Jump to content

Recommended Posts

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/581349-latvijas_vidusskolenus_nenem_studet_kembridza

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-vidusskolas-diploms-neder-studijam-prestizaja-kembridza.a151788/

Dati par pēdējo gadu rāda, ka Kembridžas universitātē Lielbritānijā no Lietuvas studē 70, no Igaunijas 22, bet no Latvijas – tikai 15 studenti.Tostarp ir Edgars Klētnieks, kurš šogad pabeidza ģimnāziju Cēsīs. Nu jau dodas uz studijām Kembridžā. Taču sarunā pirms izlidošanas secina – diemžēl britu labākās augstskolas neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus.

"Lietuvas eksāmenu ņem, Igaunijas eksāmenu ņem! Es izgāju cauri visam Eiropas Savienības sarakstam un es pamanīju, ka Latvija ir tā vienīgā valsts Eiropā, vienīgā valsts, kuras valsts eksāmenu neatzīst! Jā..." stāsta Kembridžas universitātes students Edgars.

To pašu saka cits Kembridžas students - Jānis Briška. Viņš vidusskolu beidza Jēkabpils un Salas skolās.

Līdzīgi kā Edgaram - veiksmes atslēga bija uzvaras pasaules zinību olimpiādēs. Ja būtu tikai Latvijas parastais diploms – Kembridžā viņus neņemtu.

"Ja es būtu Kembridžas universitātes kanclers, es šaubos, vai es to darītu citādāk. Tāpēc, ka tā sprauga starp to, kur sākas universitāte, un to, kur beidzas Latvijas vidusskola, ir milzīga! Es pat tā īsti nezinu, kā pat labs skolēns varētu viņai pārlēkt pāri," sprieda Jānis.

Latvijas centralizētie eksāmeni esot padarīti pārāk viegli. Robi Latvijas skolu programmās – pārāk lieli. "Piemēram, matemātiskā analīze, kuru Latvijas vidusskolā nemāca. Un Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vidusskolā to nemāca. Un tā ir reāli svarīgākā tēma zinātnē!" uzsver Jānis.

Viņam vēl laimējās, jo pats laikus sazinājās ar augstskolu, uzzināja par noteikumiem un pēdējā vidusskolas gadā mācījās pats pēc savas programmas.

"Es būšu atklāts – es divas trešdaļas no priekšmetiem vidusskolā ignorēju. Un to laiku es veltīju tam, kas man būs vajadzīgs manā akadēmiskajā karjerā. Līdz ar to tas mans veiksmes stāsts vairāk balstās uz to, ka es produktīvi lietoju laiku," teica Jānis.

Neesot saprotams, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija šķēršļus nenovērš vai vismaz laikus neinformē skolēnus par tiem. Tā vietā laiku tērē runās par tikumību, bet naudu – dārgiem pirkumiem.

"Nav nekādas atšķirības, parasta tāfele vai interaktīva tāfele – viņi vienkārši izšķērdē naudu šādām kosmētiskām pārmaiņām," piebilda Edgars.

Tikmēr studētgribētāji no Latvijas tiek atstumti no prestižajām augstskolām. Labākajā gadījumā mūsējiem nākas tērēt lieku gadu, lai sagatavotos. Daudziem tas ir par dārgu. Tāpēc no sapņa spiesti atteikties pavisam. Bet ministrijā un to pārrraugošajā Saeimas komisijā par situāciju rausta plecus.

"Īsti precīzi, teikšu godīgi, nevarēšu nokomentēt, jo tā man ir jauna ziņa," atzīst Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība).

"Varbūt, ka, teiksim, Kembridžas augstskolas uzņemšanas komisija nav pietiekami iepazinusies ar Latvijas izglītības sistēmu un ar mūsu eksāmenu saturu?" teica Akadēmiskā izglītības centra direktore Baiba Ramiņa, norādot, ka šis jautājums tiek skaidrots.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ar sava biroja starpniecību ziņo, ka varot tikai paust nožēlu. Viedokli ministre nebija gatava formulēt divu nedēļu laikā. Pēdējā atteikuma vēsts skanēja: "Ministre šonedēļ ir Korejā, un šis joprojām nav politisks jautājums."

Tikmēr Kembridžas universitātes mājaslapa turpina ziņot, ka Latvijas atestāts par vispārējo vidējo izglītību netiek uzskatīts par atbilstošu, lai pieteiktos iestājai augstskolā.

