maize Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 Maģiskais "līdz" 90% Cena 300EUR+ Link to comment Share on other sites More sharing options...
dsks Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 litrs,Tev varbut sanak pasedet ar inzenieriem,bet pec manas pieredzes pedejos 10 gadus ... 90% projektetaju nemaz rekonstrukcijas objektos ( jaunbuves protams tur isti nebus ko darit,lai gan daudzi tiklu projekti rodas,kad jau objekts iet pilna spara ) uz vietas nav bijusi,bet pec arhitekturas tiklus sazime ... lielakais cirks laikam ir bijis,kad uzmauc projektu un pagrabs vispar ka tads nav sazimets Link to comment Share on other sites More sharing options...
aviators Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 (labots) Rekuperātors ir interesanta fīča. Ja pašķirsta vecos bukletus, tad tur reklamētas ir daudzas lietas, kas šodien jau skaitās sliktas. Kaut vai tā pati ieplūdes caurule zemē ierakta. Pašam ir vācu PAUL THERMOS rekuperators, kas jau gadus piecus darbojas un palīdz ar ventilāciju mājā (~100kv.m). Sākumā uzlika pagaidu elektrisko priekšildītāju, bet tagad pat nedomāju ko citu pasākt, jo papildus elektrorēķinam par visu ziemas sezonu 70-100eur ir nekas salīdzinot ar advancētajām zemes siltuma sistēmām, kur kārtīgi jānopogā kāposts ierīkojot. Jo līdz -5C (varbūt pat zemāk) priekšsildītājs nemaz neieslēdzas, bet mīnusu dienas ziemā ir maz, pie tam galīgs taupītājs stipros mīnusos pa nakti var taču rekuperatoru izslēgt pavisam ārā un netērēt. Savukārt pārējā laikā atgūtais siltums pamatīgi atvieglo mājas apkurināšanu. Konkrēti manējais rekuperators zaudē max 0.5C uz ieplūdi/izplūdi. Arī šobrīd displejs rāda 21C/21C. Jā, rekuperācijas ventilācija nav lēti, bet pluss mājai tas ir noteikti. Ja to izslēdz uz pāris dienām un mēģina ventilēt pa vecam, tad svaiga gaisa sajūta vairs nav. Gaiss paliek tāds smags. Smirdēt nesmird, bet atšķirību var just. Un nemaz nevajag baigos kubikmetrus dzenāt, pietiek uz pašu minimālāko gaisa plūsmu. P.S. Apkurei ziemas sezonā iztērēju ap 70-100eur. Kopā ar priekšsildītāja notērēto tas sanāk ap 140-200eur gadā. Man liekas ļoti ok izmaksas. Labots Oktobris 28, 2015 - aviators Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 (labots) Wildgun, nu ideja... kāda vajadzība sildīt kluci un pēc tam saldēt kluci, ja to pašu var izdarīt uzreiz. Nu kaut vai tā kā tie krievi ar polikarbonātu. Šeit gan ir svarīgi, lai siltummainim pēc iespējas labāka siltumvadītspēja. Polikarbonātam HVZ ar to lietu tur ir. Tieši tas pats gan attiecas uz keramikas kluci. Ja šis ir kaut kāds porains, tad lielāks virsmas laukums, ir pluss. Jā, varbūt tās poras savāc siltā gaisa mitrumu un pēc tam atdod aukstajam. Vai tas ir labi vai nē, HVZ, jau pats vairs nesaprotu.... Bet konkrētā izstrādājuma lietderību ņemot vērā kaut vai reklāmas melus atļaušos apšaubīt. p.s. reklāmas bukleti vispār ir sū... Un ne tikai reklāmas bukleti. Mūsdienās melot, lai gūtu peļņu, neskaitās sliktais tonis. Vienā no izstādēm čoms gandrīz nopirka kavitācijas ūdenssildītāju. Šim bija pilnas ausis piedziedājuši. Labots Oktobris 28, 2015 - Jurkins Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 kāda vajadzība sildīt kluci un pēc tam saldēt kluci, ja to pašu var izdarīt uzreiz. Tur jau ir tā galvenā rekuperācijas ideja - sakrāt kaut ko, kas parasti aiziet nekur, un pēc tam atdot atpakaļ. Palasies, piemēram, kā darbojas tramvaju vai trolejbusu vai jebkura elektroauto (kaut vai F1) rekuperācija. Bet ideja vienalga interesanta. <> Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 28, 2015 Author Share Oktobris 28, 2015 Šeit gan ir