Ronalds Janvāris 20, 2018 Share Janvāris 20, 2018 Vai lemona. Nedomāju ka deficīts mūsdienās! Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Janvāris 20, 2018 Share Janvāris 20, 2018 Kondiķi ātri mirst ja ir liels siltums! Man arī ir divi Grunfosi, jau 10 gadus strādā apkures sezonā, it kā viss ir ok! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Janvāris 20, 2018 Author Share Janvāris 20, 2018 @VebKamera Pirku lemonā un maksāja 1.45 EUR. Nedomāju, ka visi sūkņi birs nost. Man pārējie 2 uz silto grīdu un lielo loku vēl neizrāda nekādas miršanas pazīmes. Viens no tiem ir gandrīz tāds pats Grundfos, bet 25-60 180, otrs kaut kāds Waren. Vienkārši man granulu katls strādā arī vasarā un 5 gados un vispār netiek slēgts ārā, līdz salasās 45000 darba stundas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
marizo Janvāris 31, 2018 Share Janvāris 31, 2018 Ja nu kādam vajag- šobrīd Kuršos akcija mazajiem kaut kādiem noname cirkulacijas sūknīšiem - nepilni 40Eur. Nezinu gan, kā tur ar to regulu, ka drīkst tikai energoefektīvos. Tai pašā veikalā arī akcija kvēlspuldzēm. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Janvāris 31, 2018 Author Share Janvāris 31, 2018 Vēl paturpinot šo tēmu, arī pēc sūkņa apgreida novēroju problēmas. pabakstot konstatēju, ka viens no automātiskiem atgaisotājiem vairs nepilda savu funkciju un krājās mazā lokā gaiss, kas tālāk jau ietekmēja cirkulācijas sūkņu darbību. Nomainīju to un tagad viss strādā kā tikko uzstādīts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jurro Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 1. Izplešanās trauku/spiedkatlu ražotāji iesaka iepumpēt +0,5-1,0 bar virs aukstākās apkures caurules statiskā augstuma. Piem ja apkures caurule aukstākajā punktā pret apkures cauruli zemākajā punktā ir 5m, tad min 10metri spiediens vai 1bar (atm). Pārbaude reizi gadā. Ja gribas zīmēties var iepumpēt slāpekli, runā ka labāk par gaisu. 2. Energoefektīvajiem cirk sūkņiem ir cits elektromotors. Vecajiem ir asinhrons maiņstrāvas motors. "Gudrajiem"ir sinhrons līdzstrāvas motors. Motora lietderības koef atšķiras ļoti būtiski. Asinhroniem motoriem, ja tos izmanto sūkņiem ar rotoru iegremdētu ūdenī ir ļoti zems lietd koef, jo atstarpe starp statoru un rotoru ir relatīvi liela (tur plūst ūdens), veidojas liela magn lauka nobīde kas arī samazina lietd koef. Sinhronie līdzstrāvas motori darbojas savādāk un nav šo zudumu. Līdz ar to ja paņem 2 sūkņus ar vienādiem hidrauliskiem parametriem, patērētā jauda atšķiras 3-4 reizes. Piem 20W pret 70W (no name). 365 dienas 24 h, 28EUR pret 98EUR. Tas ir tikai ievērojot motora tehnoloģijas uzlabojumus. Gudrie arī spēj pielāgoties izmaiņām apkures sistēmā. Tas darbojas ar apkures sistēmām, kur radiatoriem vai siltajām grīdām ir termostati vai regulēšana. Ja radiators vai siltās grīdas loks aizveras (istabā iespīd saule, iekur kamīnu, daudz cilvēku tusiņš .. ), sistēmas hidrauliskā pretestība pieaug, tad sūknis to nolasa un samazina apgriezienus (un el patēriņu). To ļoti labi var redzēt uz sūkņa ekrāna. Kam ir var mājās paeksperimentēt (aiztaisa radiatoriem galvas). 3. Ja apkures sistēmā ir siltās grīdas, tad automātiska atgaisošana ir ļoti svarīga. Diemžēl jebkura, pat visdārgākā, siltās grīdas caurule uzsūc gaisu. Gaiss ir vislielākais ienaidnieks jebkurai ūdens apkures sistēmai, ja nav gaisa (nav skābekļa) nav korozijas. 