Jump to content

Kā konkrēti izpaužas C++ valodas tuvums "dzelžiem".


Raimonds1
 Share

Recommended Posts

P.S. Ja pareizi saprotu, tad autoram @binary vēl ar vien nav pielecis, ka BMP ielasīts atmiņā ir vienkārši pikseļu masīvs un ar to var darīt visu, ko vien ar skaitļiem var darīt? Vai viņš vēl nav ticis līdz tam, ka pikselis ir trīs RGB skaitļi, kas apzīmē krāsu intensitātes?

Neesi kaut ko smagi sajaucis?
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

@@binary, atvaino - beigās bija domāts Raimonds1. Nomainīju.

 

nav optimāls, nav refaktorēts

Nē, tas nav kods, kas "nav optimizēts". Ja skaitlis var būt lielāks par nulli, vienāds vai mazāks, tad attiecīgi kods var būt optimizēts, normāls vai sajāts. Tavs ir bez vajadzības sajāts, kas prasa lielāku darbu kā vienkārši normāls. Nav jau svarīgs pats šis piemēra kods, bet gan tas, kādēļ Tev smadzenes vispār ģenerē tādus murgus. Tieši tas, kādēļ tādas domas vispār rodas! Jo, piemēram, man kaut kas tik padebīls šādiem risinājumiem pat neienāk prātā. Manas smadzenes par to iedomājas tikai tad, kad Tu vai kāds cits līkrocis uzraksta priekšā. Apmēram kā rādītu un teiktu: "Re, bet vēl var arī sataisīt šitik nepareizi, gari un iesaistīt vēl triljons nevajadzīgu slimu murgu!" Un tad tādi ar pēcpusi domātāji pēc tam demagoģē par mistisku "pāroptimizāciju", naktīm asamblerā utt. Bet īstenībā viņiem skaidro, ka vienkārši nevajag rakstīt 100 reizes (nepārspīlējot!) lēnāku kodu par vienkārši parastu normālu (nevis ūbertjūnētu) kodu, kas ar galvu domājošam būtu pirmais, kas iešaujas prātā!

 

Runa par par reāliem risinājumiem reālā dzīvē, ar ko var nopelnīt algu

Postā #210 minētajā tabulā MikroTik apgroza divreiz vairāk par lidostu Rīga un peļņas procenti viņiem vispār ir lopā, bet mežā jau laikam par to neviens neko nav dzirdējis. Un cik Latvijas IT un elektronikas uzņēmumu tajā tabulā ir virs MikroTik? Apaļš skaitlis, vai ne? Pat perfekti apaļš!

http://www.miesnieks.com/2013/08/mikrotikls-latvijas-rupnieciba-nav.html

Sludinājumi par C/C++ programmētājiem, elektronikas inženieriem u.c. viņiem lapā ir jau 10+ gadus non-stop. Un ne jau dēļ tā, ka cilvēki prom bēgtu, bet dēļ tā, ka valstī vienkārši ir smadzeņu impotences epidēmija. Un, protams, Autonams, Intelligent Systems, Draugiem Group un vēl daži citi arī nav "reāla nauda". Nerunājot nemaz par to, ka nav jau nemaz iespējams izveidot tāda tipa uzņēmumu, jo pat esošajiem dažiem katastrofāli trūkst šo darbinieku. Tad kur vēl kādu jaunu? Nav kas strādā! Mūsu valstī gandrīz visi ir tādi lameri ar mākslīgi augsti uzdzītu self-esteemusver augstāk ar piemēru nodemonstrēja.

 

Agri vai vēlu C programmētāji apgreidojas uz kaut ko citu, jo bitus grūstīt 20 gadus ir vēl garlaicīgāk par tiem garlaicīgajiem biznesa risinājumiem.

Kā reizi tie nekur nemigrē. Ja Tu tāds spētu būt, tad saprastu. "Upgreidojas" tikai tādas Java dvēselītes, kuri C un datorus nespēj sajēgt. Tur viņiem ir savs lameru līmenis ar speciāli lameriem radītu valodu un vidi, tādēļ to viņi vēl kaut kā spēj pavilkt, lai gan arī radot kodus caur pēcpusi. Un nē, bitus bīdīt ir interesantāk, jo tur katru reizi Tu to dari kam citam - tīkla protokolam, kodekam, draiverim, galu galā pašam dzelzim. Biznesa risinājumos svētās govis ir datu bāze un tās interfeisi, vismaz pusē gadījumu vēl pašos pamatos līkajās pseidostandartu WEB tehnoloģijās. Un tad, kad caur COM portu jāpieslēdz čeku printeris, kas darba apjoma ziņā nav pat 1% no projekta, tad nu Javizēto smadzeņu invalīdi netieši sacenšas kurš spēj izgudrot lielākus murgus un iekļaut vairāk nevajadzīgu bibliotēku un overhead-a, lai... nosūtītu dažus baitus primitīvā portā.

 

Mežavecis atkal un atkal pierāda savas pieres totālo šaurību. Sāk likties, ka ir nopietns konkurents audiodaunam JJP.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

 

 

Nerunājot nemaz par to, ka nav jau nemaz iespējams izveidot tāda tipa uzņēmumu, jo pat esošajiem dažiem katastrofāli trūkst šo darbinieku. Tad kur vēl kādu jaunu? Nav kas strādā! Mūsu valstī gandrīz visi ir tādi lameri ar mākslīgi augsti uzdzītu self-esteem kā usver augstāk ar piemēru nodemonstrēja.
 

 

ko lai saka - grūta tev dzīve starp lāmeriem, kas neko neprot.. varbūt noklonējies? vai arī ej sist darba devējus, ka tie slēdz darba attiecības ar tādiem lāmēm! Un klārēt, ka vislabāk visu maukt iekš C, just, kā viss iespējamais enlārdžojas no šī fakta vien un lai met laukā visu, kas nav C vai asm.. vebu vispār kā sugu aizliegt! :)


 

 

Manas smadzenes par to iedomājas tikai tad, kad Tu vai kāds cits līkrocis uzraksta priekšā. Apmēram kā rādītu un teiktu: "Re, bet vēl var arī sataisīt šitik nepareizi, gari un iesaistīt vēl triljons nevajadzīgu slimu murgu!"
 

rodas sajūta, ka daļai C programmētāju pēc noteiktiem gadiem piemetas kaut kāda profesionāla slimība - simptomi aptuveni kā ja tas pats Betons būtu iekodis.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Inspektors Caps

Drīzāk tev piere ir šaura.  Cik tajā Microtik procentuāli no visiem developeriem kodē uz C? Sludinājumu skaits nav rādītājs. Tu nevarēsi atbildēt, ja pats tur nestrādā, jo šāda info nav izlikta pie sienas. Vienmēr zāle zaļāka ir kaimiņu sētā. Nevajag piesaukt uzņēmumus, ja nav objektīvas informācijas.

