Jump to content

Veca printera pieslēgšana/ LPT uz USB pāreja.


base7
 Share

Recommended Posts

Ir divi jautājumi uz kuriem gribētu saņemt atbildi.

1) Vai kāds no jums ir izmantojis pārejas LPT uz USB un vai strādā?

Izskatās šādas http://www.salidzini.lv/search.php?q=lpt+usb .

 

2) Vai vispār var piedabūt darboties uz 7 vai 8 WIN veco laiku printeri FX1170 T.i. vai kaut kur var atrast draiverus? Uz XP draiveri 100% ir atrodami, bet vajadzētu uz kādu mūsdienīgāku OS pāriet.

 

Paldies visiem jau iepriekš par atbildēm.

Link to comment
Share on other sites

Volters

LPT - USB pāreja var nedarboties. Ir pieredze.

Labāk paņemt uzreiz ko šādu http://www.ebay.com/sch/i.html?_from=R40&_trksid=p2050601.m570.l1313.TR0.TRC0.H0.XLPT+pci.TRS0&_nkw=LPT+pci&_sacat=0

 

FX1170 kādreiz izmantoja muita. Viens variants - instalēt uz win7 XP draiveri caur Have Disk...

Otrs - parakāties pa blakus modeļiem iebūvētajos draiveros, iestāstot, ka printeris ir cits līdzīgs modelis.

Ar FX1170 uz win7 jāstrādā XP draiverim. Protams, nav runa par 64 bitiem.

Uz Win8 neesmu mēģinājis.


Ieleja, ja karāsies neatpazīta ierīce, nestrādās.

Pārbaudīt var kaut vai ar faila "kopēšanu" uz LPT.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

(labots)

Dators parastais. Iespējamā mātesplate http://www.1a.lv/gigabyte_gah81ms2h .

Te nu rodas tie divi jautājumi. Par tiem draiveriem un fiziskā vada pieslēgšanu. Pašlaik gan nav skaidrības vai OS būs Win7 vai Win8.

Labots - base7
Link to comment
Share on other sites

guntis456

Esmu slēdzis kaut kādu veco Hp caur tādu pāreju. Windows 7 pats atrada draiverus, vienīgi kādu laiciņu meklēja un viss strādā.

Link to comment
Share on other sites

jopciks

ir pieredze ar LPT HASP atslēgām.

Pārejas nedarbojās neviena.

Risinājums LPT uz PCIE

Link to comment
Share on other sites

* Ar šādām pārejām darbojas Epson LX300+ vai LX300+II uz Win7 64BIT.

* Tām LPT->USB pārejām varētu būt problēmas ar kādām advancētākām iekārtām, bet by default printeri jāsuportē.

* PCI un PCIE ir divas dažādas lietas.

* Labajās mantās lielie epsoni bija par lētām naudām - liekas, ka visi bija ar USB.

Link to comment
Share on other sites

Starp citu irr arī dažādi LPT. Manā situācijā bija vajadzīgs retāk sastopams LPT gals. Pēc tam, kad tas viss sāka strādāt 8.1 64 bit, biju ļoti pārsteigts. Nujā, draiveri tam vecam hp knapi atradās.HP printera modeli esmu jau aizmirsis.

Link to comment
Share on other sites

deboshieris

Nevajadzētu būt lielai problēmai jo eksistē Vistas draiveri kurus vēsi varēs iemānīt jaunākajās OS

Par vadu 50 - 50

Esmu slēdzis vecus HP printerus un viss ir strādājis tikai ja nav jaunāki draiveri par XP tad būs jāpačakarējas

Ir izņēmums HPLJ 1010 nevarēja piešķilt uz win 7 (vienu lapu varēja izdrukāt un tad viss )

Link to comment
Share on other sites

Jūtu drīzumā būs jauns jautājums. Uz kuras OS (7/8) lielāka % iespējamība piekurbulēt to printeručku.

Link to comment
Share on other sites

Ronalds
z kuras OS (7/8) lielāka % iespējamība piekurbulēt to printeručku.

