Jump to content

Vecas karkasa mājas sienas sastāvdaļas


Smii
 Share

Recommended Posts

Ēveļskaidas ir pat ļoti neslikts siltinājuma materiāls. Skaidrs,  ne visur tās var sabērt, bet  virsgriestu siltināšanai nav ne vainas. Pats savu maju tā siltināju, jo taisot vagondēļus, skaidu bija papilno. Skaids, ja tās skaidas jāpērk vai javed 100km, tad pasākums nav rentabls, bet ja var dabūt nahaļavu, tad kapēc neizmantot. Savukārt, par ekovati gan neko labu nevaru teikt. Nevar ne to iepūst visur blīvi, vati taisa ne jau no vecām avīzēm, bet lielākoties no žurnalu krītpapīra un tā piesūcināta ar ķīmijau. Vārdu sakot,no "eko" tur nav ne smakas. Siltumpretestība arī tikai reklāmas bukletos liela, bet dzīvē štrunts vien ir. Tad jau labak klasisku akmensvari un tvaika plēve. Tāds siltinājums darbojas, tikai māja neelpo ar visam no tā izrietošajām sekām.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 111
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Smii

    19

  • Ronalds

    23

  • vvv

    16

  • kaads

    11

Top Posters In This Topic

Posted Images

Tas Eternit ir ļoti labs jumta seguma materiāls. Cita lieta, ja "meistari" līkām rokām salikuši. Tad vajag zākāt "meistarus" nevis materiālu.


Skaidas mūsdienās visās malās presē briketēs, kokskaidu granulās. Maz ticams, ka mūsdienās skaidas tā vienkārši var dabūt, ja gribi par velti un tuvumā.

Link to comment
Share on other sites

Tas Eternit ir ļoti labs jumta seguma materiāls.

 

Vot te lūdzu nevajag mani tracināt!!!!!!!! (Dzīvē varētu arī pa muti atrauties, sore nu man tā ļoti sāpīga tēma.... Vienīgais kur māju ceļot esmu nolaidis neapstrīdamu (un ļoti dārgu) lažu) 

 

Un nevajag gruzīt uz meistariem - viņi strādāja 100% pēc etrenit ieklāšanas instrukcijas, pats sekoju - tiešām viss bija ievērots! Tika izmantotas viņu skrūves, viņu ieteiktie salaiduma elementi! 

 

Es saviem spēkiem samūrēju sienas no ytong blokiem. Es sekoju viņu instrukcijai, izmantoju viņu ieteiktos instrumentus un materiālus. Un kaut es to nekad pirms tam nebiju darījis, sanāca gandrīz ideāli.

 

Domāju ka ar jumtu būs līdzīgi, bet skuju ziepes....

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Zem viņām ir vēlama, ne obligāta plēve. Nu tur lai sniegu nesapūš utt

Var jau vēl siltināt ar skaidu briketēm. Rāmis blīvi japiekrauj un tad kaut kādā veidā jāpanāk lai tās briketes izjūk un aizpilda visas palikušās spraugas...

Ee gan neesmu dzirdējis ka kāds tā darītu bet moš ar sūdīgām, ne pārāk brīvām briketēm izdodas

Šāds burvju risinājums

A kur tev tur īsti tek tie šīferi?

Link to comment
Share on other sites

ronalds_, par to, ka sūdīgi tev jumtu salikuši, nevajag trakot un solīt pa muti. Izstāsti labāk, kādu atšķirību tu redzi eternitam no padomju laika viļņotajām azbestcementa loksnēm. Pareizi, eternits nesatur "bīstamo" azbestu. Citādi, gandrīz tas pats. Un lika padomju laikos to šīferi šausmīgi daudz, un kalpoja tas šīferis labi. Tikai vajadzējā mācēt viņu uzklāt.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Citādi, gandrīz tas pats

 

Jā, gandrīz tas pats! Es uz to "gandrīz" arī uzķēros. Un ko nozīmē "vajag mācēt uzlikt"? Ja tiek 100% sekots ražotāja instrukcijām, tiek lietoti viņa piedāvātie materilāli? Tiešām var tirgot sūdu, bez instrukcijām??? 

 

Takš varēja uzrakstīt instrukcijā ka skrūvju vietas ar hermētiķi jāapstrādā... 