4. Kondensatori strādājošam sūknim nemaz tik ātri nemirst, plauktā stāvot gan. No pieredzes ir daudz redzēti kas darbojas 15-20 gadus. Viena problēma varētu būt pazemināts spriegums tīklā, bet tas ir tikai mans minējums. Ceru ka kādam palīdzēs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 Pirms 3 minūtēm , jurro teica: Piem ja apkures caurule aukstākajā punktā pret apkures cauruli zemākajā punktā ir auGstākajā Ceru, ka kādam palīdzēs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 pirms 2 stundām , jurro teica: Izplešanās trauku/spiedkatlu ražotāji iesaka iepumpēt +0,5-1,0 bar virs aukstākās apkures caurules statiskā augstuma. Galīgi nepiekrītu! Spiedienu sistēmā vajag lai sūkņa lāpstiņas nebojātu kavitācija! Vismaz tāda ir teorija! Tātad ir svarīgs spiediens pie sūkņa, bet pilnīgi vienalga kāds viņš būs sistēmas augstākajā punktā! Kaut gan mēs te kādu laiku atpakaļ diskutējām un daļa apšaubīja ka kavitācija apkures ūdenssūkņa gadījumā spēlē nozīmīgu lomu.... pirms 2 stundām , jurro teica: 2. Energoefektīvajiem cirk sūkņiem ir cits elektromotors. Vecajiem ir asinhrons maiņstrāvas motors. "Gudrajiem"ir sinhrons līdzstrāvas motors. Motora lietderības koef atšķiras ļoti būtiski. Lūdzu linkus studijā kur veikti mērījumi, aprēķini kas šo apstiprina! Savādāk tikai tukši pieņēmumi! Kas ir sinhrons līdzstrāvas motors? Ar oglītēm un kolektoru kā spēļu mašīnītēs krievu laikā? pirms 2 stundām , jurro teica: Diemžēl jebkura, pat visdārgākā, siltās grīdas caurule uzsūc gaisu. Lūdzu linkus! Polietilēns laiž cauri O2? Kopš kura laika???? pirms 2 stundām , jurro teica: Kondensatori strādājošam sūknim nemaz tik ātri nemirst, plauktā stāvot gan. No pieredzes ir daudz redzēti kas darbojas 15-20 gadus. Ir kuri strādā, ir kuri mirst! Kondensatoriem nav mehāniskā nodiluma! Viņu nolietojums nav atkarīgs vai viņu lieto vai nē! Bet gan no ražošanas kvalitātes! Ja kondensatora korpuss sūdīgs, ar laiku viņā rodas plaisas, plānā alumīnija follija oksidējas un beigas kondensatoram. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 Šogad bija iespēja maliet pajaukt Grunfoss Magna1 sūkni. Nekādu būtisku atšķirību paša sūkņa konstrukcijā pret "vecajiem" sūkņiem neieraudzīju. Viss tas kas bija - rotoru no statora atdala plāna nerūsējošā tērauda čaula (0,5-1,0 mm), un atstarpe starp čaulu un rotoru arī ir ļoti maza. Par gaisa iesūkšanos zemgrīdas apkures sistēmā dzirdu pirmo reizi. Un pat, ja tas tā tiešām notiek, nespēju izdomāt kā tas var notikt fizikālā līmenī - gaiss ar atmosfēras spiedienu tiek iekšā apkures sistēmā, kuras statistiskais spiediens ir apmēram 2x lielāks par atmosfēras spiedienu. Apkures sistēmas ienaidnieks ir skābeklis, kurš ir izšķīdis ūdenī, bet noslēgtā privātmājas apkures sistēmā, kuru sliktākajā gadījumā vajag papildināt kādus 5 litrus gadā, skābekļa daudzums ūdenī būs tiek niecīgs, ka radiatoru un citu apkures sistēmas elementu korozija no iekšpuses, līdz stāvoklim, kad tas caurrūsēs no iekšpuses, notiks tik lēni, ka tagadējais 50 gādnieks to brīdi nesagaidīs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 (labots) pirms 1 stundas , Firza teica: nespēju izdomāt kā tas var notikt fizikālā līmenī Un kā vēl notiek, paintresējis kas ir parciālais spiedies, sapratīsi. Ja runā par plastmasām, tad , diemžēl tās laiž cauri gāzes. Cits stāst cik daudz? Tāpēc apkurei lieto vairākslāņu, kur viens slānis ir alumīnijs, lai nenotiktu tā skābekļa iekļuve apkures sistēmā. Vispār ar tām modernām sistēmām un moderniem materiāliem ir daudz knifiņu, kas nebija ar vecajām. Tik ne visi zin un dažreiz zinot, bet netaisot sev pilnīgo po kas pēc tam, ka tik objekts nodots Labots Aprīlis 25, 2018 - oxygen Link to comment Share on other sites More sharing options...