 

Protams ka uz win7! Sliktākajā gadījumā laižam XP mode - virtuālo mašīnu un no tās lietojam - tas win7 ir par brīvu. 

 

Bet te rodas jautājums - kādam risinājumam ir vajadzīgs šāds aizvēsturisks printeris....  

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Ja jau ir stāvējis tintnieks, kāpēc tad nevar uzlikt lāzernieku?

Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Man mājās ir lētais samsung lāzernieks - pa 1.5 gadu neesmu pat līdzi nākošo kartridžu izdrukājis - bet kad vajag - tad ir!

 

Takš tiem adatniekiem izdruku kvalitāte nekāda! Lūžņiem lūžņu vieta! Nopērc lētā gala lāzernieku un problēmu nebūs! 

Link to comment
Share on other sites

Adatnieks ir labs kopiju papīram, savādāk kāda jēga viņu izmantot?

Link to comment
Share on other sites

Adatniekus izmanto:
* Drukāt paškopējošās kvītis/pavadzīmes.

* Mašīnās.

 

Manā gadījumā baļķvedējos, drukā paškopējošās pavadzīmes.

Lāzerniekam toneris izbirs ātri, kā arī pats aizputēs. Tintenieki aizkaltīs. Taču adatniekiem pa lielam tas viss ir vienalga. Tinte neaizkalst, toneris neizbirst, lāzeris neaizput.

 

Visādi citādi adatnieki ir vēsture.

Link to comment
Share on other sites

nnoname

Man ir bijuši vairāki pacienti, kuri baļķvedējos un truckos lieto portatīvos tinteniekus, ja darbs intensīvs nekas tur neaizkalst.

Link to comment
Share on other sites

Kad būs sastellēta jaunā sistēma, varēs tālāk domāt arī par printeri. Lāzernieku.

Link to comment
Share on other sites

Canon garantē, ja tu izmanto viņu tintes, nekas nekalst ciet, par šito visās prezentācijas, bļauj! Tur pat bija tāds teksts, ja tu kaut ko līdzīgu atnesīs un tā būs Canon vaina, varēsi drukāt līdz mūža galam par velti!

Link to comment
Share on other sites

Nu redz, reizēm uz tām paškopējošajām pavadzīmēm ir sērijas numurs. Tobiš, tas ir dokuments, nevis plika A4 lapele. Protams, varētu arī tipenē spiest uz parastām A4 lapām utt.

 

Otra nianse par paškopējošajām ir tāda, ka vidējais strādniekam mēreni nerūp vai viņš izdrukās vienu vai 8 pavadzīmes. - A tā smuki, 3 vai 4 komplektā, sarkano tur, zaļo tur, dzelteno tur, zilo tur utt...

Link to comment
Share on other sites

MIG- tev ir info 201o gadu beigām , ja tu runā par numuriem, sen jau nav nekā tāda, Tas kopiju dot drošību, paraksts trijās ir vienāds un viss! Šis pateiks Jūs sitāt, paraksta vairs nav, bet paldies dievam mutiskā vienošanas ir tikpat spēcīga! Līdz ar to ja tu gribēsi parakstīsi arī uz lazerprintera izdrukātu PP-R, pēc mēnešiem!, strādā! 

Link to comment
Share on other sites

Es nerunāju par to, ka ir "valsts" numurētas pavadzīmes, bet gan uzņēmums pats tās var nummurēt un ieviest stingrāku uzskaiti.

 

Piemēram - VAS Latvijas Valsts Meži tā dara. Baļķvedēja šoferim jāatskaitās par katru pavadzīmi.

Ja sabojāji - tā sabojātā jānodod.

 

Citi uzņēmumi drukā uz tīrām, paškopējošām. pavadzīmēm - kā kurš uzņēmums grib. Vēl kāds raksta ar roku.

Link to comment
Share on other sites

Nu kā tad nav, lattelekoms un LMT gadiem jau sūta elektroniskā formātā, jo par papīra ir jāmaksā, un visi ņem pretī. Also arī dot tikai eletroniskās.