"Es zinu, ka tas ir grūti – padarīt eksāmenus grūtākus, jo tad būs sliktāki rezultāti. Arī neapmierināti skolotāji. Bet – lai būtu pārmaiņas labas, ir vismaz kaut kas jāmaina.

Un eksāmeni jāpadara grūtāki. Vai arī jāuztaisa duāla eksāmenu sistēma, kas ir arī daudzās valstīs. Ir eksāmeni, piemēram, matemātikā arodskolām vai cilvēkiem, kas grib mākslu, un tad tie cilvēki, kas grib zinātni mācīties vai matemātiku, viņiem ir augstāki eksāmeni," sprieda Edgars.

Atbilstoši ministrijā dzirdētajam Latvijas vidusskolu absolventiem neesot problēmu iestāties lielākajā daļā ārzemju augstskolu, bet attiecībā uz labākajām uz izmaiņu sākumu varam cerēt ne ātrāk kā aptuveni pēc diviem gadiem. Tad plānots, piemēram, analītisko matemātiku sākt atkal iekļaut mūsu vidusskolu standartprogrammā.

 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Lielākā daļa atlasīto pretendentu pat tur netiek.

Jābūt ne tikai atzīmēm, arī esejas jāiesniedz, jāiziet intervijas. Tā Kembridža un Oksforda ir tā saucamās zinātnes universitātes. Konkurss, sevišķi uz maģistriem, doktora studijām milzīgs. Tur aizstāvētās disertācijas publicē glaunākie zinātnes izdevumi. Ļoti liels finansējums laboratorijām, pētnieku centriem.

Ļoti daudzi angļi ar izcilnieku atzīmēm tur netiek. Ir arī interviju vērtējumi.

 

Nedomāju, ka mat analīzes dēļ. Humanitarajiem viņi vispār matenes neskatās. Nav tur tikai eksakto studijas, ir pat filozofi, teologi, sociologi utml.

Link to comment
Share on other sites

Tur iet tie, kas grib nevis pabeigt bakalauru un strādāt, bet mācīties līdz doktora grāda ieguvei. Apstākļi tur tam ideāli - milzīgas bibliotēkas, milzīgi, labi finansēti institūti, laboratorijas. Humanitāro tur arī ļoti daudz.

Varbūt der atsevišķu valstu pieeja, ka kādus 5-6 priekšmetus māca kā profilkursu? Sanāk mazāk priekšmetu, bet dziļāk, attiecīgi rezultāti citi. Paskatās, kas pamatskolā labāk iet, to vidusskolā ņem un mācās.

 

Brēc, ir kas aaka, ka pamatskolā sports, amatu mācība par smagu, matemātika par agru. Vieni bija ar ideju, ka līdz kurai tur klasei atzīmes nav jāliek;(.

Link to comment
Share on other sites

Tiešām nevienā vidusskolā nav? Ir videnes, kur ir matenes profilkurss, riktīgs, informātikā tāpat. Ir arī pulciņi u.c. Citās ir anglenes, vācenes profilkursi ar literatūras analīzi. Pat līdz literat vēsturei.

 

Tā vienkārši uzrakstīt, arodenes to, nesen bija par angleni raksti, ka slikti māk. Tagad par mat analīzi. Ka arodenēs būtu stipri švakāka matene kā parastā videnē neticas. Vēsture, ģeogrāfija ticās, ka varbūt švakāk.

No Latvijas braukā uz fizikas, matenes, informātikas olimpiādēm. Rezultātā medaļas bieži dabūn.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Jautājums ir - tie panākumi ir pateicoties sistēmai vai par spīti sistēmai.

Protams, ka Rīgā būs citādi un būs tādas speciālas skolas un protams, ka lielajās pilsētās arī var gadīties, ka  viss ir ok un pa visu vēl kāds entuziasts kaut ko noorganizējis.

 

Pārak daudz jau nosaka tieši tas vidējais statistiskais līmenis. Cik procentiem vecāku kas tāds vispār interesē, lai būtu.


 

 

Kāds būtu iemesls prestižām un kvalitatīvām universitātēm atzīt padomju laika pasniedzēju atreferētās izglītības programmas, ko pasniedzošajiem personāžiem jau smiltis sen birst un kuri nespēj apgūt mūsdienu tehnoloģijas un iespējas?