 

Tas, ka tu neko jaunu nevar izgudrot, nenozīmē, ka to citi nevar. Nav arī nekādas vajadzības taisīt uzņēmumus, jo mētājās C++ programmētāji. Sākumā jābūt idejai un tad tehniskam risinājumam, kuram jābūt pamatotam ar konkrētu tehnoloģiju, nevis taisīt webu uz C++, kas no laika patēriņa ir bezjēdzīgas izmaksas.   Tikai tev var ienākt prātā tāda superneefektīva ideja pārtaisīt javaskriptus uz bināru formātu. Mēs jau zinām, ko dara suns, kad viņam nav ko darīt. Tev un tev līdzīgiem arī četros no rīta, tradicionāli pilnmēness laikā uznāk atklāsmes, ka webs sūdīgi uztaisīts un jāsludina revolūcija. 

 

Par čeku printeriem nolaidi lažu. Ja tev ir tikai 1 firmas čeku printeris ar standarta komandām tikai drukāt, tad protams, viss ir elementāri - izcep libu un visi laimīgi. Parasti dzīvē ir dažādi ražotāji ar dažādām funkcijām (piemēram, PIN-pad), ar dažādu SDK un tad atliek vien pielāgoties un uzbūvēt to stulbo java interfeisu, lai nav viena devaisa dēļ jāpārkompilē viss risinājums, kad ražotājs izlaidis jaunu firmwari ar jaunām funkcijām, vai nomainījis COM uz USB.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
P.S. Ja pareizi saprotu, tad autoram @Raimonds1 vēl ar vien nav pielecis, ka BMP ielasīts atmiņā ir vienkārši pikseļu masīvs un ar to var darīt visu, ko vien ar skaitļiem var darīt? Vai viņš vēl nav ticis līdz tam, ka pikselis ir trīs RGB skaitļi, kas apzīmē krāsu intensitātes?

 

 

Ir pielecis, skat 179. un 181.komentu un krāsu tabulu, ar kuru var redzēt, kāda ir krāsa, ja hex skaitļi ir tādi, kādi parādās tabulā.

 

Ar manu pašreizējo izpratnes līmeni es saprotu, ka jāsalīdzina skalitļi, kuru maksimums ir 256x256x256, ka var salidzinat hex skaitļus un ka čipsa krāsai manā izpratnē jāierakstās starp #CFC800 un #FFFFBE. Ja tas skaitlis tur nav, tad tas čipsis ir jāpūš prom kā pārmeru sarkans, brūns, zaļš vai zils. Par čipsu krāsu sāka runāt binary, ja nemaldos, kā iebildi manai primitīvajai 2 krāsu bildei.  Vēl es saprotu, ka tos ciparus  neviens no klaviatūras neievadīs, bet tie nāks no kameras, bet vienkaršošanai pagaidām lai būtu no klaviatūras.

 

Ja var, uzraksti kodu čipsu krāsai - 1 punktam. pēc šī http://www.rapidtabl...color/index.htm     pieļaujamās vērtības  ir no #CFC800 līdz #FFFFBE   izejā - 0 -atstāt kastē vai 1 - pūst prom   Ar skaidrojumu, ja var. Tad ņemsim 8 rindā, tad 64 punktu kvadrātu, tad apaļu čipsi ar robiem.
Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

(..) čipsa krāsai manā izpratnē jāierakstās starp #CFC800 un #FFFFBE. Ja tas skaitlis tur nav, tad tas čipsis ir jāpūš prom kā pārmeru sarkans, brūns, zaļš vai zils.

#FF0000 būs pārāk sarkans, lai arī ierakstīsies tajās tavās robežās.
Link to comment
Share on other sites

 

 

nevis taisīt webu uz C++, kas no laika patēriņa ir bezjēdzīgas izmaksas.
 

 

tur bija tāds TIETO, kur webus rakstīja iekš C++

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

@@usver, tas, kā Tu aplauzies, pat nebija C++ specifiski, jo cikli, if-i un pat bitu pārbīdes operatori ir arī trulajā Javā, ar ko Tu strādā ikdienā. Pieliki bikses programmēšanā visu acu priekšā tā, ka smird viss pagasts, tad nu tagad jāpademagoģē par asambleriem, no kuriem pašam nav vispār nekādas sajēgas, vai ne? Saki paldies, ka es neprogrammēju Java, jo tad kādam tādam lamerim, kā Tu, nebūtu darba! Un tas ir vēl viens iemesls, kādēļ nelīst neradošās širpotreba jomās - tur ir daudz lameru, kas kopumā spiež lejā algas. Tādā C/C++, kur (īpaši mūsu valstī) darba vakanču ir vairāk kā valstī vispār spējīgo to programmēt, Tu, kā potenciāls darbinieks, vari arī diktēt savas prasības un potenciālais darba devējs ir spiests tās ņemt vērā, jo... viņam nav alternatīvu! Uz tiem sludinājumiem tur piesakās daži cilvēki gadā un tad vēl no tiem 80% tāpat izrādās tādi usveri, kuri tikai domā, ka viņi jēdz programmēt. Tā ir arī atbilde Mežavecim par situāciju darba tirgū.

 

Cik tajā Microtik procentuāli no visiem developeriem kodē uz C?

Čalis tā arī nekad nespēs izkāpt no daudz=labi aprobežotības... Nu, bet labi - tad, pseidoekspert, kāds Tavuprāt ir sadalījums starp RouterOS izstrādātājiem un mājas lapas izstrādātājiem? Un, zini, izlasi kā pareizi raksta mūsu valsts radošāko un lielāko tehnoloģiju uzņēmumu!

 

Nevajag piesaukt uzņēmumus, ja nav objektīvas informācijas.

Nu, tad nepiesauc! Tā C/C++ vide mūsu valstī ir tik maza, ka tie, kas tur ir iekšā, visi visu zin. Tu tur neesi, tādēļ arī nespēj to sagremot.

 

webs sūdīgi uztaisīts

Tas, ka tu neko jaunu nevar izgudrot, nenozīmē, ka to citi nevar.

Palasi sevi weba kontekstā! ;) Un tas, ko Tu tur safantazēji par webu un C++, ir tikai Tavas ierobežotās uztveres produkts. Tā senā runa vispār nebija par valodu kādā izstrādāt, bet par datu formātu. Par to, ka HTML+CSS ir jābūt bināram tāpat kā ZIP, DOC, AVI un visi citi normālie datu formāti, un par to, ka JavaScript ir jākompilē uz baitkodu, kā tas tiek darīts piemēram Java, Flash un .NET CIL, nevis klientam jāsūta programmas source kods.

 

Tikai tev var ienākt prātā tāda superneefektīva ideja pārtaisīt javaskriptus uz bināru formātu.

Jā, tikai man, procesoru un kompilatoru izstrādātājiem, un kompilētu programmu un operētājsistēmu radītājiem var ienākt prātā kompilēt kodu. Ko nu mēs niecības te runāsim pret varenajiem weba source kodu pārsūtītājiem... Bet es laikam biedzot Tevi sapratu - Tu savā paurītī laikam esi sadomājies, ka mana ideja ir drukāt hex editorā! :D OK, tā nav šaura piere. Tas ir kāds zemāks man neaptverams tupuma līmenis. Par tādu maģiju kā kompilatoriem nekad nav gadījies dzirdēt?

