Mezavecis Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 Ņemot vērā, ka mūsdienās daudz ko var nokačāt, nākt arī te uz forumu prasīt, lai uztaisa gatavus mājasdarbus, es nebūtu tik pārliecināts, ka tas ir pietiekami, lai novērtētu spējas, kas izteiktas ar diplomu. Diploms ar vidējo atzīmi 5 ir diploms un nevienam DD neinteresē, kā un ko tu esi apguvis. Arī motivācija pēc netradicionālām zināšanām nekrīt no gaisa kapājot vidusskolā CS vai kojās rīkojot dzerstiņus. Tieši to augstskola nodrošina, liekot semestrī ienākt kā baltai lapai un iznākt ar uztaisītiem kursadarbiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
itanium Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 (labots) Es varētu oponēt un ar tādu attieksmi šādu darba vietu automātiski ignorētu. Droši drīksti to darīt Augstskolas pabeigšana ir sava veida disciplīna. Ja tu pabeidz studijas vēlāk, paralēli darbam un ģimenei, tad tas tikai pierāda, ka esi apņēmības pilns u.t.t. Ja tā arī neesi pabeidzis, tad sava daļa slinkuma jau tur slēpjas. Protams, ka ir izcili izņēmumi, uz kuriem mans sacītais neattiecas. Domāju, ka šajos gadījumos pēc normālas sarunas ar priekšnieku un "iestājeksāmenu" iziešanas, ja būtu labākais kandidāts, darbu gan jau dabūtu. Labots Marts 11, 2015 - itanium Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 Diploms ar vidējo atzīmi 5 ir diploms To jau iepriekšējā lapā atzīmēju. Ir tāda lieta. Tas kaut kā korelē ar spēju vai nespēju iemācīties augstskolā nepieciešamo tiem, kas to tiešām vēlas? Atgādini, lūdzu, par ko ir diskusija? Par to, ka "nevar būt, ka eksistē cilvēki, kas zina, kas ir WinAPI un hex editors jau bakalaurā"? Vai arī par to, ka ja neesi trainerus uztaisījis un savu MenuetOS, tad nedrīkst strādāt par .NET/Java programmētāju, tikai max projvadu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 itanium Pastāsti, kādus taustāmus labumus iegūtu tagad, lai vēlreiz no pirmā kursa visas ķīmijas, fizikas, augstākās matemātikas apgūtu (10 gadu termiņš iztecējis)? Lai ieguldītu laiku un enerģiju jābūt kaut kādam reālam pamatojumam. Netaisos vairs nekad strādāt valsts sektorā un strādāt projektos priekš valsts sektoru, kur ofisa sausiņi ar augstāko izglītību šādus murgus iestrādā projekta specifikācijā. usver Diskusija par to, kā cilvēks, kurš vidusskolā neko nav zinājis par programmēšanu, dažos gados ir apgreidojies par specu. Pēc tava apgalvotā sanāk, ka tas ir tik elementāri, bet dabā kaut kā es to neredzu. Vai arī nepareizos cilvēkus satieku? Link to comment Share on other sites More sharing options...