 

Reizēm tehnoloģijas ir veikla darbošanās ar interaktīvo tāfeli un viss. 

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Vidējais statistiskais līmenis?

Toč kāds tic, ka vidējas U.K videnes absolvents noliktu to LV CE labāk kā mūsējie? Lielākai daļai viņējo kembridžas neaizsniedzamas. Varbūt pat LV videni nepabeigtu.

 

Kas ņem profilkursu un levelA, vēl labās skolās, tie atšķiras. Gribi ārstos, ņem profil bioloģijā, ķīmijā, grib datoros, matenēs, IT, fizikā.

 

% LA rakstā apstulbina, matenē eksis obligāts, viss skaidrs. Vēsture, nafik izvēlēties, kad 37% tikai var sakasīt? Nebūtu skaidrs, ka pusgadā nesaraut uz labu līmeni. Jēga kāda? No vēstures CE jēga, ja virs 70% var dabūt. Nesaprotu.

Mat analīze, ta var ielikt CE, kas to zinās, dabūs 90% un vairāk, kas ne, zem 90%.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Lai vai kā, problēma ir pieejamība tiem, kam vajag un tiem, kas varētu mācīties.

 

Pārējais ir dzīves proza, vai to vispār vajag tiem, kurus tas principā neinteresē un neko viņi tur nesarēķinās. Taču ja 3-5-10 klasē varētu, tad viņiem jābūt pieejamiem materiāliem un skolotājam. Demokrātijā tas viss uzsūcas vispārējā pofigā uz visu. Kas, tu gribi būt gudrāks kā citi, ko?

 

Plus vēl - skolnieks pats bez motivācijas nemaz nezinās, ko viņam vajag, ko viņs varētu un uz ko vajadzētu tiekties. Tagad eksakto zinātņu entuziasti to mēģina risināt ar visādiem "interesantumiem", nemaz neskaidrojot, ka pirms tam ir sajēga un aprēķini.

Link to comment
Share on other sites

Tas ir koncentrētās izglītības rezultāts. Cilvēks var labi apgūt 4-6 priekšmetus profilkursā, apmeklēt pulciņus. Profilkursā vairāk un sarežģītāki mājas darbi. Kontroldarbi sarežģītāki.

VPD paliek visiem vienādi tajā CE. Bieži tie, kam profilkursa priekšmetā gada atzīme ir tur 7 vai 8, CE dabūn krietni vairāk.

Ir cilvēki, kam stingra učene profil lieliek 6 balles GA, CE dabūjuši tikpat, cik cits, kam 8 balles GA.

 

Ģeografija nebija profils ;).

Mums vairāk vispārēji cenšas " mazliet no visiem priekšmetiem " obligāti. Princips vairāk priekšmetu skaits - esot krutāk.

Cita taktika ir mazāk priekšmetu, bet profilkursa līmenī.

Link to comment
Share on other sites

Nebrīnos varbūt reāli pāris skolas kuras normāli sagatavo skolēnus 1./2. ģim , ādažu... + varbūt vēl kāda. To ka neņem pilnīgi pareizi lielāka daļa skolu tāpat nepārāk sagatavo pie mums. Kad vēl mācijos 2rajā nedaudz no mat analīzes bija (mat/dabaszin.) programma.

Labots - Simsons2
Link to comment
Share on other sites

Ne visām studijām tur vērtē matemātikas atzīmes. Ne visām.

Kaut kā kā kampaņā, anglenes problēmas pa teļeku, tagad matenes problēmas portālos.

 

Lielākā daļa U.K pamatskolu tā " sagatavo ", ka jāraud.

Nevar jaukt labās skolas ar viduvējām un parastām, profilkursu ar parasto. Atšķirības ir lielas, ja tu tur mācies labā videnē, gribi par ārstu studēt augstskolā, tāpat jāņem padziļināta ķīmija, bioloģija. Gribas datoros, tas pats.

Neliks tur visiem programmēšanas pamatus, kas ņems IT padziļināti, tiem būs riktīgi. Ekonomikā tāpat. Ir kur viņā arī māca mat analīzi, statistikas pamatus, finansu lietas.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Lielākā daļa U.K pamatskolu tā " sagatavo ", ka jāraud.

