Jump to content

Kā konkrēti izpaužas C++ valodas tuvums "dzelžiem".


Raimonds1
 Share

Recommended Posts

http://hackerrank.com/satur dažādu tēmu uzdevumus un dod bļembas motivācijai. Var izvēlēties valodu no ~20 pieejamajām - vari implementēt vairākās, ja gribi dažādas valodas izmēģināt/apgūt.

Bez šī ir arī daudzi citi resursi, kas met programmēšanas izaicinājumus.

Iesaku.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Kādus rezultātus?

Gala rezultāts - speciālists, kurš prot tikt galā ar uzdevumu ātri un kvalitatīvi. Nevis pseidospeciālists, kurš ražo mēslus, kurus jāmet miskastē un jāpārraksta no nulles (sak', *šobrīd* izskatās, ka viss strādā, tātad mērķis sasniegts).

Grozies kā gribi, bet, ja ir "pratisks mērķis" un termiņi, tad parasti gluži vienkārši nav laika padziļināti pētīt problēmu, salīdzināt iespējamos risinājumus, izprast, kas galu galā lācītim vēderā utt. Reizēm tomēr vajag vienkārši pasēdēt, padomāt, pastudēt, paeksperimentēt ar mērķi izprast, nevis sataisīt "ka tik strādā" variantu.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Tu tici, ka raimonds grābstoties pa materiāliem un neko neuzprogrammējot kļūs par speciālistu? 

 

Galarezultāts atkal atkarīgs no mērķa. Ja mērķis ir 2 dienās uzkodēt progu, kas strādā, tad skaidrs, ka tur nebūs laika pasēdēt un padomāt. Ja mērķis ir 2 nedēļās izveidot labu risinājumu ar labu arhitektūru, tad ļoti atšķirsies rezultāti programmētājiem ar praktisko pieredzi un bez tās.  Normālos kantoros tomēr agrāk vai vēlāk spiež uz kvalitāti. Vēl jo vairāk, ja to dara priekš sevis.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Es tomēr gribētu kaut kādu reālu sasaisti dzelziskajai C valodai ar to, ko es pašalik spēju iztēloties kā, piemēram, attēlu apstrādi.

 

Te, piemēram būs cipariski aprakstīts attēls, uz kura kustas objekts.

Ja iespējams, pasakiet, kā to dara praksē tik trivializētam piemēram.

 

Vienkrāsains fons.

 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

 

Šo fonu šķērso objekts no kreisā apakšējā stūra uz labo augšējo malu.

 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 22 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 22 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 22 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 22 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 22 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 22 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

 

46 46 46 46 46 46 46 22 22 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 22 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 46 

 

Es tā saprotu, ka ir jāsalīdzina šie trīs skaitļu blāķi (kadri) un var izdarīt secinājumu par objekta lielumu, kustibas ātrumu un virzienu un izvadīt 2 funkcijas - ir vai nav objekts.

 

kaut kadas norādes uz to, kuri tieši C valodas rīki te ir izmantojami, ja var.

Kas notiek, ja fons nav tik viendabīgs, ja jāatšķir lielaki un mazāki objekti, ja to attēlu aprakstoši cipari ir ruvāki viens otram, tad šis triviālais piemērs neder?

 

Varbūt punktus apraksta 16 - nieku sistēmā, kā uzlabo to pārskatāmību?

Link to comment
Share on other sites

Mezaveci, nav svarīgi, kādas ir manas domas par Raimonda spējām un nākotni. Es tik vien kā nepiekrītu frāzei-viedoklim, ka (citēju) "plika mācīšanās bez praktiska pielietojuma ir izniekots laiks", pieņemot, ka "plika mācīšanās" ir kas vairāk par "grābstīšanos pa materiāliem" un "pratisks pielietojums" ir kaut kas, ko redz citi un/vai par ko maksā naudu, un/vai ko pats ikdienā pielieto.

 

Nu kā piemērs… Sensenos laikos gribēju uzrakstīt koda gabalu, kurš 24bit bmp failā saskaita unikālās izmantotās krāsas. Izdarīju, rezultāts pat sakrita ar grafisko redaktoru doto skaitli. Tikai kaut kā ilgi tas notika, kaut ko par 700ms atminos, atmiņu arī tērēja padaudz - 16MB. Kaut kas vēl tur smuki crashoja. Veltot tam visam mazliet laika, tiku vaļā no crashiem, atmiņas patēriņu noreducēju uz 2MB, laika patēriņu uz <16ms.