svarīgi, lai siltummainim pēc iespējas labāka siltumvadītspēja Lūk par šo krievu forumos ir diskusija. Neviens nenoliedz ka ka jo labāka siltumvadītspēja, jo labāk strādās rekuperators. Bet te jautājums cik tas ir svarīgi. Ir rūpnieciski rekuperatori, kuriem siltummainis izgatavots no polikarbonāta vai celulozes. Kā saprotu, tad galvenā problēma ir nodot siltumu no gaisa plūsmas uz siltummaini, bet paša siltummaiņa vadītspējai kad nostabilizējas temperatūras režīms, īpašas nozīmes nav! Lai vai kā, ja no polikarbonāta iztērējot ~150 eur izdodas uztaisīt rekuperatoru ar reālo lietderības koeficientu ~80% - tas nu nekādi nav slikts rezultāts. Būtu krievu forumu ātrāk izlasījis - noteikti taisītu pats. Tagad domāju - moš uztaisīt un pieslēgt pirms savējās iekārtas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 (labots) ĒĒĒ, pilnīgi piekrītu, par 150 eirām un 80%, ja tas tā ir. Zināmā mērā arī par siltumvadītspēju ir taisnība. Rekuperatora būtība jau ir pārvadīt siltumu no izejošā gaisa uz ieejošo.. Nu tā siltuma ir tik, cik ir. "Q". Ja tas Q pārvadās caur n m2 polikarbonāta, tad likt n kvadrātmetrus vara ir bezjēdzīgi. Bet var ielikt m<n kvadrātmetrus vara. Jāskatās, kas ir izdevīgāk. Polikarbonātu var dabūt, tas ir "ertā", pielietojamā veidā u.t.t. Siltummaiņa vadītspējai ir nozīme, nekāda "temperatūras nostabilizēšanās" neko nemaina, jo siltuma pārvade notiek nepārtraukti. Tramvaju, trolejbusu rekuperācija šeit būs nevietā. Šiem to enerģiju vajag noglabāt un izmantot vēlāk. Šeit vienkārši. no izejošā gaisa nodot ieejošajam tajā pašā brīdī. Ar tramvaju un trolejbusu varētu vilkt paralēles, ja es piem. šodien, kad man istabā saule ir piespīdējusi turpat +30 sasildītu super-puper poraino keramikas kluci un naktī tas klucis sildītu istabu (fui, cik nejauki sanāca )). Labots Oktobris 28, 2015 - Jurkins Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 jo labāka siltumvadītspēja, jo labāk strādās rekuperators Siltumvadītspējai, neapšaubāmi, ir nozīme. Bet lielāka nozīme ir tam, cik tas siltumnesējs spēj uzņemt sevī enerģijas. Un pēc tam atdot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 WildGun, parastam rekuperatoram nav siltumnesēja. Siltums tiek nodots no vienas gaisa plūsmas otrai caur siltummaini. Nav svarīgi, kāda ir siltummaiņa materiāla īpatnējā siltumietilpība - džouli uz kg uz 1 kelvinu. Es gan patiešām vairs neatceros, vai ir sakars īpatnējai siltumietilpībai ar siltumvadītspēju. Lūk tramvajam gan ir svarīgi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 28, 2015 Author Share Oktobris 28, 2015 Bet var ielikt m<n kvadrātmetrus vara Jā, bet te rodas problēmas ar siltuma nodošanu no gaisa uz plāksnēm! Lai nodotu siltumu no gaisa uz plāksnēm vajag lielu laukumu. Tāpēc vara vai alumīnija siltummainis rekuperatora gadījumā nav neko diži efektīvāks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 Kāpēc tieši uz vara vai alumīnija plāksnēm nodot siltumu ir grūtāk? Es gan domāju, ka pie vienādiem laukumiem viennozīmīgi vinnēs labākā siltumvadītpēja. Tikai tas, ka polikarbonāts ir lētāks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 28, 2015 Author Share Oktobris 28, 2015 Jurkins, tu mani nesaprati. Uz varu vai alumīniju nodot siltumu nav grūtāk! Bet ir salīdzinoši grūti nodot siltumu no gaisa uz plāksni. Jebkāda materiāla plāksni! Pie vainas ir virsmas efekts - plāna gaisa kārtiņa nodod siltumu plāksnei, bet tā kā gaiss ir ļoti slikts siltuma vadītājs pārējie slāņi nenodod. Vajag virpuļus lai gaiss samaisās. Tas ir tas iemesls kāpēc siltummaiņa virsma ir tik liela! Var iedomāties ka siltuma pretestība pārejai gaiss-plāksne ir liela. Lielu virsmu vajag lai gaiss nodotu siltumu uz siltummaini. Ja siltumnesējs būtu ūdens, siltummaiņa virsma varētu būt desmitiem reižu mazāka un tur jau materiāla siltumvadītspēja ir svarīga. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Oktobris 28, 2015 Share Oktobris 28, 2015 Nu skaidrs. Tad mēs domājam vienādi. Lūkšeit varētu būt pluss tādam porainam keramikas klucim. Mīnuss laikam ir cena Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 3, 2015 Share Novembris 3, 2015 Kāds jau apsver domu iepirkt tādu rekuperatoru? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Klusu Novembris 3, 2015 Share Novembris 3, 2015 Ķer muļķus? Nopērc pats, ja tici tam, ko rakstīji. Rotācijas siltummainis arī ir verķis ar ciklisku darbību. "Papriekš uzsilda kaut kādas plāksnes. Tad tās plāksnes silda to tīro gaisu." Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Ir laiks pagājis, derētu kāds atskats par rekuperatoru. Es arī lēnām briestu idejai uzlabot gaisu guļamistabās 2. stāvā. Pašlaik izskatu visus variantus. Tā kā ir aukstie bēniņi, tad trubas izvilkt nav problēma, bet arī griestus īpaši čakarēt arī negribas. twinfresh tipa aparātus negribu, jo neticu, ka bez trokšņa var piesildīt gaisu + aizdomas, ka tas maksā pietiekami daudz ekspluatācijā. Ēnas pusē ir problēma ar mitrumu un pie logiem pelējums parādījies, bet saules pusē ir subtropu klimats, kur mitrums jebkurā gadalaikā nav augstāks par 40-45%. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 Nu ko lai saka? Nekas jau principā nav mainījies! Caurules bēniņos ir ļoti labi jāsiltina lai viņās nerastos kondensāts. Kurš pēc tam tek istabās pa ventilāciju... Vismaz 20 com vates, ja ne vēl vairāk!. Vispār labāk gan caurules, gan pašu iekārtu likt siltajā zonā, zem siltinājuma. Es tagad noteikti ierīkotu zemes kontūru - ieraktu zemē cauruli. Tas nodrošinās ka pieplūdes gaiss vienmēr būs plusos un automātiski atkrīt aizsalšanas problēma. Es rekuperatoru nepirktu gatavu, bet taisīt pats no gatava siltummaiņa un diviem regulējamiem kanāla ventilatoriem. Tipa šitāds siltummainis https://www.ebay.co.uk/itm/Plate-Heat-Exchanger-300x300x400x3-Recovery-Exhaust-Air-Heatex/142118264174?epid=1675081844&hash=item2116e89d6e:g:lSMAAOSwdSRaFQNE Kasti viņam uztaisīt nav problēmu. Sanāks krietni lētāk kā gatava iekārta un nebūt ne sliktāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Jautājums tāds, vai ar to siltummaini var dabūt gatavu, ka silda gaisu nevis ar elektrību, bet pievienoties apkures sistēmai un attiecīgi gaisa temperatūra regulējas atkarībā sistēmas temperatūras? Mīnuss - vasarā karsts un tam vajag kādu kondicionieri galā, bet tas ir realizējams, ja ventilācija ir centralizēta. Diemžēl šobrīd tehniski iekārtu izbūvēt var tikai 2. stāva robežās un ārkārtīgi sarežģīti ar trubām tikt līdz zemei. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 Pirms 3 minūtēm , Mezavecis teica: bet pievienoties apkures sistēmai Bet protams! Ir takš gaisa sildītāji - pieslēdzami pie apkures. http://www.topklimats.lv/prece/taisnstura-udens-kanala-silditaji/ Bet cena viņiem diezgan nepatīkam, jāvelk caurules, ja iekārta bēniņos jāsiltina. Kopā diezgan apaļa summa sanāk. Te jautājums vai lētāk nebūs tomēr ar elektrību piesildīt tās pāris dienas, kad lieli mīnusi ārā un ir siltummaiņa aizsalšanas risks. Vēl Krievijā taisa siltummaiņa atkausēšanu - uzliek vārstus kas rekuperatora āra izeju saslēdz ar ieeju - gaiss iet pa riņki un atkausē siltummaini. Pirms 14 minūtēm , Mezavecis teica: Mīnuss - vasarā karsts un tam vajag kādu kondicionieri galā, bet tas ir realizējams, ja ventilācija ir centralizēta Cik zinu, tad gaisa dzesētājus neliek ventilācijas sistēmās dēļ tā ka rodas kondensāts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Tas ieguvums ir tās naudas vērts? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 @jema Manā gadījumā, kad nopirku gatavu iekārtu pa diezgan apaļu ciparu - hmm... Varbūt arī nav. (Kaut kur nedaudz zem 1000ls iekārta maksāja) Bet ja taisa pats, sanāk krietni lētāk un var uztaisīt mūsu klimatam piemērotu. Tās gatavās iekārtas pa lielam ir paredzētas siltākām zemēm, kur mīnusi ir retums. Jo praktiski visām papildus piesildīšana ir realizēta izmantojot elektrisko tenu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Pirms 20 minūtēm , Ronalds teica: gaisa dzesētājus neliek ventilācijas sistēmās dēļ tā ka rodas kondensāts. Vai tad nevar kondensātu savākt jau pašā kondicionierī? Principā mūsu LV apstākļiem viņš nepieciešams max 2 nedēļas gadā un nav vajadzības pēc īpaši specifiskā verķa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 Nu nez... Nekur neesmu redzējis ka tiek dzesēts gaiss ventilācijas sistēmā. Arī nav lasīts par šādu risinājumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
VebKamera Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 (labots) pirms 2 stundām , Ronalds teica: Es tagad noteikti ierīkotu zemes kontūru - ieraktu zemē cauruli. Tas nodrošinās ka pieplūdes gaiss vienmēr būs plusos un automātiski atkrīt aizsalšanas problēma. Es Tev silti neiesaku. Atslēgas vārds ir sēnes. Tajā trubā kādā posmā vienmēr būs mitrums - zemes temperatūra vienmēr atšķirsies no gaisa temperatūras. Mitrumā ar laiku vairosies sēnes, pelējums, radīsies baktēriju plēve. Galvenā problēma ir tā, ka to trubu pēc ierakšanas praktiski nav iespējams iztīrīt, un tā viņa stāv gadu desmitiem. Lai risinātu to problēmu, veči pēc tam stumj iekšā ķīmiju, liek UV lampas, bet tas vairs nav ne ekoloģisks, ne energoefektīvs, ne pasīvs risinājums. pirms 1 stundas , Ronalds teica: Cik zinu, tad gaisa dzesētājus neliek ventilācijas sistēmās dēļ tā ka rodas kondensāts Ne tikai. Gaisa apjomi ir citi. Ventilācijai nepieciešamā gaisa apmaiņa ir vairākas reizes mazāka, kā kondicioniera radītā vēsā gaisa plūsma. Es ar gribēju kondicionieri ventilācijas sistēmā, kad sāku interesēties, sapratu kāpēc nevar. Labots Novembris 27, 2017 - VebKamera 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 Pirms 3 minūtēm , VebKamera teica: Tajā trubā kādā posmā vienmēr būs mitrums Kļūdies! Ja truba tiks darbinātā kad gaisa temperatūra ir zemāka par zemes temperatūru (ziemā) tad nekāds mitrums tur neveidosies! Jā, ja vasarā truba tiks lietota gaisa dzesēšanai tad gan! Vasarā truba jātaisa ciet! Un ventilācijas sistēmā var un vajag likt filtru kurš visas sēnes aiztur. Link to comment Share on other sites More sharing options...
VebKamera Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Just now, Ronalds teica: Un ventilācijas sistēmā var un vajag likt filtru kurš visas sēnes aiztur Rādi šurp. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 http://www.latserviss.com/lv/ventilacijas-filtri/ventilacijas-filtri/hepa-filtri/hepa-filter Piemēram. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Man bij doma vasaras mītnē uztaisīt ko līdzīgu, bet tieši sēnīšu un visādu citu zarazu dēļ likos mierā. Nokonsultēja cilvēks, kam ticu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 Pirms 1 minūtes , Racer teica: Man bij doma vasaras mītnē uztaisīt ko līdzīgu, Kam rekuperators vasaras mītnei? No viņa jēga jau tikai ziemā ir! Link to comment Share on other sites More sharing options...