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Krāsu tabula te  rapidtables.c om/convert/color/ind ex.ht m , ja to linku never vaļā.

 

Pēc manas saprašanas uztvert C valodas skaistumu traucē tieši tās pieraksta veids, visi tie simboli un x=x+1 un tamlīdzīgi, jo paši koncepti, kas tieši jādara ar skaitļiem, to grupām, bitiem jau ir daudz vieglāk saprotami.

 

Un, ja C++ ir pieejami bezmaksas kursi un materiāli, tad C materiālu tieši par to darbošanos ar baitu bīdīšanu un loģiku un tā visa sasaisti ar reāliem uzdevumiem tieši tajā bitu un baitu līmeni nav nemaz tik daudz un sevišķi - iesācējiem domāto. Kur nu vēl latviski.

 

Lūk, kur darba lauks.

------------------------------------------

 

Te bija atsauce uz kaut kādu vecu diskusiju par 8 bitu skaitļu pārsūtīšanu un to, vai tur var kaut ko optimizēt vai nē. Izskatās, ka var gan. Vispirms skatāmies to pārsūtāmo rindu un, ja ir kopā kāds blāķis skaitļu, piemēram, kādi 30 kopā, kuriem pietiek ar 6 bitiem, tad ar pirmajiem trim 8 bitu skaitļiem pasakam, no kura līdz kuram skaitlim būs tie 6 bitu skaitļi. Sūtīšanas devaiss to zin un saņemšanas devaiss arī, ka pirmie trīs 8 bitu skaitļi ir par to. Trīs 8 bitu skaitļus iztērējām tā pateikšanai, bet atguvām 30x(8-6) = 60 bitus. ieguvums - 60- 3x8= 36 biti nav jāpārsūta. 

 

Vai arī lielos skaitļus, kuri aizņem pilnus 7 un 8 bitus var pārveidot kā starpību līdz 8 bitu maksimālajam skaitlim un tā iegūt tos 6 bitu skaitļus. Vai pat 5 un 4 bitu skaitļus.

 

Kā to visu uzrakstīt programmā es pagaidam tikai nojaušu, bet skaidri zinu, ka var.

 

Gan jau kaut kādiem skaņas vai bildes kompresijas softiem šitas jau ir iekšā.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Inspektors Caps

To procentuālo sadalījumu paprasīju tāpēc, ka tu nemaz nestrādā īstā programmēšanas kantorī un nezini, kādi cilvēki strādā un ar kādiem virzieniem nodarbojas. Kā jau es teicu, unix (routeros) nenozīmē uzreiz saistību ar C, jo kādam tak ar webu arī jānodarbojas un kādam jātaisa visas pārējās lietas, līdz ar to nejēga esi tikai tu, kas citus sauc par aprobežotiem un nav neko pacenties noskaidrot sīkāk. Es gan to saprotu, jo tāds cilvēks kā tu nav spējīgs komunicēt ar svešiem cilvēkiem, kur nu vēl strādāt komandā.

 

Par C++ un webu nesafantazēju, jo pietiekami labi abas lietas esmu redzējis un arī sastapis bināro formātu cīnītājis. Tādi kā tu normālu web servisu vietā parasti izdomā bināru struktūru, kuru pats ir izdomājis bez jebkādiem vispārpieņemtiem standartiem, kuru kopē pa taisno failu sistēmā vai maksimums caur ftp vai caur custom protokolu, kas, protams, nebūs TCP/IP. Protams, dokumentācija parasti nav vai ir 1 A4 lapām un kā muļķim jāskraida pakaļ, lai kaut ko pastāsta. Tādus piemērus esmu redzējis daudz.   

 

 

Tava aprobežotība izpaužas kā domāšana developera līmenī un līdz lietotājam vai biznesa līmenim neesi spējīgs nolaisties. Gala lietotājam nevajag tavus kompilatorus, līdz ar to tās ir tika un vienīgi programmēšanas kantoru un atsevišķu dīvaiņu problēmas. Gala lietotājam arī nav jāmaksā par lietām, kuru praktiskā jēga ir iekšējie uzlabojumi bez redzama rezultāta. 

 

 

Kā vienmēr, muļķiem patīk citus saukt par muļķiem, jo tā taču vieglāk dzīvot :)

 

 

Raimonds1

Ja nepatīk x=x+1, tad var rakstīt x++ :) Tieši tāpēc arī pastāv dažādas programmēšanas valodas ar dažādu sintaksi. C ir viena no riebīgākām sintaksēm, turklāt tam ir tik daudz variācijas (borland, visual utt.), ka vajag daudz laika, lai iebrauktu un atšķirtu vienu no otra. Protams, pamats ir viens, bet līdz ko iet tālāk, tā atšķirības ir būtiskas. Tāpēc jau arī ir svarīgi, kāda ir reālā vajadzība un pielietojums un tad izvēlas visatbilstošāko programmēšanas valodu atkarībā no tā, kur kods izpildīsies, kas viņu palaidīs un kādas funkcijas tiks paredzētas. 

Labots - Mezavecis
Link to comment
Share on other sites

Jums skrubīti iedot? Būs efektīvāka kasīšanās.

 

FFA674 lai būtu.

Nepalīdzēs. #FFA6FF būs pārāk rozā. Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Tūlīt supermēness beigsies un caps ies atpakaļ strādāt :) Ja neesi pamanījis, tad vienmēr ap 4:00 ir vislielākie sarkasmi, kad nakts atkal nobumbulēta. 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
Raimonds1, 03 Sept 2015 - 15:16, teica: FFA674 lai būtu. Nepalīdzēs. #FFA6FF būs pārāk rozā.

 

Definē tas robežas pats un uzraksti programmu - ja ietilpst krasas pieļaujamās robežās - uz čipsu kasti, ja ne - pūst prom.

 

Pie viena vari ieviest kādu izņēmumu, kādu īpaši zaļlgandzelteno vai sarkanbrūno, kas ir ārpus robežām. 

 

Un katru rindiņu paskaidro, ja var.

 

 

Un brūnumi (nevis melnumi)? Čipsi ar robiem? Uz pusēm salūzuši čipsi? Pārāk ovālas formas čipsi? Pārāk izliekti čipsi? Un kā to visu tādā ātrumā apstrādāt? Un kā nodrošināt, ka tiek aizpūsts pareizais čips (nevis 10 čipsi pēc kārtas, no kuriem viens varbūt ir tas defektīvais, ja ļoti paveicas)?   Grozies kā gribi, problēma nav tik vienkārša kā "vieninieks baitā un bitwise funkcijas"
  Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

tas, kā Tu aplauzies, pat nebija C++ specifiski, jo cikli, if-i un pat bitu pārbīdes operatori ir arī trulajā Javā, ar ko Tu strādā ikdienā.

kāds tests feiloja? piemēri atgrieza korektas vērtības. neskatoties uz to, ka c++ es padsmit gadus arī neesmu programmējis. atradu kompilatoru, paskatījos, kā uz Mac to darbināt, atvēru IDE (Sublime), uzrakstīju programmiņu pēc biedra lūguma ilustrēt, ka spēju realizēt algoritmu. neviena pīkstiena par atgriežamajām vērtībām beigās. ar pirmo piegājienu strādā, testa vērtības sanāk. gribi tūnēt? lūdzu! gribi kaut ko aizrādīt? lūdzu! gribi spodrināt ego stāstot, kādi visi labs cilvēki? lūdzu! tās visas lietas ir darāmas absolūti neatkarīgi.

