Jump to content

Rekuperators - vilšanās.


Ronalds
 Share

Recommended Posts

Es jau saskatījos tos udens priekšsildītāju. Bet tas diezgan dārgs prieks - ap 300 eur pati iekārta, tad vēl trubas pieslēgšanai, vadība, papildus cirkulācijas sūknis man būtu vajadzīgs. Aprakstos jau bija minēts, ka priekšsildītājs ir komforta fīča, nevis nepieciešamība lai iekārta ziemā darbotos. 

Link to comment
Share on other sites

  • 2 months later...

Tikko izstādē uzdūros leišu TENKO stendā uz kā sākumā likās WOLF rekuperatora kloniem BRINK. Vēlāk papētīju internetu - izrādās līdzīgi kā ar Electrolux grupu - viens korpuss un iekšas, tikai dažādi brendi :)

Puiši satāmēja piedāvājumu 150m2 vienstāvu mājai - kopā iekārta + montāža 3000EUR (1600 iekārta + 1400 lokanie vadi, difuzori, kolektori, isopipe caurule, jumta izvads utt).

Kāpēc to nafig skatos? Jo kad mājai siltuma zudumi ir 55kWh/m2gadā un ventilācija vēl 44kWh/m2gadā, tad kautkas jārisina, jo citādi nafig vispār bija būvēt tik siltu māju.

 

P.S. Lai cīnītos ar tēmā apspriesto sasalšanu pie mīnusiem, esmu izbūvējis 60 metru garu D200 gaisa ievadu zem zemes, kurš darbojas kā "ģeotermālais priekšsildītājs".

Link to comment
Share on other sites

Interesanti, kā cīnīsies ar pelējumu vasarā tai zemē ieraktajā trubā :sarkasms: ?

Link to comment
Share on other sites

Beidzot brīvdienas, sagribējās gudrības pabārstīt par šo tēmu. Es pats darbojos kā projektēšanas un celtniecības darbu koordinators. Varu pateikt sekojošo, lai ēkā būtu pareizs mikroklimats, pielietotās sistēmas ir jāprojektē simbiozē. Nevar ēkā iemest rekuperatoru un gaidīt lieliskus rezultātus. Jārēķina ir kompleksi siltumizolācijas risinājumi, apkures veids, ventilācija.. Ēka ir kā organisms, visiem orgāniem ir jāfunkcionē vienotā sistēmā. Uzsākot jaunu projektu, man ar inženieriem notiek ilgas plānošanas, kamēr viss tiek saplānots. Tiek ņemts vērā arī ēkas novietojums (mežā vai pie jūras), atvērtais kamīns, vai slēgtais, apkures veids, ēkas norobežojošās konstrukcijas un budžets. Tāpat arī nepieciešama automātika, kas kontrolē apkuri, ventilāciju, kondicionēšanu u.c. vienotā sistēmā, un neļauj darboties neekonomiski. Man gan sanāk pārsvarā darboties ar klientiem, kuriem budžeta ekonomija nav prioritāte - sanāk ļoti komfortablas ēkas, nekas nevelk, nepūš un ir ekonomiski.

   Ja ēku čubina pa kārtām, ieliek vienu detaļu, pēc tam citu, tad kaut ko palabo - nekad nesanāks perfektais rezultāts, ko reklamē ražotāji. Tie kas nodarbojas ar datoru salikšanu manu domu sapratīs, tur arī visas detaļas jāsalāgo savstarpēji un jāpielāgo lietotāja vajadzībām un budžetam. 

 

Bildītes informācijai. rekuperatora cauruļvadi ir jāsiltina atsevišķi, ievadi telpās jānoblīvē... un vēl 1000 nianses, kuras pilnībā pārzina vecis, kurš nodarbojas tikai ar ventilāciju.

 

post-90219-0-03083200-1428081355_thumb.jpg

post-90219-0-28010400-1428081379_thumb.jpg

Labots - litrs
Link to comment
Share on other sites

Mūsdienās kaut kā viss palicis baigi sarežģīti. Senāk labs amatnieks uzblieza māju un viss vēl joprojām ir labi. Tagad, kad dzenamies, it kā jau pamatoti, pēc energo efektīvajām mājām, sāk klibot ventilācija un mitrums. Taisnība ir kaut kur pa vidu, vismaz mūsu platuma grādos.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Senāk labs amatnieks uzblieza māju un viss vēl joprojām ir labi.