Lielā daļā UK skolu matemātiku vai Triple Science vispār nemāca kā tādu, lai uzlabotu skolu rezultātus. Līdz 10 skaitīt māk - pietiek.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Skolotāji gatavojas streikam, tāpēc arī tāds ķengu raksts par skolām. Ja ārsti piebiedrosies, tad gaidām rakstus ar to kā pacienti mirst slimnīcās. Ja policisti prasīs algas pielikumu, tad visi portāli būs pilni par piedzērušiem un kukuļņēmējiem policistiem. Vai tad tiešām pat boot.lv, kur tomēr apgrozās izglītotāka publika kā delfos, vēl tic šādiem pasūtijuma rakstiem? 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

tic šādiem pasūtijuma rakstiem?
Ja tas ir pasūtījuma raksts, tad nav īsti saprotams kas ir pasūtītājs.

Valdības, vai izglītības ministrijas darbinieki tie nav, jo tauta par Latvijas vidusskolas diplomu neatzīšanu vaino ne jau "sliktos" skolotājus, bet gan valdību un izglītības ministriju. Ja pasūtījuma raksta autori ir paši skolotāji, tad nav īsti saprotams kāds ir šāda pasūtījuma mērķis. Parādīt cik slikta un nepareiza ir mūsu izglītības sistēma, cik slikti strādā izglītības ministrijas un cik to nožēlojami mazas algas ir skolotājiem, kā rezultātā Latvijas vidusskolas diplomus neatzīst  Kembridža?

Link to comment
Share on other sites

Nu bet jūs esat redzējuši kādi ir rezutlāti matemātikā šī gada eksāmenā? Valsts vidējais rādītājs ir 43.6% - vidējais skolēns spēj izpildīt 43,6% no tā, kas viņam būtu jāspēj... Piedevām eskāmens ir tādā līmenī, kādā bija matemātikas ieskaite pirms 10 gadiem, kur vidēja līmeņa skolas dunduki zemāk par 9 nedabūja.

Piedevām...ja paskatās, kur tad tie skolēni iekrīt - eksāmenam ir 3 daļas - 1) Tests- tur vislabākie rezultāti, 2) mazie uzdevumiņi - arī tīri ok, 3) advancēti domājamie uzdevumi (nu "advancēti" pēdiņās, protams) - katastrofa. Un tās ir sekas  stulbajai pārņemtajai testu sistēmai - bērni nav spējīgi loģiski domāt, tikai atgremot (bez izpratnes) kaut ko vienkāršu, bet tiklīdz ir uzdevums, kur vienkāršās lietas jāpielieto kompleki/pakārtoti - tā viss - tā nav standartsituācija.

 

Fizika - kas ir izvēles eksāmens, un kuru loģiski ka liktu tikai par sevi pārliecināti skolēni - vidējais rādītājs 50%!!!

 

Angļu valoda - nevar sūdzēties...runāšanas prasmēs tīri labi rādītāji...

Latviešu valoda - nu ko... laikam angļu valoda nāktonē būs vajadzīgāka....

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Primāri ir fakti - vai ir tā, ka  Dati par pēdējo gadu rāda, ka Kembridžas universitātē Lielbritānijā no Lietuvas studē 70, no Igaunijas 22, bet no Latvijas – tikai 15 studenti

 

Un tad jau var arī sākt interesēties, kurš un kādā sakarā to tēmu tieši tagad ir pacēlis.

Link to comment
Share on other sites

@Maurl - ja godīgi angļu valodas eksāmens pēdejos 10 gadus ir bijis ļoti viegls 12. kl , tur sliktāk par B dabūt ir jākaunās.
Par LV eksāmenu - 100% ka lielākā daļa iekrīt uz analīzes daļu - nax vispār kādam tas būs vajadzīgs nākotnē...

Labots - Simsons2
Link to comment
Share on other sites

 

 

Nez kādas būtu sekmes visdusskolās, ja tā matemātiskā analīze tur būtu.

 

Kurā valstī tādu pasniedz (vidusskolās)?

 

Cik dzirdēts visādās intervijās - letiņi aizbraucot studēt uz ārzemju unversitātēm ir pārsteigti, ka pirmajos kursos vēl māca vidusskolas vielu...

Bet te jau pretējais skan!

Link to comment
Share on other sites

Tur, kur Major A ir Maths ;).

