Jump to content

Rekuperators - vilšanās.


Ronalds
 Share

Recommended Posts

Lai uzlabotu mikroklimatu mājā plānā bija uzstādīt ventilācijas sistēmu. Biju nosvēries likt rekuperatoru. Aizpagājušajā gadā tika nopirkts   DOMEKT REGO 200VE. http://www.komfovent.com/domekt-units/252

Iekārtā 1,5 gadu putēja kastē, nebija laika uzstādīt, šogad rudenī beidzot saņēmos, pacēlu 1/3 daļā bēniņu vates slāni par 20 cm (kopā tajās vietās jau 45 cm) izmantojot pa lēto pirktos vates atgriezumus no paneļu māju ražotāja.  Papildus vates slānī saliku 110mm kanalizācijas caurules - sarkanās - pa akciju bija krietni lētākas kā ventilācijai paredzētas (un lētākas kā pelēkās). Izvilku iekārtu no kastes, pieslēdzu - jā strādā, pūš siltu gaisu. :D - smaids pa visu ģīmi jo mitrums mājā arī sāka strauji kristies - no 70% pāris h laikā līdz 50% nokritās.

Tomēr mani bažīgu darīja slēdzītis uz pults - ziema/vasara. Pieslēdzu elektrības patēriņa mērītāju - jā iekārta rij 1110 W..... Apskatos manuālī - jā iekārtai ir 1 kw sildītājs, kurš ziemā strādā. Parēķināju, ka ja viņu darbināšu 24/7 kā rekomendē ražotājs, man tas izmaksās ~140 eur mēnesī. Šis ir rotācijas tipa rekuperators kurš it kā neaizsalstot - pārslēdzu vasaras režīmā, kad sildītājs nestrādā. Aha - pēc pusstundas nostrādāja aizsalšanas aizsardzība un iekārta izslēdzas. Ārā bija ~ -10 grādi. 

 

Nedaudz parēķināju izmantojot šo http://lv.wikipedia.org/wiki/Relat%C4%ABvais_mitrums

Ja mājā 20 grādi, mitrums 60%, tad vienā m3 gaisa ir 10 grami ūdens. Pie -5 vien kādi 3 grami. Bet izplūstošajam gaisam ir jāatdziest lai uzsildītu ieplūstošo. Iekārta stundā var izdzīt 300 m3 gaisa, tātad stundas laikā rodas ap 2l kondensāta. Sildītājs risina salšanas problēmu, tikai nez kur kondensāts paliek? Nekāda kondensāta novadīšana iekārtai nav paredzēta! Ir iekārtas ar kartona (ražotājs raksta celulozes) siltummaini - tur kondensāts tajā sasūcas un nonākt tīrajā gaisā. Bet man vajag izvadīt mitrumu! Pašlaik darbinu dažas stundas dienā - kad mazgājamies vai kad žūst drēbes uz radiatoriem (nez kur žāvē drēbes tie, kam siltās grīdas un nav bēniņu?) Kad būs siltāks, sildītāju varēs nedarbināt, bet tad no rekuperatora jēga maza. Bet mīnusos sildītājs ar uzviju norij visu ekonomiju. Principā vilšanās.... :( :( :(

 

Izdomāju ka pavisam viegli rekuperatoru var uztaisīt izmantojot divas skārda ventilācijas caurules ar dažādu diametru ievietojot tās vienu otrā. Jo caurules garākas, jo efektīvāks verķis sanāk. Noplūdi pie ventilācijas skursteņa, ja vilkmes nepietiek, ieliekam papildus kanāla ventilatoru. 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

 

 

(nez kur žāvē drēbes tie, kam siltās grīdas un nav bēniņu

 

Izliek uz balkona, tur nožāvē lielo mitrumu kādu dienu vai mazāk atkarībā no āra mitruma, vēja utt.. Pēc tam ieliek vannas istabā, ieslēdz ventilatoru, atstāj durvis nelielā spraugā un pa nakti drēbes sausas. Šobrīd drēbes žūst, blakus istabā relatīvais mitrums ap 53%.