 

 

Saki paldies, ka es neprogrammēju Java, jo tad kādam tādam lamerim, kā Tu, nebūtu darba!

Dienas pērle. Visu javu viens pats izprogrammētu, man nekā neatstātu? :D Puisīt, cik tev ir gadu? :) Pilsētā bijis maz esi un redzējis, kā notiek izstrāde kolektīvos virs 3 programmētājiem? Kaut kā neticu taviem slapjajiem sapņiem.

 

širpotreba jomās - tur ir daudz lameru, kas kopumā spiež lejā algas. Tādā C/C++, kur (īpaši mūsu valstī) darba vakanču ir vairāk kā valstī vispār spējīgo to programmēt, Tu, kā potenciāls darbinieks, vari arī diktēt savas prasības un potenciālais darba devējs ir spiests tās ņemt vērā, jo... viņam nav alternatīvu!

tās prasības ir 3k? 4k? vienkārši cik te ar biedru aprunājos, tad neteikšu, ka dzirdētā alga būtu kaut kas baisi augsts vai sasniegtu nosauktos.

par "bināru vebu" - pirms gada (diviem?) jau runājām. esi progresējis vai joprojām tik sapņo?

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

bet nullei palīdzēt uz priekšu tikt varu ļoti labi
 kā lietot pow() pilnīgi nevietā? Nu nu... Ja nezināji, kā pierakstīt shift, neviens to tev nepārmestu. Tad būtu vismaz reizinājis ar 2, nevis pow()...
Link to comment
Share on other sites

vakar jau gaidīju, kad kāds sāks bļaut par math inklūdošanu šifta vietā kāpināšanai fiksā piemērā

 

Katru dienu vēl pa vienam brīnumam uzpeldēs?

 

Klusu, tu esi kārtējais, kurš nespēj saprast, ka kodu VAR uzlabot, var optimizēt, un to visu brīnišķīgi var darīt, ja ir brīvais laiks vai darbā rutīna, kad var mierīgi kaut ko risināt un viss tāpat forši? Kārtējais, kurš uzskata, ka apkārt visi stulbi un neko nesaprot? Man ir 2 bērni (kas regulāri slimo), un kā no jaunā darba mājās, tā pie datora fiziski piesēsties nevar. Nevar. Fiziski. Nav tie gadi, kad varēja vakarā rāmi apsēsties, ieliet kafiju un sataisīt 5 variantos visu smuki un jēēē, viss forši.

iterators ar reizināšanu bija - izmetu, lai funkcija kompaktāka. viss, submitojam un pārslēdzamies uz maizes darbiem.

 

uzrakstīju fiksi algoritmu. darba dienas vidū. vidē, ko nelietoju. uzlabot varu, operācijas samazināt varu, mainīgos noīsināt arī. arī inlainā var pierakstīt klāt "optimālāk". bet priekš tā laiks vajadzīgs. Lai dabūtu pašreizējo darbu, man vajadzēja iet uz kafejnīcu 3 dienas pēc kārtas pēc darba pa stundai-pusotrai programmēties, līdz sanāca demo softs par firmai vajadzīgo lietu, ko es attāli biju darījis un kas bosiem patika. kafejnīcā, jo mājās es fiziski nevaru pie datora piesēsties. Tagad to taisu padziļināti ikdienā. par vēl +1k pie algas klāt (kas tāpat jau, es pieļauju, bija augstāka par gudrajiem aizrādītājiem). Bet ķiķinātāji ķiķina tālāk savā komforta zonā.

 

iepriekšējā darbā stājoties (un algu dubultojot, starp citu), es no rītiem, kamēr bērni guļ, cēlos un 3 variantos taisīju pārbaudes uzdevumu javā, panākot max ātrumu, min atmiņas patēriņu. tūnēju, dauzkārtīgi uzlabojot ātrumu. jēēē, kūl. tagad .. priekš kam? neesmu no pirmās reizes perfekts un netaisos. piedod, ja vari.

 

un dīkdieņi tik kasa kuli un ķiķina "oi, kāds stulbs, uz sitiena 3 minūtēs nespēj uzrakstīt visu tik smuki, kā es noteikti uzrakstītu jebkuru prasīto algoritmu jebkurā vidē .. \\m// ^-_-^ \\m//"  :sarkasms:

uztaisi telefongrāmatu javā, 5minūtēs. es paskatīšos un ierēkšu.

 

par kodu esmu runājis. Hau!

Labots - usver
  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

usver

Kritizēt citu darbu ir daudz vieglāk, nekā pašam kaut ko uzrakstīt. Diezgan sen neesmu redzējis, ka caps un citi lielākie bļāvēji kaut 1 koda rindiņu būtu šeit uzrakstījuši, bet tērēt laiku, lai norādītu uz kļūdām, turklāt vēl atrast teorētiskos palagus wiki un citur, ir kaut kas krutāks.

 

Tāpēc es nekādu kodu diezgan sen šeit nerakstu, jo 100% kāds (nav grūti uzminēt kuri tie būs) sāks skaldīt matus, ka mainīgais nosaukts nepareizi, int vietā vajag unsigned int un tamlīdzīgas lietas. It īpaši to dara tie, kas praktisku darbību redzējuši tikai fragmentāri sēžot kaut kur  vienatnē būcenī un aiz neko darīt kasa olas ģenerējot utopiskas idejas. Atceramies tādu varoni javeri - tāds balamute, bet izrādījās programmētājs nespējnieks, kas pat autiņu nespēja pats nopirkt un sūdzējās, ka slikti maksā. Tagad pa Rīgu braukā apkārt ar velo noaudzis ar pamatīgu bārdu tēlojot hipsteri. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

(..), kas pat autiņu nespēja pats nopirkt un sūdzējās, ka slikti maksā.

Lai nu ko, bet auto nespēt pašam nopirkt - tas IMHO nav nekas slikts. Nu tas tā - pieņemot, ka cilvēks pērk lietotu auto, ar kuru vēlas braukt, nevis "dzīvot servisā".
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Es drīzāk par principu, ka kaut ko pašam izdarīt ir daudz lielāka vērtība, salīdzinot ar tupu teorijas atgremošanu vai aprobežošanos ar prastu sūtīšanu pie speciālista. Pārkāpt pāri slieksnim nav tas pats, kas fantazēt, cik slieksnis ir augsts, plats un cik platam solim jābūt, lai to pārkāptu, jo tā grāmatā ir rakstīts. 