Plus pulciņi un klubi (!). No tādiem brauc uz olimpiādēm. No Latvijas arī skolnieki atved medaļas matenēs, IT, fizikā. Kausus un diplomus utml.

 

Mat analīzes pamatus un statistikas pamatus plus tiesību teorija finansēs iet arī " Ekononika " , ja tā ir Major un novirziena skolā, t.i in deepth. Tad iet arī grāmatvedības principi un teorijas pamati, mikro un makroekonomikas pamati utml.

Tāpat kā, ja labā skolā " Tiesību pamati " in deepth, tad Tiesību Teorija, Romiešu ties un Loģika tiek pamatos izcilātas.

Nereti fakultatīvi.

 

Skatoties, kāda studiju programma un kur. Ir kur tiešām sāk ņemt 10 kl , ir, kur trīskāršie integrāļi ir sākuma lekcijās.

Link to comment
Share on other sites

versatile

Es domāju, ka problēma varbūt arī nav izglītības saturā tik daudz, kā faktā, ka mūsu ierēdņiem ir vienalga. "lai kembridža iepazīstas" - Kembridžai tas nav jādara. Kembridžai ir vienalga. Tam būtu jābūt mūsu IZM ierēdņu goda jautājumam, lai LV izglītības diplomi būtu novērtēti ārvalstīs.

Ķīlis iesāka vētīt to sistēmu, viņu bez sāls noēda - jo sistēma ir ērta un pilna "cienījamiem cilvēkiem" - visādiem profesoriem, kas sēž savā sulā - es nenoliedzu, ka viņi būtu zinoši un kompetenti, noteikti daudzi ir, bet sorry, nav normāla sistēma, kad vienādu diplomu var iegūt ar minimālu apmeklējumu un kaut kā nokārtotām sesijām un ejot un tiešām iedziļinoties tēmā, mācoties un svīstot. Kad darba devējam nonāk 2 tādi CV uz galda - kā viņam zināt, kurš ir kurš? ja viens students dabūjis 8 vai 9 par pamatīgu pētījumu, bet otrs 7 - jo nu, kaut kas jau darīts? Kā var sesijā pasniedzējs pateikt - studenti, netērējam jūsu un mūsu laiku - 5 bez eksāmena; ja ir mājasdarbi - 6? KĀ?! Un atzīšos, es šo piedāvājumu izmantoju, jo bija skaidrs a) pie stīpas tagad netikt anyway b) bija pēc pusstundas jābut citā vietā (citā augstskolā) un šai priekšmetā atzīme mani neuztrauca.

Kā var būt tā, ka 2 studenti identiskā situācijā - 0 apmeklējums un 0 nodoti darbi semestrī, bet labas zināšanas priekšmetā - nonākt dažādās situācijās - vienam 9 eksāmenā, otru pie eksāmena nepielaiž un liek iesniegt darbus? Vienīgā atšķirība bija tajā, kā studenti ienāca eksāmenu telpā - tas otrais nokavēja un vēl drusku izcēlās.

raudam, ka zinātnei un izglītībai naudas nav, bet pirmajā kursā novembrī decembrī piešķiram stīpu VISIEM (~200 purni konkrētajā programmā, bet aizdoma, ka tas bija visā faķī), lai apgūtu piešķirto budžetu. Tie bija 70 lati mēnesī, kopā 140 - un, cik sapratu, tā bija ierasta prakse. Vai tiešām tā vajag darīt?!

Un joks tāds, ka humanitārie nav sevišķi labākā situācijā. Arī tajās jomās Latvija ir atpalikusi; ja gribas lau izglītību PR vai mārketingā - Latvijā nav ko darīt. Bakalauru varbūt, bet tālāk - viss.

Prioritātes smuki parāda arī latvijas pašreklāmas klipi - visos mēs tur dziedam, dejo zilās govis - a kur ir kaut kas no mūsu zinātniekiem? Un nevajag d**st, ka nav - ir. Tikai uz viņiem nav fokusa.

Labots - versatile
Link to comment
Share on other sites

Verastile!

 

Ļoti vienkārši var darba devējs saprast, kas ir kas...Normāla intervija...saruna. Tāpat kā mutiskais eksāmens. Tā ir vienīgā iespēja, kā puslīdz savām vajadzībām objektīv novērtēt, ko cilvēks māk, kāds ir viņa potenciāls, saprast viņa pieeju dzīvei.