Labots - jema
Link to comment
Share on other sites

Bet tā vietā also dod citu makulatūru. Tiesa man dikti patīk kā viņi "saskavo" tos papīrus.

Link to comment
Share on other sites

MIGs - Jā, tas  ir labais, un tas papīra lielais toveris kur visi arī noliek to izdrukāto makulatūru.


 

 

Tas jau ir rēķins,runa ir par pavadzīmēm.
Galvenās, jau runa ir par PVN samaksas pierādījumu !!! Vairāk nekas nevienu neinteresē.
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Vai tiešām atmaksājās tā jāšanās ar adatu printeriem? Ņemot vērā, ka printeri sviestmaizi nav, vajag custom softa risinājums (fonti u.c.), vajag custom dzelžu risinājums (pārejas, kartes), logo uz pavadzīmes neuzdrukāsi un beigu beigās parasts lāzernieks kopumā sanāk lētāk. Es nerunāju par strādājošu risinājumu, kurš joprojām darbojas uz PIII datora kopš 1998. gada. 

Link to comment
Share on other sites

Jā, Šņukuriņ - rēķins un pavadžime nav vien sun tas pats.

 

Mezavecis - tak izlasi visu topiku. ;)

Bet jā, ja vien nav spiesta vajadžiba, tad izmantoto adatnieku ir ritīgs hipsterisms.

Labots - MIGs
Link to comment
Share on other sites

Rēķins ir pamatojums apmaksai, pavadzīme ir apstiprinājums preču saņemšanai.

Link to comment
Share on other sites

Snukurin, 1A(un citi līdzīgie) parasti izraksta priekšapmaksas rēķinu. Kad to esi apmaksājis saņem, gan rēķinu, gan pavadzīmi.

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs
Vai tiešām atmaksājās tā jāšanās ar adatu printeriem? Ņemot vērā, ka printeri sviestmaizi nav, vajag custom softa risinājums (fonti u.c.), vajag custom dzelžu risinājums (pārejas, kartes), logo uz pavadzīmes neuzdrukāsi un beigu beigās parasts lāzernieks kopumā sanāk lētāk. Es nerunāju par strādājošu risinājumu, kurš joprojām darbojas uz PIII datora kopš 1998. gada. 

 

Lāzernieki jau padsmit gadus atpakaļ bij 2x lētaki par labiem, ātriem adatu printeriem. Ir jomas kur adatnieki ir vismaz 10x ātrāki par jebkuru lāzernieku arī vispēdējākās modifikācijas, jo darbojas vismaz 2x ātrāk un ar vienu piegājienu izdod 5 kopijas.

Labots - Bonifacijs
Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Ja Tev būtu kaut kāds ātrais FX-1180, tad zinātu ka no brīža kad nospied uz datora taustiņu printēt un jau izprintētai A4 lappusei ir mazāk par sekundi ir īpaši ja ir modificēts draiveris kas drukā galviņas kā turp tā atpakaļgājienā un kā jau aizpildāmiem dokumentiem tekts ir vien pāris rindiņas lappusē. Lazernieks pa to laiku tik pagūtu izmest logu cik eksemplārus printēt un brīdī kad sāktu griezties lāzernieka ruļļi adatnieks jau būs paguvis izprintēt 2-3 ar roku padoto papīru pakas, jo viņam pārdomām laiku vispār nevajag. Nu un pats par sevi saprotams ka jāprintē ir tipo no DOS programmas, Excell var iet ieskrieties, vai nu vajag tad tur kaut ko samudrīt ar fontiem tā lai epsons var galviņai vienā virzienā uzprintēt vienu teksta rindu un atpakaļgājienā jau nākošo rindiņu pabeigt - iespējams ka tā var, nezinu neesmu mēģinājis, uzliek Borland Qpro un nezin bēdu

 