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

@@Mezavecis, tad Tavuprāt sūda mājas lapa ir apjoma ziņā salīdzināma ar RouterOS? :D Un kādas tajos rūteros ir tās "pārējās lietas" - klāj vaļā savu diletantismu! Uzrakstīt kādu startup skriptiņu? :D

 

Par C++ webā Tu turpini tikai ciklēties savās iedomās. Aun, es vispār nerunāju par servera puses valodām un bibliotēkām - par to murgo tikai Tu! Es runāju par datu pierakstu/pārraidi un user puses kodu - HTML, CSS un JavaScript. Un tas, ka Tev Tavās biznesa sistēmās ir tādi paši auni kā Tu, kuri izdomā kaut kādus binārus idiotismus, nav nekāds pretarguments principam kā tādam. Idiotu tagad ir pilns gandrīz visur, to mēs redzam kaut pēc šī foruma! Par custom protokolu, kas neesot TCP/IP.. Tu vispār OSI modeli zini? Par kādu savienojumu Tu vispār runā? Parastajos datortīklos, ja noņem TCP un IP slāņus, tad paliek Ethernet, kur vari sūtīties tikai pa MAC adresēm lokālajā tīklā! Savukārt, ja ar to tiešām pilnīgi pietiek, tad kāda sūda pēc vēl likt virsū TCP/IP steku, kas ir lieks potenciālu ievainojamību surface? Nerunājot pat par to, ka piemēram kādai mazai iegultajai iekārtai tas ir arī vispār milzīgs lieka koda blāķis?

 

 

 

C ir viena no riebīgākām sintaksēm, turklāt tam ir tik daudz variācijas (borland, visual utt.), ka vajag daudz laika, lai iebrauktu un atšķirtu vienu no otra.

Nu beidz taču vienreiz laist šito no zila gaisa izpirsto caureju jomā, kur pats esi absolūtā nulle! Te pat nav ko apspriest, jo šī ir pilnīga diršana no idiota, kurš no C nesajēdz pilnīgi neko un dzīvē tajā neko nav darījis. Kā var būt TĀDS morāls invalīds, lai tik rupji apstāstitu visu, ko pats nav spējīgs sajēgt, tikai tādēļ, lai spodrinātu savu truluma EGO?

 

Par domāšanas plašumu.. Mana domāšana kā reizi sniedzas tālāk par trulu XML un kases aparātu, atšķirībā no dižā meža vanabī pisnesmeņa, kurš spēj domāt tikai mērogos kā nopelnīt pusdienām. Un ar loģiku Tev vispār galīgi švaki. Kā Tu domā, kādēļ es tik labi zinu C, momentā redzu visas šīs idiotu lažas un ar pirmo piegājienu rakstu diezgan optimālu kodu? Tādēļ, ka C esmu redzējis kā Tu - tikai augstskolā un Wikipedia teorijā? Vai tomēr tādēļ, ka es arī ikdienā programmēju tajā valodā? Pārmaiņas pēc pamēģini vienreiz padomāt ar pauri, nevis tikai no pēcpuses visu aplaist ar savu šķidro uz tā rēķina, ka esi administrators un tādēļ vari bāzt batonus ausīs visiem uz galvas.

 

 

 

Dienas pērle. Visu javu viens pats izprogrammētu, man nekā neatstātu?

Dienas pērle biji Tu ar savu pow() slims cilvēksmu. Bet šeit iemācies lasīt un saprast latviešu valodu. Vārdi "kādam tādam" nozīmē, ka runa ir par KĀDU VIENU indivīdu, nevis visiem. Bet nu bez loģikas arī valodu ir grūti saprast.

 

Un Tu tā arī neesi sapratis... Runa nebija ne par valodu, ne vidi, ne rezultātu korektumu, bet par to, ka Tavas smadzenes ir tik deformētas, ka tās ģenerē kaut ko tik padebīlu, ko ar galvu domājošs cilvēks pat nespēj sakarīgā laikā izdomāt! Būtu to uzrakstījis Java valodā ar Notepad, būtu tieši tas pats - lameris. Starpcitu, notestēju dažus kolēģus un citus pazīstamus programmētājus - neviens pat pēc mudināšanas nespēja šādai operācijai izdomāt kaut ko TIK padebīlu kā pow() izmantošanu! NEVIENS! Un tikai pēc tam tam visam klāt vēl nāk tāds "nieks" kā neefektivitāte ar kārtu 100 reizes, kas protams jūsu padebīleņu vidē skaitās nemanāms un nebūtisks faktors. Bet atkārtoju - runa ir nevis par konkrēto piemēru, bet par slimu domāšanu! Tā pow() izmantošana parādīja to, ka Tu neesi spējīgs domāt. Un, kā šeit redzam, tādi idioti strādā "nopietnos" uzņēmumos, valsts vadībā un visur citur. Tādēļ arī šī valsts pa 25 gadiem ir izsaimniekota, zaudējusi suverenitāti un pārvērsta par pilnīgu ateju.

 

 

 

panākot max ātrumu, min atmiņas patēriņu. tūnēju, dauzkārtīgi uzlabojot ātrumu. jēēē, kūl. tagad .. priekš kam? neesmu no pirmās reizes perfekts un netaisos. piedod, ja vari.

Idiots pat neslēpj un lielās ar to kā neciena un apčakarē citus savus tautiešus un citus cilvēkus. Pagrimuma līmenis tāds, ka tālāk jau nav kur. Aiziet viduslaiki un drīz jau kāpsim atpakaļ kokos! Uga-uga!

 

 

 

WebAssembly

Āmen! Paldies, MarisO! Par WebAssembly nebiju vēl dzirdējis, bet ļoti interesanti. Ja godīgi, dēļ šī pat pamainījās viedoklis par Tevi uz labo pusi. :) Izlasīju arī Ars Technica rakstu. Un tagad medusmaize...

 

 

Tikai tev var ienākt prātā tāda superneefektīva ideja pārtaisīt javaskriptus uz bināru formātu.
WebAssembly is a new project being worked on by people from Mozilla, Microsoft, Google, and Apple, to produce a bytecode for the Web.

Ouč! Izrādās, ka tāda superneefektīva ideja var ienākt prātā tikai man, Mozilla, Microsoft, Google un Apple. Bet labi, ka mums ir bezvīzijas truli un ļoti šauras pieres meža eksperti, kuri "redz" to patiesību, cik tā ideja ir superneefektīva! :D Šeit jau redzam cik neefektīva:

WebAssembly, or wasm for short, is intended to be a portable bytecode that will be efficient for browsers to download and load, providing a more efficient target for compilers than plain JavaScript or even asm.js. Like, for example, .NET bytecode, wasm instructions operate on native machine types such as 32-bit integers, enabling efficient compilation. It's also designed to be extensible, to make it easy to add, say, support for SIMD instruction sets like SSE and AVX.

 

WebAssembly will include both a binary notation, that compilers will produce, and a corresponding text notation, suitable for display in debuggers or development environments. Early prototypes are already showing some of the expected advantages; the binary representation is 20 times faster to parse than the equivalent asm.js.