Ja esi kārtojis mutiskos ekšus vai laborus tad zini, cik viegli viss var aizsīdēt parunāšanā kaut kur riņķī apkārt. Pēc idejas pietiek ar vienu trāpīgu jautājumu, lai būtu skaidrs, kāda drēbe.

Ķīlis tur neko nebūtu glābis...viņa moto bija pārņemt kaut kādu rietumu pieredzi...un viss. Un man tas godīgi sakot šķiet idiotiski. Šeit ir Latvija un vēsturiski situācija ir tāda kāda ir...tas kas strādā kaut kur rietumos - šeit var ļoti pat nestrādāt. Pašiem ir sava gavla uz pleciem...statistikas dati...ja visu reformu rezultātā absolūtie kvantitaīvie rādītāji izglītības sistēmā krītas (un tā ir ne tikai Latvijā) - tātad ir nepareizais ceļš izvēlēts. Varbūt drusku noraut kloķi pārmijām un aizbraukt pa savām sliedēm nevis skriet pakaļ kaut kam....?

Izglītības finansējuma modelis un skolēnu vecāku apziņa nekādīgi neuzlabo sagaidāmo izglītības kvalitāti...Ja vajag kvalitāti, tad vajag iespēju izmest idiotus nedodot viņiem alternatīvu kaut kur citur dabūt diplomu par skaistām acīm. Loģiski, ka pasniedzēji ir ietinteresēti, lai maksimāli daudzi studenti pabeidz...jo no tā tak nākamā gada fakultātes budžets atkarīgs. Šāds piegājiens visus ir iedzinis nihilismā - visiem ir po...nu kas ta notiks...ai pofig - palaidīšu. Un tā standartatzīme 4 pārvērtās par 8. Skolās ar skolēni pieraduši pie augstām atzīmēm - vecākiem ar patīk atzīmes (nevis zināšanas) -tiklīdz kāds skolotājs liek pēc fakta atzīmes, tā visādas satrauktās klukstes skrien pie direktora - kas notiek kas notiek...Gribēs skolotājs tādu spreidzi turēt ilgi? Vienā brīdī viņam būs po - nesekmīgajam ieliks 4 un viņam nav jāiesvīst - visi kaut kā būs ļoti apmierināti. Tikai jautājums par ko? Par to ka skolēns ir idiots, kuru vajadzēja atstāt uz otru gadu, bet to nedara, jo tas traumē viņa psihi?...

Link to comment
Share on other sites

Protams, ka tiesību un literatūras studentiem ir citi kritēriji.

Reāli arī IT, jo tādā U.K informātikas balle nav mazāk svarīga kā matenē. Pretēji LV. Vismaz man tā ir teikts. Par matenēm konkrēti IT studijās. Ne Kembridžā, citur.

 

Vispār jau Kembridža un Oksforda ir zinātnes skolas. Intervijās pārbauda potenciālu ne tikai bakalauru pabeigt, bet tālāk studēt. Viņiem patīk topošie zinātnieki, lieli budžeti pētniecības iekārtām, bibliotēkām.

Ir, piemēram, LSE, kur vairāk līdzinās SSE, t.i, arī tūlīt strādāt pēc bakalaura paredz. Studē arī tālāk, daudzi, bet tas nav tik akadēmiski. Akadēmiskie tempļi gatavo pētniekus, kas arī ir kruta. Pētniekus vajag. Kam apnīk, var ne zinātnē, tonēr tur primāri ir labie pētnieki.

Zinātnes universitātēs ar to lielo pētniecības budžetu, liela konkurence no tiem, kas ļoti grib būt pētnieki.

Par mutiskajiem ekšiem un testiem.

Mazo ieskaiti ar mutisko ieskaiti vai testu var pataisīt par elli. Viegli, riktīgāku kā CE. Iedodot mazu laika limitu, pārbaude sanāk ļoti smaga. Sevišķi šos kombinējot.

 

Darba devējs? Tur daudz iespēju, man palūdza " pārvest " RU / ENG tehn un jurid doķus. Uz vietas. Kad vēl komunicē valodās, kuras CV norādīts ka labi zini, tad atlasīt var.

Ar mateni arī var, ja uzņēmums lieto, piemēram, 17 formulu sistēmu aprēķiniem, nākošā dienā it kā būtu jārubī un jāspēj paveikt, diskutēt. Var izpētīt, ko rubī un cik pielec.