itanium Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 (labots) Teikšu godīgi - nemāku tev atbildēt (vismaz ne uzreiz) Nestrādāju ne valsts sektorā, ne pie valsts projektiem, bet manis sacītā doma bija, ka izglītība ir vajadzīga. Neesmu dzirdējis par firmām, kurās nepieņemtu darbinieku, jo viņam ir augstākā izglītība, otrādi - kaudzēm. Gan pliks papīrs neko nedod. Labots Marts 11, 2015 - itanium Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 Es uzskatu, ka izglītība ir vajadzīga, bet ne obligāta, ja ir pietiekama pieredze un zināšanas, lai veiktu darba pienākumus ne sliktāk kā darbiniekam ar augstāko izglītību. Abi ceļi ir grūti, jo pieredzi tāpat neviens nedala. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
itanium Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 (labots) Pie vienādas pieredzes un spējām, par vienu un to pašu ciparu kā nākamo darbinieku es izvēlētos cilvēku ar augstāko izglītību. Tevis sacītais par pietiekamo pieredzi un zināšanām, liekas, ka uz šo tēmu neattiecas Jauniem gurķiem, ja ir iespēja, ir jāiet mācīties! Labots Marts 11, 2015 - itanium Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 Ja jau tik daudz pieredzējuši programmētāji nāk pie jums, tad, protams, ka var izvēlēties vislabāko. Es gan esmu redzējis, ka formāla darbinieku atlases pieeja bieži vien noved pie tā, ka pieņem perfektos programmētājus, kuri nespēj normāli komandā iekļauties. Ne visos kantoros komunicēšanas spējas iekļauj kritērijos. Arī universitātē nemāca, ka no indigo pārtapt par normālu cilvēku - dīvaiņi paliek dīvaiņi līdz pēdējam kursam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
itanium Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 (labots) Formālā darbienieku atlese ir tikai pirmā kārta, pēc tam ir sarunas ar vadītāju un projektu vadītāju, pēc kā seko iepriekš pieminētā zināšanu pārbaude. Daudzos uzņēmumos, pateicoties tam, ka nav papīra, līdz sarunām pat netikt - savu lielo pieredzi pierādīt tā arī var nesanākt. Gan jāsaka godīgi, piekopjot šo praksi, pie mums ne visiem kolēģiem ir tik labas komunicēšnas spējas kā vēlētos Es autoram iesaku RTU dēļ: 3 gadu mācības iespējas apvienot mācības ar darbu katedrās regulāri ierodas uzņēmumi, kas piedāvā pastāvīgu vai gabaldarbu studentiem Ir bijusi darīšana gan ar RTU, gan ar LU absolventiem - abos gadījumos ir satikti cilvēki, kas rubī fišku mazāk par mani jeb cilvēku, kas nav pabeidzis programmētājus un ikdienā neprogrammē. Tāpēc, manuprāt, labāk pabeigt ātrāk un ātrāk sākt strādāt Labots Marts 11, 2015 - itanium Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 Diskusija par to, kā cilvēks, kurš vidusskolā neko nav zinājis par programmēšanu, dažos gados ir apgreidojies par specu. aah. rezumējot: vienkārši. Erudīcija ir tāda lieta, ko darbā tev nesatikt, jo tā tur īsti nav nepieciešama. To var dabūt, sēžot kojās un mācoties un padziļināti apgūstot to nozari, kurā parādās jebkādi mācību kursi. Un interesantās lietas arī apskatot, par ko cilvēki runā. Un ķimerējoties ar ļoooti specifiskiem hobijprojektiem, kas prasa nepārtrauktu mācīšanos. Un taisot, protams, kādus interesantus apjomīgākus projektus, kur cilvēkam bijusi iespēja sapīties savā kodā un augt. Un pēc tam ar lielāku izpratni panākot tos, kas sākuši strādāt agrāk. Nevis aiztešoties pelnīt lielo rubli jau pēc vidusskolas/pēc pirmā kursa un skolu nepabeidzot/pabeidzot kā vieglāk. Kā sieva, kas pēc tam nožēlo, lai arī savākusi ilgāku darba stāžu. Tā var erudīciju dabūt. Pieredzi darbā savukārt var dabūt darbā. Pēc tava apgalvotā sanāk, ka tas ir tik elementāri, bet dabā kaut kā es to neredzu. Vai arī nepareizos cilvēkus satieku? Nu paprasi, lai nākamajā darba sludinājumā ieliek diplomu + WinAPI + programmu krakošanu kā "priekšrocības". Uzpeldēs tev kadri, kas kojās taisījuši nepraktiskas, bet ļoti interesantas un attīstību prasošas lietas. Kā uzņēmums šobrīd tieši TĀDUS piesaista? Meklē ar noslieci uz Aspergera sindromu. Meklē zinātkāros. Interesējies, ko taisījuši, mini sludinājumā draudzīgākus nosacījumus (ja nu no striktām prasībām nobijušies un atnāk tikai tie, kam ir 2+ gadu pieredze citā firmā / pašpārliecinātākie). Atfiltrēt varēs vienmēr. Tad tajā jūrā satiksi arī tādus, kādus gribi. Exigen vienā intervijā reiz paziņoja - nākot kautrīgi tādi pārsvarā. It kā nekas īpašs, bet nu kad sāk runāties, tad to taisījuši un šito taisījuši un to arī un par to interesējas un tas arī ir darīts.. HR process var mierīgi aizbaidīt kautrīgākos, nepaspējot atklāt. Ko tad grib atrast - tos, kas stāsta, ka visu zin, visu prot, css taču boldēt iemācījušies, značit CSS vajag CV ierakstīt? Vai arī cilvēkus, kas ierakstījuši konkrētus darbus, bet sakautrējušies aprakstīt visu-visu-visu, ko prot, jo "es jau TIK nopietnā līmenī to nedaru, tikai pusgadu.."? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 usver Pieņemsim, ka ticu tavam sacītajam un ka tomēr eksistē arī sakarīgi un zinātkāri cilvēki, kas ātri apguvuši vajadzīgo. Paskaties dažas iepriekšējās tēmas, kur jaunie censoņi bez intereses, bez hobijiem (kas kaut tuvināti saistīti ar IT) bez motivācijas grib stūrēt uz IT. Mūsdienās aizvien vairāk ir tādi, kam ikdiena paiet slaistoties, jo visu var nokačāt vai nopirkt gatavu. Un tavi pieminētie labie piemēri drīzāk ir izņēmums nevis norma. Kautrīgums nav dīvainība. Lūk dīvainis ir tāds, kas atsakās nākt uz darbu, ja ofisā ir 23 grādi un citē darba likumu. Dīvainība ir tad, ja sāk klientiem sūtīt aplamības vai kopējās komandas sapulces pārvēršas par viena cilvēka vienpusēju diktātu. Vēl pie dīvainībām var pieskaitīt ieradumu nākt uz darbu nemazgājies, treniņbiksēs un maikā, kas nav mēnešiem mazgāta. kautrīgi tādi pārsvarā Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 domā, ka manā laikā nebija tādu, kam iekāriena par maz izvēlētajai specialitātei? 1) Daļa IT stājas papīra dēļ, jo vecāki spiež un iesaka, bet paši vēl nezina, ko grib. 2) Daļa iet, lai varētu sisadmini būt un par tīkliem viskautko zināt un serveriem un kaut ko citu piedevām arī 3) Daļa grib raust lielo piķi un starp ekonomiku, jurisprudenci un IT izvēlējušies IT un gaida, ka varēs bentlijā 2. kursā braukt uz skolu, jo stājoties darbā 5 štukas uz rokas taču maksās, draugi tā saka 4) Daļa grib būt kaut kādi IT cilvēki, varbūt vadītāji, bet lai nekas grūts nav jādara 5) Un daļa tiešām zina, ka grib būt programmētāji. 1. un 3. pēc definīcijas daļa pēc bakalaura saņemšanas gulēs uz dīvāna un gaidīs, ka viņiem piedāvās štuku latu uz rokas par diploma iegūšanu. 2. daļa arī programmētāji diez vai būs. No kursa pacietīgākie ir kļuvuši par labiem programmētājiem, pat ja iepriekš gandrīz nekas nav bijis zināms. Esmu strādājis kopā ar saviem bijušajiem studiju biedriem, ļoti forši cilvēki. Daļa klasesbiedreņu apprecējās un sēdēja mājās. Dažas kļuva par dizainerēm. Kādas izvēlējās darīt administratīvos darbus un neko par IT nedarīt Daļa ir sisadmini - vairākus pazīstu Kuri gribēs un būs pacietīgi - kļūs par programmētājiem uz tās bāzes, ko studiju laikā ieliek un parāda ieeju tajā pasaulē. Pārējie programmēt mācēs, bet rakstura īpašību dēļ izvēlēsies citu karjeru. Priekš tā ir HR process lai piesaistītu un atfiltrētu lietaskokus. Ja uzskatīsi, ka visa jaunatne pēc definīcijas ir d*bila un ar tādu attieksmi arī runāsi ar jauno talantu, tad viņš arī aizvērsies un izvēlēsies citu uzņēmumu, kur draudzīgāk viņu satiek. Un par komunikāciju - es arī pēc bakalaura nemācēju labi komunicēties. Pirmajā darbavietā draudzīgā atmosfērā iemācījos un izrādījos ļoti labs darbinieks, kas pat citu darbu koordinēt spēj. Jauni cilvēki aug un mācās - parunājies, izvaicā, pieciet kautrīgumu - rezultātā varbūt atradīsi arī interesantus kadrus, kas vairāk iziet uz prasmēm nevis šarmu vai "papīriem un vadīšanu" Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 Es tā neteicu, ka ka jaunatne ir debila, vienkārši jācīnās ar bezjēdzīgu laika izniekošanu. Ja jaunietim matemātika bija lielākais murgs un knapi uz 4 ir izvilcis, tad kāds no viņa sanāks programmētājs? Talants zīmēšanā vai tēlniecībā nav tas pats, kas talants matemātikā. Katram jāizvēlas virzieni pēc spējām nevis modes. HR jau cīnās ar sekām. Mērķis ir palīdzēt izdarīt pareizo izvēli. a uzskatīsi, ka visa jaunatne pēc definīcijas ir d*bila un ar tādu attieksmi arī runāsi ar jauno talantu, tad viņš arī aizvērsies un izvēlēsies citu uzņēmumu, kur draudzīgāk viņu satiek. Link to comment Share on other sites More sharing options...