 

Esmu restaurējis diezgan daudz senas ēkas, bet neatceros, ka kāda būtu saglabājusies puslīdz labā stāvoklī. Tas ir mīts, ka senos laikos amatnieki bija labāki un desa garšīgāka. Vienkārši senākos laikos cilvēkiem bija mazāks komforta līmenis. Daudzi teiks, ka klimata kontrole un mājas sistēmu vadība (BMS) ir nevajadzīga fīča izvirtuļiem. Bet manam vecvectēvam 1930. gadā pie mājas bija leduspagrabs, jo citādi vasarā nebija kur turēt produktus. Latvijā   tad vēl nebija ledusskapju - sarežģīta extra, tikmēr ASV tie jau bija pusei iedzīvotāju. Tāpat kā mēs pārsēdāmies no Ladām ar "fortačkām" uz Volksvāgeniem ar klimata kontroli, tāpat arī ar laiku sāksim dzīvot modernākās un komfortablākās mājās. Tas ir tikai naudas un laika jautājums.   

Link to comment
Share on other sites

Nu nu, tagad mēs pērkam veikalā digitālo desu, kuru izgatavojot neviens dzīvnieks nav cietis, smērejam uz maizes "sviestu no mērkaķu taukiem(palmu eļļas), mājas vietā būvējam riģipša-vates būdu un piekraujam to ar visadu ķīmiju no kā gandrīz visiem bērniem  alerģija. Par ledusskapi un leduspagrabu es Tev gan piekrītu. Kārtīgam saimniekam, pirmajos ulmaņlaikos, leduspagrabs bija normāla lieta, jo elektrības nebija. Par mājas būvēšanu un komfortu tajā gan nepiekrītu. Protams, jaunsaimnieki arī haltūrēja un švakas majas būvēja, bet kārtīgā guļbūvē noteikti ir komfortablāk dzīvot, nekā riģipša-plēves būda ar vates siltinajumu. Nevajag nekādu rekuperāciju, gaiss tāpat silts un patīkams un bērniem pumpas nemetas. Jā, kādu steru malkas vairāk jānokurina, bet nav jamaksa par ventilācijas sistēmām.

Ja kas, no kondiškas autiņā vasarā saaukstējas vairāk kā ziemā :sarkasms:

Es ar to negribu teikt,ka nu visiem jāiet dzīvot baļķu mājās un jātaisa leduspagrabi, bet ne viss jaunās tehnoloģijas obligāti mājā jāiebūvē. Tā pati "gudrā" māja nafig nav vajadzīga, kaut tīri tehniski to var uztaisīt vismaz desmit gadus. Cilvēkiem to vienkārši nevajag, bet veļu protams neviens , mūsdienās, ar rokām nemazgās un bez putekļusūcēja nedzīvos.

Link to comment
Share on other sites

Lūk, ko es varu piebilst - skaidrs ka mūsdienās stipri pieaugušas komforta prasības,  Bet arī kurināmā cena ir stipri pieaugusi. Es šajā apkures sezonā sadedzināju ap 10 steri malkas, sievastēvs pie līdzīgas apkurināmās platības 30 steri. Pamatīga starpība! Un malka nav pa velti pat ja ir savs mežs!

 

Kas attiecas uz ventilācijas projektēšanu - ne jau dievi podus taisa! nu nav tas tik mega sarežģīti!

Litrs, ja jau esi specs, padalies - kā cīnīties ar kondensātu - kā pareizi viņu novadīt, kuri rekuperatori tiek galā ar šo problēmu. Cik vajag siltinājumu trubām, lai tajās kondensāts neveidojas.

Link to comment
Share on other sites

Es specializējos projektu vadībā, mana filozofija ir tāda, ka labs speciālists ir tikai šaurā profilā. Ja cilvēks domā, ka var labi darīt visus darbus, tad tas nebūs augsts līmenis. Es nemācēšu neklātienē un bez šauras specializācijas profesionāļu komandas pateikt pareizo atbildi, nu varbūt varēšu, bet tas nebūs visperfektākais risinājums. 