HR to nevar, speci var viegli.

Kaut kur minēts, ka tikai CE apšauba.

Izeja tad ir vienkāršāka par vienkāršu. Ļoti lēta.

Ieliekam CE tāda līmeņa uzdevumus ( kādus 2 ) visos priekšmetos, kur ir CE, ar līmeni, kurus bez proflilklases nevar paveikt. Tas ir, bez padziļinātas apguves nevarēs. Kas tos izpilda, savāc virs 90%, kas nē, zem 90%. Visi laimīgi - labam CE virs 90% jābūt lieliskā līmenī, zem dabūn citi, kas nav labākie pat profilklasēs. % virs nepieciešamā savāc visi tāpat kā iepriekš. Pateikt, mums ļoti stingrs CE, ne sliktāk kā EU top skolās, arī varēs. Iemesls - 90% un vairāk spētu savākt tikai advancētākie un krutākie priekšmetā. Parādīt CE nebūtu neērti, kas mazāk zin, tāpat pabeigs, labu % dabūn tiešām kruti kadri.

Mēneša laikā ta var paspēt kādus divus jautājumus tiem virs 90% pielikt un šogad ieviest tādus CE var paspēt.

Labots - b25
Link to comment
Share on other sites

Raksts ir diezgan nepamatota blēšana, arī kuru katru UK skolas un koledžas atestātu Kembridža neņems pretī. Ir jābūt visu labām atzīmēm un sasniegumiem vai daudza naudas.

 

Un viduvēja UK skola ir daudz vājāka par pavāju Latvijas lauku skolu.

 

Matemātiskā analīze ir Latvija vidusskolu profīlkursu programmās.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Taisnība. Ne tikai ar kuru katru. Netiek pat prestižu skolu profikursu absolventi. Ir toč jābūt ( vēlams ) arī pulciņos, dažādās sacensībās, konkursos, olimpiādēs. Ne velti autora darbi pat tiek skatīti ( publikācijas jauniešu medijos, skolas avīzēs utml ).

Taisnība, netiek arī daudzi no U.K top videnēm, ar virs 90% arī.

Intervijas esot baigi svarigas, ļoti nopietnā līmenī. Ne mazāk vērtas kā atzīmes un CE, atestāti. Tur piesakās ļoti daudz labu skolu izcilnieki uz vienu vietu.

Link to comment
Share on other sites

kurš no lielajiem diskutētājiem ir sekmīgi nokārtojis pāris semestrus matemātiskās analīzes?

Man ir nācies (vienā reizē pat 10 dabūju) un varu pateikt - vidusskolās tā disciplīna NAV VAJADZĪGA!

Profilklasēs var kaut kādu pamatus dot, bet citādi tas ir tipisks ļoti specifisks augstskolu priekšmets.

Labots - e = d
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Mat analīze parasti iet ' kursos ' vai ' moduļos '.

 

Manā stud jomā matene nav svarīga. Cik darbā vajag, tik varu pielietot, jo pētniecības darbs man nav jāveic. Vēl vairāk, ir gadījumi, kad obligāta ir konkrētas formulu sistēmas pielietošana bez atkāpēm. Parasti to dara softs, bet kontroles pārrēķinus reizēm taisu bez softa. Ar kalkulatoru un papīru.

 

Mat analīze nav tas trakākais, ja paskatās, kādu līmeni prasa tiem, kam studiju programmās ir diferenciālvienādojumi. Bez šitās ir kombinatorika, kur toč silti ieteicams DF studentiem pacīkstēties ar FMF ;).

 

Mani šitais ne baisi interesē, mazliet žļammāju " Formālās gramatikas ".

Slikta matene, fizika vai informātika LV nav, jo olimpiādēs tajās regulāri ir labi panākumi. Kam padododas un interesē, bez profilklasēm ir pulciņi utt. Līmenis tur acīmredzot ļoti labs.

Var piekrist e=d tieši par profilklasēm, profilkursiem.

Gribi būt ārsts, ņemsi bioloģiju ( jo kas padziļināti nemācās, ārstu studijās baisi jāzubrās, daudz kur ir iestāju ekši biol + citi priekšm testi, anatomiju grūti pavilkt, ja nav interesējusi bioloģija ), IT , tad informātiku un matenes.