 

Tas vērtīgais, kas tika iegūts:

* crashi bija dēļ stack overflowa - toreiz tas priekš manis bija kaut kas jauns

* globālie mainīgie netiek likti stackā - tik pat jauns un nezināms

* lielu skaitu booleanu nevajag glabāt boolu masīvā - apguvu bitwise operācijas

* Delphi piedāvātās Canvas ir sasodīti lēnas, ja strādā ar 24bit bitmapiem, tad labāk izmantot pointerus uz TRGBTriple masīviem un Bitmap.ScanLine

* gan jau vēl kaut kas, ko pēc šiem *padsmit gadiem vairs neatceros.

 

Praktiskais pielietojums tam visam - absolūta nulle. Jebšu tavuprāt tas (un lērums citu "izdomātu problēmu") tomēr bija "uzdevums ar praktisku pielietojumu"?

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Praktiskais pielietojums galu galā nekādi nebija nulle, jo iegūtās atziņas un iemaņas gan jau veidoja pamatu visam kam citam,

 

Un vispar - man tam piemeram ir priekštats, kā to realizet ar loģikas mikroshēmām un es mēģinu dabūt tam priekkšstatam saikni ar C valodu.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Tu kārtējo reizi mani nesaprati. Raimonds aģitē vispār neko neprogrammēt uzrakstot 0 koda rindiņas un "mācīties" to darīt tikai no turoriāļiem un taisīt teorētisku spriedelējumu blāķus.

 

Tas būtu tas pats, kas izvilkt spāņu-latviešu vārdnīcu, iemācīties 1000 vārdiņus un saukt sevi par spāņu valodas zinātāju.

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Pagaidām izskatās ka Raimonds pilnīgi neko vēl nav uzprogrammejis, tik spriedelē par lietām.

 

 

Varbūt punktus apraksta 16 - nieku sistēmā, kā uzlabo to pārskatāmību?

Turklāt izskatās ka pilnīgs ķīsels galvā.

 

Pa šo laiku jau būtu dabūjis kādu grāmatu/tutoriālu/video sēriju Youtubā, kur tiek veidota kāda spēle C/ Pyton/C# vai vienalga kādā citā valodā un sācis kko darīt. Bus gan mazliet teorijas, gan prakses.

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tu kārtējo reizi mani nesaprati.

Sapratu vai nesapratu - tas ir tas, ko es cenšos noskaidrot. Tāpēc devu konkrētu piemēru, kurš, manuprāt, bija "plika mācīšanās bez praktiska pielietojuma", un vēlos uzzināt, vai arī tavs viedoklis par to piemēru ir tāds pats (t.i., ka tā bija "plika mācīšanās bez praktiska pielietojuma").

 

Saukt kaut 1000 koda rindiņas par "praktisku pielietojumu" - stulbi kaut kā, nezinot neko vairāk par tām koda ridiņām (lai arī, protams, tajās 1000 rindiņās var sakodēt tādas lietas, kas gadiem ilgi atvieglos ikdienas "datordzīvi").

 

(..) Pyton (..)

No Python gan es Raimondam ieteiktu turēties pa gabalu :superstition: Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

"Plika mācīšanās arī nozīmē, daudz teorijas (grāmata, tutoriālis utml) - 0 prakses. Tavs piemērs jau bija kaut kāda pieredzi gan ne reālā dzīvē, bet vismaz tu biji izveidojis savu aplikāciju no nulles, nokompilēji un viņa kaut kā darbojās. Bet te tēmas autors pat nav grāmatu atvēris un jau sāk prasīt jautājumus, kā pareizāk tos programmēt. Vēl jo vairāk nekad (varbūt pirms 10 gadiem) ir redzējis, ka eksistē IDE, kur var rakstīt kodu.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

http://www.go4expert.com/forums/read-bmp-jpeg-image-c-language-t11855/

 

Jāapskatās, kādas ir bibliotēkas.


 

 

Tu kārtējo reizi mani nesaprati. Raimonds aģitē vispār neko neprogrammēt uzrakstot 0 koda rindiņas un "mācīties" to darīt tikai no turoriāļiem un taisīt teorētisku spriedelējumu blāķus.