Tagad, idiot, apskaties forumā vecās diskusijas ar Tavu un citām trulajām pierēm, kur es jau sen runāju tieši to pašu - Flash, Java, .NET baitkodi kā idejiskie piemēri un desmitiem reižu efektīvāka parsēšana. Esi pielicis bikses vēl smagāk kā usver ar savu lamerismu. Kāda ir sajūta tagad staigāt ar aptaisījušamies un smirdošam?

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Inspektors Caps

Zini, ko, man tu esi apnicis. Nevienam tavs idiotu kults nav vajadzīgs. Programmēšanas sadaļa ir domāta tiem, kas prot un grib programmēt, bet pa visiem šiem gadiem neko neesi parādījis, kā tikai bezgalīgi atkārtot mantru, ka visi pārējie pasaulē ir idioti. 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Tā, ziņojums par stāvokli valstī   :)

Mans naivais priekšstats ir tāds, ka tās tomēr ir nedaudz atšķirīgas lietas - saprast un iztēloties, kā tie biti tur skraida, rindas grupējas un kā bīdīt tos baitus uz kurieni no kurienes un kāpēc un visa tā pieraksta lieta un tad vēl 99.99 % materiālu svešvalodā.

 

Bērniem esot kaut kāda vizuālā bloku programēšana, bet te atkal ir jautājums - vai tā attīsta to loģisko bitu un baitu sapratni, vai arī atkal ar vienu pierakstu kaut kāda logā ierakstīt - "salīdzini to visu ar otru objektu un Y/N gadījuma izveic 2 dažādas darbības", kas atkal nav tas dzelziskais līmenis, kas ļauj visu optimizēt, ar vienu bitu baitā patiekt, kas jādara kuro reizi, veidot ļoti ātras un efektīvas programmas, rakstīt programmas visādiem mikrontrolieriem ar mazu atmiņu, vēlami mazu enerģijas patēriņu un tamlīdzīgi.

 

Pie tam katrs speciālists ir personība un vienam ir nervs čokurā no baitu bīdītājiem, kas kaut ko saprogrammē un neko neskaidro, citam - no tiem, kas nezin tās baitu lietas un neprot ar tām strādāt.

 

Plus pie tā visa sākuma līmenis pieejamos materiālos ir C++ ar tradicionālo "Hello, world!" un vēlāk - ar klases  liecības atzīmju tabulas vai no * simboliem veidotas eglītes zīmēšana. Kā tādā vidē var rasties tā izpratne par bitiem, baitiem un optimizāciju no sākuma un tikt saskatīts tas C valodas skaistums un efektivitāte?

 

Pie tam laikam  ir pieņemts, ka sākuma līmeņa apmācībā jāsēž klusu un nekadus problēmjautājumus tā īsti uzdot nevar - kā, piemēram, labāk atcerēties, vizualizēt visus tos simbolus un to sasaistīt ar to loģiskos bitu un baitu domāšanu.

 

Un tad nav brīnums, ka cilvēks iziet C++ pamatus, kur jārisina uzdevumi ar Hello, world, zvaigznītēm, klases  liecību, parastu skaitļu apstrādi vai gatavu bibliotēku iekļaušanu riņķa laukuma aprēķinam, vajag tik pareizi un vietā uzrakstīt cout, iekļaut matemātikas bibliotēku un salikt iekavas un nekāda bitu un baitu domāšana nerodas.

 

Manuprāt vajadzētu vispirms skaidri noteikt, ko vispār var izdarīt ar konkrētu valodas rīku ar uzskatāmiem piemēriem - cik garas bitu virknes vai hex skaitļus pārveidot, rēķināt, bīdīt un salīdzināt, kā izmantot ASCI simbolu numurus kaut kā īsākam pierakstam vai vēl sazin kam (kaut kāds potenciāls tam ir, pagaidām neuztveru, kāds), tad kārtīga blokshēma - vispirms solis 1 tad 2 tad 3, ja izpildās rezultāts A -  tad 4 solis, ja nē - tad 5 un tikai tad visas tās sintakses un pieraksta lietas un visa tā x=x+1 un % && ņirboņa.

 

nejauši atradu par bit shift javā, te kaut kur tika pieminēts, ka ar bitiem strādā arī tajā 

http://www.herongyang.com/Java/Byte-Data-Type-Shift-Operations.html

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Es jau iepriekš teicu, ka to maģiju ar krāsām var sastādīt ekselī, kas būtu tā kā jebkuram tehniskam cilvēkam jāpārzina. Pēc modeļa izveidošanas var izvirst tālāk. Operācijas ar bitiem ir prastas matemātikas darbības. Ja negrib ņemties ar speciālām funkcijām, var operēt ar skaitļiem un nejaukt galvu. Pats vienkāršākais ir atvērt excel un paeksperimentēt. Tur ir lieliskas funkcijas BIN2DEC, DEC2BIN, BIN2HEX, ar kurām var pārbaudīt, kas notiek ar skaitļiem.

 

Piemēram, ir skaitlis 116 (0x74,  01110100) un vajag pārbaudīt 6. bitu. Izdalām ar 2 pakāpē 6-1, iegūstam 3, atlikumā 20. Bita vērtība ir atlikums 3 dalot ar 2. Atbilstoša Excel funkcija ir =MOD(ROUNDDOWN(value/(2^(bit-1));0);2), lai saprastu neprogrammists.

 

Analoģiski jebkuras sarežģītākus aprēķinus tāpat var veikt. Speciālās bitu funkcijas programmēšanas valodās ir šīs te loģisko darbību saīsināts variants. Nav jēgas studēt funkcijas un analizēt to ātrdarbību, ja neprot darboties ar skaitļiem.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Es nekoncentrējos uz to krāsu uzdevumu, es laiku pa laikam pie viņa atgriežos.

Man viņš nav jāatrisina konkrētā termiņā, par krāsām, bitiem un baitiem lasot, esmu uzgājis visu ko citu interesantu.

 

Es te tā padomāju par to manu ideju par informācijas sūtīšanu un datu daudzuma samazināšanu.

Es ar savām ne/zināšanām izlasu, ko VISPĀR  var izdarīt ar baitu - to var bīdīt pa labi, pa kreisi, tam pielikt vienniekus vai nulles no labās vai kreisās puses cik tik vajag, pārvērst pretējā katru bitu un sazin ko vēl.

 

Tad es izdomāju, ka kaut kādā datu plūsmā, kopā, masīvā, rindā vai kā nu viņus tur kuro reizi sauc, organizē, apstrādā, grupē, pārsūta, kompresē, var būt pēc kārtas vesels blāķis ar skaitļiem, kuru aprakstam NEVAJAG  8 bitus, pietiek ar 6. Vai arī skaitļi, kuriem līdz pilnam 11111111 ir kaut kāds 3-4-5-6 bitu skaitlis.

 

Tad nu, ja izdodas pateikt, kur tas skaitļu blāķis, kopa, rinda, stabiņš, laukums sākas un kur beidzas  ar mazāk baitiem, nekā sanāk ekonomija izmantojot 6 bitu skaitļus, tad rodas reāls, izmantojams rezultāts.