  Par ventilāciju varu pateikt, ka tā nav sarežģīta nespeciālistam. Kad tu sāc to studēt, tad saproti to, ka neko nesaproti. Nianses slēpjas gan telpu plānojumā, to funkcijā, klienta prasībās, iekārtu izvēlē, sīkdetaļu specifikācijās. Piemēram, kādus izmantot skaņas slāpētājus, dažādi vārsti u.t.t.

  Pats rekuperators neko daudz nenozīmē - lielākā nozīme ir kompleksam risinājumam un pareizai izbūvei. Kā jau minēju, nerekomendēju uzstādīt ēkā rekuperāciju kā atsevišķu sistēmu - visdrīzāk ka izdosies, bet nebūs ļoti efektīvi. Par piemēru, vēsturiskai koka karkasa Jūrmalas ēkai 120 m2 platībā gāzes apkures katls, kurš sagatavo arī ūdeni ziemā patērēja ap 50 EUR/mēnesī.  

  Nu un piekritīšu Dizim, ka koka karkasa mājas ar vati un plēvi ir mēsli. Un piekritīšu, ka var uzbūvēt normālu, komfortablu ēku bez rekuperācijas un BMS, bet ar tehniskajiem uzlabojumiem ēka būs daudz energoefektīvāka. Tā nav šodienas aktualitāte Latvijā, bet šveicē, dēļ dārgajiem resursiem pat skolas taisa energoefektīvas. Arī Latvijā Vācieši ir uzrāvuši biroja ēku, kur automātika aizver logu, ja ieslādzas kondicionieris. Un pareizi izbūvētās ēkās no kondiškas neviens nesaslimst.

Link to comment
Share on other sites

Ēkās no kodicioniera reti saslimst, bet autiņā ļoti bieži. Cita lieta, cik tad mums to kondicionieri vajag. Vasarā labi ja pāris nedēļas. Varbūt labāk tās dažas dienas pavadīt Jūrmalā vai ezera krastā ,nevis sēdēt karstā ofisā. Nedzivojam jaum mēs Floridā.

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

man liekas ka ēkās jau diezgan pasen nelieto kondicionierus, un autiņos arī tie ir jau izmiruši, to vietā ir nākusi klimata kontrole kas rūpējas par to lai nekādas saslimšanas nenotiktu

Link to comment
Share on other sites

Nu un ar ko klimata kontrole labāka?  Kā uzliek tokontroli uz +18 grādiem, bet ārā +28, tā iesnas uzreiz klāt. Protams, var jau teikt, pats stulbs, ka tā uzregulē, bet cilvēki tā iekārtoti- ja var, tad uz maksimumu :sarkasms:  Būs rekuperātors, tad noregulēs tā, lai labāk savā pirdiena smakā dzīvotu, toties bišku kurināmo ietaupīs.

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

auto 22 grādi un viņi tiek panākti pakāpeniski nevis pūšot cik jaudas. klimata kontrole atslēdz sasniedzot noteiktu stāvokli, kondicionieris saldē kamēr userim paliek auksti un tas var būt tikpat labi pie 16 vai vēl zemāk, klimats kontrolē vairāk parametrus un ir inteliģentāk . kaut kā tā, bet doma bij par to ka vietās kur klimaya kontrole stāv uz auto man nereizes nav gadījies saaukstēties

Link to comment
Share on other sites

man liekas ka ēkās jau diezgan pasen nelieto kondicionierus

 

Kondicionierus lieto - tas ir iekārtas nosaukums. klimatkontrole - tā ir elektroniska kondicioniera vadība izmantojot temperatūras sensorus un kaut kādus prastus algoritmus. BMS - tā ir pilna vai daļēja ēkas visu sistēmu elektroniska vadība izmantojot komplicētu programmatūru un attālinātu vadību.