 

Nē, mācities gan teoriju, gan programmēt, bet sasaistot tās zināšanas, kas man ir par diskrēto elektroniku. 

Link to comment
Share on other sites

Mezaveci, ne tikai nokompilēju, bet arī salinkoju :D Un tomēr - praktiska pielietojuma tam visam nebija, turklāt problēma bija paša izdomāta. Faktiski analogs jebkuram tutoriālim (jo tutoriālis nav "pliks teksts", tas ietver arī reālus uzdevumus).

 

Raimonds1, nevar iemācīties laistīt dārzu, par pamatu ņemot zināšanas par betona jaukšanu. Nēnu varēt jau var, bet nevajag. Varbūt arī tavā gadījumā nevajag iespringt uz kaut kādām tur zināšanām par kaut kādu tur elektroniku? Kad būs zināmi pamati un būs kaut kāda nebūt reāla pieredze, tad arī varēsi domāt par to, kā sasaistīt divas dažādas jomas.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Es te nedaudz palasīju un sapratu, ka tādiem mērķiem ir gatavas bibliotēkas, kuras iekļauj programmā.


Lai gan kārdinājums apstrādāt katra kadra atšķirīgos ciparus, protams ir.

Prtoams, reālai bildei tur viss ir daudz sarežģītāk.

Link to comment
Share on other sites

Tas jautājums par c++ tuvību dzelžiem ir diezgan muļķīgs, bet ja tam kājas aug no loģiskajām mikroshēmām, tad var saprast.

Programmēšana nav nemaz tik triviāla padarīšana, šķietami vienkārša iecera var izrādīties paša spēkiem nerealizējama. Priekš tam ir gūgle, pameklē vai tavai idejai nav jau kautkas līdzīgs atrodams, varēsi izdarīt secinājumus par to vai jēga ko sākt.

 

Rekur, piemēram, par attēlu apstrādi: http://opencv.org/about.html

Iespējams, ka var darbūt jau gatavu AR risinājumu, kas darīs tieši to, ko tev vajag.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Jau sapratu, ka C no loģikas shēmām ir tālu. 


 

 

vienkārša iecera var izrādīties paša spēkiem nerealizējama.

 

Es to saprotu, bet labi aprakstīt ieceri var mēģināt gan. 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Pameklēju par attēlu apstrādi un izskatās, ka visur pārsvarā darbojas ar gatavām bibliotekām, nevis ar punktiem. Kā es kļūdījos!

 

se.mathworks.com/products/image/features.html#image-enhancement

exforsys.com/tutorials/c-language/concept-of-pixel-in-c-graphics.html

codeproject.com/Articles/10248/Motion-Detection-Algorithms

codeproject.com/Articles/9727/Image-Processing-Lab-in-C

docs.oracle.com/javase/tutorial/java/javaOO/usingobject.html

en.wikipedia.org/wiki/Struct_(C_programming_language)

 

Lai vai kā, cik sapratu, ar bitiem un baitiem tur neviens neķēpājas, izmanto attiecīgas programmas iespējas vai iezīme objektam aprises ar sarkanu un skatās objektu atšķirības un pārmainas un tā noteikti nav zema līmeņa programmēšanas valoda. Krasa, līnija, rāmis, kaut ka tā to visu nosauc, ne jau skatās punktus!

 

www.patents.com/us-5915037.html šeit bija kaut kāda atsauce uz pikseļu bināro apstrādi, bet tas ir patents un tur viss, protams, nav pateikts.

 

Tad nu laikam sapratu, ka galvenais arguments ir zināt, kuras valodas kurš rīks jāizmanto un jāzina visādi gatavie risinājumi, ko kāds cits jau assemblerī vai C valodā ir uzprojektējis, nosaucis par, piemēram, attēla apstrādes algoritmu ēnām, vai kustīgiem objektiem, vai kontrastam vai vēl kam citam, un tad nu šis gatavais produkts ir jāprot atrast un jāizmanto, iekļaujot sava programmā.

 

Arī zināšanas par loģikas elementiem, izskatās, neko daudz nedod. No viena puses - man to vajadzēja zināt, no otras, to laikam var mierīgi nezināt nemaz, programmēt augstas lietas, viss notiek jauki un skaisti, bet ļoti reti, teiksim, reizi gadā tas kaut kur kaut kada veidā atspēlējas. Kaut kādai atmiņas kartei patiktos, ka tās datus tik daudz reizes visu nepāraksta, bet papriekšu pirms saglabāšanas to visu patur kādā citā elektroniskās atmiņas elementā, kaut kur citur foruma tēmas pirmā lapa nezin kāpēc ir nulltā un tamlīdzīgi.