VebKamera Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 Man domāt - tas gaiss caurulēs vienkārši ir ūdenī izšķīdušais gaiss, kas sistēmā ilgākā laika posmā sasilstot un atdziestot "izvārās" no ūdens laukā. Man pirmajos gados, kad visas sistēma bija ar svaigu ūdeni, arī daudz radiatori bija jāatgaiso; tagad vairs praktiski nav. Domāju, ka tā leģenda no turienes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 1 stundu atpakaļ, oxygen teica: Un kā vēl notiek, paintresējis kas ir parciālais spiedies, sapratīsi. Izlasīju par gāzu parcioālo spiedienu, bet tik un tā sesaprotu kā normālos apstāķlos Slāpeklis ar paricālo spiedienu 79,1 kPa (791 mbar) un Skābeklis ar parciālo spiedienu 21,2 kPa (212 mbar) var tik iekšā plastmasas caurulē, kurā esošais šķidruma spiediens ir > 200 kPa (2000 mBar). Vēl varu saprast, ka izplešanās trauka membrāna nav absolūti gāzu necaurlaidīgas, un gaiss caur to var tik iekšā apkures sistēmā. Bet tam vismaz var atrast teorētisku izskaidrojumu - izplešanās traukā gaisa spiediens ir tāds pats kā šķidruma spiediens. Bet kā gāze ar zemāku spiedienu var tik iekšā noslēgtā traukā ar augstāku spiedienu, man nav saprotama. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 Visparastākais veids, kā gaiss iekļūst apkures sistēmā ir caur automātiskiem atgaisotājiem. Tas notiek, ja sistēmā spiediens nav pietiekoši augsts, atdziestot sistēmai spiediens nokrīt, var izveidoties situācija, ka atdzisušā sistēmā spiediens «negatīvs», tad caur automātiskiem atgaisotājiem sistēmā var «ieraut» gaisu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 (labots) pirms 2 stundām , Firza teica: Bet kā gāze ar zemāku spiedienu var tik iekšā noslēgtā traukā ar augstāku spiedienu, man nav saprotama. Un kā tad tavās plaušās , kur asins spiediens ir augstāks kā atmosfēras, tiek iekšā , asinīs skābeklis?Tik tālāk to savāc , kad asinīs, sarkanie asins ķermenīši. Nu cenšās molekulas ielīst tur , kur to daudzums ir mazāks . Protams ja tajā pusē ir spiediens, tad koncentrācija līdzsvaram būs tieši propocionāli mazāka par spiedienu. Nu kaut kā tā ''uz pirkstiem'' skaidrojums. Vajag tik poras, caur kurām tai gāzei iekļut. Parastajas plastmasas caurulēs tādas ir . Ūdens jau cauri nelīst, bet gaiss lēnām lien cauri. Nu cik var izšķist ūdenī, tik arī ''lien'' . Aukstā vairāk, siltā mazāk.Nu faktiski kā plaušās. Tik tās krietni ''porainākas''. Bet ar laiku , gadiem... un skaties un brīnies kāpēc bleķa radiatorā caurums. Labots Aprīlis 25, 2018 - oxygen Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 1 stundu atpakaļ, oxygen teica: Ūdens jau cauri nelīst, bet gaiss lēnām lien cauri. Nevarētu teikt ka salīdzinājums ar plaušām, skābekli un asinīm šo lietu padarīja skaidrāku. Ja piemēram iedomājas noslēgtu plastmasas trauku, kurš ir piepildīt pilns ar ūdeni zem spiediena (1 bar), tad sanāk, ka gaiss no atmosfēras sūksies iekšā traukā. Kas notiek tālāk - gaiss vienkārši izšķīst ūdenī un tur arī paliek izšķīdušā veidā? Kas notiek ar ūdens spiedienu traukā - tas palielinās, samazinās, nemainās? Otra situācija - tas pats trauks ar ūdeni zem spiediena, tikai ūdens ir 2/3, bet 1/3 gaisa. Vai šajā situācijā atmosfēras gaiss turpinās sūkties iekšā traukā? Labs salīdznājums - plastmasas pudele ar gāzētu dzērienu. Ja otrajā gadījumā nenotiek atmosfēras gaisa iesūkšanās plastmasas traukā, tad to var izmanto lai cīnītos pret skābekļa iekļūšanu apkures sistēmā - membrānas tipa izplešanās trauka vietā vajag izmantot parastu trauku bez membrānas, kur ir iepumpēts slāpeklis (padomju laikā kā reiz izmantoja izplešanās traukus bez membrānas). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Usins Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 pirms 1 stundas , oxygen teica: Un kātad tavās plaušās , kur asins spiediens ir augstāks kā atmosfēras, tiek iekšā , asinīs skābeklis?Tik tālāk to savāc , kad asinīs, sarkanie asins ķermenīši. Nu cenšās molekulas ielīst tur , kur to daudzums ir mazāks . Protams ja tajā pusē ir spiediens, tad koncentrācija līdzsvaram būs tieši propocionāli mazāka par spiedienu. Nu katkā tā ''uz pirkstiem'' skaidrojums. Vajag tik poras, caur kurām tai gāzei iekļut. Parastajas plastmasas caurulēs tādas ir . Ūdens jau cauri nelīst, bet gaiss lēnām lien cauri. Nu cik var izšķist ūdenī, tik arī ''lien'' . Aukstā vairāk, siltā mazāk.Nu faktiski kā plaušās. Tik tās krietni ''porainākas''. Bet ar laiku , gadiem... un skaties un brīnies kāpēc bleķa radiatorā caurums. Ar šādu lietotāja vārdu esi īstajā diskusijā. 1. Esmu mācījies, ka 4h laikā iepildot svaigu ūdeni tajā atrodamais skābeklis izreaģē ar dzelzs caurulēm vai radiatoriem ja tādi ir, un gāze,kas tiek izlaista pa atgaisotāju vairs īsti nav gaiss. 2. Apkurei izmantojamās PPR caurulēs jābūt alu slānim lai skābeklis netiekot caur. Te sāku šodien iedziļināties. Ūdens molekula esot ļoti maza (salīdzinoši) uz šāda prinicipa ar strādā RO filtri. Skābekļa molekula ir lielāka, kā ūdens. Bet attālums starp ūdens molekulām ir lielāks kā pašas molekulas izmēri. Tas varētu izskaidrot to vietu kur iekļūt kam citam. Kāds izskatās PPR molekulu režģis, atradu, bet bez izmēriem. Palika interesanti, kādēļ tad ūdens pa to pašu PPR nesūcas laukā? Savā starpā turas kopā ciešāk? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 Jā, ar to molekulu izmēru interesanti.... Bija jau labi pasen, mana muterīte pēdējos dzīves gadus palika uz ratiņiem... Tā kā man viemēr pa rokai argons, tad riepās pumpēju to... Taču nācās to veikt pārāk bieži, liku vainu uz sūdīgu gumiju, nomainīju arī tās... Līdz beidzot pielēca, ka vaina argona gāzes molekulu izmērā... Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Aprīlis 25, 2018 Share Aprīlis 25, 2018 (labots) A ko gribēji- neba par velti inertajām rakstās Ar, He, Kr. Parastajām N2, O2.... tām jau molekula no diviem atomiem. Attiecīgi ''resnākas '' un nelien cauri tik viegli. Neba bez iemesla noplūdes detekcijai lieto hēliju kad vajag pārbaudīt ļoti atbildīgs savienojumus tipa atomreaktoros. Arī parastie bērnu baloni hēlijam ir tāds ''caurumains siets'' Pāris dienas un tukš, kaut ar gaisu var stāvēt nedēļām Bet ūdens nesūcās cauri polimēram laikam tāpec ka īstenībā tas ir škidrums un var teikt ka pats tāds '' puspolimērs.'' Labots Aprīlis 25, 2018 - oxygen 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 pirms 7 stundām , Usins teica: 2. Apkurei izmantojamās PPR caurulēs jābūt alu slānim lai skābeklis netiekot caur. Te sāku šodien iedziļināties. Ūdens molekula esot ļoti maza (salīdzinoši) uz šāda prinicipa ar strādā RO filtri. Par molekulu izmēriem saprotu, un zinu kas reversā osmoze, bet vēl arvien nesaprotu kāpēc gaisam (skābeklim) ar mazāku spiedienu ir vajadzētu būt tieksme tiek iekšā traukā ar daudz lielāku spiedienu. No skolas fizikas viedokļa vajadzētu būt otrādi - gāze no lielāka spiediena puses tiecas uz to pusi kur spiediens mazāks. Varētu pieņemt, ka skābeklis ar mazāku spiedienu cenšas tik iekšā traukā ar ūdeni, jo starp šim vidēm veidojas osmotiskais spiediens (1 bar !!!), kurš