Jump to content

Vecas karkasa mājas sienas sastāvdaļas


Smii
 Share

Recommended Posts

Biju ielicis savā mazajā blodziņā, bet tā kā aktivitātes nav, pārliku šeit...
 
Šī ir mana vecā māja, kas lēnā garā tiek atjaunota. Ēka ir būvēta pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā, padomju laikos bija nacionalizēta un salīdzinoši nesen, kad pēdējie īrnieki pārvācās uz pašvaldības piešķirtajiem dzīvokļiem, nonāca manā rīcībā.
 
%E2%80%A2IMG_3720.jpg
 
 
Sākumā tika pievilkts ūdens un ierīkota kanalizācija, tika sakārtots žogs. Pagājušajā vasarā nomainījām jumtu. Šobrīd māja tiek izmantota kā vasarnīca, kur ļauties dažādām tīkamām praktiskām nodarbēm.
 
Šī ir apmesta koka karkasa ēka, ārsienu režģis ir pildīts ar pieblīvētām skaidām. Vairākās vietās ir mitruma radīti bojājumi – lielākais no tiem ēkas dienvidrietumu stūrī, kur kādu laiku pa bojājumu jumta segumā sienā tecējis ūdens.
 
Sienas karkass tika saremontēts pirms jumta maiņas – prātīgi un ar stutēm, pakāpeniski. Jo nebija skaidri bojājuma apjomi, augšējā mūrlata tika pieaudzēta pa posmiem. Bija ķecerīga doma saglabāt veco ārējo apmetumu, kas visai labi turējās uz sava niedru armējuma, tomēr beigās jumtu mainot apmetums tika sabojāts un attiecīgajā vietā būs jāgriež ārā.
 

IMG_3900.jpg

 

Bildē redzams vecais apmetums, kurš turās uz sava armējuma. Tāpat vietām redzams vecais dēļu apšuvums, kas arī tiks demontēts. Vecais pīrāgs bija – apmetums, niedres, spundēti dēļi, ruberoids, skaidas, spundēti dēli, skaliņi, apmetums.

 

Tad nu ir jautājums - kā labāk risināt rekonstruētās sienas siltinājuma pīrāgu?

 

Mājas ārējo izskatu es gribu saglabāt pēc iespējas oriģinālu, līdz ar to apmetums tiks demontēts tikai vietās, kurās ir redzami mitruma bojājumi (šajās vietās tas ir izliecies uz āru). 

 

Līdz ar to mans plāns ir iztīrītajās «ielāpu vietās,»  tajā skaitā attēlā redzamajā stūrī, ārpusē pie karkasa skrūvēt fibrolītu, kuru pēc tam apmest, lai tas izskatās līdzīgs oriģinālajam apmetumam un pēc tam fasādi nokrāsot. 

 

Remontētās karkasa vietas ir plāns siltināt ar 20 cm ekovati. No iekšpuses karkasu apšūt ar elpojošām kokšķiedras plātnēm, kas kalpotu kā tvaika barjera, bet tām virsū karkasu un ģipškartonu – vismaz attiecīgajā vietā.

 

Tāpat ir plāns atplēst vaļā tās vietas, kur skaidu siltinājums varētu būt nosēdies un nosiltināt spraugas ar to pašu ekovati. Skaidas ir nosēdušās aptuveni par centimetru, tas ir nočekots.

 

Pastāstiet man lūdzu, kur es kļūdos?

 

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 111
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Smii

    19

  • Ronalds

    23

  • vvv

    16

  • kaads

    11

Top Posters In This Topic

Posted Images

Ņemot vērā to, ka es veicu ar būvvaldi nesaskaņotas darbības, labāk lai mājas atrašanās vieta paliek noslēpums :)

Tā teikt, attēliem ir tikai ilustratīva nozīme, kas neataino objektīvo realitāti :)

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Doma tev ir pareiza. Kopumā. Lielās fiškās.

 

 

Vecais pīrāgs bija – apmetums, niedres, spundēti dēļi, ruberoids, skaidas, spundēti dēli, skaliņi, apmetums.

 Ruberoīds, droši vien, tas nav, bet ir jumta pape.

 Fibrolīts no ārpuses ir OK, bet, ja atjaunojamie laukumi nav pārāk lieli, varētu ar tāda paša biezuma dēļiem, kā esošie, sanāks lētāk. Izveidot apmetumu nebūs problēmu arī uz dēļiem.