---------------------

lai vai kā, palasot C un Python tekstus, izskatās, ka tos skaitļus vai apstrādāt ar if - else un visu kārtīgi izdomājot, var dabūt to atbildi - ir objekts tajā vienveidīgajā laukā vai nav un, ja ir, vai ir gana liels (vai iezīmējas tikai uz vienas līnijas vai uz 2 vai 3).

Jebkura gadījumā tur viss ir pārmēru vienkāršots.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Šis ir maldīgs uzskats, it sevišķi, ja ir prasība pēc ātra un kvalitatīva algoritma. Esmu uzrāvies uz tādiem, kas attēlu pēc konversijas uz jpg2000 pataisa vienkārši briesmīgu, kompresija praktiski nefunkcionē un tad ir izvēle, vai taisīt pašam, vai turpināt meklēt nākamo variantu. Eksotiskiem formātiem vēl tā izvēle ir mazāka. Visas tās konversijas vajadzīgas tāpēc, ka dažādi devaisi ņem pretī konkrētu formātu - cits tikai 1-bit bitmap utml, bet tās gatavās bibliotēkas nemāk ar tādiem strādāt, kas atkal jākonvertē zaudējot ātrdarbību.  Līdz ar nākas ķēpāties ar bitiem/baitiem, ja vajag kaut ko vairāk par standartu. 

 

galvenais arguments ir zināt, kuras valodas kurš rīks jāizmanto un jāzina visādi gatavie risinājumi, ko kāds cits jau assemblerī vai C valodā ir uzprojektējis 

Savukārt tas OpenCV ir diezgan masīvs rīks un objektu atpazīšana ir "jātrenē", ja tiešām grib panākt efektīvu rezultātu. Tas nav tikai pieslēgt bibliotēkas un palaist metodes.
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
(labots)

Katram savs, izskatās, ka man tieši tā ķēpāšanās ar bitiem un baitiem pagaidām liekas saprotamāka.

 

 

 

Savukārt tas OpenCV ir diezgan masīvs rīks un objektu atpazīšana ir "jātrenē", ja tiešām grib panākt efektīvu rezultātu. Tas nav tikai pieslēgt bibliotēkas un palaist metodes.

 

Nu bet protams, ka pirmo reizi lasot par tādu programmu es nesapratīšu visus tās pielietojumus.

 

 

 

vai Raimonds nebija tas, kas vēlējās izveidot kaut kādu vizualizācijas rīku, kas ļautu saprast fizikas likumības, kaut ko risināt u.t.t.?

 

 

Ir interese?

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Jēga tikai tad, ja nav jāizgudro vēlreiz ritenis. Progress balstās uz esošām zināšanām, ja veidojam kaut ko unikālu/labāku/efektīvāku un jāprot izmantot to, kas jau ir pieejams. 

man tieši tā ķēpāšanās ar bitiem un baitiem pagaidām liekas saprotamāka.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Kam no tā būs sliktāk, ja es atkārtošu to, ko kāds jau izdarījis?

Nu interesē man tas bitu un baitu līmenis, nu saprotu, ka vajadzēs arī daudz ko citu.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Ne gluži sliktāk, bet mūsdienu pasaulē brīvo laiku var izmantot racionālāk nevis nodarboties ar visu, kas vien interesē. Tāpēc arī jau minēju iepriekš, ka vēlmēm jābūt kontekstā ar iespējām. Var izstudēt kaut visas programmēšanas valodas, izlasīt visu, ko vien var izlasīt, bet vienmēr jāpatur prātā, ka pat ne pusi no izlasītā nespēsi pārbaudīt un notestēt.  

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ne gluži sliktāk, bet mūsdienu pasaulē brīvo laiku var izmantot racionālāk nevis nodarboties ar visu, kas vien interesē.

Atkarīgs no tā, vai dzīvo priekš sevis, vai priekš citiem. Ja priekš citiem - tad jā, jāspiež uz racionālu brīvā laika izmantošanu, aizmirstot par to, kas pašam interesē.