 

 

nevajag trakot un solīt pa muti

 

Par šo izteicienu atvainojos.... :(

Link to comment
Share on other sites

 Skrūvēm taču ir tās gumijas šeibas. Skrūvi pievilkt vajag tā, lai tā gumijas šeiba blīvē, tad neprasās nekāds hermētiķis. Tiek ar šādām skrūvēm mūsdienās ļoti daudz jumta segumu skrūvēts. Jāsaka, tā gumija, no kā šeiba izgatavota ir ar zināmu kalpošanas laiku āra apstākļos. Pēc kaut kādiem gadiem tās skrūves jāpārskrūvē, jo gumija jau ir sadalījusies.

 Vēl ir redzēts, ka skrūves mauc nevis viļņa augšā, bet viļņa apakšā, kas ir galīgi nepareizi.

 Pat nestādos priekšā, kas tev tur varētu būt salaists dēlī, ka jumts tek pa skrūvju vietām. Atceraties padomju laiku šīfera naglas. Nebija nekādu hermētiķu, nekādu blīvgumiju, pat caurumus neurba, bet ar to pašu naglu izsita. Un netecēja nekas, vismaz spainīši bēniņos nebija jātur.

Link to comment
Share on other sites

vvv, protams ka skrūves ir tikai viļņa virspusē!

 

Tomēr tā skrūvju blīvgumija ir cieta un nespēj hermētiski piekļauties pie apaļa viļņa.

 

Pieņemu ka šim segumam vajag savādākas skrūves  un/ vai hermētiķi skrūvju vietās

Link to comment
Share on other sites

Skaidrs. Tas kas sapil virsū skrūvei arī pa to skrūvi notek lejā. Tur arī staigāšana pa to šīferi nav baigi forša. Mani jumiķi teica, ka itin labi plaisā tas eternits. Tb ar to pārskruvēšanu tā prātīgi.

 

Metāla jumtiem, kam tās skrūves paredzētas, tas vilnis nav tik izteikts un caurumi arī droši vien mazāki sanāk. Šīferim caurums izdrūp lielāks, vilnis ar mazāku diametru, lūk arī tek.

 

Jāmaina skrūvēm blīvejums vai arī jālipina virsū kaut kas skrūvju vietām

3_bezazbesta_ssifers.jpg

 

Moš ar naglām vajadzēja stiprināt?

 

 

Izstāsti labāk, kādu atšķirību tu redzi eternitam no padomju laika viļņotajām azbestcementa loksnēm.

 

Azbesta šķiedras vietā stikla šķiedra. Teorētiski azbestcementa šīferim piemīt labākas siltumizolācijas īpašības. Praksē gan tas maz kādu interesē.

 

Atcerējos gadījumu, par ko stāstīja – puikas bija taisījuši siltinājumu autoservisa sienām, mucā šašķaidot sīkās drumslās vecus šīferus un saberot to drazu bēniņos, sienās. Nezinu gan par kuru servisu ir runa... :diablo:  

Link to comment
Share on other sites

 

 

Atceraties padomju laiku šīfera naglas. Nebija nekādu hermētiķu, nekādu blīvgumiju, pat caurumus neurba, bet ar to pašu naglu izsita. Un netecēja nekas, vismaz spainīši bēniņos nebija jātur.

Biku jau mēdz tecēt, vismaz savā majā, kad uzkāpj bēniņos, tad var redzēt, ka kaut kas notecējis nedaudz no naglas. Vēl jau, cik atceros, vecajam šīferim tā virsma tāda ar mazām iedobītēm, tās jau arī palīdz novadīt to ūdeni. Lai gan arī, man šķūnim ir diezgan lēzens jumts, labi ja 15 grādi. Tur arī nekas traki nebija tecējis, tik cik tajā vietās, kur salūzis. Uz visa vecā uzliku virsū viļņotās bituma loksnes. Tām jau tādā ziņā labi, pats loksnes materiāls hermetizē. Arī nekāda vaina jau pa vairākiem gadiem. 


 

 

Ņemot vērā to, ka es veicu ar būvvaldi nesaskaņotas darbības, labāk lai mājas atrašanās vieta paliek noslēpums

Domā, ja inspektors nejauši te ieraudzīs bildi, tad nepazīs to māju?

Pie tam, inspektoram tava mājas iekšiene praktiski neinteresē. Arī ārpuse bieži vien. Paskaties kaut vai uz sava kaimiņa nojumīti pie ieejams durvīm. Nekāda saderība ar mājas arhitektūru, bet stāv jau pāris gadus.