 Kokšķiedru plātnes tu domā, tipa isoplāte? Tas ir, mīkstā kokšķiedru plātne, nevis preskartons? Jā, tā var. Bet tvaika barjera tā nekāda neskaitīsies. Tavam pīrāgam neprasās tvaika barjera, tik nelieto nekur minerālvati, skaidām, ekovatei tvaika izolācija nav obligāta.

 Tikko biedrs AUDI par saitēm ierakstīja. Jā, arī ar to uzmanīgi. Ja viņas bija, tad jāliek. Dažreiz iekšējo vai ārējo dēļu apšuvumu nagloja slīpi, 45os grādos, tad vēja saites nebija vajadzīgas, citādi bez vēja saitēm neiztikt.

 Ja ēka paredzēta sev, un gribi tajā to labāko, tad ieteiktu padomāt par skaidu pakojuma izvākšanu no sienām, un karkasa piepildīšanu ar ekovati. Pie vienām sāpēm. Skaidām nav tik labas siltumizolējošas īpašības kā ekovatei. Turklāt, ja negribi ēku siltināt, bet atstāt fasādes orģinālā izskatā.

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Remontētās karkasa vietas ir plāns siltināt ar 20 cm ekovati.

man nepatīk tā ekovate, es izmantotu akmens vati 

Link to comment
Share on other sites

Akmens vatei skādē mitrums. TB aplīp tās šķiedras ar pilieniem un nefunciklē vairs tā vate. Savukārt ekovate sastāv no papīra = koksnes šķiedrām. Mitrums nevis aplīp šķiedrai apkārt, bet nonāk šķiedras iekšienē, kā trubiņā. Attiecīgi vate saglabā savas īpašības pat tad, ja ir visai mitra.

 

Tā kā es negribu mājā taisīt plēvju termosu, šis man šķiet visai būtiski. TB kondensāts līdz zināmai robežai neko sliktu neizdara, bet ar laiku izvēdinās ārā.

Link to comment
Share on other sites

 

 

es izmantotu akmens vati

Ar akmensvati uzmanīgi. Karkasa sienai ar akmensvati ir pavisam cits pīrāgs, kurā prasās tvaika izolācija - polietilēna plēve no iekšpuses.

Link to comment
Share on other sites

izskatās, ka tā māja būvēta no celtniecības atkritumiem.

Labots - e = d
Link to comment
Share on other sites

 Nesaki tā. Es savā laikā arī dzīvoju līdzīgā mājā. Tieši kā tēmas autoram, celta pagājušā gadsimta 30os gados, tāda pat sienas konstrukcija, tikai apmetums bija uz koka skaidiņām nevis niedrēm. Tāda būvniecības mode, laikam, toreiz bija. Es gan iebilstu pret papes izmantošanu karkasa ārpusē (arī manai mājai bija pape), nezinu, kāpēc tā darīja tolaik. Un tādas konstrukcijas ēkas ir ļoti daudz sabūvētas, un kalpojušas godam.

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Akmens vatei skādē mitrums. TB aplīp tās šķiedras ar pilieniem un nefunciklē vairs tā vate. Savukārt ekovate sastāv no papīra = koksnes šķiedrām. Mitrums nevis aplīp šķiedrai apkārt, bet nonāk šķiedras iekšienē, kā trubiņā. Attiecīgi vate saglabā savas īpašības pat tad, ja ir visai mitra.

akmens vate jau mitrumu neuzsūc, un kur tad  mitrums tur vispār radīsies? 


 

 

ar akmensvati ir pavisam cits pīrāgs

tieši tā 

Link to comment
Share on other sites

Izoplāte ārpusē škiedru plāte iekšpusē un  nekādu problēmu. Nav labāka siltinātāja par ēveļskaidām. Nebāz indīgo ekovati. labāk sameklē ēveļskaidas.

Link to comment
Share on other sites

manuprāt, būvnormatīvi nemaz nepieļauj vairs ar tādiem sūdiem kā skaidas kaut ko siltināt.

Link to comment
Share on other sites

 Tur jau tā lieta, ka akmensvate neuzņem sevī nekādu mitrumu. Viss kondensāta mitrums, kas vatē veidosies, satecēs lejā, pie grīdas būs peļķes. Esmu piedzīvojis gadījumus - tek jumts, spaiņiem tek caur jumtu, sauc jumta meistarus, tie neatrod jumta segumā bojājumus, beigās atrod bojājumus tvaika izolācijā.