 

Runājot par gatavu bibliotēku izmantošanu - tās var un vajag prast izmantot. Bet vienmēr būs arī kāds, kurš tās bibliotēkas rakstīs. Vai priekš tā, lai rakstītu jaunu bibliotēku, ir jāpārzina tirgū pieejamās - strīdīgs jautājums…

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Diez vai  arī priekš sevis būtu racionāli tagad būvēt algoritmu, kas kompresē attēlus no jpg uz png vai taisīt savu superpuper web serveri :) Brīvais laiks ir brīvais laiks jebkur neatkarīgi no statusa.   

Link to comment
Share on other sites

 

 

Diez vai arī priekš sevis būtu racionāli tagad (..)

Kā jau teicu - jā dzīvo priekš citiem, tad tiešām jāspiež uz racionālu brīvā laika izmantošanu.

 

Man, piemēram, gribas brīvajā laikā uztaisīt kvadkoptera (kvadrokoptera, kvadrotora, sauc kā gribi) kontrolieri. Pa lielam - no nulles. Pašam izplānot shēmu, izkodināt, salodēt uz tās visus nepieciešamos štruntus, uzrakstīt softu no nulles. Vai tas ir racionāli? Nē, it nemaz, jo to jau neskaitāmi cilvēki ir darījuši gan vienkāršākā, gan krietni sarežģītā līmenī, cilvēki jau ir izstrādājuši gan plašām publikām pieejamus risinājumus, gan arī R&D variantus, kuri pagaidām strādā tikai laboratorijās un šauram skatītāju lokam paredzētās prezentācijās. Bet nu man to gribas, man tas šķiet interesanti, lai arī ko domātu kaut kādi tur globālā progresa un racionālisma virzītāji. Tavā uztverē gam man būtu jānopērk gatavu kontrolieri (pat veselu kolekciju) un jānoliek to plauktā goda vietā - sak', redz kur kāds to jau ir izdarījis, tāpēc tagad man jāskatās uz to gatavo, nevis pašam jāķimerējas…

 

Tas pats superpuper web serveris… Kamēr neuztaisīsi no nulles superpuper web serveri (lai arī cik superpuper tas beigās nesanāktu), neracionāli notriecot uz to ne vienu vien nedēļu, nekad mūžā gluži vienkārši nespēsi uztaisīt web serveri, kurš 24/7 darbojas pulkstenī, nesēdinot bateriju un nekarsējot pulksteņa nēsātāja vēnas.

 

P.S. Mūsu spamošana šajā topikā (vai vispār šajā vai jebkurā citā forumā) ir ļoti neracionāla laika izmantošana.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Lai ko tu darītu, tad tas kvadkopteris būs savādāks, individuāls, ja vien tev nestāv blakus cits tāds pats verķis, kuru taisies noklonēt. Ar softu ir nedaudz savādāk. Ja mērķis ir uzbūvēt ultrakompaktu web serveri vai vai megaefektīvu kompresijas algoritmu, tad tam būs arī kaut kāds mērķis un pievienotā vērtība rezultātam. Visādi citādi tērēt laiku algoritmiem, kas dara un darīs pilnīgi to pašu, ko vēl 100 gatavas bibliotēkas, tad kāpēc tam vispār veltīt laiku? Pats sev nevarēsi papliķēt uz pleca, ka kaut ko jēdzīgu izdarījis, kur nu vēl kādam to rezultātu rādīt. Raimonds taču vairākkārt uzsvēra, ka grib visu pats visu taisīt nezināmu mērķu vadīts jeb  izgudrot riteni n-reizes pēc kārtas.

 

Vienkārši tagad tāda mode skriet baram līdzi un darīt to, ko bars dara. Nu programmēt ir stilīgi, tātad vajag neskatoties, ko un kāpēc. 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Pieņemsim, ka es nemeklēju gatavas bibliotēkas, bet izdomāju kādu ideju, kā kaut kādus punktus salīdzināt un pārstrādat. Pēc pusgada atrodu, ka tas jau sen izdarīts, uzlabots, attīstīts daudz tālāk un strādā kaut kādā gatavā sistēmā.

 

No ekonomiskā viedokla pienesums manam pasākumam - nekāds.

 

No personisko panākumu viedokļa, ar ko lielīties, lūk es to izdariju - arī nekāds, cits to izdarīja labāk, pilnveidoja un iekļāva gatavā bibliotekā, kuru izamnto jau 20 gadus.

