Regisss Ierakstīts Novembris 22, 2014 Share Ierakstīts Novembris 22, 2014 Labdien! Gribēju pajautāt vai kāds ir dzirdējis, klātienē saskāries ar Lyngdorf TDAI-2170 integrēto pastiprinātāju (vai kādu citu no Lyngdorf izstrādājumiem) ar telpas akustikas korekcijas funkciju? Ja ir, tad kādi komentāri, atsauksmes? Doma ir par tādu aparātu jo ir problēmas ar skandu izvietošanu... es nevaru skandas vairāk par 15 - 20 cm dabūt nost no sienas... un tad jau teorētiski zūd jēga no labām, dārgām skandām... Es runāju par ko šādu: http://www.lyngdorf.com/products/tdai-2170 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 Man aizdomas, ka tie 2,5kEUR nebūs risinājums Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 varbuut ir jeega nedaudz ieguldiit sakaartojot telpas akustiku ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 Jāpēta tuvāk, kā darbojas tā Lyngdorf korekcijas sistēma. Man pašam ir ļoti laba pieredze ar telpas korekcijas programmatūru, kas aizvāca room-boom no sistēmas, kam fāzinvertori bija samērā tuvu sienām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 Rude- pa lielam neviena korekcija nekorigjee LAIKU. Bet faazu invertora probleema ir nobiide laikaa, nevis palielinaata/ izkropljota AFR telpaa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 (labots) Man problēma bija kūkums 100-200Hz diapazonā vienam skaļrunim ar virsotni +4dB@150Hz un otram turpat +8dB. Novēlu uz portu, jo anomālijas atbilda tam, kā skandas stāv telpā - jo tuvāk atradās pakaļējā siena, jo lielāks kūkums bija. Laika korekciju, manuprāt varētu veikt kaut kādā DSP krosoverā aktīvajām skandām. Labots Novembris 22, 2014 - RudeWolf Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 (labots) Rude --- nu atkal ne pa teemu Shis softs ir ljoooti OK, bet nu nav aparaata reaala....kaa tad Regiss vinju izmantos ???? Laika korekciju, manuprāt varētu veikt kaut kādā DSP krosoverā aktīvajām skandām. shis savukaart garaam. es runaaju par to ka uz porta F ir nobiide laikaa, kas dzirdama kaa boooom. To nobiidi praktiski nelabo neviens man zinaams DSP. ( varbuut daziem pro dsp ir limiteetu iespeeju all pass filtrins, nju tas arii ir viss, bet ne noteikti aktiivajaam skandaam ) Lielaakaa dalja, ja ne visi room correction labo tikai AFR , ideaalaa gadiijumaa nemainot faazi laboshanas vietaas ( tie kas baazeeti uz FIR ) . Liidz ar to booom no faazu invertora ir un paliek. Tavaa gadiijumaa ir parasts saucamais room gain , kas pieliekas gan sleegtai kastei, gan portiem priekshaa/ saanaa/ aizmuguree Sonarworks noteikti ka ir atstraadajis/ implementeejis savu softu kaadaas iekaartaas, vai ir saraksts ar iekaartaam, kuraa var ielaadeet no softa njemtos FIR tapus. jautaajums, vai konkreetais aparaats buus atbilstoshss kvalitaates zinjaa Regiss esoshajai aparatuurai, buus izmantojams funkcionaali un dizainiski, kas hifi lietotaajiem maajaas tomeer nav mazsvariigi, un vai cenas zinjaa tas atmaksaasies. Ja runa ir tikai par 10-20cm telpas pienesumu, varbuut ka kaut pa daljai situaaciju var risinaat kaut vai pashrociigi uzmeistarots bass-traps stuurii/ aiz skandaam, izmaksas dazhi desmiti liidz simts eiro .... ir veerts tajaa virzienaa arii padomaat. Jo tas lyngdorfs, taapat kaa kaudze resiiveros iebuuveeto korekciju, nju neviens nevar un nemaak pats sakaartot shiis lietas. Tas vienkārši NAV iespeejams. Tikai ar pasha usera korektu assistance un sajeegu ko dara un kas tiek meeriits, ir iespeejams ieguut pusliidz korektu/ jeedziigu rezultaatu. Manupraat Rudewolf, izmantojot konkreeto sonarworks softu, tev par to vajadzeeja buut liidziigam viedoklim Labots Novembris 22, 2014 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 Ok, sapratu, kur nošāvu garām. Gribēju tikai parādīt, ka ar korekcijas softu var apārstēt draņķīgas istabas. Palasīju tālāk par Lyngdorf korekcijas metodi un vismaz mērījumi tiek veikti daudzās vietās, kas vieš ticību - t.i. tas nav prastais variants ar miķi svītspotā un testa toņiem. Jautājums tomēr paliek, vai tas pastiprinātājs labi skanēs un vai korekcija, par spīti optimismam, spēs tikt galā. Jo tas lyngdorfs, taapat kaa kaudze resiiveros iebuuveeto korekciju, nju neviens nevar un nemaak pats sakaartot shiis lietas. Tas vienkārši NAV iespeejams. Tikai ar pasha usera korektu assistance un sajeegu ko dara un kas tiek meeriits, ir iespeejams ieguut pusliidz korektu/ jeedziigu rezultaatu. Manupraat Rudewolf, izmantojot konkreeto sonarworks softu, tev par to vajadzeeja buut liidziigam viedoklim Piekrītu. Es gan nezinu, vai Lyngdorf risinājums ir metams kopā ar parasto mājas kinozāļu korekcijas kumēdiņiem. Kamēr neredzam mērīšanas procesu un kaut kādas korekcijas mehānismus, tikmēr grūti spriest, cik efektīvs būs risinājums Regisa sistēmas vajadzībām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Regisss Novembris 22, 2014 Author Share Novembris 22, 2014 Paldies kungi par komentāriem! varbuut ir jeega nedaudz ieguldiit sakaartojot telpas akustiku ? Akustika telpai iespēju robežās ir OK... daļu telpas grīdu sedz paklājs, ir liels dīvāns, ir aizskari un pa kādai gleznai pie sienas... Manas bažas ir par to, kā skanētu daudz dārgākas skandas (~3 reizes par esošajām), ja es tās nevaru pavilkt tālāk par ~17 cm no sienas un diemžēl abi vai visi trīss fāzu inventori ir vērsti uz aizmuguri... Bet varbūt tas nemaz tik ļoti netraucē?! Esošajiem Dali Ikon 6 mk2 jau arī viens ir uz aimuguri? Un šie sanāk ~21cm no aizmugurējās sienas... Man problēma bija kūkums 100-200Hz diapazonā vienam skaļrunim ar virsotni +4dB@150Hz un otram turpat +8dB. Novēlu uz portu, jo anomālijas atbilda tam, kā skandas stāv telpā - jo tuvāk atradās pakaļējā siena, jo lielāks kūkums bija. Kā Tev tas izpaudās tieši no skaņas dzirdēšanas viedokļa? Kas bija tas kas nepatika, traucēja? Ja runa ir tikai par 10-20cm telpas pienesumu, varbuut ka kaut pa daljai situaaciju var risinaat kaut vai pashrociigi uzmeistarots bass-traps stuurii/ aiz skandaam, izmaksas dazhi desmiti liidz simts eiro .... ir veerts tajaa virzienaa arii padomaat. Var lūdzu nedaudz sīkāku informāciju par šo sniegt? Kas ir bass-traps un kāda ir tā funkcija? Es diemžēl esmu jaunais šajā audio jomā ar diezgan labu dzirdi, bet netehnisku izglītību! Un vēlmēm baudīt labu skaņu... Piekrītu. Es gan nezinu, vai Lyngdorf risinājums ir metams kopā ar parasto mājas kinozāļu korekcijas kumēdiņiem. Kamēr neredzam mērīšanas procesu un kaut kādas korekcijas mehānismus, tikmēr grūti spriest, cik efektīvs būs risinājums Regisa sistēmas vajadzībām. Jautājums gan kā lai es saprotu savas vajadzības? Nopērkot jaunas skandas un saprotot ka skan nu tā?! Vai kautkā pamērot esošo skandu skanējumu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 Kā Tev tas izpaudās tieši no skaņas dzirdēšanas viedokļa? Kas bija tas kas nepatika, traucēja? Izpaudās šis efekts ļoti vienkārši. Tikko kā kāds instruments (piem. basģitāra vai sintētiskais bass) sāka spēlēt šajā diapazonā, tā skaņa līdzīgi tādam kā tubas pūtienam noēda visas citas skaņas. Nav pārāk patīkami. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 Man problēma bija kūkums 100-200Hz diapazonā vienam skaļrunim ar virsotni +4dB@150Hz un otram turpat +8dB vs Kā Tev tas izpaudās tieši no skaņas dzirdēšanas viedokļa? Kas bija tas kas nepatika, traucēja? Es gan neesmu audiorasts, bet šo es liktu plauktiņā pie: "Gada citāti no hifilistiem". Un šeit nav runa par RudeWolf komentāru... Ja jau reiz cilvēks runā par 2k vērtu iekārtu, tad imho šādi jautājumi ir nepieļaujami. No otras puses - bagātie arī raud. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 Ē, tieši kāds jautājums un kādēļ NAV pieļaujams?? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 (labots) Luke, piedod man, bet arī Tev manuprāt ir skaidrs uzreiz, kā skan pacēlums uz 150Hz ar vismaz 6db (vidējais ko RudeWolf minēja). Vai arī Tu esi viens no tiem audio cilvēkiem, kurš pasmejas tikai par +12db pie 100Hz ko klausās visi "datortumbiņu" mīļotāji? edit: labotais pasvītrots Labots Novembris 22, 2014 - biivers Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 (labots) Bīver, kas man daļas par to, ko klausās visi datortumbiņu mīļotāji? Lai klausās katrs kam patīk! Tas mans jautājums bija tāds, tieši kāds jautājums un kādēļ nav pieļaujams? Es pieņemu, ka ne katrs cilvēks, tajā skaitā pat profesionāls mūziķis zina, ka ~150Hz atbilst basa oktāvas mi bemolam? Vai arī Tev šķiet, ka tas ir nepieļaujami mūzikas mīļotājam to nezināt? Labots Novembris 22, 2014 - Luke Link to comment Share on other sites More sharing options...