 Mitrums nekur neradīsies, mitrums vienkārši ir. Istabā normāls gaisa mitrums, nezinu precīzus skaitļus, bet, teiksim, kādi 40%. Lieta tāda, ka siltais gaiss ar visu tajā esošo mitrumu virzās cauri sienas konstrukcijai, dabā tā ir - siltums pāriet no siltāka ķermeņa vai vides uz aukstāku. Ja karkasa sienā ir siltumizolācija, tad virzoties caur siltumizolāciju gaiss ar visu tajā esošo mitrumu strauji atdziest. Arī dabas likums, vēsāks gaiss nevar saturēt tik daudz mitruma, cik siltāks. Ziemas apstākļos, pie liela sala ārā, tas istabas gaiss ar visu tajā esošo mitrumu, kas virzās cauri siltumizolācijai, vienā brīdī atdziest tā, ka mitruma procents tajā kļūst jau visi 100%. Izkrīt mitrums pilienu veidā. Akmensvate to atgrūž. Ir slapjums, kas pie lielāka sala pat var sasalt. Un akmensvates siltumizolējošās īpašības zūd. Cita lieta, ja telpas pusē ir tvaika izolācija - polietilēna plēve. Tad gaiss no istabas cauri sienai netiek, līdz ar to sienā nenonāk telpas mitrums. Bet, te ir viens bet - siena neelpo. Jādomā par ventilāciju daudz nopietnāk tādas konstrukcijas sienu ēkā.


 

 

manuprāt, būvnormatīvi nemaz nepieļauj vairs ar tādiem sūdiem kā skaidas kaut ko siltināt.

Būrnormatīvs jau neaizliedz. Lieto skaidas, ja gribi. Būvnormatīvs tik prasa, lai norobežojošā konstrukcija būtu ar atbilstošu siltuma zudumu pretestību.

Link to comment
Share on other sites

Būvnormatīvs atļauj ugunsnedrošu siltumizolāciju zemākās ugunsnoturības pakāpes būvēs. Tēmas autoram ēka ir ar viszemāko būves ugunsnoturības pakāpi. Tādā gadījumā ugunsdrošības prasības siltumizolācijas materiāliem netiek normētas.

Link to comment
Share on other sites

līdz ar to apmetums tiks demontēts tikai vietās, kurās ir redzami mitruma bojājumi (šajās vietās tas ir izliecies uz āru).

 

Kā tu šo iedomājies? Man grūti iedomāties kā māja pēc tam varētu izskatīties.....  

 

 

Vecais pīrāgs bija – apmetums, niedres, spundēti dēļi, ruberoids, skaidas, spundēti dēli, skaliņi, apmetums

Iznāk ka ir tvaika izolācija aukstajā zonā, lai nu kā bet nu tas nekam neder! 

 

 

Remontētās karkasa vietas ir plāns siltināt ar 20 cm ekovati.

 

Par to malto makulatūru vārdā  eko vate es neizteikšos.... Lai arī kā viņu reklamētu, no tā labāka viņa nepaliek! Un kurš tās muļķības ir izdomājis ka eko vatei siltajā zonā nevajag mitruma izolāciju, jeb plēvi? Fizikas likumi pēkšņi ir atcelti? 

Es no iekšas visu rautu nost, arī to papi/ruberoīdu - hvz kas tur ir. Tālāk pēc klasiskās karkasa mājas shēmas - akmens vate, plēve, riģipsis. 

 

 

Tur jau tā lieta, ka akmensvate neuzņem sevī nekādu mitrumu. Viss kondensāta mitrums, kas vatē veidosies, satecēs lejā, pie grīdas būs peļķes

 

Protams! Malta makulatūra uzsūc mitrumu, uzbriest un sapelē! Ja tiek nomests akmens vates gabals mitros apstākļos pastāv iespēja ka tas izšūs un atgūs savas sākotnējās īpašības. 