 

Kaut kā man ir priekšstats, ka šitas ir svarīgāk par sintaksi un līdz galam pabeigtu programmu. Tas ir pēc tam.

Link to comment
Share on other sites

Tu tak esi galīgs ~!@#$%^&*(

 

Ja tev ir grūtības noformulēt sev mērķi, ko iesākt ar to c++, man tev ir padoms - uzprogrammē savu loģisko mikroshēmu simulatoru un izmanto to savu algoritmu pierakstam.

Labots - camel
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Es diezgan skaidri nojaušu, ko ar to C valodu var izdarīt un pāris tēmās - arī kā. 

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Bitus vajag tik, cik tos prasa reāls uzdevums. Ja tiek atgriezta 24bit krāsa no kameras, tad ir divas iespējas - konvertēt uz zemākiem, kur varētu rasties problēmas ar ātrdarbību, vai strādāt ar pilnu informāciju. Tomēr jāsaprot, ka daudzu megapikseļu bildi nevar apstrādāt momentāni, lai kā censtos optimizēt algoritmu.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Vēl jau pastāv iespēja atmest jebkuru vērtību, ja tā neietilpst zināmāz robežās. Piemēram, punkts ap attēla centru un sarkanā komponente par maz - viss, neko vairāk nerēķina.  Attēla slejā 2 cm no malas vispār nav nekā, kas atgādina dzelteno, tikai melnais fons - atkal tas pats.

Tā jau nav attēla atveidošana, bet Y/N iekļaušana vai izslēgšana. Pēc krāsas, robu un melno punktu pazīmēm.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Ko nozīmē atmest? Tev no kameras nāk laukā ar 30-60 kadriem/s 2500x2000 liela matrica. Nav grūti iedomāties, ka pat primitīva atmešana aizņem 5 miljonus iterāciju un pēc tam vēlreiz jāiet cauri samazinātam blokam, lai atrastu vajadzīgo objektu. Cita lieta, ja attēlu apstrādā ar vektoriem, kur atlasi objekta atrašanās vietu vadoties pēc iepriekš sagatavota šablona, kas raksturo čipsi, un tikai tad sāc analizēt krāsas norādītā reģionā meklējot rozā krāsu. 

 

Vispirms ir jāsastāda reāla blokshēma un tad var fantazēt, kur un kā grūstīt bitus.

Link to comment
Share on other sites

C ir viena no riebīgākām sintaksēm, turklāt tam ir tik daudz variācijas (borland, visual utt.), ka vajag daudz laika, lai iebrauktu un atšķirtu vienu no otra. Protams, pamats ir viens, bet līdz ko iet tālāk, tā atšķirības ir būtiskas.

Grūti kam tādam piekrist. Tik pat labi var teikt, ka .NET ir viens no pretīgākajiem un nejēdzīgākajiem izdomājumiem, jo katra versija atšķiras viena no otras. Turklāt ar to nejēdzīgo .NET līdz šim ir bijis pagrūti rakstīt kodu, kurš strādātu uz vairākām platformām. C/C++ tādā ziņā ir krietni pārāks - var rakstīt vienu kodu, kurš labi strādās gan uz windows, gan "parstā" linux, gan androīda, gan osx, gan ios, gan kaudzes citu platformu - re', 5x mazāk darba, lai sasniegtu rezultātus, kurus ar .NET nemaz nevar sasniegt :D Un cross-platform developments kļūst arvien aktuālāks.

 

Manuprāt vajadzētu vispirms skaidri noteikt, ko vispār var izdarīt ar konkrētu valodas rīku ar uzskatāmiem piemēriem - (..)

Neiespējami. Vieglāk ir uzrakstīt visus iespējamos galapunktus, kurp vari ar auto aizbraukt no Las Vegasas, nekā uzskaitīt kaut 2% no tā, ko var izdarīt ar kādu kaut cik sakarīgu valodu.

Edit: mazliet pārlasījos par to "konkrētu valodas rīku". Lai gan nav īsti skaidrs, kas skaitās "valodas rīks" un kas - "ko vispār var izdarīt". Pārāk plaši jēdzieni.

 

Es jau iepriekš teicu, ka to maģiju ar krāsām var sastādīt ekselī, kas būtu tā kā jebkuram tehniskam cilvēkam jāpārzina.

Neticu, ka tu proti kaut 5% no exceļa. Ja tomēr pārzini exceli - visu cieņu. Es gan īsti nestādos priekšā, kurā darba vietā Latvijā kas tāds būtu nepieciešams.

 

Bitus vajag tik, cik tos prasa reāls uzdevums. Ja tiek atgriezta 24bit krāsa no kameras, tad ir divas iespējas - konvertēt uz zemākiem, kur varētu rasties problēmas ar ātrdarbību, vai strādāt ar pilnu informāciju. Tomēr jāsaprot, ka daudzu megapikseļu bildi nevar apstrādāt momentāni, lai kā censtos optimizēt algoritmu.

Atkarīgs no izmantojamajām tehnoloģijām un tā, kas ar to bildi ir jāizdara. Un tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas… Kaut kādai štrunta Tesla K20 kartei, piemēram, ir pieejamas 2496 CUDA cores, uz kurām veikt paralēlus darbus.

 

Runājot par "bināro webu"… Gan jau daudzi ir dzirdējuši par Google Docs - softs, kura kods un dati glabājas "mākonī". Tas ir tikai sākums. Ļoti iespējams, ka pēc 10-15 gadiem lielākā daļa ikdienā izmantojamo softu glabāsies nevis uz mūsu kastēm, bet "kaut kur". Uz lokālās kastes būs tikai kaut kāds "shells", kurš to parādīs lietotājam saprotamā veidā. Tāpēc ir pat ļoti pašsaprotami, ka izstrādātāji jau sen domā, kā to optimāli realizēt (google docs tagadējā implementācijā ir diezgan nelietojams).

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Koncepcija līdzīga tam, kā ir kaut kādam vīrusam, kas datora cietajā diskā nemaz neatrodas, bet tur ir tikai adrese internetā, no kurienes tas ielādējas operatīvajā atmiņā un tad dara to, ko viņam jadara, arī izsūta šo adresi caur e- pastu citiem datoriem.

 

To krāsu bildi jau mums nevajag lietot parastajā bildes izpratnē kā apskates objektu, cik tur tās krāsas atbilstošas un cik ir melnie punkti vai robi.

Gan jau 256x256x256 pilno ainu nemaz nevajag, gan jau pietiek ar soli 4 biti tās katras krāsu izmaiņas, tad sanāk 64x64x64 skaitlis.

 

Pie tam var jau apstrādāt atsevišķi tos skaitļus, pirms tie nonāk procesorā ar kaut kādu ātrdarbīgu loģiku.