Link to comment
Share on other sites

"Pacēlu vates slāni" - kāpēc? Nevarēja palikt, kur bija? (joks)

Kāds sakars kanalizācijas caurulēm ar šo ierīci?

Nopirki ierīci, neizlasot aprakstu?

Prātojumi aplami. Kondensātam nav jārodas. Var ņemt iekšgaisu ap 60%, pūst ārā 90-100% ar visu ūdeni. Tomēr labāk, ja ūdens rodas, un ir paredzēta iespēja to kaut kur izvadīt.

Sildītājs ir pēc siltummaiņa un nevar diez ko ietekmēt kondensēšanos (ja vien kaut kas nav ačgārni).

Rotācijas tipa - tad gaiss plūst pa spirāli? Nevarētu būt diez ko efektīvi.

Par 2 caurulēm es arī esmu prātojis, tas būtu visekonomiskāk, bet atņemtu biznesu skapīšu ražotājiem.

Link to comment
Share on other sites

_dunduks_

Kopš kura laika ziemā telpās ar apkuri (vienalga radiatori, vai siltās grīdas) ir problēmas ar paaugstinātu gaisa mitrumu?

Es dzīvoklī tieši cīnos ar pazeminātu mitrumu.

Lielais vannas frotē dvielis speciāli tiek saliets ar ūdeni (cik vien tas pats var uzsūkt) un istabā uz drēbju žāvētāja tas ir sauss 15h.

Vasarā - tas jau ir cits stāsts. Tur gan vajadzētu kādu gaisa mitruma savācēju (kondicionieri).

Labots - _dunduks_
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Kopš kura laika ziemā telpās ar apkuri (vienalga radiatori, vai siltās grīdas) ir problēmas ar paaugstinātu gaisa mitrumu? Es dzīvoklī tieši cīnos ar pazeminātu mitrumu.

Vai nu salikti modernie logi, vai nu vienkārši dažas mājas ir jānojauc un jābūvē normālas mājas pa jaunu. Veļu dzīvoklī žāvēju uz balkona, mājā - pagalmā. Mums kā reiz arī gaiss pasaus. Ja man caur logiem nedaudz kaut kur laiž... tas man neizmaksā papildus 140 eur mēnesī, bet gan privātmājā 82 eur mēnesī (apkure + siltais ūdens), tiesa, cauru gadu.

Labots - ggg97
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

@@ronalds_, bet ko tad tu gribēji, lai rekuperators samazinātu gaisa mitrumu, pūstu siltu gaisu un tas viss būtu bez maksas? Ja šaubies par ekonomiju, tad uzliec parastu ventilatoru, kurš dzīs mājā āra gaisu 300m3/h 24/7 režīmā un paskaties cik izmaksās apkure.

Link to comment
Share on other sites

(nez kur žāvē drēbes tie, kam siltās grīdas un nav bēniņu?)

 

Ar veļas žāvētāju. Pagaidām tikai pozitīvas sajūtas. Iegādāju gan no dārgā gala, kondensācijas tipa. Veļa tiek mazgāta pietiekoši bieži. Centrālā apkure un paketes, gaisa mitrums ap 35% telpā, ja var ticēt vienam aparātam.

Labots - chieris
Link to comment
Share on other sites

 

 

"Pacēlu vates slāni" - kāpēc? Nevarēja palikt, kur bija? (joks)
Palielināju siltumizolācijas biezumu - jāizsakās precīzāk ;) 

Gaisvadus taisīju no kanalizācijas caurulēm jo viņas ir jūtami lētākas, kā speciālās ventilācijas. Protams, ka iekārtu aprakstus izlasīju, visu smalki izpētīju. Tomēr dažas lietas tika noklusētas, lai iekārta labāka kā ir izskatītos. Piemēram tas, ka mīnusos viņa bez priekšsildītāja nestrādā. Tagad, plusos gan strādā. Pēc gaisa temperatūrām var apmēram lietderības koeficientu noteikt - ieplūde ~ 22 grādi, ārā ap nulli, iekšā tiek pūsts ~12 grādi silts gaiss. Tātad lietderības koeficients ap 50%, nevis 85 kā tika solīts.....