Un pri čom te likumā noteiktas normas? Maxima sabruka pilnīgi pretlikumīgi, jo tur visas likuma normas tika ievērotas. Ja kāds vēlās māju, kas pie pirmās dzirksteles nodegs līdz pamatiem - nu kāpēc gan nē? 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

ronalds_, tēmas autoram jau ir māja, kura ir uzbūvēta kāda tā ir. Tēmas autors mēģina māju saremontēt. Nemaz nav nepareizi tēmas autora apsvērumi un nodomi. Ja būtu visiem neierobežoti naudas līdzekļi, neierobežots laiks, tad mēs te varētu tēmā stāstīt viens otram, kā labāk, kā ugunsdrošāk. Bet šeit iet runa par vecu ēku, kuru tēmas autors pamazītēm vēlas savest kārtībā. Protams, labāk visu to veco būvi nojaukt un vietā uzbūvēt jaunu - dzelzsbetona pamati, ķieģeļu mūra sienas, dzelzsbetona pārsegumi, dzelzsbetona jumta konstrukcijas, to visu nosiltināt ar minerālvati 40 cm biezumā sienās, 60 cm biezumā bēniņos... Koka mājas nav nekas slikts, jā, degošs materiāls ir koks, tur neko neizdarīsi, bet izdeg arī visaugstākās ugunsdrošības pakāpes ēkas, ja nepaveicas. Un arī tad sākas ar pirmo dzirksteli.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pa pa, vvv, es tevi drusku nesaprotu! Skaidrs ka līdzekļi ir ierobežoti. Es uzcēlu māju pa "kapeikām" un pieņemu ka viens otrs mans paziņa ir apvainojies par to, ka man vairs nav parādu.

 

Es ieteicu Smii nosacīti lētu, bet tomēr pietiekami efektīvu veidu kā savest māju kārtībā. 

Un balstoties uz to ko zinu, es nekad neizmantošu maltu makulatūru mājas celtniecībā!  

Link to comment
Share on other sites

Šai gadījumā variants «noplēst visu un nosiltināt pa jaunam» īsti neder, jo nav ekonomiski pamatots. Tā māja ir lieliski kalpojusi ar visu savu ruberoīdu un skaidām visus šos gadus. Protams, nekāda "pasīvā māja" tur nesanāks, tas gan. Es arī negribu mainīt ēkas ārējo izskatu, es gribu, lai tā māja izskatās veca. 

 

Tas ko es gribu - atgriez to māju aptuveni tādā stāvoklī kā bija + mazliet uzlabot, palielinot siltumizolācijas slāni bēniņos (šobrīd tur ir skaidas, bet tiks uzpūsta virsū sava tiesa ekovates) + ielikt labākus logus un nomainīt bojātās koka konstrukcijas + ierīkot ventilāciju, jo agrāk māja ventilējās pa logu šķirbām un krāsnīm, bet ierīkojot centralizētu apkuri tas vairs nefunkcionēs, attiecīgi jāventilē piespiedu kārtā, lai nebūtu mitrums un pelējums. 

 

Ar ekovati var iztikt bez plēvēm, vajag vien tvaika barjeru, lai mitrums sienās, meklējot savu rasas punktu, neiesūcās pārāk ātri. Tā māja ir nostāvējusi nepilnus simts gadus un sienās bojājumi ir tikai tajās vietās, kur bija bojāts jumts vai arī citi ārēji faktori gadījušies, pat ar visu ruberoidu - tas acīmredzot izmantots kā pretvēja plēve, vai  tamlīdzīgā nolūkā.

 

 

 

 

Izoplāte ārpusē škiedru plāte iekšpusē un  nekādu problēmu. Nav labāka siltinātāja par ēveļskaidām. Nebāz indīgo ekovati. labāk sameklē ēveļskaidas.
 

 

Par izoplaat ārpusē - jautājums ir kā pie viņas dabūt klāt apmetumu. Mitrumā viņa pilnīgi noteikti deformēsies. Fibrolītam šādas problēmas nav.

 

Par ēveļskaidām – jā, ekovatē esošais bors nav nekas labs. Tai pat laikā tas noteikti nav lielākais ļaunums, un, ja gluži neguļ ekovates čupā, bet pieiet tai lietai ar prātu, iedarbību var minimizēt.

 

Ar ēvelskaidām ir jārisina kaudze problēmu - galvenokārt, kā viņas noblīvēt, un arī kā viņas iedabūt tādās vietās, kur nav ērtas piekļūšanas - visādās šķirbās un spraugās, kur vecās skaidas ir sasēdušās, izbirušas vai citādi vairs nepilda savu funkciju.


Ar plēvēm lielākā problēma ir tā, ka ja ir pieļauta kaut mazākā kļūda un kaut kur tajā plēvē ir caurums (piemēram - īrnieki izdomāja piekārt gleznu ar reāli garu skrūvi) tad arī caur to vietu viss telpā esošais mitrums centīsies izlīst, kondensēsies un gadiem pelēs, kamēr sāks smirdēt.