 

Taču no manas personīgās prasmes un mācīšanas viedokļa, kad es esmu domājis apmēram tāpat, kā tie tur pirms 20 gadiem - tur nu gan ir rezultats. Tātad es eju pa pareizo ceļu.

 

Priekšstats pagaidām man tikai veidojas.


 

 

P.S. Mūsu spamošana šajā topikā (vai vispār šajā vai jebkurā citā forumā) ir ļoti neracionāla laika izmantošana.

 

ne gluži, kaut ko arī te var atrast. 

Link to comment
Share on other sites

@@Mezavecis, nu nebūs tas mans kontrolieris ne unikālāks, ne individuālāks, ne kā citādi labāks par tirgū pieejamajiem. Tas laiks, kad varēja uztaisīt kaut ko citādāku šajā jomā (vismaz sākotnējā stadijā - tādā, ko reāli var izdarīt brīvajā laikā), ir beidzies un vairs nekad nepienāks, ja runa ir par "parastajiem mirstīgajiem" developeriem. Vienīgais, kas kaut ko unikālu var uztaisīt - lielās organizācijas, kam ir iespēja veltīt tam lielus resursus - gan finansiālos, gan cilvēkstundas. Nu vai arī komandas, kam jau ir nopietnas iestrādes, kuras attīstīt. Nu lūk - racionāli būtu paņemt kaut kādu gatavu arhitektūru gan dzelziskā, gan softiskā ziņā, un attīstīt to. Bet to darīt es nevēlos - vēlos sākt ar "pirmajiem soļiem" un vispirms uztaisīt elementāru kontrolieri. Tādu pašu, kādu jau tūkstošiem cilvēku ir uztaisījuši.

 

To pašu megaefektīvo kompresijas algoritmu nevar uzrakstīt, ja neesi izkodis esošos algoritmus. Un algoritma izkošana nenozīmē wiki lapas atvēršana un izlasīšana pa diagonāli. Jo sarežģītāks algoritms, jo lielāka ir nepieciešamība pašam to implementēt, lai izprastu, kā tas strādā. Bez tādām zināšanām nevar zināt, kā vajag darīt un kā nevajag, tāpēc nereti mācīšanās process ietver sevī arī divriteņa izgudrošanu.

 

 

 

Pats sev nevarēsi papliķēt uz pleca, ka kaut ko jēdzīgu izdarījis, kur nu vēl kādam to rezultātu rādīt.

Es sev varēju papliķēt uz pleca, kad pirms dažiem gadiem PHP implementēju AES enkriptēšanu. No nulles. Neizmantojot nekādas kriptogrāfijas bibliotēkas. Ja tu sev par ko tādu nevari papliķēt uz pleca - nu ko lai saka, tās ir tavas problēmas ;)

Vai man toreiz iegūtās zināšanas vēlāk noderēja? Iedomājies - jā! Lai arī tās implementācijas rakstīšanas laikā man tas varbūt tā īsti nemaz neienāca prātā.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Iespējams, ka tev zināmā mērā taisnība, ka kaut kādā etapā nepieciešams laiks nosacīti lietderīgiem eksperimentiem. Arī es esmu niekojies ar AES (C#), bet tajā brīdī spiesta nepieciešamība šādas lietas iemācīties, lai vispār kaut ko tālāk varētu darīt un saprastu kā tas darbojas.  Arī citas lietas darīju zinot to, ka nākotnē noderēs. Jebkurā gadījumā, jebkuriem eksperimentiem ir kaut kāda doma, nevis pēkšņi nosapņoju, ka ka vajadzētu Pyton apgūt un naktī ceļos lasīt tutoriāli sākot kodēt. 

 

Ja darbā un mājās ir 1000 lietas ar ko nodarboties, neuzsāktu vairs kaut kādu algoritmu realizāciju skaidri neapzinoties mērķi, jo ģimene ir nr.1 visos prioritāšu sarakstos. 

Link to comment
Share on other sites

(..), jo ģimene ir nr.1 visos prioritāšu sarakstos.