Lāzernieks var būt kaut 200 lpp minūtē, taču viņam vajag laiku lai saņemtu no PC infu, to apstrādātu visai lappusei un tad tik domātu ko printēt, pie tam aizpildāmie eksemplari ir tak ir tādi ko maigais lāzernieka mehānisms nemaz neiztur. Nu par piemēru dzelzceļa pavadzīmes, papīrs abrazīvs un ja nudien gribi drukāt uz lāzernieka, tad tur ir 3 eksemplāri kas pēc izprintēšanas ir jāparloka kā avīze uz otru pusi un vēlreiz 3x japrintē + vēl vismaz 2 eksemplāri kas nav jāpārloka sanāk 8x ar roku iebarot lāzerniekam atsevišķu papīra lapu ievērojot pareizu virzienu, lai printeris ņemot dubulto lapu neierauj šķībi un tas viss ir ļoti steidzīgi jo piemēram vajag ar roku vadīt iekšā nākošo vagonu datus un ir teiksim 45 minūtes lai izprintētu 100 dažādas pavadzīmes katru 8 eksemplāros - nu reāli ar lāzernieku to nu nekādīgi nevar izdarīt, lai cik veikli darbotos, a ar adatnieku var, jo tam vajag priekš 1 pavadzīmes 2x pa zem 1 sekundes printēšanas laika, 2x padot papīru un 2x žigli iesviest kopapīra lapas starp pavadzīmju lapām - tb adatnieks printē uzreiz 4 eksemplārus vienā rāvienā ieraujot mehānismā 4 rupja papīra + 3 koppapīra lapas. Un vēl, adatnieks printē teksta rindu un ja tālāk nav tad lielā ātruma izrullē papīru cauri, lāzernieks tā nevar, adatnieks printē teiksim 800 lpp dienā un pēc 3-4 mēneši savajagās lente pa 4 Ls - cik izmaksātu toneris? Drukāt ar lāzernieku tupo 60 lpp minūtē nesanāks, jo pavadzīmes ir stingrās uzskaites, ar individuāliem nummuriem, ūdenszīmēm un tipo akcīzes marku, izsniedz uz parakstu noteiktu skaitu un par sabojātajiem vai neizlietotajiem eksemplāriem ir jāatskaitas. Un tas ir pareizi, jo dzelzceļš ir dzelzceļš, kravai klāt nekādīgi neizstāvēsi, ceļo ilgi un kravu vērtība ir iespaidīga, parasti tiek šķērsotas valstu robežas, tur muita, kontrabandas riski, zādzību riski, dokumentu viltošanas utt. Ne velti cukura vagonus ne vien plombē ar terauda trosēm, bet arī fiziski aizmetina, un vienalga nozog neskatoties uz pastiprinātu apsardzi

Labots - Bonifacijs
Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Zini kādreiz ir arī printēts ir pašrocīgi un pirms gadiem 20 mājās uz galda stāvēja 3 printeri - pavadzīmēm 1170, konosamentiem HP LaserJet5L un falšu papīru fabricešanai DeskJet fig viņ zin kāds un brīžiem tas papīru apjoms dienā bij kudi lielāks par augstāk minēto.

 

Taču vari tak pats sadabūt kaut kur Quattro Pro DOS un pieslēgt to adatnieku pie printer port, un noimitēt pavadzīmi, ieraksti 3 rindiņas:

- vagona dati - 8 +2 cipari domuzīme un 3 burti

- kravas dati  - 15 burti + 5 cipari

- adresāti - 40 burti

 

un pamēģini izprintēt, ja būs vairak par sekundi, parbaudi vai draiveris pareizais kas printē arī atpakaļgaitā un vai nav kaut kādi WIN fonti kas iet kā 2-3 printējamās rindiņas.

ja pavisam slinks esi, tad iebaro vienkārši baltu lapu un uzspied komandu iztīt cauri mehānismam - tas arī būs printēsanas laiks, jo to nieka 3 rindiņu printēšana notiek tik atri ka var uzskatīt ka viņu vispār tur nav. 

