Raimonds1 Novembris 24, 2015 Author Share Novembris 24, 2015 Bojārs jau reklamē http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/guntis-bojars-vejonis-klauns-vai-valsts-prezidents.a154877/ diskusija LTV1 par izglītību Šonedēļ ceturtdien LTV studijā ierakstījām raidījumu “Lielais jautājums”, kas šoreiz bija veltīts izglītības tematam un problēmai, ka daudzi jaunieši, beidzot skolu, neprot ne domāt, ne pielietot zināšanas, ne risināt problēmas. Temats smags, diskusija grūta, un LTV ēterā tā būs redzama 25.novembra vakarā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rurks Novembris 24, 2015 Share Novembris 24, 2015 Bojārs jau reklamē Pēc nostrādāta pirmā gada jau IR progress, iemācās i risināt problēmas, i visu pārējo... Vienkārši ir jāatbrīvojas no tiem akadēmiskajiem kursiem (3 gadi). Students nomācās 3 gadus, pēc tam nezina ko darīt. Laikam vienīgā profesija, kurus "izķer" ir programmētāji. Nav tik švaki, pārāk liela drāma sacelta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Novembris 24, 2015 Share Novembris 24, 2015 (labots) Par SSE un to, kāpēc pēc pabeigšanas var uzreiz strādāt. Šoreiz nepieskaršos pašai mācību vielai. Arī SSE nemāca nevienā priekšmetā VISU, kas nepieciešams darbam kādā jomā. Svarīgākais, manuprāt, ir tas, kas notiek vasarā. ir obligāta 4-6 nedēļu prakse pēc pirmā gakursa un 6-8 nedēļu prakse pēc otrā. Obligāta, bet var aizstāt, ja brauc uz kādu Summer School, darbojies sabiedriskos projektos, utml - ja būsi līdz ausīm iekšā kaut vai kāda festivāla organizēšanā, kur vasarā tās 4 nedēļas savāksies ?(nevis tikai pēc festa pludmali iztīrīt) - arī tas derēs. vai kaut vai piedalīšanās kādā filmēšanā, maratona organizēšanā. Der viss, kur esi kaut ko darījis reāli. Tā kā par praksi SSE studentiem lielākajā daļā gadījumu maksā, tad darba devējs ir ieinteresēts to naudu arī atpelnīt, nevis likt kafiju vārīt un arhīvā mapes pārkrāmēt. Protams, ir cilvēki, kas iet uz prakses vietam, kur nemaksā, bet tas ir tur, kur pašam ir liela interese par attiecīgu nozari. Savukārt, tie, kas maksā par praksi, zina, ka students būs gana apķērīgs un moitivēts. Ja darba devējs uzrakstīs sliktu atsauksmi par studentu, pārrunas ar prorektori ir visai iespējamas. Bet tas pat nav primārais motivators - primārais parasti ir kaut ko darīt un iemāčities kaut ko jaunu. Arī pati mācību struktūra ir tāda, ka pirmajā kursā pirmie mēneši ir pierašan pie slodzes, mācības katru dienu no 8iem līdz 5iem. Pēc tam mazliet brīvāk, bet ne ļoti. + nevienam jau tu tāds pirmā kursa studentiņš vēl neesi vajadzīgs īsti. Haltūras, protams, ir. Manā laikā bija tulkošanas. Otrajā kursā diezgan mierīgi var strādāt pirmo semestri. otrajā semestrī strādā tikai retais. Finanses jeb leģendārākais SSE kurss. Tam ļoti, ļoti nopietni mācās 99% kursa, npoliek ar pirmo reizi ne vairāk kā 30%... Pēc otrā kurs praksi jau cenšas sasaistīt ar darbavietu tālāk - trešā kursa laikā lielākā daļa strādā, mčību grafiks to ļauj. Otrais pusgads veltīts bakalaura darba rakstīšanai + finanšu nokārtošanai, ja nav izdevies otrajā kursā. Respektīvi, augstskolu ir iespējams pabeigt ar jau aptuveni gada darba pieredzi atbilstošā jomā (2x 2 mēn vasaras + 6 mēn 3.kursa otrais semestris, kad nodarbību praktiski nav, ir tikai dažādi termiņi bakalaura darbam un dažādas prezentācijas šai sakarā) un, kas nav mazsvarīgi, reālu darba devēju atsauksmēm. Attiecīgi, cilvēks ir gatavs darba tirgum. Par to, ka ir atsevišķs izvēles priekšmets (vismaz bija), kurā stāsta par to, kā notiek darba intervijas, liek gatavoties, dod padomus CV rakstīšanai un intervijām - ar visiem muļķīgajiem klišejiskajiem jautājumumiem - par to es pat nerunāju. Esmu pilnīgi nesankcionēti pasēdējis LU dažās lekcijās. Viena no tām bija starptautiskie ekonomiskie sakari. Man bija tāda paša nosaukuma kurss SSE. Ja SSE tika pieminēts, ka ir tāds general agreement on trade and tariffs (GATT), pēc kura darbojas starptautiskā ekonomika, tad LU tika veltītas 3 stundas izejot cauri katras laikam ik 2 gadu GATT sanāksmju protokoliem, atzīmējot svarīgāko, kas ticis pieņemts. No kaut kādiem 50ajiem vai 60ajiem gadiem!!! Protams, noderīgi, ja tiasāmies tirgoties ar pagātni - tad zināsim, ka konkrēta norma spēkā no 72. gada un, ja dosimies tirgoties uz 71o, tad tādas vēl nebūs. bet, ja reāli - pakāstas 3 stundas studentu un pasniedzējas laika. Priekšmets kā tāds - ļoti, ļoti interesants un ar augstu pratkisko pielietojamību, kā arī palīdz saprast, kā darbojas