Pēdējās divās vēsturiskajās ēkās es dzesēšanas sistēmu nodalīju no vēdināšanas -bija racionālāk, jo nebija vietas pietiekami resniem cauruļvadiem lai nejustu gaisa plūsmu (ja cauruļvadi ir maza diametra, tad aukstā gaisa plūsmu var sajust). Es ieliku dzesējošo kapilāro sistēmu griestu apmetumā - gaisa plūsma ir nulle - dzesē visa griestu masa.   

post-90219-0-89712800-1428417075_thumb.jpg

Labots - litrs
Link to comment
Share on other sites

@litrs,

kam tam komfovent tādas monstrozas skārda caurules, ja ir pieejamas lokanās antistatiskās? pie tam bildes variantā būtu ieliktas lokanās un pa virsu sapūsts ar beramo vati un miers, gan siltumizolācija, gan ventilācija vienā pīrāgā.

Link to comment
Share on other sites

 

 

monstrozas skārda caurules,

nu tur bija dažādi diametri, ja nemaldos, tad izvadi telpās bija standarta 160 diametri, atzaru savienojumi tad loģiski snāks lielāki. Šis vēl bija gadījums ar ļoti prasīgu klientu, iekārta tika likta aukstajos bēniņos, tātad gan pati siltināta, gan cauruļvadi labi nopakoti, gan iepūšamā ekovate sabērta, gan blīva tvaika izolācija, gan pretvēja izolācija. Fočene ir no procesa, gala bildes neļauj līgums publicēt. man arī mājas lapas nav, jo lielākā daļa klientu neļauj publicēt atšifrējamus foto.

  Ja cauruļvadam ir atbilstoši liels diametrs, tad ventiekārta (ar vai bez rekuperācijas funkcijas) darbojoties rada mazāk jūtamu gaisa plūsmu - caur mazu diametru tas pats gaisa daudzums telpā ieplūdīs straujāk - veidosies "vējš", no kura daudzi dabū klepu. Arī skaņa būs mazāka. Ja klienta finanses atļauj, tad var uztaisīt tā ka vispār neko nejūt un nedzird pat naktī guļot - ir tikai svaigs gaiss pat ar mitruma kontroli. Vienam klientam Vecrīgā sanāca tā sistēmu saskrūvēt, ka tā darbojās nemanāmāk nekā viņa mājā Floridā (klienta atsauksme).  

  Es te baigi gudri sāku izrunāties, reāli es neesmu ventilācijas speciālists, nevaru didkutēt par adiabātām un pārspiedieniem, manas zināšanas ir virspusējas. Mani piemēri neattiecas uz standarta LV iedzīvotāja vajadzībām un iespējām. Ideāli, tuvi perfektam risinājumi pie mums būs aktuāli pēc 5 gadiem, kad paliks dārgāki resursi, lētākas tehnoloģijas un vairāk speciālistu saradīsies. Es arī pats sev šobrīt nevarētu atļauties izbūvēt perfektu sistēmu - dzīvoju vecā koka mājā. Es izvēlos labāk nelikt neko, jo pa daļām saskrūvēta, uz sīkumiem saekonomēta sistēma ir vienkārši izmesta nauda.  

Link to comment
Share on other sites

Litrs, gudri kakāt nav malku cirst! 

 

Ja jau esi tāds specs - pastāsti kā jūs cīnāties ar kondensātu un kā ar iekārtas aizsalšanu! 

Ja neko sakarīgu nespēj pateikt - nedeldē velti klavieri!

Link to comment
Share on other sites

Nu es jau pateicu ka neesmu spečuks.  Un neko nevaru pateikt par iekārtu aizsalšanu un kondensātu, neesmu ar tādu problēmu saskāries. 

 Galvenā doma no visa ko rakstīju ir tāda, ka nevar santehniķis nopirkt rekuperatoru, iebūvēt to mājā un cerēt ka vis darbosies ideāli. rekuperācija darbojas labi/ekonomiski, ja to projektē un izbūvē kompleksi kopā ar ēkas apkuri, konstrukciju siltināšanu .... 