Vispār tev tur sētā viena garšīga bumbiere bija ... 


Ja kas, pats esmu sev vienu māju apšuvis pa jaunu ar dēļiem, pa 10 gadiem, jau otro reizi citā krāsā, veranda arī par dzīvojamo istabu pārbūvēta. Kamēr kādam kaimiņam nesāks skaust, tikmēr būs OK.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Azbesta šķiedras vietā stikla šķiedra.

 

Stikla škiedra? Es gan kaut kur lasīju ka celuloze...  

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Ir jau visādi tie jumta pārklājumi. Redzēju K-Rauta 3-4 mm biezu "šīfera imitāciju", kas labi lokās. Ir jābūt trakam, lai šādu klātu uz mājas jumtu. Kaimiņam ar tādu dēļu čupa apklāta - mitrums sūcās cauri, locījuma vietās jau ir sapelējis. Tas materiāls ir pagaidu jumts, kas labāks par plēvi un max 10 gadiem paredzēts. 

 

Man māja ir pārklāta ar bezazbesta šīferi un nekas nekur netek. Vienīgais mīnuss, ka jumts bija kaut kad krāsots brūnā krāsā un krāsa jau nonākusi nost. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Man māja ir pārklāta ar bezazbesta šīferi un nekas nekur netek.

 

Tev ir pretkondensācijas plēve?  

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Kad biju augšā bēniņos, neredzēju nekādas plēves. 

Link to comment
Share on other sites

Un ar ko ir stiprināts šīfers?  Manā gadījumā ar skrūvēm. Mans minējums ka tās  skrūves bija paredzētas plakanam skārda jumtam jo viņu blīvgumija ir salīdzinoši plāna un cieta. Pie gludas virsmas viņa labi pieguļ, bet pie viļņa virspuses - nē - un tāpēc stipra lietus laikā tiek dzīts ūdens iekšā.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Stiprināts "pa vecam" - nagla + alumīnija plāksnīte.

Link to comment
Share on other sites

Nu lūk - tad domājams ka skrūves ir tā kļūda kas manā gadījumā ir pieļauta. Bet tā nebija mana pašdarbība, skrūves man ieteica un pārdeva LATROOF sia, no kuriem arī pašu šīferi pirku.

Link to comment
Share on other sites

stipra lietus laikā arī okupācijas laiku šīferim gar naglām sit garām mitrumu.

Link to comment
Share on other sites

Visticamākais skrūvju apziešana ar jumtu hermētiķi problēmu būtu novērsusi.... 

 

Ja varētu pa jumtu izložņāt - sen jau būtu skrūves pats pārskrūvējis. Un pagājušajā vasarā cik meklēju - neviens negribēja to darīt. Tie kas liek jumtus, tiem tāpat pietiek ko darīt, bet citi, bez pieredzes jumtu darbos negrib ņemties - saprotu - nožauties nevienam nav vēlmes.... 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Ja tās būtu dažas piles.....  Pagājušo vasaru pa salaiduma vietām, uz kantēm bija normālas peļķes satecējušas, ūdens bija pat pa bēniņu lūku uz grīdas istabā  ticis...  Piešāvu plēvi no apakšas (Lai tek ūdens vienā vietā un kur plēve beidzās) pieliku bļodu.... 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

 

 

Pagājušo vasaru pa salaiduma vietām, uz kantēm bija normālas peļķes satecējušas,

Tas ir kur īsti? 

Link to comment
Share on other sites

Man ir 4slīpu jumts. Uz stūriem. Stūri ir nolīmēti ar bituma lenti, pa virsu skārda jumtiņi. Skrūves visam cauri. Bet starp skārdu un šīferi nav nekādas izolācijas. Pa turieni arī gāžas ūdens iekšā. Tek arī plaknēs pa skrūvju vietām, bet tur mazāk un lielākos caurumus esmu no apakšas ar hermētiķi noziedis, cik nu tiku klāt.


 

 

cik tad kvadrātmetru ir jumts?, vai nav vieglāk nomontēt un uzlikt citu segumu, piemēram metāla

Ja pareizi atceros, tad ap 200m2... Nu vieglāk varbūt, bet es tā piemetu ka kādus 5k EUR vajadzēs. Bez tam kādu laiku māja stāvēs bez jumta.... Nu jāmeģina šovasar meklēt meistarus un labot to šīferi.  