pasaule un tirdzniecība, kāpēc un kādā mērā kaut ko ir izdevīgi ražot pašiem pa dārgo un kaut ko pat pa lēto nav izdevīgi ražot uz vietas, bet importēt. Un tā tālāk. Piebildīšu, ka šo kursu man pasniedza tāds Vjačeslavs Dombrovskis. LU pasniedzējas vārdiu neatceros, bet, ja nejaucu ar vienu citu, tad 2 reizes lekcijas laikā tika pavicināta viņas pašas sarakstīta grāmatiņa ar attiecīgu nosaukumu, un dots mājiens, ka sekmīgai atzīmei labāk to iegādāties... Labots Novembris 24, 2015 - versatile Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Novembris 24, 2015 Share Novembris 24, 2015 Ta lai reklamē raidījumus. Var jau apkārties ar reklāmu un reklamēt. Tomēr orākula līmeni spilgti demonstrēja tā frica pēdējās divas sērijas. Potenciālo darbinieku kacināšana, epizode ar pvd un vdi. Nu neizskatās ka zināšanas tur būtu iesācēja lietveža līmenī. Tomēr man radās iespaids, ka ne tikai vēsturē un teoloģijas principu analīzē, bet arī vidusskolas līmeņa tiesību pamatos ( nemaz nerunāsim par ko augstāku ) - gan pēdējā laikā cilātajam profesoram, gan savulaik medijos aktuālajam žurnālistam Kārlim ( tam ar orientāciju ) ir pārākas. Ievērojami. Man pat radās doma, ka standarta " popam " vai psihologam ir nesalīdzināmi dziļāka Tiesību izpratne un labāka Loģika. Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Novembris 24, 2015 Share Novembris 24, 2015 Par akadēmiskajām programmām - jā, daudzi saka, ka jālikvidē un esot sliktas. Darba tirgus. Tomēr, tai pašā IT ir akadēmiskie bakalauri, kuri ta strādā un labi strādā, arī maģus pabeidz. Programma tur 3 vai 4 gadi, arī akad gadās 4 gadi. Tai pašā RTU, VeA, LU tādas ir IT, vai tad slikti? Nedomāju. Darbā ta vispār, ja baigi nopietni ņem, piemēram, tādas tehniskas pārrunas tai anglenē. Ta pirmais, lai cilvēks runā un sajēdz. Tas, vai šim fizikas, filozofijas vai inženiera papīrs, būs svarīgi, ja projektē utt. Bet ja parunāt nevari, tad sēdēs tai ofisā un runās tas fizikas bakalaurs, IT vai kaut vēstures. Tās valodas jau arī, tie paši tulkotāji. Kāpēc dzīve ir pierādījusi, ka var pavisam cita profila izglītības cilvēks būt rakstnieks, dzejas tulkotājs, galu galā literāts? Pilns internets ar biogrāfijām, ko tad īsti studējuši dižgari un laureāti. Ko konkrēti studēja dizgari, kuru darbus skolniekiem jāzina? Ar ko pelnīja utt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Novembris 24, 2015 Share Novembris 24, 2015 drunk_lizard Nu daļēji var piekrist. Sevišķi ja izlasa kādu spriedumu, kur cilvim, kas izlidina savu bērnu pa logu, iedoti 6 vai 7 gadiņi pēc gadu - pusotru ilgas prāvas ( ja vēl pac atzīst visu un liecinieku bariņš ). Vienkārši viņam tā cēloņsakarību izpratne tāda pavāja un lietvedība arī. Ar pvd ta baigi noveicās, ka sākumā " deva laiku " un mēnesi var kārtot papīrus. Galvenais papīriem jābūt kārtībā, tas jā. Tomēr citas epizodes viņam bij trakāk. Piekrītu, ka pusstundas laikā saliekamas pagaidu mini-terases dēļ prasīt projektus utt ir murgs. Galu galā, ja nepatīk, pa pusstundu var noņemt audeklu, plastmasas galdus un krēslus, aizvākt koka paliktņus. Nekas sarežģīts. Par to ka šo birokrātiju parādīja, tomēr paldies viņam. Kad vēl katru gadu vajagot projektu utt, vispār vāks un labi ka parādīja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Novembris 24, 2015 Share Novembris 24, 2015 Sevišķi ja izlasa kādu spriedumu, kur cilvim, kas izlidina savu bērnu pa logu, iedoti 6 vai 7 gadiņi pēc gadu - pusotru ilgas prāvas Piekrītu, ka pusstundas laikā saliekamas pagaidu mini-terases dēļ prasīt projektus utt ir murgs Tu tagad par ko? Kāda saistība ar izglītību? Kur pērc? Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Novembris 24, 2015 Share Novembris 24, 2015 Labi, mazliet ne par tēmu bija . Par izglītību - atliek paskatīties, ka Kembridža lielākajā daļā programmu piedāvā akadēmisko, ne prof bakalauru. Un izlasīt ka šī tiešām ir akadēmiska tipa universitāte. N.B un nekas nav " jālieto ", lai apskatītos, ko sāka studēt vairāki literatūras dižgari. Nereti tā nebija filoloģija, bet tautsaimniecība, tieslietas, dabaszinātnes utt. Tātad, acīmredzot ne papīrs bija primārais. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 24, 2015 Author Share Novembris 24, 2015 Tomēr orākula līmeni spilgti demonstrēja tā frica pēdējās divas sērijas. Potenciālo darbinieku kacināšana, epizode ar pvd un vdi. Paskatīsimies to raidījumu par izglītību, kas tur būs saaicināti un ko stāstīs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts