AndrisBB Oktobris 13, 2016 Share Oktobris 13, 2016 Pa 2 gadiem ir acīmredzams progress Jāpiekrīt nevertell, ka jāmācās lietot TAB taustiņš #include<iostream> using namespace std; int main() { int a; cout<<"Ievadiet pirmo skaitli : "; cin >> a; int b; cout<<"Ievadiet otro skaitli : "; cin >> b; int c; cout<<"Ievadiet tresho skaitli : "; cin >> c; int d; cout<<"Ievadiet ceturto skaitli : "; cin >> d; int ab; for(int i = 1; i <= a && i <= b; i++) { if(a % i == 0 && b % i == 0) { ab=i; int cd; int abcd; } } cout<<"Lielaakais kopiigais daliitajs(GCD):"<<ab<<endl; return 0; } Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Oktobris 13, 2016 Share Oktobris 13, 2016 ja mainīgo skaits var būt mainīgs, tad izmantojam masīvu vai līdzīgu konstrukciju kopas glabāšanai. atvieglos arī iterēšanu. var pat pa taisno komandrindā padot virkni ar skaitļiem. kompleksus nosacījumus, kur ir vairāk kā 1 kritērijs, atdalam lasāmībai ar iekavu blokiem: if ((a % i == 0) && (b % i == 0)) Problēma ir pareizi pārrakstīt šo daļu iznes funkcijā, ar ko varargs mainīgos apstrādā un atgriež lielāko kopīgo dalītāju (vai, teiksim, 0, ja nav tāda). varēsi 2, 3, 4 vai 10 mainīgos salīdzināt un atrast lielāko kopīgo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 13, 2016 Author Share Oktobris 13, 2016 Jautājums bija par iespēju pārakstīt tās dažas rindiņas, lai dabūtu vairakus desmitus GDC no skaitļu pāriem un tālāk caur ASCI kodu šo to interesantāku darīt. Pseidokoda līmenī šis tas jau ir izdomāts. for(int i=1;i<=a&&i<=b;i++){ if(a%i==0 && b%i == 0 ){ ab=i; ja skaitļu pāri pašā vienkāršakajā gadījumā ir a un b un to GDC ir ab un tālāk cd, ef, gh, ij utt., cik vajag sintakses, ne pseidokoda un sapratnes problēma ko un kā varētu darīt, lai tiktu pie rezultāta Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Oktobris 13, 2016 Share Oktobris 13, 2016 KĀDU TEKSTA EDiTORU TU LIETO? Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Oktobris 13, 2016 Share Oktobris 13, 2016 Kāda starpība kas par editoru, jebkurā editorā var tādā stilā rakstīt Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Oktobris 13, 2016 Share Oktobris 13, 2016 Jā, bet ja viņš lieto noutpedu, tad varēs teikt, lai šis nelieto. Būtu kautvai to pašu atom lietojis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 13, 2016 Author Share Oktobris 13, 2016 ir 8 skaitļi no tie m sanāk 4 pāri no tiem atkal sanāk 2 pāri un tad 1 pāris GDC no skaitļiem a un b ir nosaukts par ab un jau darbojas programma tā noteikšanai ir jau definēti c, d un cd e,f un ef g,h un gh Kā pārrakstīt programmu, lai iegūtu arī šo 3 pāru GDC, tad pirmo četru GDC - abcd un otro četru GDC - efgh Un beigās visu astoņu kopējo GDC - abcdefgh Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Oktobris 13, 2016 Share Oktobris 13, 2016 šīs lapas sākumā ir uzrakstīts. implementē un lieto uz nebēdu. funkciju ar kaut vai int masīvu parametrā jau uztaisīji? noskaidroji, cik ir elementu un cik pāru sanāk? Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidss Oktobris 14, 2016 Share Oktobris 14, 2016 Hints: GCD ir asociatīvs, t.i., GCD(a, b, c, d) ir tas pats, kas GCD(GCD(GCD(a, b), c), d) Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Janvāris 21, 2017 Share Janvāris 21, 2017 Ha, reku interesanta grāmata, žēl $8, lai tikai paskatītos, kas iekšā, bet izskatās interesanta. http://codebabies.com/product/c-for-kids Varbūt Raimondam noder Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Janvāris 21, 2017 Share Janvāris 21, 2017 Ja nu kādam tiešām interesē, tad šī ir labākā, ko esmu redzējis: C, A Software Engineering Approach Bet vispār laikam jau ar zināšanām un šo forumu tagad ir apmēram tā... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Janvāris 21, 2017 Share Janvāris 21, 2017 (labots) Manuprāt tādas "sausās" grāmatas ir diezgan nekādas, tāda oldschool pieeja, atstāsta kas ir funkcija, kas for loops utt, bet reālu pielietojumu neparāda. Man labāk patīk tādas ar projektiem, sāk ar pavisam vienkāršiem un tad katrā nākamajā pielieto kautkādu jaunu lietu. Vispār grāmatas jau ar vairs nav modē, neatceros kad pēdējo lasiju, laikam kautko par 8051 arhitektūru, daudz interesantāki ir video kursi. Pluralsight piemēram nav slikts, tik tādas tēmas kas man interesētu gan tur pamaz, bet kautkādi standarta Javascripta, C# kursi tur ir labi. Labots Janvāris 21, 2017 - AndrisBB Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Janvāris 23, 2017 Share Janvāris 23, 2017 Protams, sausa teorija nav efektīva. Grāmata drīzāk der tad, kad pats pamats ir nedaudz pamēģināts. Tad, ja grāmata ir laba, tā paskaidro ko tad Tu tieši darīji un kādas vēl tajā ir nianses. Pēc grāmatas attiecīgās nodaļas tad var sēsties klāt atkal un izmēģināt tās nianses. Video parasti pasniedz pamatu, bet nianses tieši noklusē. Ja tā padomā, tad ķēde - video, basic kods, grāmata, advanced kods - varētu būt ļoti kvalitatīvs mācību process. Bet tur sanāk - domāt, darīt, domāt, darīt - un vidējam latvietim tas nav pieņemami. Darīt ir slikti, bet domāt vispār ir noziegums! Tā taču ir visu nedomājošo apvainošana! Vispār mana pieredze liecina, ka vislabāk lietas var apgūt ar mācību projektu. Projekts var nebūt praktiski noderīgs, bet tam jābūt konkrētam un reāli sasniedzamam. Kad tas būs sasniegts, tad būs radusies plašāka izpratne par lietu, un ar jauno izpratni jau radīsies labākas un noderīgākas idejas nākošajam projektam. Daudziem jauniešiem kļūda ir tā, ka par mērķi tiek uzstādīta kaut kāda mirkļa iegriba, kas tad liekas vienkārša, bet patiesībā ir ļoti kompleksa. Teiksim, iesācējs izdomā uztaisīt drona vadības bloku ar autopilota algoritmu. Ir žēl, ja nav kas pasaka, ka autopilots ir kompleksa lieta un pat lieliem večiem ir lielas problēmas ar to, tādēļ vispirms jāuztaisa visparastākā manuālā vadība, tad kāds augstuma un pēc tam nekustīgas pozīcijas noturēšanas algoritms un tad jau redzēs kur tālāk "vēji pūš". Bet, ja tiek ietiepīgi sekots nereālai idejai (priekš pirmā projekta), tad parasti tas beidzas ar "sadegšanu" - cilvēks atmet ar roku, kļūst par, piemēram, bārmeni un pasaka, ka programmēšana nav priekš viņa. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Janvāris 23, 2017 Share Janvāris 23, 2017 Es jau otro gadu skola sikajiem (apm 10 - 16g) macu programmet Python, izmantoju BBC Microbit, breakout boardu uz Lego Mindstorm sensoriem, plus standarta pogas, temp sensorus, motorus utt. Sad tad iesakam ari kadu speli. Merkis nav izskolot Python guru, nekada vertesana nenotiek, bet vairak vai mazak ieintereset programesana, robotika utt, gramatas nedarbojas pilniba, video ir OK, prakstiskie projekti parasti ir popularakie. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 Vai ir kāds, kam ir saprotama bioloģisko un ķīmisko procesu modelēšana. Ar pieredzi kvantu ķīmijā vai kādu citu procesu modelēšanā. Ir teorētisks koncepts par izotopu izmantošanu bioloģisku struktūru pārveidošanā vēža un vakcīnu darbības vadīšanā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 Jāuzraksta šajā valsts svētku dienā kaut kas, kam, iespējams, ir kāda zinātniska jēga. Tātad, par izotopiem. https://www.uzdevumi.lv/p/kimija/10-klase/atomu-un-vielu-uzbuve-10370/re-7d300405-0b83-41fe-824b-0baf0d492b6e?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=say&utm_campaign=post_1855458479 Kā zināms, tie izotopi zināmā laikā sabrūk, pie tam ir tāds pussabrukšanas periods, kura laikā puse no tiem atomiem ir sabrukuši. Pie tam nav noskaidrojams, kuri tieši tie būs. Interesanti ir tas, ka tas atoms sabrūk un izveidojas pavisam cits atoms. Tad nu, ja tas atoms atrodas kaut kādā bioloģiskā struktūrā, tad faktiski tā viela, kas nu tur ir, sabrūk - kaut kāda šūnas sastāvdaļa, piemēram, membrāna vai kas cits, tajā vienā konkrētajā vietā. Tā būtu iespējams teorētiski ietekmēt šūnas augšanu (vēža šūnas) vai arī iegūt kaut kāda vīrusa vai baktērijas fragmentus, ko izmantot vakcīnu ražošanai. Varbūt kas sanāk? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 Dīvaina vieta, kur advancētam atomspeciālistam un vēža pētniekam uzdot jautājumus! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ervie Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 pirms 7 stundām , Raimonds1 teica: Tad nu, ja tas atoms atrodas kaut kādā bioloģiskā struktūrā, tad faktiski tā viela, kas nu tur ir, sabrūk jautājums: kurā brīdī atomu kopumu mēs vairs neuzskatām par atomiem, bet jau par vielu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 Ir zināms kāds, kas reāli programmā modelējis sarežģītus procesus piemēram kvantu ķīmijā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 Kvantu ķīmija ir reāli kruta! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 Varbūt kāds no studiju laika paziņām tagad strādā ar ko tādu? https://www.q-chem.com/ Olbltumvielu primārās un citu pakāpju struktūras https://en.wikipedia.org/wiki/Protein_structure_prediction Nomodelēt šim https://aidsinfo.nih.gov/understanding-hiv-aids/fact-sheets/19/73/the-hiv-life-cycle sabrukuša apvalka fragmentu formu https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4815240/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 pirms 3 stundām , ervie teica: jautājums: kurā brīdī atomu kopumu mēs vairs neuzskatām par atomiem, bet jau par vielu? Vispār jēdzīgs jautājums. Atoms ķīmiskā vielā atrodas savā vietā. Izotopa atoms arī atrodas tajā pašā vietā. Un tad..... notiek kas? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 pirms 11 stundām , Raimonds1 teica: Tā būtu iespējams teorētiski ietekmēt šūnas augšanu (vēža šūnas) Man šķiet ka tu esi nokavējis. Radioizotopu terapija tas saucas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 pirms 1 stundas , vvv teica: Kvantu ķīmija ir reāli kruta! Viss, kur klāt piesauc kvantus, ir kruta! 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 Nav gan. Tas, kas teica priekšā, nesaprata ideju. Atoms ķīmiskā vielā atrodas savā vietā. Izotopa atoms arī atrodas tajā pašā vietā. Un tad..... notiek kas? Piemeklē izotopu! Kvantu ķīmija modelē un paredz procesus, pirms kāds vispār sāk kaut ko sintezēt. Tā ir maksimāli tuvu tam, kas man vajadzīgs. Tomēr tas nav gluži tas pats. Nekāda sakara ar ezotēriku, kur viss kas notiek "kvantu" līmenī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 Tas ir domāts retoriski vai kā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 Nepareizas asociācijas. Interesē, vai kāds no Latvijā rezidējušajiem programmētājiem darbojas nozarē. Nē, tieši un konkrēti. Kādus konkrētus izotopus varētu izmantot un kāpēc? Link to comment Share on other sites More sharing options...