Pazinu vienu, kura pēc labas videnes matenes profila tika matemātikas studijās, kur pirmo semestri matenē un fizikā tur atpūtās. Viela skaidra un viss kā pa sviestu.

Link to comment
Share on other sites

Kādā līmenī videnē dragāja vēsturi, negribas atcerēties? To pašu vēsturi, kurā izvēles eksis ar ~37% vid rez.

 

Ir kur tā pieeja 4-6 priekšmeti profilkurss un pārējos apmuļļā. Labāk, sliktāk kā " no visa pa biški ", nemāku teikt.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
kurš no lielajiem diskutētājiem ir sekmīgi nokārtojis pāris semestrus matemātiskās analīzes?

 

 

 

Raimond, tev līdz Kembridžai tālāk, kā man līdz Mēnesim.

 

 

 

Raimonds1 un izsakās par šo tēmu - mind blown. 

 

Ja šitas viss ir domāts tā, ka es jau nu nekvalificējos kvalificētai spriešanai/spriedelēšanai par tēmu - matemātikas zināšanas un to nozīme valstij un ekonomikai, tad man te ir pāris labāki  vai ne tik labi piemēri, ka kaut ko no tā tomēr saprotu.

 

 
 
 
Ir tomēr vajadzīga kaut kāda sajēga par matemātiku, lai šādus secinājumus izdarītu, lai sarēķinātu to pārtīto tora serdi, izdomātu, ka 8 zoles kārtis ar visiem trumpju stiprumiem un kārts punktiem sabāztu 8 baitos vai pamatotu 2 enerģijas avotu konceptu koģenerācijā. Tā ka es domāju, ka es mierīgi kvalificējos šādi diskusijai gan kā dalībnieks, gan kā tēmas aizsācējs. Mierīgi. 
---------------------------------------
 
Skaidrs, ka visiem to matemātiku nevajag, bet ir jābūt IESPĒJAI pie tās matemātikas tikt, ja ir interese un pedagogam un sistēmai, kas šādu interesi izraisa un attīsta. No kā tad tā Latvijas NOKIA radīsies.
Diemžēl sabiedrībā ir tā - es nezinu, neprotu, tātad nevajag nevienam.
Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

 

 

No kā tad tā Latvijas NOKIA radīsies.

 

Nu neradīsies kaut visi Latvijā būs Kembridžu beiguši! Zinātne tomēr ir dārga nozare... Kuru ne valsts, ne uzņēmumi negrib finansiāli atbalstīt... Labāk ražosim 30 gadus vecus medikamentus, šprotes un eksportēsim koksni uz Skandināviju...

 

Bet runājot par tēmu, ne jau matemātika ir vienīgā problēma, kas var sagaidīt studējot prestižās skolās UK...

 

Ar angļu valodu mums ir visai švaki... 

 

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/aizliegtais-panemiens-jauniesu-labas-anglu-valodas-zinasanas-parspiletas.a149566/

Link to comment
Share on other sites

Vienkāršs tas uzdevums tai teļekā. Kaut kā ticamību mazina apgalvojumi par intervēto darba pieredzi ārzemēs. Tomēr tur vajag CV ar gramatiski korekti aprakstītu pieredzi, t.s duties. Detalizēti.

Plus intervijā tieši par darba pieredzēm, veiktajiem pienākumiem ta prasa.

Negribēja iet pie LJA, SSE ko prasīt studentiem. Par t.s RGSL arī māc šaubas ( ja tā domāta rja tai rakstā ), atliek mācību valodu tur uzzināt.

 

Tas ka anglene un krievu val daudziem ir švakas, taisnība, bet ne jau tādā līmenī tik švakas. Kad par specifiskām lietām jārunā ne pēc scenārija, daudziem uzdod.

Link to comment
Share on other sites

Kāda problēma? Paredz iespēju apgūt profilkursu, kas vēlas.

Sākumā gluži vienkārši - pielikt CE matenē 2 mat analīzes uzdevumus. Kas izpildīs, savāktu 90% un vairāk. Kas ne, mazāk %. Ātri un ērti. Tāpat tie, kas padziļināti ņem matenes, grib studēt mateni, iet uz olimpiādēm, mācās papildus. Līmenis tiem profilkurss, klāt papildu mācības, pulciņi u.c. Tik krutu līmeni, vienkārši iebāžot matenē iekšā analīzi, tāpat nedabūt.

Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...