 

Protams ka mājai hermētiski 3 stiklu pakešu logi. Māja no gāzbetona. 48 cm ytong + 10 cm vate. Uz bēniņu pārseguma apmēram trešdaļai mājas 45 cm vates, citur 25 cm.

Par drēbju žāvētaju esmu domājis. Bet nav tā, ka drēbes ļoti saburzītas nāk no viņa ārā? Piemēram ja kreklu mitru izņem no veļas mašīnas, rūpīgi izžāvē uz pleciņiem, sanāk gandrīz gluds, ikdienai var pat negludināt, bet no žāvētāja.... Nav "skaisti" un vienmērīgi saburzīts?

Link to comment
Share on other sites

50% ir labs rādītājs, par auto degvielas patēriņu kas pasē norādīts taču neej strīdēties? Tie 85% ir gan jau noteiktā temp.režīmā iegūti. Vari vēdināt telpas caur logiem, jeb ieslēgt mehānisko ventilāciju bez rekuperatora, tikai tad apskaties iztērēto katla jaudu mēnesī. Neslēdz viņu pastāvīgi, cik reizes vēdini telpas parasti dienā tik arī uzstādi rekuperatora darbību, ja nav elektroniski paredzēts, nopērc programmējamu elektrorozeti un būs tev laime pilnīga.

Link to comment
Share on other sites

Te nav runa par to, ka degvielas patēriņš atšķiras par 20%.

Ir runa par to, ka ierīce vispār nedarbojas tad, kad visvairāk vajadzētu.

 

Viens domātājs arī klāt.

Tajā mājas lapā ir filmiņa par šamajiem. Tie rotācijas esot tieši aukstam laikam labi, uzzīmēts termometrs ar -15.

Labots - Klusu
Link to comment
Share on other sites

Varbūt tā ierīce vispār nav paredzēta mūsu klimatiskajam rajonam, bet vairāk domāta lai ietaupītu atdzesētā gaisa aizplūšanu karstajā vasaras dienā. Neredzu es tai ierīces aprakstā darba un maksimālās temperatūras kurām iekārta paredzēta.

Link to comment
Share on other sites

Lūk, šodien ārā -15, mēģināju darbināt iekārtu ziemas režīmā - ar piriekšsildītāju. Skuju ziepes - 1kw sildītājs nespēj piesildīt pieplūstošo gaisu pietiekamā līmenī - uz vidējā ventilācijas līmeņa slēdzās ārā.....

 

Brr.... Vienkārši izmesti musorā 720ls.... (cik absolut pudeles varētu nopirkt....) 

 

Nezinu - varbūt dārgie rekuperatori strādā labāk..... 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Esmu ko palaidis garām, vai tomēr vienmēr no "ruļļa" rekuperatoru plusiem netiek piezīmēts tas, ka nav nepieciešams atsaldētājs?

Plākšņu tipa ir vajadzīgs atsaldēšanas kontūrs ziemā, jo uz tā tieši kondensējas ūdens un tieši tāpēc "ruļļi" tiek vienmēr slavēti, jo gada griezumā, lai gan motors tiek darbināts 24/7, patērē mazāk kā sildītājs ziemā plāksnēm.

 

Kāpēc tad "rullim" ir vajadzīgs sildītājs?

 

P.S. darbā ir "ruļļa" iekārta pa pus istabas izmēru un neesmu viņā bez filtriem un ventilatoriem redzējis nekādus sildītājus. Un priekš tās platības tur vajadzētu kādus 15kW - 20kW. ja arī būtu.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Esmu ko palaidis garām, vai tomēr vienmēr no "ruļļa" rekuperatoru plusiem netiek piezīmēts tas, ka nav nepieciešams atsaldētājs?

Reklāmas materiāli tā stāsta. Praksē viss izrādās drusku savādāk.... 

 

Lai iekārtā nesasaltu kondensāts, viņā temperatūrai jābūt virs nulles, ja ārā riktīgi mīnusi, ar 1kw sildītāju nepietiek!

Link to comment
Share on other sites

Nevajag iedomāties , ka rekuperātors ar 1kW būs iekārta, kas spēs palielināt iesūknētā gaisa temperatūru no -15C ārā līdz  komforta +20C, nu vienīgi ievērojami samazinot pieplūdi un palielinot nosūci.

Man nācās samontēt un regulēt rekuperātoru 1,2x2x6 metri. Pie lielākiem mīnusa grādiem ievērojami jāsamazina pieplūde un jāpalielina nosūce. Darba telpas nav tik hermētiskas lai veidotos retinājums. Nezinu vai tavai iekartai abiem  ventilatoriem ir frekvenču regulātori ar ko mainīt gaisa plūsmu un arī regulējamas žalūzijas ir nepieciešamas.

Link to comment
Share on other sites

Nu gan lētticīgi cilvēki... Grib lai vienkāršs štrunts strādātu kā lielie brāļi, kas uzstādīti tipa tirdzniecības centros . Lai tādas pariktes NORMĀLI strādātu LIELĀ temperatūru/mitruma diapazonā ir jābūt krietnai automātikai kas skatās gan plūsmas , gan temperatūras ( arī mitrumu smalkākiem) ieejās un izejās un attiecīgi regulē gan sildīšanu gan tā ''ruļļa'' griešanās ātrumu. Bez visa tā tas pasākums normāli strādās ja tik neliela temperatūras starpība.

Link to comment
Share on other sites

 

 

gaisa mitrums ap 35% telpā, ja var ticēt vienam aparātam.

Tas ir pamaz - normāli no 45% līdz 60%. 

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Es lasu un kaut kā neizprotu, kam tas verķis vajadzīgs parastā mājā.

 

Savā mājā mitrumu neesmu mērījis, bet visticamāk tas ir pazemināts, jo veļa dienas laikā izžūst istabā. Mikroklimatu veiksmīgi nodrošina dabiskā konvekcija starp pirmo un otro stāvu, jo stāvot uz trepēm neatkarīgi no gadalaika jūtama gaisa plūsma, tāpēc maksimāli vajag aizvākt liekās durvis no koridoriem. Arī plastmasas logi visur uztaisīt pareizi, lai notiktu ventilācija. Pašlaik ir problēmas tikai ar 2 istabām, kur vasarā karsts, bet ziemā aukstāks, jo jumta slīpajās vietās ir nepietiekams siltinājums.

Link to comment
Share on other sites

Mežaveci, māju plānojums dažāds, vienam div vai trīstāvene ar halli pa visiem stāviem, citam 200m^2 vienā stāvā, vai kā tev, droši vien, pusotrstāvu māja ar mansardu. Kā pats esi atklājis kāpnes strādā kā skurstenis un nodrošina gaisa kustību, bet, ja ir viens stāvs un plaša māja ar sarežģītu plānojumu, tad nodrošināt dabīgo ventilāciju ir daudz grūtāk. Tev gribot vai negribot ir sanācis izveidot strādājušo dabīgo ventilācijas sistēmu, kur gar logiem vai pa regulējāmām atverēm sienās ieplūst svaigais gaiss, tālāk  pa spraugu durvju apakšās plūst uz koridoru no kura uz otro stāvu un tad pa neblīvumiem siltinājumā, vai bēniņu lūku, vai WC/vannasistabas venilāciju ārā, papildus tam sanmezglos un virtuvē ir mehāniskie nosūcēji, kas izsviež lieko mitrumu ātri ārā, šāda sistēma darbosies arī vienkārša vienstāva ēkas gadījumā. Ja vēl projektētjot ēku ņemta vēra insolācija, apkārtēja vide un pieplūdes izveidotas pa visām pusēm, lai pat karstā vasaras dienā varētu paņemt gaisu no ziemeļu puses, kur augu ēnā gaiss ir vēsāks, tad var nodrošināt patīkamu klimatu  pat bez kondicionieriem.

Ar tām atvertajām durvīm un plašumu uz otro stāvu var iebraukt otrā galējībā, kad ziemā ir problēmas piesildīt lejas stāvu, bet augšā ir karsts bezgaiss pat atslēdzot radiatorus.

Ja istaba aiz istaba vienā stāvā, skursteņa nav, ventilācijas cukas ne tik, tad ko, jāliek mehāniskie gaisa dzenātāji.

Tāpat jāņem vērā iedzīvotāju blīvums un paradumi māja, jo vairāk cilvēku un biežāk viņi uzturās mājās nodarbojoties ar mitruma procesiem, jo vairāk justu mehāniskās ventilācijas ieguvumus.

Vēl kas, ja agrāk pieņēma, ka ventilācija prasīja apmēram 10..15% no siltuma zudumiem, tad tagad palielinot ēku siltumnoturību  tie var būt pat 30 un vēl vairāk procenti no siltumzudumiem; pasīvās ēkas titulu bez ventilācijas ar siltuma atgūšanu nevar sasniegt.

Bet tam, ka rekuperators ir vienīgais, pareizais un izdevīgākais risinājums jebkurā situācija nepiekritu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ir jābūt fizikāli stulbam, lai censtos palielināt siltummaiņa temperatūru ar sildītāju.

Vai rotors vispār griežas? Kas šo griež?

Vajag samazināt ieplūstošā gaisa daudzuma attiecību pret izplūstošo (varbūt mājā ir cita ventilācija, kas velk gaisu ārā?).

Link to comment
Share on other sites

to Klusu

 

Sildītājs ir nepieciešams, lai piesildītu gaisa temperatūru pēc rekuperatora, jo rekuperators fiziski nav spējīgs atgūt 100% no nosūces temperatūras. Reālā efektivitāte ap 70- 85%.

 

Rotējošies siltummaiņi mēdz aizsalt, ja tie nav pareizi noregulētu - siltummaiņa segments pieplūdē atdziest no āra gaisa temp. un, kad tas iegriežas nosūces segmentā, tad uz tā izkrīt kondensāts, ja rotors neiesilst līdz + temperatūrai, tad tas sāk aizsalt. Pirms un pēc rotora stāv spiediena diferenciālais slēdzis, kas pie noteiktas spiediena starpības nostrādā un atslēdz ventilāciju, lai nenodedzinātu elektrisko gaisa sildītāju (ja netiek nodrošināta paredzētā gaisa plūsma, tad tie smuki deg nost). Iespējams, ka nav pareizi noregulēts spiediena slēdzis un rekuperators neaizsalst.

Ja siltummainis sāk aizsalt, tad ir jāsamazina tā apgriezieni - samazināsies efektivitāte, bet gaisa apmaiņa tiks nodrošināta.

 

Pieplūdei un nosūcei ir jābūt balansā, jo, ja samazina pieplūstošō gaisu, bet palielina nosūces gaisu, tad efekts netiks panākts - dabu neapmānīsi. Telpā radīsies negatīvs spiediens un pa visām spraugām (logi, durvis u.c. nehermētiski savienojumi) ieplūdīs aukstais nesagatavotais gaiss.

 

Komfovents neizceļas ar augstu kvalitāti un tehniskajā pasē ierakstīto parametru atbilstību reālajiem ekspluatācijas parametriem. Leiši ir un paliek leiši - iekaro tirgu ar agresīvu mārketingu nevis ar kvalitatīvu produktu.

Labots - Beck
Link to comment
Share on other sites

Pieņemu, ka mājā ir cita apkure, lētāka kā elektrība. Sildītājs nav nepieciešams. Bet šajā gadījumā laikam stulbie leiši ir ietaisījuši sildītāju pirms rekuperatora.

Man šķiet, ka tieši otrādi: jāpalielina apgriezieni.

Ja no citurienes mājā ieplūdīs auksts gaiss, efekts tiks panākts: rekuperatora temperatūra palielināsies. 

Labots - Klusu
Link to comment
Share on other sites

Palīdzēs tādā veidā, ka rekuperators sāks lēnāk griezties un segments, kas atradīsies nosūces zonā ilgāk uzkavēsies un atkusīs. 

 

Tā saucamais rekuperators ir gaisa apmaiņas iekārta, kas uzsilda pieplūdes temperatūru, izmantojot nosūtes gaisa siltumu (rekuperē jeb atgūst siltumu).

 

Ja nosūcē ir 22C un āra gaisa temp. ir -15C, tad pieplūdes gaiss tiks uzsildīts līdz 18C, pārējo piesilda ar el. sildītāju.

 

Ja Tu samazini pieplūdes gaisu, piemēram, no 20m3/h uz 10m3/h, bet nosūci atstāj uz 20m3/h, tad piekrītu, ka pieplūdē var tikt sasniegta temperatūra tuvu tādai kāda ir nosūcē, bet apzinies, ka tos iztrūkstošos 10m3/h tu pierausi no logiem, durvīm u.c. vietām, kas būs ar temperatūru -15C. Šādā kombinācijā šaubos vei efekts tiks uzskatīts par panāktu.

 

Šie cipari minēti, lai izskaidrotu būtību, nevis konstatētu faktu.

Labots - Beck
Link to comment
Share on other sites

 

 

maksimāli vajag aizvākt liekās durvis no koridoriem.

Aha, a ko darīt, ja mājās vecāki cilvēki kam jebkura mazākā gaisa plūsmiņa izraisa neviltotu sašutumu un ar bļāvieniem "caurvējššš" tiek ātri aizvērts viss ko vien var aizvērt ... 

Link to comment
Share on other sites

Toties izplūdes zonā vēl vairāk aizsals, un pielies nosūces zonu ar ūdeni.

Izplūdes zonā vispirms aizsals (jo ir auksts, ilgi bijis ieplūdes zonā), tad atkusīs un pielies zonu ar ūdeni. (Nezinu, varbūt arī nebūs daudz tā ūdens un nožūs. Skaidrs, ka "efekts" netiks panākts, tiks atgūta ļoti maza daļa siltuma)

Iztrūkstošo siltumu iegūst no apkures. Rekuperators ir iekārta, kas "atgūst siltumu". Vismaz daļu siltuma (cerams, ka lielāko daļu).

Labots - Klusu
Link to comment
Share on other sites

Kondensāts rodas tikai un vienīgi pieplūdes zonā. Nosūces segmentā aizsalst izkritušais kondensāts.

Protams, katra situācija var atšķirties un, ja sistēma nav pareizi izbūvēta, tad kondensāts var kaut kur tecēt!

Link to comment
Share on other sites

Sildītājs ir nepieciešams, lai piesildītu gaisa temperatūru pēc rekuperatora, jo rekuperators fiziski nav spējīgs atgūt 100% no nosūces temperatūras. Reālā efektivitāte ap 70- 85%.

 

Tā kā apsildu māju ar malkas centrālapkuri, man derētu ka ventilācija pūstu iekšā kaut 0 grādus "siltu" gaisu, ja ārā ir -15. Protams ka ir foršāk ja ventilācija pūš jau 22 grādus iekšā, bet nu sildīt gaisu ar elektrību - manā gadījumā tā nenormāla izvirtība!

 

 

 

Ja nosūcē ir 22C un āra gaisa temp. ir -15C, tad pieplūdes gaiss tiks uzsildīts līdz 18C

 

Ja tā būtu reāli..... :( Īstenībā es uz līdzīgu rezultātu cerēju ierīkojot rekuperatoru. 18 grādi pieplūdē ir vairāk kā oki, jo gaiss tiek padots caur ieplūdes difuzoriem pie griestiem. viņš labi izkliedējas un sajaucās ar telpas gaisu, aukstas plūsmas nejūtu.

 

Kondensāts rodas izplūdes zonā! Jo tur siltais, mitrais gaiss no telpā tiek atdzesēts (lai uzsildītu ieplūstošo gaisu)! 

 

Un ja nedaudz padomā un atceras pāris fizikas likums, tad izplūdes gaisu nevar atdzesēt zem 0C. Jo savādāk kondensāts sāk sasalt. Pat pieņemot ka mājā gaiss ir ļoti sauss, relatīvais mitrums 30%, tad pie +20C vienā m3 gaisa tāpat būs ap 5 grami ūdens. Pie 0C grādiem un 100% mitruma viens m3 gaisa var saturēt 4.85 grami. Tātad uz robežas. Ja gaiss būs kaut nedaudz mitrāks sāksies kondensācija. Un ja iekārtas temperatūra <0 grādiem, kondensāts sasals. 

 

Tātad, vai nu dzesējam izplūdes gaisu līdz >0C, vai piesildam pieplūdi un agregātu. Vienīgais ekonomiski izdevīgais risinājums ir priekšsildītājs kas barojas no mājas apkures sistēmas. Bet te iznāk ka rekuperatora efektivitāte nekādi nevar solītos 80% sasniegt. Manējais sistēmai, ja ārā ir plusi efektivitāte ir ap 50%. Bet ja ir mīnusi, tad jāmaksā par gaisa piesildīšanu, rezultātā pilnīga bezjēga! Un par reālo efektivitāti 70-80% var sapņot tikai ja ārā ir plusi. Salā nekas tāds nav sasniedzams! 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Nu redz, cik vienkārši. Tikai drusku par vēlu, vai ne?

 

P.S. Es arī par šo esmu interesējies - kādreiz. Tikai cenņiks vienmēr apturēja. Un labi, ka apturēja.

 

Pašlaik mana rekuperācija darbojas sekojoši - ir ļooti garas gofrētas trubas (no plīts, no dušvietas, no pirtiņas (?)), kuras (izplūde) iet caur kurtuvi. Gar grīdu. Visādi cenšos nelaist āra gaisu iekšā, apejot kurtuves griestus. Pa tādām pašām gofrētām trubām. Šad un tad iesprūk pa dūmu smakai, bet visi (es) pie tā ir pieraduši.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Un ja nedaudz padomā un atceras pāris fizikas likums,

tad nekāds kondensāts nerodas, ja palielina no telpām ņemtā gaisa daudzumu un samazina no āra ņemtā gaisa daudzumu. Rekuperators vienkārši ir atbilstoši jānoregulē.

Link to comment
Share on other sites

Nu gan tev dzelzs loģika. Tik no kurienes ņemsi to lielāku gaisa daudzumu no telpām? Vienīgi ar aukstā gaisa pieplūdi caur durvju/logu šķirbām. Bet tas nu galīgi nav ok, kad no loga pūš aukstums. Ja grib normāli, tad gaisam ir jābūt balansā . Nu tad atliek likt pielūdi kas iet caur sildītāju.

Link to comment
Share on other sites

Viktorslat

Man ir uzstādīta ventilācijas sistēma, ar rekuperatoru, esmu uzlicis, ka ienākošajam jābūt + 18C (uz pults) un motora ātrums 2 (Ir 1-2-3). Kad ārā ir auksts, es pēc skaņas dzirdu, ka motors griežas daudz lēnāk. Tas man liek domāt, ka sistēma "cenšas" gaisu mainīt lēnāk, lai pēc iespējas vairāk izmantotu nosūktā gaisa siltumu un pēc iespējas mazāk piesildītu ar tenu. Jā, bet tens tur ir, manuprāt, 1,8kW. Kad ārā siltāks – motors griežas jūtami ātrāk. Kā tas viss tur darbojas – nezinu. Trubu mudžeklis tur ir šausmīgs, kaut kādi vārsti, vadi, viss notīts ar vati, foliju un tādā garā.....Es tikai 1x gadā mainu 2 filtrus, kur man parādīja, ka tie jāmaina. Varbūt vērts parādīt kādam speciālistam visu „instalāciju”? 

Link to comment
Share on other sites

Viktorslat, tā sistēma jau izskatās nopietna. Tādas arī strādā. Bet pa lēto... nu nemēdz būt brīnumi kad bez nopietnas automātikas darbosies pie visām temperatūrām ar lielu lietderības koeficientu. Pat dārgās dažreiz ģļuko, bet lētās... tik nervu bendēšanai kā topika autoram

Link to comment
Share on other sites

@@oxygen, tam agregātam taču nav fiziski atdalītas abas gaisa plūsmas, tātad no telpām paņemtais lielākais gaisa daudzums sajauksies ar svaigo āra gaisu un atgriezīsies tajā pašā telpā, bet atlkums aizies atmosfērā.

Link to comment
Share on other sites

Avarons, rotācijas rekuperatora princips jau nav nemaz tik slikts!

http://en.wikipedia.org/wiki/Thermal_wheel

 

Kaut kāda automātika jau manā iekārtā ir. 

Un atradu kā iekārta mīnusos jālaiž - sākumā jāieslēdz viņa minimālā ātrumā, lai uzsilst, tad var palielināt gaisa plūsmu ātrumu.

Link to comment
Share on other sites

Nu kāds tad sausai atlikums paliek? Jēga ir, vai nav? Jo es saprotu ka par kaut kādu ekonomiju runa vairs neiet zem 0 grādiem.

Link to comment
Share on other sites

1. Iekārta pa lielam strādā, ventilē, mikroklimats mājā ir uzlabojies.

2. Tas ka rotācijas siltummaiņi neaizsalst ir mīts!

3. Nav risināta problēma ar kondensāta novadīšanu - dažreiz to pūš ārā pa pieplūdes trubām - forša "fīča". Šo gan jau ka var paša spēkiem novērst uzlabojot iekārtu (Trubiņa zemākajā vietā uz kanalizāciju)  un kādu līkumu uz leju,augšu ieliekot un arī kondensāta novadīšanu ierīkot. Kad paliks siltāks būs jāpadarbojas.

4.Mīnusos nedarbojas bez papildus sildīšanas, - aizsalst. 

5. Pa šādu cenu biju gaidījis labāku risinājumu - domāju ka divi kanāla ventilatori + divas caurules viena otrā - paštaisīts siltummainis strādātu līdzīgi bet maksātu krietni vien lētāk.

Link to comment
Share on other sites

Būtu šitādiem nevis elektriskais bet no centrālapkures sildītājs ( kā tas ir liekalibara iekārtās) , būtu OK. Nu kādā šķirba vai gaisu uzsilda iztabas  radiators vai no rekuperatora kas darbojās no centrālapkures. Ja ar elektrību jāsilda, tad vai tik beigās nesanāk dārgāk kā prasta ventilācija kur āra gaisa pieplūde notiek caur atverēm sienā aiz radiatoriem. Cik esmu redzējis, tad šitāda prasta gaisa uzsildīšanas metode ir pat ļoti OK. Tik to jau vajag paredzēt kad būvē māju.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...