 

Šai gadījumā mitrums tiek izkliedēts pa visām sienām un griestiem, attiecīgi jamais ir mazākā koncentrācijā uz m2, un ar lielāku iespēju izvēdināties / izžūt.

Link to comment
Share on other sites

 

 

(šobrīd tur ir skaidas, bet tiks uzpūsta virsū sava tiesa ekovates

 

Es nekādi nesaprotu to ieciklēšanos uz maltu makulatūru.... Bēniņu siltināšanai nav nekas labāks par vates atgriezumiem no karkasu māju ražotnēm. Pirms gada es pa kapeikām nopirku lielu kaudzi ar atgriezumiem lai palielinātu bēniņu siltumizolāciju. 

Link to comment
Share on other sites

Protams ideālajā gadījumā tur ir izoplāts ārpusē + ventijējamā fasāde  (kaut vai tie paši dēļi) ar luftīti līdz izoplātam savukārt iekšpusē difūzijas krāsas utt, lai mitrums brīvi pamet telpu bez jebkādiem šķēršļiem. Tomēr šis tālu nav ideālais gadījuma :) un vecas mājas renovācija ir reāli dārgs pasākums. Tādēļ tērēt lieki naudu un remontēt to, kas darbojas, šobrīd neredzu jēgu.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ar ekovati var iztikt bez plēvēm, vajag vien tvaika barjeru

Un kas pēc Tavām domām ir tvaika barjera? Parasti šo uzdevumu pilda polielitēna plēve :D

Link to comment
Share on other sites

Es nezinu cik maksā vates atgriezumi, bet rēķinot bēniņu platību ekovatei pret beramo akmensvati pie vienāda piezuma sanāca arī bezmaksas ieklāšana cenā iekšā + vēl tas, ka viņu var sapūst visās sūda šķirbās pie sienām, kur skaidas ir nosēdušās.

 

Un jā + vēl tas, ka samaltajam papīram ir pajāt uz mitrumu, izolācijas spējas nemazinās, bet vasarā tas viss mierīgi izžūst. Savukārt minerālvatei tas viss satek atkal atpakaļ lejā un tā nu tas slapjums tur krājās un dzīvo. Vai arī visi tie bēniņi tur ir jāplēvo, kas ir mission imposible


Par tvaika barjerām - tās plēves ir daudz un dažnedažādas - ar dažādu tvaika caurlaidību, turklāt dažādos virzienos. Sākot ar polietilēna plēvi vulgaris un beidzot ar dažādiem izsmalcinātiem risinājumiem. 

 

Šai gadījumā ideja ir ļaut mitrumam sūkties cauri sienām, bet ļaut to darīt lēnām. Un to dara gan dažas plēves, gan isoplaat veidīgās kokšķiedru plātnes.

Link to comment
Share on other sites

Un jā + vēl tas, ka samaltajam papīram ir pajāt uz mitrumu, izolācijas spējas nemazinās,

 

Eeee, ko tu pīpē? es ar gribu!  

Jebkuram siltumizolācija materiālam nav pajāt uz mitrumu, labi putupolisterols ir izņēmums, Samirkstot gan malta makulatūra, gan akmens vate dramatiski zaudē siltumanizolējošās spējas!

Tik tāds sīkums ka vate var izžūt, īpašības atgriezīsies, tomēr maltā makulatūra būs zaudējusi visu- būs salipusi skaistā klucī ;)

 

 

Es nezinu cik maksā vates atgriezumi,

 

Bet tu takš taisies būvēties! Google un ss atslēgti ;)

Pirms 2 gadi kad es pirku maksāja toļi 50, toļi 80ls par lielo MB busu, kurš bija pilns piedzīts ar šiem atgriezumiem. Sore, precīzi neatceros -  uz pārējām celtniecības izmaksām tās bija pilnīgas kapeikas. 

 

 

Un jā, tās cenas ar piegādi līdz objektam, Šoferis stāstīja ka tā ir samaksa  par viņa darbu -vate principā bezmaksas. ;) Man tajā laikā bija buss - es prasu kur braukt pakaļ ;) Vecis nosmīn sakot ka tā gan neies krastā.