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

 200 m^2 jumts - tas ir liels jumts. Domāju, ka tava jumta ieklāšanas laikā kaut kādas kļūdas tomēr tika pielaistas. Iespējams nelielas, bet tas arī rezultējās. Četrslīpju jumts - tas jebkurā gadījumā ir sarežģīti. Vietas, kas prasa pastiprinātu rūpību un uzmanību, ir vairāk nekā vienkāršam divslīpju jumtam.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Stikla škiedra? Es gan kaut kur lasīju ka celuloze...

 

tiek izmantota celuloze. kādus 4 gadus atpakaļ biju tajā rūpnīcā. Rūpnīca uzcelta no nulles. izmaksāja cik tur tos miljonus €.

bija pat speciāli stendi -jumtu imitācijas, uzkuriem tiek imitēts dažada veida lietus. Tā kā nedomāju ka materiāls ir sūds.

Pirmo reizi dzirdu ka ir problēmas ar to materiālu. 

Varbūt tas ir kondensāts, kas tev pil? neizlasiju visu, kas te ir aprakstīts,

cik saprotu, nekādas plēves nav zem jumta liktas. kapēc?

Link to comment
Share on other sites

 

 

Varbūt tas ir kondensāts, kas tev pil?
 Jā - vairāki litri spēcīga lietus laikā pa skrūvju vietām un kandensāts :D :D :D 

 

Par plēvi jau ju atbildēja, bet liekas ka plēve jāliek lai novērstu ūdens iekļūšanu pie jumta seguma defektiem. Un parezi viņa būtu jāsauc nevis par pretkondansācijas, bet gan par "Jumta seguma defektu maskēšanas" plēvi.  

 

 

 

bija pat speciāli stendi -jumtu imitācijas, uzkuriem tiek imitēts dažada veida lietus. Tā kā nedomāju ka materiāls ir sūds.

 

Man no tā labāk nepaliek!  Ja ražotājs piedāvā materiālu, tad jābūt pieejamai arī detalizētai ieklāšanas tehnoloģijai un visiem atbilstošiem palīgmateriāliem. Es domāju ka man tika pārdotas neatbilstošas skrūves (ar pārāk plānām un cietām gumijas blīvēm), es netiku brīdināts par tecēšanas risku caur skrūvju vietām. Kā arī vismaz tirgotājam nebija nekā. lai pareizi stūru salaidumus uztaisītu.  

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

ronalds_

Kādreiz uzkāp uz jumta un ar maksimālu detalizāciju nobildē to skrūvi no abām pusēm, kur tek ūdens. Kaut kur suns ir aprakts, jo tak šīferi gadu desmitiem nagloti ar parastām naglām un nekas nav tecējis. Laukos ir garāža, kur pat ir ļoti lēzens jumts un nekas neiet garām.

 

Pēdējoreiz gan laukos līdu uz jumta (>50 gadi) augšā, kur šīferis bija vietām sasprēgājis. Vispirms vajadzēja visu veco sūnu nokasīt un pēc tam atzīmēt visas sīkākās plaisas un ar hermētiķi no iekšpuses aiztaisīt ciet. Lielākos laukumos ātrs un efektīvs variants ir Macroflex. 

Link to comment
Share on other sites

 Es arī sliecos domāt, ka skrūvju vietas ir mazākā problēmvieta. Man pat liekas, ka nemaz tik daudz netecētu tajā jumtā, ja vispār viļņa augšpusē izurbtu caurumus, tā kā tavu skrūvju solis, un atstātu plikus caurumus. Pareizi, visus padomju šīfera jumtus savādāk nestiprināja, kā ar cinkotām naglām. Bija tām naglām galviņa nedaudz lielāka, bet nebija tur nekāda blīvējuma. Un spaiņiem netecēja. Cita lieta, to stūrīti viļņotai loksnei slīpi jānogriež. Bija redzēti kādreiz šīfera jumti, kur netika griezti stūri loksnēm, tad tās plākšņu rindas tā smuki viena uz otras nesagūla, palika diezgan lielas šķirbas, pa kurām gan liela vēja laikā varēja sapūst lietu.