ervie Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Pirms 23 minūtēm , Ronalds teica: Un ventilācijas sistēmā var un vajag likt filtru kurš visas sēnes aiztur. ja tur ir hepa filtrs, tad par pašplūsmu var aizmirst, kā saprotams? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 Kāda plašplūsma? Tikai piespiedu ar ventilatoriem. Bez tam viens uz pieplūdi, otrs uz nosūci. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Pirms 28 minūtēm , Ronalds teica: Kam rekuperators vasaras mītnei? No viņa jēga jau tikai ziemā ir! Nosiltināju māju ar vati un problēmas parādījās. Dzīvoju tur arī pavasarī un rudenī dažkārt. Atrisināju vienkāršāk - skursteni bijj brīva cuka un uztaisīju ventilācijas caurumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
mickys Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 pirms 2 stundām , Ronalds teica: Cik zinu, tad gaisa dzesētājus neliek ventilācijas sistēmās dēļ tā ka rodas kondensāts. Tas nu gan ir stipri aplami. Darba vietā visās gaisa apstrādes iekārtās ir dzesēšanas kontūrs, citādi vasaras karstumā pieplūdes gaisa temperatūra būtu +30 grādi un es nedomāju, ka kāds vēlās šādu temperatūru saņemt no gaisa pieplūdes restēm. Kondensāta novadīšana tiek realizēta jau pašā iekārtā, viss skaisti notek kanalizācijā. Gaisvados protams nekāds kondensāts nerodas, jo visi pieplūdes gaisvadi pilnā garumā ir ar siltumizolāciju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 Pirms 2 minūtēm , Racer teica: Dzīvoju tur arī pavasarī un rudenī dažkārt. Pavasaros/rudeņos kad temperatūras starpība iekša/āra ir maza no rekuperatora jēga arī nav diez ko liela.... Pirms 2 minūtēm , mickys teica: Darba vietā visās gaisa apstrādes iekārtās ir dzesēšanas kontūrs Visās? Visās noteikti nav, jo es neko tādu dzīvē redzējis neesmu! Bet nu iespējas ka tāds risinājums pastāv, nestrīdos. Bet nu tas jebkurā gadījumā ir lielu ofisa ēku risinājums. Privātmājās šādu sistēmu likt nav prātīgi -parastais kondicionieris būs krietni lētāks risinājums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Pirms 14 minūtēm , Ronalds teica: Pavasaros/rudeņos kad temperatūras starpība iekša/āra ir maza no rekuperatora jēga arī nav diez ko liela.... Tukšas pļāpas. Ar šito cīnījos tieši vajadzības, ne iedomu pēc. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 27, 2017 Author Share Novembris 27, 2017 Nesapratu.... Rekuperatora jēga ir tieši siltuma atgūšana. Ventilācija ir drusku cita lieta, var būt arī bez rekuperatora, jeb siltuma atgūšanas! Un pats jau rakstīji ka ventilācijas problēmu atrisināji ar pasīvo nosūci caur skursteni...... Es teicu ka starpsezonā lielas jēgas no siltuma atgūšanas nav. Nevis ka nav jēgas no ventilācijas! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 ok. Pazudu tulkojumā - tb mazliet savādāk uztvēru iztirzājamo tematu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
mickys Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 Pirms 51 minūtēm , Ronalds teica: Visās? Visās noteikti nav, jo es neko tādu dzīvē redzējis neesmu! Tieši visās 20 gab ir. Mazākās no tām ar gaisa daudzumu ap 3000m3/h, lielākās līdz 75000m3/h Link to comment Share on other sites More sharing options...
_dunduks_ Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 (labots) Pirms 25 minūtēm , mickys teica: lielākās līdz 75000m3/h Es maz ko saprotu no ventilācijas, bet ir ziņķārīgs jautājums - kas tā par ēku, kurai ventilācija ir gandrīz 21m3/sekundē tikai vienā no 20 inputiem? Labots Novembris 27, 2017 - _dunduks_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 27, 2017 Share Novembris 27, 2017 pirms 1 stundas , Racer teica: Atrisināju vienkāršāk - skursteni bijj brīva cuka un uztaisīju ventilācijas caurumu. Manā būdā jau šādi tiek ventilēta vannas istaba 2. stāvā un koridors, kur viss mitrais un siltais gaiss iziet ārā un mitrums neveidojas. Teorētiski jau varētu vienkārši savilkt trubas no pārējām istabām bez visiem rekuperatoriem, bet šī sistēma bez piespiedu sistēmas nedarbojas, kad ārā bezvējš. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!