  It kā jau sāku atkārtoties, ja nevar saprast ko rakstu, tad neredzu jēgu jaukt gaisu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

VebKamera

Kondensāts. Ja aukstie bēniņi, un caurules virs siltinājuma, normāls siltinājuma biezums pašai caurulei ir 100 mm. Tā man inženieris pateica. Es iztieku ar 50 + 30, kondensāts praktiski neveidojas. "Celtnieki" savā laikā bija uzskatījuši, ka pietiks ar 30 mm, pašrocīgi pievienoju 50 un problēmas atrisinājās. Papildus, drošs paliek drošs, zemākajā sistēmas vietā izveidoju sifonu uz kanalizācijas elpošanas cauruli - vienkārši man tāda iespēja bija, nepārbūvējot visu sistēmu.

 

Vēl pareizāk, kā te biedri minēja, būtu likt cauruļvadus pārseguma siltinājuma pīrāgā, ar aprēķinu, lai vismaz 10-20 cm siltinājuma ir pa virsu. Laikam gala rezultātā sanāktu vislētākais variants no materiālu un čakarēšanās viedokļa.

 

Iekārtas aizsalšana - lēta risinājuma nav. Ar elektrību sildīt (kas ir standarta piedāvājums) ir marasms, tad tā sanāk elektroapkure. Visjēdzīgākais ir dabūt rekuperatoru ar ļoti zemu apledošanas t. Esmu dzirdējis, ka tādi itkā esot entalpijas siltummaiņi, kas arī mitrumu atgriež ienākošajā gaisā. Bet par šo neesmu speciālists. Esošai sistēmai vislētākais risinājums ir radiators no apkures katla, citu variantu neredzu. Bet gadījumos, kad katls nedarbojas pastāvīgi (piem. katls ar automātisko izslēgšanos un ieslēgšanos), var būt nepieciešams sistēmu pildīt ar antifrīzu, citādi ūdens aizsals tajā radiatorā.

 

Ja nevar realizēt nevienu no variantiem, atliek tikai stutēt virsū kādu advancētu automātiku, kas elektrību lieto iespējami mazāk (kad citādi galīgi nevar), un plūsmu pie mīnusiem taisa tik minimālu, cik vien iespējams.

 

P.S. Cilvēkam normāls gaisa mitrums ir 40-60%. Darbinot da jebkādu siltummaini pieņemu, ka no 70 uz 60 (un varbūt uz 50) nokritīs tāpat - 100% gaisā neatgriež neviens. Zemāk par 40% neiesaku - ilgtermiņā būs augšējo elpošanas ceļu slimības, īpaši bērniem.

Labots - VebKamera
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Marasmātiķiem un projektēšanas un celtniecības darbu koordinatoriem nevajadzētu projektēt ierīces.

Nevienam nevajadzētu pirkt minēto projektētas ierīces.

Ja nopirkta ierīce neatbilst tehniskajiem datiem, vajadzētu būt veidam, kā dabūt naudu atpakaļ (un ne tikai... kā piespiest ražotāju ražot kaut ko lietderīgu).

Link to comment
Share on other sites

Slinkums vēlreiz lasīt visu tēmu, bet man interesanti kļuva - kurā brīdī tas rekuperators sāk apsalt? Sanāk, kad ziemā ir auksti, tad pieplūdes gaisa temperatūra pēc rekuperatora ir zemāka par 0? Un pēc tam gaiss tiek sildīts?

Link to comment
Share on other sites

 

 

Slinkums vēlreiz lasīt visu tēmu

Lūk, izlasi, ja interesē - esmu sīki aprakstījis kāpēc rekuperators sasalst.

 

Īsumā - no mājas plūst ārā silts, mitrs gaiss. Viņš rekuperatorā atdziest sasildot ieplūstošo gaisu - tāda ir šīs iekārtas būtība. Mitrs gaiss atdziest - rodas kondensāts. Ja ieplūstošā gaisa temperatūra <0 grādi, kondensāts sasalst, savādāk tek ārā pa ventilācijas difuzoriem.

 

 

Man ir plāns uzlabot savu sistēmu:

1. Gaisa padeve- paņemt cinkotā skārda ventilācijas trubu 100mm, ievietot viņu iekš 160mm kanalizācijas caurules. Pa iekšējo cauruli izplūde, pa ārējo pieplūde. Tāds papildus rekuperācijas elements. Iekšējā caurulē ievietot sildāmelementu kas paredzēts lai ūdensvadus no sasalšanas aizsargātu+ plus taimeri viņa ieslēgšanai. Viss izvietots tā, lai kondensāts tecētu ārā no mājas. Ziemā trubā veidosies kondensāts, sasals - varēs ieslēgt sildītāju un ledu izkausēt.

 

2.Uzlabot trubu siltumizolāciju - tagad atrodas bēniņu siltinājuma slānī ~10 cm no augšas. Doma vēl kādus 20 cm pa virsu salikt.

Link to comment
Share on other sites

Sasniegt efektīvus energoefektivitātes rādītājus dzīvojamai mājai neizmantojot rekuperācijas sistēmas nav iespējams, protams ja ņemam vērā normas un mainam gaisu dzīvojamā istabā 3m³ uz m² stundā. Ja telpas nevēdinam tad tam protams maza jēga.

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

 

 

ja ņemam vērā normas un mainam gaisu dzīvojamā istabā 3m³ uz m² stundā

 

Aga, ščas, rādi šļurp aprēķinu cik kwh/m2/a pie šādas gaisa apmaiņas privātmāja gadā patērēs. 300? 600? Pieņemu, ka tikai uz apkuri???

 

Neviena privātmāja tādos apjomos nemaina gaisu. Tas ir caurvējš, visticamāk. Ja grib baigo taupību, tad lieto CO2 sensorus, kas detektē kurā istabā cilvēks ir, un attiecīgo kanālu atver. Bet tas jau velk uz gudro māju un maksā $$$$$$$$$$.

 

 

 

Sasniegt efektīvus energoefektivitātes rādītājus dzīvojamai mājai neizmantojot rekuperācijas sistēmas nav iespējams

 

Un starp citu, ir iespējams. Vislabākā ir enerģija, kuru nepatērē. Tātad, iespējami pasīva ventilācija. Tur galvenā atrisināmā problēma ir pieplūde, tās temperatūra un ievades vieta telpā. Un tur nav standarta risinājuma, tas jārada vai jāizveido katrai mājai individuāli atkarībā no apkures, vietas, mitruma, utt. īpatnībām. Bet mūsdienās, tā kā gudrus risinājumus ir sarežģīti izplānot, visur saliek sūkņus, ventilatorus un kalorīferus, un pasaka, ka citādi nav iespējams.

Link to comment
Share on other sites

martins23

no manas pieredzes. ir jauna māja ar lossnay rekuperatoru, atrodas aukstajos bēniņos. trubas ir pakotas ar 40 -50mm vati bez izolācijas.

patlaban ja ārā ir +5 grādi, tad ienākošais gaiss istabas trubā ir 13 grādi, bet telpu temperatūra ir 22, bet kur gaiss iet uz āru, 2vas vannas istabas, tur temperatura ir ap 24 grādi.

 

moš kāds var veikt aprēķinu, cik jābūt ienākošajai temperatūrai pie tādiem grādiem? ienākošo gaisu ņem no trubas jumtā.

 

ziemā jādarbina 24/7 rekuperators, lai neveidotos kondensāts trubās un netecētu istabā. tad ienākošais gaiss ir ap 3-4 grādi, kas jau ir auksts, un tur visa ekonomija pa kāju, apkure strādā vairāk, lai atkal sasildītu to ienākošo gaisu. uz 200m2 māju LG sanāk atdot ap 110eiro mēnesī izlīdzinošajā maksājumā (ar karsto ūdeni).

 

vēl jumts arī ir daļēji noklātsar vati.

 

varbūt kādam ir kāda bilde, kādiem jāizskatās nopakotām auksto bēniņu vetntilācijas trubām? un kā vispār jānosiltina bēniņi šādai sistēmai?

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

>martins23

Pirmā reakcija - 40-50 mm aukstajiem bēniņiem ir stipri par maz, kā jau teicu 100 mm vajadzētu. Pašam kondensāti praktiski (gandrīz pilnībā) izbeidzās tad, kad bija 30 + 50 (=80) mm izolācija uz caurules. Manā skatījumā vari tīt vēl vienus 50 mm virsū visām trubām.

 

Otrā reakcija - pēc manām domām no rekuperatora pie 22-23 izejošās būtu jānāk atpakaļ vismaz 18 (ja ne 20) grādiem uz istabu. Pārāk lieli zudumi, iespējams dēļ pusplikajām trubām.

 

Trešā reakcija - http://www.ekodoma.lv/index.php?lang=lvTiem vismaz profesija ir energoauditi. Un gan jau neizģērbs par vienu konsultāciju (gan jau ka cena būs mazāka par viena mēneša rēķinu). Un iespējams, ka ieteiks daudz kvalificētāk, kā vesels bars datoristu.

Labots - VebKamera
Link to comment
Share on other sites

http://web.byv.kth.se/bphys/reykjavik/pdf/art_157.pdf

Dāņu profesori secina sekojošo:

"Based on measurements and calculations of existing building ventilation systems with heat recovery, it can be concluded that there is a need for developing new heat recovery systems with both high temperature efficiency and protection against ice formation, if the systems are to be used effectively in cold climates."

Link to comment
Share on other sites

Vai tad tā rekuperācija darbojas tikai vienā virzienā un tikai ziemā? Tie, kas tādas uzstāda iespējams ir uzstādījuši arī kondiškas ēkā. Pēc idejas to dārgi(izmantojot elektroenerģiju) saražoto vēsumu vasarā arī negribas izvēdināt atmosfērā, bet atgūt daļu enerģijas.

Link to comment
Share on other sites

martins23

Vasaras funkcija ir tā, ka pa nakti sapūš vēso gaisu un karsto izvada ārā.

 

Jap, bij doma tās trubas likt lielākā vates slānī. Kondensāts rodas tikai tad, kad netiek lietots un karstais gaiss,istabas, iet trubās iekšā un tad sākas pilēšana.

Link to comment
Share on other sites

  • 5 months later...

Izskatiet variantu uzstādīt katrai telpai pēc nepieciešamības ārsienā iemontējamās kompaktās vēdināšanas iekārtas ar rekuperatoru TwinFresh vai Micra. Par šo risinājumu ir labas atsauksmes. Izmaksu un laika ieguldījuma ziņā daudzos gadījumos tas būs labāks risinājums nekā kopējā ventilācijas ar rekuperāciju. Kā arī izmantojot šo risinājumu, nebūs problēmu ar iespējamiem putekļiem un nelabvēlīgiem bakterioloģiskiem organismiem, kas var rasties šādas kopējās sistēmas gaisa vados no nepietiekamas apkopes, hermetizācijas zuduma laika gaitā, no vibrācijām vai konstrukciju deformācijas.
Vannas istabai, virtuvei un tualetei labs risinājums ir iFan - gaisa nosūces ventilators ar mitruma, kustības sensoru un iesl. /izslēgšanas laika iestatījumiem un papildus gaisa apmaiņas nodrošināšanai visās telpās programmējamu 24h gaisa apmaiņas/vēdināšanas funkciju.Smuks dizains.Pie tam cena salīdzinoši arī nav augsta... 
 

Labots - Mezavecis
Nav ienākusi info, ka par reklāmu ir samaksāts
Link to comment
Share on other sites

Mitrumu dabūt ēkā apkures sezonai? Elementāri. Iedod debiliķiem " nosiltināt " no ārpuses.

Daži " nomitrina " līdzīgi kā vecas baļķu ēkas ar rubeorīdu un līmi no ārpuses apķēpājot. Mitrums garantēts.

 

oxygen +100.

Link to comment
Share on other sites

  • 3 weeks later...
Raimonds1

Vērts aiziet uz bt1.lv izstādi.

Bija individuālie rekuperatori  -  50m3 stundā, 5W, nekādas kondensācijas.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...
Raimonds1

http://vents.lv/lv/twinfresh

 

viltība ir tāda - tas siltais papriekš uzsilda kaut kādas plāksnes.

 

Tad tās plāksnes silda to tīro gaisu.

 

Ja to visu pareizi izdara laikā, kondensāta nav.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Līdz brīdim, kad vienā brīvā brīdī atcerējos vidusskolas fiziku un izrēķināju, cik daudz siltuma dzīvoklī apmainot gaisu aiziet projām, kaut kā bija iesakņojies uzskats, ka rekuperācija ir tāds bišķi fufelis. Un tad viss mainījās :)

Bet vai kāds ir reāli uzlicis to twinfresh? Bez pontiem? Tas cipars 90% tā īsti ... nu liešķiet uzticams. Skatoties uz to viņu ciklu zīmējumu... To procesu var panākt tikai tad, ja tiek izmantots siltumsūkņa princips. Nu citādi absolūti nekādīgi. Nu nav dabā tāda materiāla, kurš spēj paņemt siltumu no avota, kura temperatūra ir zemāka.

Nu nevar bez siltumsūkņa istabas gaiss atdziestot no +20 līdz -7 sasildīt da jebkādu keramiku līdz +17. Pareizāk sakot,sasildīt jau var, bet izejošā gaisa temperatūra nekādi nebūs zemāka par +17.

Link to comment
Share on other sites

Jurkin, atļaušos oponēt.

 

Sistēma ir cikliska: pirmo reizi ieslēdzot šito makinu (ja tā ieslēdzas uz izpūšanu), Tev pilnīga taisnība. Bet nākošajā - ieplūdes ciklā, iekšā tiek vilkts auksts gaiss, kurš mierīgi spēj atdzesēt to "siltumnesēju" (vai tas būtu "īpaša speckeramika", vai, teiksim, Žiguļa radiators,pildīts ar antifrīzu) līdz āra temperatūrai. Un, kad gaisu sāks atkal dzīt ārā, tad Tev vairs nebūs taisnība.

 

P.S. Ideja interesanta. Pirmo reizi redzu verķi ar ciklisku darbību. Par super-puper keramiku - domāju, ka pārspīlēts par tiem 90%. Par kondesāta neesamību - teorētiski šaubu nav. Nedomāju, ka šobrīd būtu problemātiski izgatavot porainu keramiku.

P.P.S. Žiguļa radiatoram ar antifrīzu vajag nelielu pumpīti, kas to šķidrumu nepārtraukti groza....

Link to comment
Share on other sites

Nu jā, iekšā nākošais gaiss šo atdzesēs līdz +5 un tāds +5 arī nāks iekšā istabā, pēc tanm atdzesēs līdz 0 un tāds arī nāks istabā, un tad līdz -7 un tāds -7 arī nāks istabā..

 

Kaut kāds labums jau noteikti ir. Kaut kāda super-puper porainā keramika ar ļoti labu siltumvadītspēju, bet tāpēc jau jautāju, vai ir zināms kāds, kas reāli šo ir uzlicis.

 

Tikai kāpēc reklāmā vajag rakstīt, ka ienākošais gaiss būs +17. Nu nebūs!!!

 

p.s. Vispār te ir komplicētāks aprēķins ar integrāli laikam :), ko es uz doto brīdi nepavelku :)

Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

Nebūtu tik dārgs varētu paeksperimentēt, tomēr internetā atsauksmes nav labākās, ziemā gaiss visu laiku skrienot tikai iekšā, jo parasti telpās ir dabīgā noplūde caur virtuve vai sanmezglu. Par lielu naudu var tikt pie atvērta loga kurš vēl pie tam trokošnojot :) Iespējams strādājot, pilnīgi noslēgtā telpā, kur tas ir vienīgais caurums uz ārpasauli.

Link to comment
Share on other sites

Es nekur neatradu cenu tam TwinFresh  - nelaba aizdoma ka nejēgā dārgi. 90% lietderības koeficients - nu melot tomēr vajag ar mēru! Šādai konstrukcijai labākajā gadījumā ap 50%!

 

Ja kas, krievi taisa paši rekuperatorus no šūnu polikarbonāta un iegūst diezgan labus rezultātus, tikai jūtami lētāk kā rūpnieciskie analogi. Un veiksmīgi risina gan kondensāta, gan aizsalšanas problēmas. 

https://www.forumhouse.ru/threads/147709/

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...