 

Nu protams ja vajag drukāt teiksim diplomdarbu ar WIN fontiem, tad nekā, ar DOS fontiem pilna lapa, nu būs lēnāk nekā ar lazernieku, bet es nebrīnītos ka pirmo teksta lapu adatnieks vienalga izdotu ātrāk, jo ka jau teicu viņš nedomā un neuzsilda pečku vispār, uzrez printē

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Tas ka reizi ir 100% no tā kas ir vajadzīgs tiem kas strādā ar dzelzceļu, tur tiesi darbam ar dokumentiem izmanto pratamneaptveramu adatu printeru skaitu un bez tiem dzelzceļa darbs vispār nav iedomājams. Tieši tas pats attiecas uz pilnīgi visiem dzelzceļa klientiem, kravu nosūtītājiem un saņēmējiem, ekspeditoriem, transporta operātoriem, kaut kāda mērā arī uz muitu un visiem pārējiem dienestiem kas ir saistīti ar pa dzelzceļu pārvadājamo kravu dokumentāciju, faktiski tā ir visa tranzīta kravu plūsma+vietējie parvadajumi+tukso vagonu atgriešana - kopuma ne mazāk kā  trešdaļa Latvijas tautsaimniecības.... nu ja to grib uzskatīt par 0,1% cilvēku vajadzībām..... :rus_roulette:

Ja nu kāds nezina tad paskaidrošu vēl - 1 vagona nomas izmaksas stundā ir vidēji kaut kur 1 eur vai vairāk, ja tev kaut kur pa LV ganās krava 1000 vagonos tad tas ir attiecīgi 1000 EUR stundā. Vagoni tiek iekrauti/izkrauti, gaida šo pašu/iekraušanu izkraušanu, viņi fiziski atrodas uz ļoti ierobežota skaita sliežu ceļu uz kura ir jāšķiro kuri ir gatavi nosūtīsanai, kuri ir ir gatavi uzkraušanai, kuri ir gatavi tam un tam, bet vēl nav noformēti pavaddokumenti. Brīžiem lai 1 nabaga vagon nogādatu vajadzīgajā vietā ir 2 stundas jāstumda šurpu turpu 100 vagoni un kādam attiecīgi tas ir jāapmaksā no savas kabatas, tacu doma ko es gribu aiznest ir tā ka laicīgi nenoformētas 1 pavadzīmes dēļ var stāvēt 100 vagoni ar ieslēgtu skaitītāju, tur ir savs mehanisms kā šie izdevumi sadalās, bet galvenais kas no tā izriet ir tas ka ir ļoti stingra dzelzceļa prasība ka pilnīgai dokumentu noformēšanai tiek dotas bezmaksas 2 stundas laika un uzskaite ir uz hronometra, terminalis noziņo stop un vsje kā šahā aizgāja ekspeditora laiks līdz brīdim kad dzelzceļa darbinieki pieņēma gatavus dokumentu komplektus, pārbaudīja to atbilstību un nospieda podziņu stop. Ekspeditoram šo 2 stundu laikā ir fiziski jānokļūsts dzelzceļa stacijā un jāiegūst precīzs saraksts ar to vagonu skaitu un nummuriem kurus akrobats manevru lokomotīves vadītājs veicot savu braukāšanu iekšā āra no muitas zonas izdomās paķert tiesi šajā piegājienā (šis cipars var nesakrist ar termināla datiem par pabeigtajiem darbiem, dati ir jāsalīdzina par katru vagonu), var mēģinat zvanīt pa telefonu un maksimusm ko dabūt 50 gab. ciparu rindas pa 4 pēdējiem vagona numuru cipariem un tad pats no vagonu sarakstiem lasīt ārā tos kam pēdejie 4 cipari sakrīt, a laiks ta ie jau. Tālāk ir jāsagatavo pavadzīmes 8 eksemplaros, jasaliek savi paraksti un zīmogi, jasagatavo muitas deklaracijas katram vagonam 5 eksemplaros, vai vagonu grupai viena muitas deklarācija ar pievienotu fiziski nedalāmas vagonu grupas sarakstu, jaaiztransportē tas uz muitu un jāizsit muitad deklarācijas noformēšana kas ietver arī muitnieku rūpīgu iesniegto datu pārbaudi utt. utt., tad šī jau noformēto dokumentu paka ir jaaiztransporte līdz dzelzeļa stacijai, jāiesniedz lodziņā un kad jau tie būs parbaudījusi tad tiks nospiesta podziņa stop. Podziņas nospiesanas solis ir 30 minūtes, tātad 1 sekundi nokavēji - maksā par jaunu pusstundu vagonu dīkstāves - normāli strādājot un nu ļoti cenšoties neiebraukt papildlaikā pa  gadu pat šie "soda minūšu" cipari saaug pietiekami lieli lai pietiktu pāris lepnu privatmāju uzcelšanai, nu OK vēl tur klāt būtu cipari kas nav radušies ekspeditora neizdarības dēļ, bet vienalga tur ir summas kuras pārrunu ceļā  dala uz 2 un 3 vai vispār noraksta un tad mēs brīnamies ka LV politikā pēkšņi parādas teiksim ņekija Lukašēviča un milzums citu dēlu un meitu, transporta nozares ekspertu, kuru vienīgais sasniegums ir bijis piedzimt vecakiem kuriem dzelzceļa infrastruktūrā ir pa rokai tās šķēres ar ko apgriezt soda minūtes, a paši viņi uz staciju ir gājuši vien bērnībā pie mammas bombongas uzēst. Tā rodas mistiskas firmas uz tautudēlu un tautumeitu vārda, kuru īpašniekus darbinieki nav pat redzējuši un kuru reālo darbu vada pavisam citu uzņēmumu darbinieki un kuri, o mamma mia pat atļaujas noteikt taksi un noformēt pasrocīgi līgumus kuros paredzets kāds tad procents pienāksies šim mistiskajam kantorim.