 Antikondensāta plēve ir tāds mūsdienu materiāls. Senāk taču nebija, un kalpoja visi jumti. Antikondensāta plēves tiešais pielietojums ir zem metāla jumta segumiem, redz, zem metāla jumta seguma kondensātam veidoties ir vislielākā iespēja. Sevišķi tas vērojams ziemā, pa dienu saulītē jumts uzsilst, pat uzkarst, saulīte noriet, momentā jumts atdziest, jumta segums no apakšas neizbēgami noraso. Tad to kondensātu uztver antikondensāta plēve. Tādam šīferim vai eternitam tā plēve vairāk gan noder sniegputeņa laikā, jo pa nelielām šķirbām lokšņu sadurvietās var ieputināt sniegu zem seguma. Citādi, ja aukstie bēniņi, nav obligāta tā plēve eternitam.

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Cita lieta, to stūrīti viļņotai loksnei slīpi jānogriež.

stūri var negriezt, ja liek pamīšus, tas ir pirmo loksni pārzāģē uz pusēm 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Es domāju ka man tika pārdotas neatbilstošas skrūves
 

 

Aizbrauc uz Latroofu , un izstāsti savu bēdu, lai atbrauc un apskatās kur vaina.

Es  sev jumtu neļautu likt meistariem, kuriem ir vajadzīga instrukcija. Tie nav meistari. Ja to dara pirmo reizi, ir kā ir.

Kāds tev eternit jumta veids-gotika, baltijas vilnis, vai klasika ?

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Tad to kondensātu uztver antikondensāta plēve.

kaut kad pa radio 1, raidījumā "Kā labāk dzīvot", jumtu meistars stāstīja, ka tās plēves kalpo daudz īsāk, nekā jumta segums (garantija 7. gadi),

kas notiek pēc tam? 

Link to comment
Share on other sites

 

 

kaut kad pa radio 1, raidījumā "Kā labāk dzīvot", jumtu meistars stāstīja, ka tās plēves kalpo daudz īsāk, nekā jumta segums (garantija 7. gadi), kas notiek pēc tam? 

 

viss atkarīgs no tā, cik tu gatavs maksāt par plēvi,

Link to comment
Share on other sites

 Un lai vēl mūsdienu jumti iztur to laika pārbaudi, ko izturējuši seno laiku risinājumi. Paskatieties uz Rīgas centra namu jumtiem. Skārds pārsvarā. Iespējams, pat 100 gadu stāv. Kāda tur konstrukcija? Spāres, uz spārēm retināts dēļu klājs, pa virsu skārds. Nekādu antikondensāta plēvju. Ja lienot uz jumta kāds nav pamanījies sačakarēt kaut kur to segumu, kalpo tas segums ļoti labi, tāpat koka konstrukcijai nav ne vainas, jo bēniņi tika veidoti pārdomāti, labi vēdinājās, ja arī kāds kondensāta mitrums tika zem tā skārda, izvējojās viss.

Link to comment
Share on other sites

Paskaties kaut vai uz sava kaimiņa nojumīti pie ieejams durvīm. Nekāda saderība ar mājas arhitektūru, bet stāv jau pāris gadus.

 

 

Nu vispār mans cienījamais dienvidu kaimiņš ir sev pamatīgas šķūnīšu favellas sabūvējis, kuras izmanto kā īres apartamentus visādiem vietējiem itāļiem un tamlīdzīgiem ļautiņiem. Pērn mainīju jumtu un vecos šīferus atdevu viņam. Onkolis bija pārlaimīgs un favellām daļēji parādījās jauns jumta segums. Jebkurā gadījumā man šķiet, ka uz manu rajonu cienījamā pilsētas N būvvalde raugās caur pirkstiem. Tas tā, ņemot vērā vietējās īpatnības, kas drīz jau varētu pāraugt Unesco mantojuma cienīgā tūristus piesaistošā fīčā.

 

Bumbiere ir joprojām tikai tagad īpašumam sēta apkārt. Savādāk – citreiz atbrauc, bet dārzā vietējie orki lasa ābolus :)

 

Tiesa gan sēta pārlieku neattur – vēl pirms mēneša viens itālis centās aizvelt lietus ūdens uzkrāšanas mucu, kas bija piemirsusies novietot šķūnītī uz ziemu. Kaimiņi noreaģēja un neļāva notikt noziegumam. Pat piečuku vērtā muca tika atgūta.

Vispār jāsavācās un jāsāk risināt tā sienas problēma, citādi pēdējā janvāra vētra tai apmetuma butaforijā jau ir izpūtusi paprāvu caurumu.

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...