākšanai no viedajiem elektrības, gāzes, ūdens skaitītājiem nav nekādas vajadzības pēc attālinātas vadības, pilnīgi pietiek ar to, ka viedā ierīce pati (bez komandas no ārpuses) pāris reizes diennakti "aizstumj" datus uz attālināto serveri. Tik pat labi IoT ierīce datus var sūtīt ķā e-pastus (priekš mazjaudīgam IoT tas gan būs pārāk sarežģīts uzdevums), un tālāk saņēmējs savā galā no e-pastiem izvelk vajadzīgos datus. Kā var uzlauzt lietotāju, kurš tikai sūta e-pasta vēstules, bet pats vēstules nav spējīgs saņemt, un 99% laika ar internetu nekomunicē?

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

 

 

Mobīlais internets tur nekādi nav iejaukts,dati sūtas pa ,,fāzi,,.
Mobilais internets tikai piemin­­ēts k­ā tāds runājot par IoT, ne tikai par viedajiem skaitītājiem.

To, ka dati no skaitītajiem var tikt nodoti pa zemsprieguma elektrības vadiem nav nekas neparasts, bet tas var notikt vienīgi līdz pirmajam transformatoram. Cauri transformatoram Power-line communication neiet un mārruts viņu zina vai šī tehnoloģija ļauj pārradīt datus pa augstsprieguma līnijām. Un pat, ja ļauj, ir aizdomas, ka  tāds tāds Power-line communication augstsprieguma modulis būs ļoti dārgs un maziem transformatoriem ar mazu lietotāju skaitu lētāk būs savākt datus izmantojot "parasto" mobilo pieslēgumu.

Link to comment
Share on other sites

Gandrīz gadu griežas(skaita) ADDAX NP71E.1-12-1

Montieris teica, ka:

1.varot atslēgt elektrību attālināti

2.noņemot klemmju vāciņu nostrādā trauksme un nosūtot ziņu ST

3. internets "skrienot" pa elektrības vadiem

Par lietošanas ērtumu jau te rakstīja ...

Link to comment
Share on other sites

 

 

lētāk būs savākt datus izmantojot "parasto" mobilo pieslēgumu

Bet vai tad tieši tā arī nenotiek...?

Puiši, kuri strādā ST utml. var precizēt...

Link to comment
Share on other sites

Aizvakar runāju ar Sadales tīklu projektētāju, un viņš apstiprināja to pašu, ko tikko Wilz augstāk uzrakstīja - datu kolektors atrodas ielas galā transformatora būdā, visi skaitītāji nodod rādījumus caur PowerLine līdzīgu protokolu sīkās paketēs reizi stundā, skaitītājos iebūvēts elementārs packet collision avoidance, lai vairāki skaitītāji neizdomā reizē runāt, un esot divi trauksmes mikroslēdži zem klemmju vāka un zem skaidītāja montāžas kronšteina.

Link to comment
Share on other sites

Neviens neaprobežosies ar attālinātu atslēgšanu. Nemaksās, 100% ka atbrauks uz vietas apskatīs un atslēgs.

 

Tagad viņi bieži apbraukā skaitītājus pie trafiem, arī mazajiem. Datus noteikti salīdzina, tip, cik tur, cik trafam pieslēgto klientu skaitītājiem.

Skatās, skatās arī dabā, pēta un bauda.

Link to comment
Share on other sites

erikonkulis

 

 

Latvenergo starp citu piegādā internetu arī ISP
vai tik gadijumā nav pa optisko šķiedru, kas uz augstsprieguma līnijām pašā galā uzāķētas.
Link to comment
Share on other sites

 

 

gaismiņu gan ierubīja ekrānam..

Sākumā dega, nu ir atslēgta. Vispār žēl. Es neatteiktos no tādas apgaismes pogas, kuru piespiežot, ekrāns uz, teiksim 10 sek tiek apgaismots. 

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...