cenšas izlīdzināt vielu koncentrācijas iekšpusē un ārpusē. Bet osmoze jau it kā notiek tikai kombinācijā šķidrums - šķidrums, nevis šķidrums - gāze. IMHO, man gan liekas, ka daži cauruļu ražotāji ir izdomājuši, ka nav labi, ka gaiss no apkures sistēmas cenšas tikt laukā pa plastmasas caurules porām (lai tas iet laukā tikai caur atgaisotāju), nevis uztraucas par to, ka tas "osmotiskā" vai "parciālā" spiedienā dēļ centīsies tiek iekšā apkures sistēmā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Usins Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 Ja iedomājies pilnu tīkliņu ar kartupeļiem tad neatkarīgi no spiediena starp tiem caur tīkliņu vējš brīvi ienesīs smiltis. Tagad atliek saprast kādēļ arī bietes ( O2 ) var iekļūt maisiņā Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 pirms 3 stundām , Usins teica: caur tīkliņu vējš brīvi ienesīs smiltis. Bet kāpēc šis process notiek tikai virzienā no zemāka spiediena uz augstāku? Kāpēc vējš iepūš smiltis tīkliņā nevis tās izbirst laukā no tīkliņa? Ja tas spēks, kas liek zemāka spiedienā gāzei sūkties iekšā traukā ar augstāku spiedienu ir gāzes parciālais, osmotiskais, vai jebkurš spiediens, ko mēra Pa, bar, tad kur ir tā spiedienu starpība robeža, pēc kuras šis process apstājas? Cik sapratu no dsikusijas, tad 1 bar spiediena starpības skābeklim ir sīkums. Vai arī 2-3 bar spiediena starpību tas spēs pārvarēt? Jā, zinu ka osmotiskais spiediens dabā var būt ļoti liels, ja reiz koki var izaugt pat 100 metros gari, bet osmoze it kā attiecas uz dažādas koncetnrācijas šķidrumiem nevis gāzēm. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 Darbojās uz to ka cenšās parciālo spiedienu abās pusēs izlīdzināt . Skaidrs ja porainās membrānas vienā pusē ir spiediens 2 bet otrā pusē 4 , tad tajā pusē kur 4bāri koncentŗacija (molārā) būs 2x mazāka , kā pirmajā. Kāpēc liekas ka tā nevar būt?- tāpēc ka ja ir kārtīgs caurums , tad tas kas plūst ārā pa to caurumu , aizskalo kas lien iekšā . Bet ja mikroporas nevis kārtīgs caurums ar kārtīgu plūsmu , tad proces notiek ''pareizi'' Nu tāda tā fizikālā ķimija. Kā piemēru: izdomājam savākt paraugu kādā izmešu gāzei parastā gumijas balonā. Aiznesīsim uz analīzī pēc pāris dienām- būs krietni izmainijies tas sastāvs , iekšā kā bija sākumā, jo gumijas balons ir porains attiecībā pret gāzēm. Tā ka no nepareizām apkures caurulēm ūdens jau nelien cauri porām, tad gais gan lien iekšā . Viss būtu labi , ja iestātos līdzvars, bet skābeklis tiek notērēts rūsinot bleķa radiatorus . Nu apmērām kā cilvēka šunas izlieto skābekli no asinīm. Un tā , pamazām kamēr radiatorā ir caurums. tur kur mēs to negaidijām. Ja šitais gāzu pārneses process nestrādātu, tad nestrādātu arī mūsu plaušas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 Mazliet palasīju par skābekļa difūziju plastmasas caurules un kļuva nedaudz skaidrāks. Tad ar šausmām domāju cik daudz Latvijā apkures sistēmas ir uzbūvētas izmantojot parastās PP caurules, kuras dēļ skābekļa difūzijas nemaz nedrīkst izmantot noslēgtu apkures sistēmu būvniecībai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldise Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 tad kapars būtu labāka izvēle? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Usins Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 arī. jebkas, kas paredzēts apkurei, t.i. ar metāla slāni, ppr, daudzslāņu, plānsienu tērauda. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 Pirms 36 minūtēm , Firza teica: Tad ar šausmām domāju cik daudz Latvijā apkures sistēmas ir uzbūvētas izmantojot parastās PP caurule Nu , lūk, tas ir nepatīkamākais ka ļoti bieži strādā par ''speciālistiem'' kadri kas nezin ''drēbi'', precīzāk materiālu īpašibas. Tur ir vairāki iemesli- baigi ilgi ir bijis meistars ar veciem materiāliem, nezin ka jaunie ir pavisam citādi. Otri zāļi gurķi bez izglītības arodā ( skolās, vai skolā ir bumbulējis nevis mācijies), bet liekas ka visu prot. Nu trešā škira- labi zin, bet uzspļauj jo neba pēc gadiem adradīs ''autoru''. Tas ir risks ja ņem neoficīalos meistarus no sludinājumiem. Arī gadijumos kad pats īpašuma saimnieks izdomā būt par meistaru, jo pa gabalu ir kaut ko redzējis. Nu tik pats būvēs... Labi ja draudzējās ar internetu un, pirms kā ķerās klāt, nedaudz pašizglītojās kādā specializētā saita/forumā. I tad... redzēju viena tāda pašdarbnieka darbu... nu dikti atgādināja baloža ligzdu no tās pasakas kaut dikti bija studējis forumus . 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 Man gan vairāk interesē, cik tad ilgā laikā, vidēji izrūsē tas radiators, kur lietotas ''neīstās'' caurulles...? Zinu pavairākus piemērus, rūpnīcās, apkures sistēmām, ar 20 gadus atpakaļ līmētām plastmasas caurullēm, un nekas.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 pirms 3 stundām , uldise teica: tad kapars būtu labāka izvēle? Nesaprotu, mūsdienās to tieksmi pēc kapara... Daudzviet, protams ne visur, ner. tērauds ir labāka izvēle, t.i. Lētāks, smukāks, izturīgāks... Teiksiet, ka TIG metināšana problēma...?Muļķības...Manā lauku ciematā, es saskaitīju, ka kādiem 5 saimniekiem ir privātie aparāti... Nesen pirku ner. tērauda caurulles... Dažas cenas: 10x1 1.19,-/m; 10x1.5 1.90,-/m; 18x1.5 2.50,-/m; 40x1 3.75,-/m; 50.08x1.5(AISI201) 3.55,-/m; Līkumi 26.9x2 1.40,-/gab.; 40x1.5 2.20,-/gab.; Loksne 2.0x1000x2000(slīpētā) 84.50,- utt. Varam salīdzināt ar kapara cenām, pat ar Cinkotajām u.c. caurullēm.... Protams var jau pateikt: tā jau neviens dzīvojamā sektorā nestrādā... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 Pirms 8 minūtēm , jacobs teica: ner. tērauds ir labāka izvēle Kapara caurules ir visos būvmateriālu veikalos, salodēt salīdzinoši vienkārši, pilns internets ar pamācībām mājsaimniecēm, kā vienot kapara caurules. Nerūsējošā tērauda caurulēm vajag lielāku gudrību, jāzin pareizo materiālu izvēlēties, tur apmaldīties var tajā nerūsējošā tērauda nomenklatūrā, un metināšana nav vienkārši. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 Drosmi un uzņēmību visā vajag, puiši, un nebaidīties no nezināmā, nestandarta risinājumiem...Par gudrības trūkumu mūsu biedriem, jau gan sūdzēties nevajadzētu... Nedaudz tikai savādi, ka man senioram, jaunie jāaģitē...? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 Man ~20 gadus gāzes apkure savilkta ar trīsslāņu Henco un saskrūvējamiem savienojumiem. Nevajag ne lodēt ne kausēt. Gaisa sistēmā nav bijis. Saskrūvējamie savienojumi ir ideāli - pēc gadiem 5 atradu vienā vietā, ka nebiju vienu savienojumu pievilcis. Un ne jau tāpēc, ka tecēja ūdens, bet nejauši pagriezu uzgriezni. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Aprīlis 26, 2018 Share Aprīlis 26, 2018 Droši, kvaltatīvi jaucamie savienojumi laba lieta...Vajag ko izmainīt, saremontēt vai arī pie kā cita aiz tām caurullēm tikt klāt...Lūdzu, viss ērti... Salodētu, sakausētu, jau labi pavecu, kapara, plastmasas trubu mudžēklis, grūti piekļūstamā vietā... Tā jau ir problēma nopietnāka, ja kas notiek, vai nepieciešamība ko nedaudz izmainīt... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!