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

 

 

Tik tāds sīkums ka vate var izžūt, īpašības atgriezīsies, tomēr maltā makulatūra būs zaudējusi visu- būs salipusi skaistā klucī
 Sen jau gribēju aizbraukt pie tevis, šnabi iedzert! Pašām nepatīk tas smukais stāsts par eko vati! Bet mani mazie mērījumi ar Fluke, rāda, ka ir ok, jau otro gadu, visi stūri spīd jāliek klāt 200% , bet tas jau tā arī ir!
Link to comment
Share on other sites

Ir tāds Latvijā , Jelgavā ražots materiāls , kā fibrolīts . Var būt pēc siltumizolācijas spējas tas nedaudz atpaliek , toties par sienu elpošanu un mitrima maiņu , tas krietni ieliek .

Link to comment
Share on other sites

Nu fibrolīts jau ir labs materiāls, bet tīri siltumizolācijai fibrolīts ir daudz daudz dārgāk par minerālvati. Nepavilksiet jūs to fibrolītu siltumizolācijai. Jūs ko.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Un vēl, fibrolīts labi deg, kaut gan tiek apgalvots pretējais...

Un kas deg. Arī mūra mājā, ja tur iekšā dedzis, jājauc nost un jāceļ no jauna, ja vien tā māja nav būvēta no ugunsdrošajiem ķieģeļiem.

Link to comment
Share on other sites

Vvv, pamēģini akmens vati aizdedzināt! :D

 

Māju celtniecībā viss pa lielam ir izmēģināts un pārbaudīts. Es uzskatu ka jālieto laika gaitā pārbaudīti risinājumi, māja nav tā vieta kur eksperimentēt!

Es konkrēti paeksperimentēju ar jumta segumu, paņēmu ethernit "šīferi" domājot ka būs kaut kas līdzīgs padomju laika materiālam... Skuju ziepes, tek pa skrūvju vietäm, kad riktīgi gāž.

 

Pagaidām izlīdzos ar lupatām un spainīšiem bēniņos, bet nu plānā ir to sūdu nomainīt pret vacskārdu. Vienīgi tas vismaz 5k eur maksās. :(

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

 

 

Vvv, pamēģini akmens vati aizdedzināt!

Esi mēģinājis? Es esmu. Vienkārši iemet ugunskurā. Redzēsi, ka švaki kas paliks no tās akmensvates.

 

 

Es uzskatu ka jālieto laika gaitā pārbaudīti risinājumi, māja nav tā vieta kur eksperimentēt!

Tad lūk, karkasa mājas ar skaidu pakojumu ir simtiem gadus pārbaudīts risinājums. :)

Link to comment
Share on other sites

Akmens vate lielā karstumā, piem. ugunskurā sakūst. Tomēr nedeg!

 

Runājot par skaidu pildījumu - mūsdienās ir stipri augušas kurināmā cenas un arī cilvēku komforta prasības, manējā sieva sāk čīkstēt ka ir auksts, ja mājā ir <21 grāds. Un man jāiet kurināt.....  tas pamatīgi atsaucas uz malkas patēriņu - ja varētu turēt temperatūru 18 - 22 man būtu katru otro dienu jākurina. Bet ja jātur 22-25 grādi, tad ikdienā jātopī...

 

Es runāju par to ka 100 gadus vecas siltināšanas metodes mūsdienās neder! 

Atmetot marketologu izdomāto nosaukumu "eko vate" un reāli salīdzinot malta makulatūra vs akmens vate, es teiktu tā - ja makulatūra būtu būtiski lētāka, tad viņu varētu apskatīt kā variantu. 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Tad lūk, karkasa mājas ar skaidu pakojumu ir simtiem gadus pārbaudīts risinājums.

neredzu jēgu mūsdienās izmantot skaidu pakojumu,

senči kādreiz ir dzīvojuši alās - pārbaudīts risinājums 

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Kādreiz Nordichomes tirgoja vates atgriezumus par kapeikām, pats vedu uz nebēdu no rūpnīcas kas atrodas pie Jelgavas  Ānē..... domāju ka tagad arī šiem ir daudz atgriezumu  jo ražoja kojas anglijai

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

 

 

Es konkrēti paeksperimentēju ar jumta segumu, paņēmu ethernit "šīferi" domājot ka būs kaut kas līdzīgs padomju laika materiālam... Skuju ziepes, tek pa skrūvju vietäm, kad riktīgi gāž.

 

Vai tik tas bezasbesta šīferis lielās loksnes nebija kaut kā īpaši pareizi jāmontē. 

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...