McB Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 Ja kāds slaists neiet uz darbu jo tur ir 23 grādi, tad vajag to slaistu atlaist un tos 3 mēnešus maksāt viņam pabalstu, kuru ietur no tās HR šmaras, kura tādu pieņēma darbā. Nu varbūt es nezinu kā tagad ir ar tiem LU/RTU/hvzU, bet arī 98. gadā (biju iestājies abos) viņi visi proklamēja ka esot viņiem IT studiju programmas un sazinkas, bet reāli lekcijas tika stellētas tā lai kaukādiem gudriem būt piln slodz, un varētu noslaukt naudiņu no budžeta. Kā lai notic ka tagad kautkas ir mainijies? Tajos laikos internets nebija pieejams katram, un kur nu vel pa ~7Ls, un arī kompji vel maksāja bargu naudu. Daudziem noderēja tikai tas, ka var tikt datorklasēs un ir koju biedri no vecākiem kursiem, kas pamāca. Tagad tiešām neredzu jēgu no tās atsēdēšanas. Sēdi mājās un programmē! To naudu kas tagad jāmaksā par dzīvošanu Rīgā - izlieto lietderīgi! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 (labots) Pastāsti, kādus taustāmus labumus iegūtu tagad, lai vēlreiz no pirmā kursa visas ķīmijas, fizikas, augstākās matemātikas apgūtu (10 gadu termiņš iztecējis)? Manuprāt ja ir 10 gadu praktiskā darba pieredze tad jāiet ir pa taisno uz maģistriem, nevis jastudē atkal bakalauru. Vismaz tā parasti dara te UK, pat ja bakalaura nav, universitātes pieņem maģistraturā studentus arī ar praktisko pieredzi, un man liekas ka LV arī tas ir iespejams. Ja ir bakalaurs kaut nedaudz saistītā nozarē, tad vispār problemām nevajadzētu būt. Pievienots: Un pilna laika bakalaura studenti reti paralēli strādā nozarē, jo vienkārši tam nav laika, varbūt pa sestdienām piehaltūrē kādus kautkādos supermārketos (lielveikalos). Ar part-time (nepilna laika) studentiem ir dažādi. Vienīgais gadījums, kad studenti strādā ir sandwich(nenāk prātā tulkojums latviski, iespējams tāda nemaz nav) modeļa kursi, kad pēc otrā kursa ņem gap year (prakses gads) un tad stādā to gadu, tad nāk atpakaļ un nobeidz universitāti ar jau praktisko pieredzi (Pārsvarā visi engineering (inžinierzinātnes) kursi par tādiem sāk palikt). Pats arī tā darīju un tagad kad pabeidzu, strādāju un mācos part-time(nepilna laika) maģistratūrā .... Pec ieleja lūguma pievienoju skaidrojumus jaunās dzimtenes žargonam Labots Marts 11, 2015 - AndrisBB Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Marts 11, 2015 Share Marts 11, 2015 Makpeton, 1. kurss ir neliela atsēdēšana, bet tāpat pietiek ar algoritmiem, C++, SQL un hā tē em elu, lai atbirdinātu pusi no kursa. Pēc tam jau pasniedz normālas lietas un par tēmu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!