abi Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 (labots) Foruma ķīmiķi jau kādu gadu vai divus atpakaļ izgāzās kā vecas sētas kolīdz runa aizgāja par izomeriem, bet tā ir kaut kāda vidusskolas programma... Te var arī likt punktu, kādi vēl kvanti, ne soli aiz Oma likuma!!! Labots Novembris 11, 2019 - abi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 Par ko tur bija stāsts? Patiesībā jau tad, kad saprot, kas un kāpēc tur notiek, tas process paliek stipri grafisks, matemātisks un tiešā veidā attiecas uz programmēšanu. Struktūru izmaiņas paredzot, var aiztaupīt gana daudz nevajadzīgu kļūdu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 Tā uzrakstīt var visu ko. Ir kādam kāds studiju paziņa, kas kādreiz ir stāstījis, ka strādā ar ķīmisko reakciju modeļiem, pirms kāds tur vispār kaut ko sintezē? Laikam jau nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 pirms 5 stundām , jema teica: Dīvaina vieta, kur advancētam atomspeciālistam un vēža pētniekam uzdot jautājumus! Kāpēc ta tā uzreiz? Bootā zin visu! Te čum un mudž no tā saucamajiem starpnozaru speciālistiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 Pirms 14 minūtēm , ImissimI teica: Bootā zin visu! +1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Novembris 11, 2019 Share Novembris 11, 2019 (labots) pirms 13 stundām , Raimonds1 teica: Vai ir kāds, kam ir saprotama bioloģisko un ķīmisko procesu modelēšana. Ar pieredzi kvantu ķīmijā vai kādu citu procesu modelēšanā. Ir teorētisks koncepts par izotopu izmantošanu bioloģisku struktūru pārveidošanā vēža un vakcīnu darbības vadīšanā. Vai tevis piesauktais koncepts jau ir izdomāts tālāk par - "jāiemāna vēža šūnām izotops, vai viela, kas satur izotopu ar pussabrukšanas periodu pārskatāmā laika periodā, tad tās sabruks, cerams neradot citas nelaimes un tiks izvadītas no organisma pa parastajiem lieko vielu izvadīšanas ceļiem". Ja tā, tad uzraksti kaut ko precīzāk. Tas būtu fantastiski un īsts apvērsums ja šī ideja un koncepts ir kaut kas jauns. Tad noteikti arī ķīmiķis atradīsies. Labots Novembris 11, 2019 - ImissimI Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 11, 2019 Author Share Novembris 11, 2019 (labots) https://www-pub.iaea.org/MTCD/Publications/PDF/TE_1681_web.pdf Izlasām trešo lapu un saviem vārdiem pāris teikumos pastāstām, ko sapratām. Nekādas ķīmijas vai bioloģijas, pusvadītāju tehnika. Silīcija izotopi. ATBILDE. Tas, kas tur bija jāsaprot, ir tas, ka TAJĀ VIETĀ kur bija silīcija atoms, tagad ir pavisam cits atoms. Tas izmaina šī materiāla īpašības. Bioloģisku struktūru gadījumā - bija tur tas atoms un pēkšņi nav vairs tas atoms, bet cits, jo tas izotops ir nestabils. Protams, dzīvu bioloģisku struktūru nestaros ar neitroniem, lai dabūtu tajā atomu kodolā papildus neitronus, padarītu to nestabilu un tas sabruktu par pavisam citu atomu. Izmantos izotopus. Lai gan varētu to darīt šūnu kultūrā vai ar kaut kādu vīrusu, izdalītu vēža šūnu vai baktēriju. Tehniskā problēma ir tāda, ka tā uzreiz nevar precīzi ielikt to atomu tieši tajā lūk, tā sarežģīta proteīna vietā, lai tieši tas fragments atšķeltos un nojauktu tai vēža šūnai, vīrusam vai baktērijai visu bioloģisko programmu vai arī to fragmentu varētu savākt, lai pret to izstrādātu antivielas. Noskaldam tam vīrusam kaut kādu gabalu, ievadam organismā un tas izstrādā antivielas. Tomēr, tāda precīza skaldīšana uzreiz nesanāks, tas būs kaut kas līdzīgs mēģinājumam iegūt vajadzīgo fragmentu, skaldot bez atšķirības pa labi un pa kreisi ar cerību, ka kaut kur tajā drazā kāds no fragmentiem būs derīgs. Pie tam tas katra cirtiena laiks arī nav precīzi paredzams, jo pussabrukšanas periods nozīmē to, ka kaut kādā laikā puse no izotopa atomiem būs sabrukuši, bet kuri tieši tie būs, nav zināms. Var pat gadīties, ka no tās vēža sūnas vai vīrusa ir atskaldījies lielisks fragments, kurš ir derīgs tālākai izmantošanai, taču kaut kādā momentā tas atkal sašķeļas, jo to saturēja kopā kāds izotops. Tomēr, zinot šo struktūru īpašības, kā tās barojas, regulējas un mijiedarbojas, ar labiem modeļiem šo procesu var kaut kā jau iepriekš plānot un paredzēt. Tāpēc vajag labu programmu, kas tos procesus modelē. Labots Novembris 12, 2019 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Novembris 12, 2019 Share Novembris 12, 2019 (labots) Tātad nekas precīzāks par 'jāiemāna vēža šūnām izotops, vai viela, kas satur izotopu ar pussabrukšanas periodu pārskatāmā laika periodā, tad tās sabruks, cerams neradot citas nelaimes un tiks izvadītas no organisma pa parastajiem lieko vielu izvadīšanas ceļiem' tev nav izdomāts. Bez General Artificial Intelligence ar tik virspusējiem parametriem nekā nevar samodelēt. Vispirms vajag hipotēzi. Es te viendien izdomāju, ka melnā cauruma singularitāte rodas dēļ tā, ka tikai 4 dimensijās tiek problēma apskatīta, ir koncepts, ka vajag vismaz 6 dimensijas un ta būs štelle. Moš kādam ir kāds teorētiskais astrofiziķis ar kvantu datoru algoritmu rakstīšanas prasmēm? Varētu uzmodelēt. Labots Novembris 12, 2019 - ImissimI 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 12, 2019 Author Share Novembris 12, 2019 re kur perspektīvs elements https://en.wikipedia.org/wiki/Isotopes_of_sulfur Link to comment Share on other sites More sharing options...
andza Novembris 13, 2019 Share Novembris 13, 2019 Cienījamais Deputāta kungs, kā sēra stabilie izotopi tajā modificētajā molekulā sabruks? Kur ir garantija, ka molekula ar izotopiem nav orgnismam toksiska? Smagais ūdens, D2O ir toksisks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 14, 2019 Author Share Novembris 14, 2019 Kārtējās asprātības. Izlasi taču tos materiālus par izotopiem. Mēs te vispār tiksim līdz kaut kādiem molekulu modeļiem? Link to comment Share on other sites More sharing options...
DjUbuntu Novembris 14, 2019 Share Novembris 14, 2019 Pat kalendārā nevajag skatīties kad ir pilnmēness. Par tēmu - te nav RTU ķīmijas institūts, krati savus taukus uz turieni. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 16, 2019 Author Share Novembris 16, 2019 Par tēmu būtu, ja mēģinātu saprast, kur bioloģisku struktūru sastādoši atomi atrodas un kā ar tiem darboties. Mēs te vispār tiksim līdz kaut kādiem molekulu modeļiem? Interesanti, vai projekta sākuma stadijā būtu iespējams iemainīt daļu būtiskas sākuma informācijas pret man izdevīgiem public relations pasākumiem. Nu, labi, ir patriotu nedēļa, bet nu tik nesavtīgs jau arī es gluži neesmu, ka man būtu visādi apšaubāmi pilnmēness joki, apsaukāšanās, tēmu nosaukumu maiņas jāatstāj kā ir un tik jādalās ar tām idejām un kungi tik ērti vērtēs tās idejas no malas. Varbūt sāksim ar šo boot.ritakafija.l v/forums/index.php?/topic/167011-rēdera-žurnālistikas-paraugstunda/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!