 

64 (EDIT. 63 protams) ir 6 bitu skaitlis, paliek 2 biti, kuros  UZREIZ var ierakstīt informāciju. 00 01 10 11 - 4. iespējas -

1. ar šādu sarkanās krāsas skaitli ir iespējama atbilstība (vai dati no pārējām 2 krāsām pieļauj atbilstību)

2. ar šādu sarkanās krāsas skaitli nav iespējama atbilstība (vai dati no pārējām 2 krāsām nepieļauj atbilstību)

3. punkta atrašanās vieta nosaka, ka var būt gan pozitīvs, gan negatīvs iznākums un jāturpina apstrāde

4. kaut kādai pagaidām nenojaustai vajadzībai

 

Tad jau uz galveno procesoru nāk daudz mazāk skaitļu ko apstrādāt. Jau tajā līmenī iespējams rezultāts.

 

Pie tam nekas jau netraucē to matricas attēlu iebarot kaut vai 2-3-5-10 procesoriem, kuri katrs meklē kaut kādu atsevišķu pazīmi, lai izslēgtu vai atstātu to čipsi. Un nav obligati lasīt un apstrādat tos pikseļus līniju pēc līnijas, tikpat labi var vilkt apļus un tā mēgināt saprast, ir tur robi vai nav tajā malā.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Excel esmu mocījis jau no 5.0 versijas izmantojot makrosus, pivot tabulas, statistiku un datu analīzi utml, līdz ar to droši vismaz 50% funkcijas ir labi zināmas. 

 

Es gan gribētu redzēt, cik viegli būtu pārnest Borland C++ uz Visual C++ runājot par kodu, kas sastāv vismaz no 50 klasēm. C++ builder ir vispār kaut kāds brīnums. Embeded VC++  arī no iepriekš minētiem krietni atšķiras un vairāk tuvāks C. Drīzāk java ir īsta multiplatformu valoda, jo viens un tas pats kods ar to pašu projektu der gan linux, gan windows, protams, ar limitētu iespēju tikt pie dzelžiem. Bet universālas programmēšanas valodas nav un nebūs vēl ilgi, kas derētu visam un būtu savietojuma ar visu, lai to kodu varētu vienkārši pārnest. 

 

Gribētos dzirdēt kaut kādu ekonomisko pamatojumu šādai darbībai reālā ražošanas iekārtā. Pat parasts mūsdienu PC ar 1 procesoru būs lētāks un tiks galā ar uzdevumu neķēmojoties ar bitu samazināšanu un izmaksās vairākas reizes mazāk par to multiprocesoru sistēmu projektēšanu un ražošanu. 

 

 

Pie tam nekas jau netraucē to matricas attēlu iebarot kaut vai 2-3-5-10 procesoriem, kuri katrs meklē kaut kādu atsevišķu pazīmi, lai izslēgtu vai atstātu to čipsi.
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1, "adrese internetā" un "izsūta adresi caur e-pastu citiem datoriem" attiecas nevis uz vīrusiem, bet uz trojāņiem. Un ne viens, ne otrs neielādējas operatīvajā atmiņā no interneta adreses. Abi "dzīvo" datora cietajā diskā (vai flashā, vai ssd, kas nu kurai kastei ielikts).

 

Reducēt 256 krāsas uz 64 krāsām cerībā, ka datoram to būs vieglāk "sagremot", ir mazliet dumji. Datoram pa lielam vienalga, vai tev baitā max saglabājamais skaitlis ir 63 vai 255. Vēl vairāk - ja tu glabā tai baitā skaitļus no 0 līdz 63, bet atlikušajos divos bitos kaut ko citu, tad datoram to "0..63" būs daudz grūtāk apstrādāt nekā pilnu baitu.

 

Mežaveci, nu es arī Exceli pazīstu vēl kopš Windows 3.11 laikiem (tiesa, toreiz man tas nebija interesanti), bet tāpat tad, kad bija iespēja bez maksas pastaigāt uz MS Office kursiem, sapratu, ka 95% Excel (u.c. MS Office pakas) softu fīču parasts IT speciālists nelieto un nekad nelietos. Tāpēc apgalvojums, ka "jebkuram tehniskam cilvēkam jāpārzin excel", IMHO ir diezgan patizls.

 

Pārnest kaut ko no kaut kurienes uz kaut kurieni varētu būt grūti nevis valodas dēļ, bet konkrēto softu uzrakstījušo programmētāju dēļ. Ja sākotnēji rakstīts ir "čerez vienu vietu", tad jā, vieglāk būs pārrakstīt nekā pielāgot. Ja uzreiz raksta normāli, standartiem kaut cik atbilstoši, vadoties pēc striktām vadlīnijām, tad nevajadzētu būt lielām problēmām. Un platformu supports būs daudz plašāks nekā kaut kādai tur javai, kura arī nav gluži vienāda uz visām "it kā atbalstītajām" platformām.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
binary

Tā piebilde "ja uzreiz raksta normāli" parasti nozīmē, ka nenormāli uzrakstīts, jo kods parasti tapis n gadus atpakaļ un parasti jāizrok IDE, lai vispār varētu nokompilēt. Nesen savajadzējās vienu Borland C++ kodu izmantot, bet tur bija tāds arhaisms ar jau sen aizmirsto goto operatoru n vietā  vienā lielā funkcijā, kas pats par sevi nozīmē to, ka vieglāk uzrakstīt no jauna. Tāpēc es neuzskatu C++ par kaut ko universālu, jo iebāžot iekšā visu, kaut vai tos n-tos desmitus ar string analogiem (LPSTR, wchar, Tchar, CString utt.) nevar iegūt savietojamību. 

Link to comment
Share on other sites

Redz, tu esi maintaineris, es - developeris ;) Tu strādā ar vecu kodu, es - ar salīdzinoši jaunu. Vot i sēžu un priecājos, cik portabls (universāls) ir C++ kods.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

 

 

Reducēt 256 krāsas uz 64 krāsām cerībā, ka datoram to būs vieglāk "sagremot", ir mazliet dumji. Datoram pa lielam vienalga, vai tev baitā max saglabājamais skaitlis ir 63 vai 255. Vēl vairāk - ja tu glabā tai baitā skaitļus no 0 līdz 63, bet atlikušajos divos bitos kaut ko citu, tad datoram to "0..63" būs daudz grūtāk apstrādāt nekā pilnu baitu.

 

No bitu bīdīšans un loģikas operāciju viedokla un paskatoties uz laika tabulām, cik katra operācija prasa, to divu bitu apstrāde jau var nenotikt kā pilnam 8 bitu skaitlim. Tas ir tad, ja to dara dators.

 

Pie tam, jau pieminēju, ka starp sensora kameru un datoru var iedēstīt parastu loģiku, pirms tā bilde vispār nonāk datorā. 

 

kaut kas tāds  http://www.farnell.com/datasheets/1885859.pdf

Link to comment
Share on other sites

 

 

vienalga, vai tev baitā max saglabājamais skaitlis ir 63 vai 255. Vēl vairāk -
operācija notiek (parasti) ar 32 bitiem uzreiz.

Par tēmas nosaukumu. C++ valoda ir tuva dzelžiem tāpēc, ka tai daudz kopīga ar C. Tas, kas C++ ir atšķirīgs no C, nav tuvs dzelžiem. 

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...