Pēdējā laikā sanāk pa retam palasīt kaut kādus jaunajiem vecākiem domātus rakstus. Bieži vien tiek uzsvērts - nr.1 pats, nr.2 partneris (vīrs, sieva), nr.3 bērns. Visbiežāk šīs prioritātes ir otrādā secībā, kas rezultējas "izdegšanā" - cilvēks gluži vienkārši pazaudē pats sevi ikdienas steigā, zūd dzīvesprieks, zūd enerģija, zūd viss, kas jelkad ir bijis svarīgs. Rezultātā cilvēks vairs nevar veltīt pienācīgu uzmanību un mīlestību ne sev, ne savai ģimenei. Lai tā nenotiktu, vispirms ir jāatceras, ka ik dienas jāvelta kaut kādu laiku sev, savām interesēm. Ja to ievēro, tad no tā ieguvēji ir visi, arī ģimene. Ja to neievēro un ģimeni nostāda kā "nr.1 visos prioritāšu sarakstos", tad ar laiku cilvēks gluži vienkārši "pazūd" un zaudē no tā visi - jā, arī ģimene.

 

Nu tas tā, neliela atkāpe…

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Vienkārši jāprot laiku nodalīt. Ģimene ir ģimene, darbs ir darbs, un pašdarbība ir pašdarbība. Tad atlieks laika gan pašrealizācijai, gan visam pārejam. Tāpēc ir normāli veči ar savu viedokli, veči ar bezgalīgu ego un lupatas :)

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
(labots)

Nu paņemsim ka piemēru no tās pašas elektronikas. Apmēram reizi 2 mēnešos te kads grib pieslēgt LEDu pie 12 voltiem vai grib kaut kādai ierīcei lietot tā paša sprieguma, bet citu ampērstundu ietilpības akumulatoru un uzdod apmēram tāda tipa jautājumus -  kā samazinat voltus vai kā tur samazināt ampērus, ja tam tur akumulatoram to ir 5 reiz vairak par oriģinālo.

 

Tad nu varianti ir vairāki.

1. Uzrakstīt konkrēti, kas nosaka strāvas stiprumu ķēdē un viss.

2. Jau plašāk apskaidrot visas tas voltu, ampēru, vatu un pretestību lietas.

3. Katra jēdziena saprašanai saveidot specifiskus piemērus un laboratorijas darbus, kur ir pa posmiem  jāsaprot visas tās lietas.

4. Uzrakstīt, lai ņem gatavu LED draiveri Nr. abcd345 tai konkrētajai diodei un viss un lai slēdz mierīgi to ietilpīgāko akumulatoru, viss būs labi, bez izpratnes.

 

Katram savs, ko katrs grib sasniegt un ko katrs uzskata par tēmas zināšanu un pārvaldīšanu.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

@@Mezavecis, forši sadalīji - ģimene, darbs, pašdarbība. Ar ģimeni viss tā kā būtu skaidrs - pavadam laiku tā, kā nu konkrētajai ģimenei tīk. Atliek darbs un pašdarbība. Darbā nav īsti variantu - ko uzņēmums prasa, to arī jādara. Prasa uztaisīt jaunu produktu - taisām jaunu produktu. Prasa uzturēt esošu - uzturam esošo. Prasa sakopt darba galdu - sakopjam. Utt utjp. Tā kā darba devējam faktiski katra stunda maksā naudu, tad ir svarīgi, lai katra darbinieka stunda ģenerē kaut kādu ienākumu (ilgtermiņā). Viss gana racionāli. Tagad pastāsti man, kāda vella pēc šo "racionāli" būtu jāievēro (un jāliek augstākā vērtē nekā "mani interesē", "man patīk", "es gribu" utt) arī laikā, kas tiek veltīts pašdarbībai? ;)

4. Uzrakstīt, lai ņem gatavu LED draiveri Nr. abcd345 tai konkrētajai diodei un viss un lai slēdz mierīgi to ietilpīgāko akumulatoru, viss būs labi, bez izpratnes.

Ja diode X strādā ar draiveri Y un akumulatoru kaut kādu tur, tad aķa nomaiņa uz ietilpīgāku nu nekādā veidā nenozīmē, ka būtu jāmaina draiveri. Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

atgādiniet, lūdzu, ko šobrīd autors mēģina noskaidrot vēl pēc 3 lapu diskusijām?

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
(labots)

Autors ar viņam zināmu piemēru palīdzību mēģina vienkāršoti paskaidrot atšķirību starp vienkāršu priekšāteikšanu, vai specifisku uzdevumu , kurā nepieciešams uzdot jautājumus un SAPRAST.