 

Eh, aizgāja beztemā drusku, bet nu bez tā jau nevar saprast kāpēc tieši adatu printeri ir neaizvietojami un kāpēc viņi ir ātrāki par jebkuru lāzernieku, un mani vēl drusku sadusmoja minētais 0,1%

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Un kas gan Tevi izbrīna???? Ziemā ik pa laikam sanāk situācija kad vagonus vispār nav kur likt, visi stavēšanai kaut cik piemērotie un arī ne visai ceļi ir aizsisti ciet ar vagonu sastāviem un sanāk veselus sastāvus aizturēt otrpus robežai, jo nav iespējas tos pieņemt uz saviem sliežu ceļiem. 1000 vagoni x 60 tonnas ir vien 60 000 tonnas = viens līdz daži vidēja izmēra kuģīši un tādi ostās ienāk padsmit gabali dienā, varbūt vairāk, neesmu interesējies pa visam ostām kopā. Leišiem forši, tur Klaipedā var kuģī pa taisno iebraukt ar visu lokomotīvi, pie tam pa 2 paralēliem sliežu ceļiem vienlaicīgi. Domā ka tas viss ir būvēts priekš pārdesmit vagoniem?

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Vai tiešām atmaksājās tā jāšanās ar adatu printeriem?

Es zinu uzņēmumus, kam atmaksājas. Teksta režīmā, adatnieks vienu lapaspusi 4 kopijās, izdauza dažās sekundēs - pat lāzeris ir mazliet lēnāks (ja neskaitam niknos 4300 sērijas HP ar 50lpp/m) un, teiksim, bulciņtirgoņiem, kuriem 100 pvz dienā uz dažādiem veikaliem (kad mazāka noslodze) arī veidojas printera resursa jautājums un kopējās izmaksas esot par 10% mazākas. Pats neesmu rēķinājis, bet ja jau bugalteris saka, tad jātic ir. Tā nu šie mauc ar spec softu, kas strādā bez aiztures (atšķirībā no Tildes Jumja) un noliktavā ir grēda ar rezerves printeriem no LabajāmMantām pa kapeikām. Un nē, labomantu adatniekiem neesmu redzējis usb portus.  

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Jāskatas jau vēl kas tai pavadzīmē vispār ir, ja tur kaut kādas tabulas, zīmējumi , cik rindiņas teksta, fonti ir no dažiem punktiņiem, jebšu zīmētie. Nevar būt tam printerim 10 sekundes uz 1 pavadzīmi, ja drukā uz gatavas tipogrāfijā printētas veidlapas. Pa desmit sekundēm tas printeris var katrā rindiņā kaut ko ierakstīt visas lapas garumā, bet pavadzīmēs tak vairāk ir tukšumi nekā satura. Varbūt draiveris neļauj turpināt printēt galviņas atpakaļgājienā, tb Microsoft update sūds?