 

Tas, kuram nav laika ķimerēties ar ko tādu, ko citi jau sen sapratuši un kurš grib gatavu atbildi, kā KONKRĒTAJĀ GADĪJUMĀ  darīt, cer uz gatavu atbildi.

 

To atbildi viņs dabūs un lietos kaut kādu gatavu draiveri tam LEDdam, bet nākošreiz, ja kaut kas pamainīsies, viņam atkal vajadzēs prasīt, ko darīt.

 

Tam, kas būs izpratis PRINCIPU,  tas sapratīs un sameklēs pats.

 

 

------------------------------

 

Tie ir 2 atsevišķi uzdevumi - LED un aķis. 

 

1.Un stāsts vispār ir par to, ka LED nav parasta pretestība vai kvēldiega lampa.

2. Šite stāsts ir par to, ka nesaprot, ka apmērus nosaka barošanas spriegums un patērētāja īpšības, nevis akumulatora spējas nodrošināt tās apmērstundas.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

binary

Tāpēc ir mute, lai runātu gan ar darba devēju, gan ģimeni, gan pašam izdomāt, kas ir svarīgāks dotajā mirklī. Normāls darba devējs konstanti neekspluatē >8h un normālās darba ņēmējs konstanti nekapā >12h dienā. Bet stādīt ģimeni zemāk par pārējo nozīmē smagi sačakarēt nākotni, kad paliks tikai nevienam nevajadzīgi algoritmi, darbs un bezgalīga vientulība. 

 

Nevajag mākslīgi lietas sarežģīt. Galalietotājam nevajag ampērus un visādus parametrus, kuri pēc tam prasa pēcapstrādi. Ir funkcija, kur ievadot diodes parametrus, pievadīto spriegumu aprēķina vajadzīgo pretestību un minimālo jaudu, ko var izdrukāt un doties uz bodi pēc vajadzīgās preces. 

 

 

Apmēram reizi 2 mēnešos te kads grib pieslēgt LEDu pie 12 voltiem vai grib kaut kādai ierīcei lietot tā paša sprieguma, bet citu ampērstundu ietilpības akumulatoru un uzdod apmēram tāda tipa jautājumus -  kā samazinat voltus vai kā tur samazināt ampērus, ja tam tur akumulatoram to ir 5 reiz vairak par oriģinālo.
Link to comment
Share on other sites

atgādiniet, lūdzu, ko šobrīd autors mēģina noskaidrot vēl pēc 3 lapu diskusijām?

Īsumā - kā apstrādāt bitus, lai detektētu objektu un to kustību dažādos attēlos :pooh_go:

Mežaveci, pārprati mani ;) Nesaku, ka ģimeni būtu jāstāda zemāk par darbu, nebūt ne. Saku tik, ka ne visiem der dzīves veids, kurā 100% laika tiek izmantots "racionāli" un "globālo progresu uz priekšu bīdoši".

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Ne gluži, autors mēģināja savilkt kopā savas zināšanas par loģikas mikroshēmām ar "dzelžiem tuvo" C++ valodu, kā piemeru C++ tuvumam "dzelžiem"  un vīlās šajā pasākumā un saprata, ka tur nekas nesanāk.

 

Tad autors palasīja literatūru un saprata, ka to visu dara ar augstāka līmeņa valodām un tur darbības objekti ir līnija, ēna, attēla reģions, krāsa, izmērs un tā.

 

Autors gana atrada viena patenta aprakstu, kur notiek darbības ar attēla punktiem un kur ir darīšana ar specifisku attēla apstrādei domātu elektronikas elementu, bet tur nebija tik smalki viss :)   paskaidrots, nezin kāpēc.

Link to comment
Share on other sites

Pēc autora pēdējā komentāra atļaušos atkārtoties,

 

 

Raimonds1, nevar iemācīties laistīt dārzu, par pamatu ņemot zināšanas par betona jaukšanu. Nēnu varēt jau var, bet nevajag. Varbūt arī tavā gadījumā nevajag iespringt uz kaut kādām tur zināšanām par kaut kādu tur elektroniku? Kad būs zināmi pamati un būs kaut kāda nebūt reāla pieredze, tad arī varēsi domāt par to, kā sasaistīt divas dažādas jomas.
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...