 

Eh, labi, ko es te ņemos, katram savas vajadzības

Labots - Bonifacijs
Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Nu skatoties ko tirgo, ja saspraudītes un pildspalvas, tad gan jau pilna, ja naftu, tad viena rindiņa - marka + kg, cik nu man pašam ir bijusi kāda darīšana, tad ja ir pāri pa 5 pozīcijām precē, tad tas jau ir kaut kāds baigais izņēmums, parasti 1, retāk 2-3

Labots - Bonifacijs
Link to comment
Share on other sites

Lasot to visu, rodas jautājums, kā cilvēce spēja eksistēt pirms tika ieviesti printeri?

Kā pirms kara latvieši spēja ražot un eksportēt bekonu, kad vēl nebija refrižeratorvagoni?

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Nu protams, rakstīja ar roku vai rakstāmmašīnu un tas bija stipri lēnāk, lai gan dažu labu pavadzīmi aizpildīt ar roku var ātrāk, tacu ļaudis vienkārši atsakas to darīt, jo nu nezinu nav moderni vai, tas pats variants kā katru dienu vasarā aiz loga var novērot ķā  vīri ņemas at trimeriem, trimertraktoriem, benzīna kosilkām, svilina dabas resursus ziliem dūmiem lai nieka iekšpagalma pļaviņu nopļautu. Trokšņo, ņemas visu dienu, lieto dārgu tehniku, nosvilina desmitiem litru degvielas, tā vietā lai bez stresa pa pāris stundām ar parastu izkapti nopļautu, progresss, kā teikt prasa upurus


 

 

Kā pirms kara latvieši spēja ražot un eksportēt bekonu, kad vēl nebija refrižeratorvagoni?

 

Tad bija citi laiki, citas cenas un vērtības , cita darba produktivitāte, tad to nabaga betonu audzēja 3x ilgāk 2x dārgāk un pārdeva kā delikatesi, tagat ar tādam metodēm var vien uzstāties kā ekoprodukcijas ražotājs un mēģinat prasīt 10x augstāku cenu. Lielveikalam vai kaut vai centrāltirgū darbonim tadu gaļu neiesmērēsi, parāk dārga priekš konkurences ar masveidā ražoto. Ta ja čammāsies ar savu autiņu pie RIMI noliktavas, tad dabūs tadas soda sankcijas pa paris minūtēm ka produkciju pa velti vajadzes atdot, tur ir konveijers un par katru aizturi kādam ir jāatver maciņš

Link to comment
Share on other sites

Pareiza datorizācija padara gan.

Nevaru iedomāties kā tagad strādātu kāda ražošana bez kompjiem. Visas komponentes un procesus uzskaitīt uz papīra, paturēt prātā... Mūsdienās noliktava nespēj paziņot cehā steidzami gaidāmos, nesen atvestos materiālus. Lai gan visi kopā satiekas pīppauzēs. Smadzeņu jauda un ieinteresētība pa mazu cilvēkiem.

Lai gan, forši - man būtu darbs.

Link to comment
Share on other sites

 

 

jau desmitiem gadu visiem ir skaidrs, ka nekāda datorizācija nepadara procesus kopumā ātrākus vai lētākus

 Atceries padomju laiku grāmatvežus. Kaut kāds štrunta sovhoziņš - pilni kabineti ar grāmatvedēm bija, un rukāja garas stundas, kad mēneša beigas, kvartāla beigas, gada beigas. Tagad zinu grāmatvedi, kurai pamatdarbs pilna slodze + kārto grāmatvedību vairākām firmām no pamatdarba brīvajā. Bez datoriem tas nebūtu iespējams.

Link to comment
Share on other sites

Guest
Slēgta tēma, pievienot komentāru nav iespējams.
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...