Regisss Novembris 22, 2014 Author Share Novembris 22, 2014 Biiver, ja Tev nav ko teikt par manu tēmu, jautājumu, tad saglabā savu cieņu un paklusē!!! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 kas ir basa oktāvas mi bemols? Vispār - kas ir bemols? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 (labots) Mi bemols ir tas pats, kas re diezs. Nu, ja Tu apskaties uz klavierēm- ir baltie taustiņi un ir melnie taustiņi. Mi bemols ir melnais taustiņš. No melnajiem taustiņiem mi bemols ir- nu teiksim tā- katrā oktāvā ir 5 melnie taustiņi, sadalīti nosacīti divās grupās- vienā divi taustiņi, otrā trīs. Mi bemols ir viens no tiem diviem taustiņiem. No tiem diviem taustiņiem mi bemols ir tas, kurš ir augstāks par do diezu jeb re bemolu, jebšu- uz klaviatūras skatoties- labajā pusē.. Žēl, ka man ir vājas spējas saprotami paskaidrot.. Ak jā- par to, kas ir bemols; Bemols uz klavierēm ir melnais taustiņš. Bemols ir pus toni zemāks par toni bez bemola. T.i. no attiecīgās nots bez bemola, uz klavierēm tas ir blakus taustiņš pa kreisi. Kaut kā tā.. Ē, nu vispābā man laikam nedaudz jāpieprecizē, ka tīri teorētiski bemols uz klavierēm var būt arī baltais taustiņš, piemēram do bemols vai fa bemols gan jau.. Bet nu vispār šķiet, ka pārdesmit gadi būs pagājuši kopš pabeidzu mūzikas skolu.. Labots Novembris 22, 2014 - Luke Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Novembris 22, 2014 Share Novembris 22, 2014 (labots) Bemols ir pustoni zemāks par noti, diezs ir pustoni augstāks par noti. Un pof ar tiem taustiņiem, tas tā ir arī tad, kad nav vispār nekādu taustiņu Mi bemols ir tas pats, kas re diezs Labots Novembris 23, 2014 - Huan Kaktus Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Novembris 23, 2014 Share Novembris 23, 2014 Jautājums gan kā lai es saprotu savas vajadzības? Nopērkot jaunas skandas un saprotot ka skan nu tā?! Vai kautkā pamērot esošo skandu skanējumu? Vairumā audiosalonu , atstājot drošības naudu, aparatūru var dabūt izmēģināt mājās. Tajā skaitā skandas. Ar room correction IMHO var samazināt kādas īpaši nepatīkamas skandu/telpas problēmas, bet "ideāli" izkoriģēt visu telpu nu nekādi nevar. Dunošo basu efektu no sienai tuvu piestumtām skandām ar telpas korekciju noteikti var samazināt. Ļoti iespējams, Tev ar to pilnīgi pietiks un nemaz nav nepieciešams akustikas problēmu risināt saknē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Novembris 23, 2014 Share Novembris 23, 2014 O! Re kā, pateicoties bootam, pusmūžā sāku solfedžovaikāturtosauca apgūt! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Regisss Novembris 25, 2014 Author Share Novembris 25, 2014 OK kungi... paldies par viedokļiem! Mēģināšu vēl šogad aizbraukt līdz Stokholmai pakalusīties šo pastiprinātāju... Labi ir tas, ka viņiem uz vietas tieši ir šīs skandas kuras es gribu! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 (labots) Kas Tavā sistēmā būs avots - CD atskaņotājs vai dators? Ja 2. variants, tad ieteiktu labāk izmantot datora programmatūru DSP lietām. Vai domā izmantot šajā pastiprinātājā iebūvēto DAC vai laist signālu no digitālās izejas uz atsevišķu DAC-u un atpakaļ? Pērkot šādu aparātu, kur iekšā ir gan pastiprinātājs, gan DAC, gan DSP, jāsaprot, ka izmaksas tiek dalītas uz visiem šiem komponentiem, un te nevarēs katru atsevišķi upgreidot. Labots Novembris 28, 2014 - Darkheart Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 Gribēju pajautāt vai kāds ir dzirdējis, klātienē saskāries ar Lyngdorf TDAI-2170 integrēto pastiprinātāju (vai kādu citu no Lyngdorf izstrādājumiem) ar telpas akustikas korekcijas funkciju? Ja ir, tad kādi komentāri, atsauksmes? pāris gadus atpakaļ klausījos Lyngdorf, modeli neatceros. Pirmajā brīdī likās ok, bet kad pastaigāju pa citām izstādes telpām, sapratu, ka tā korekcija, tomēr, ir kompromiss starp vajadzībām un dabīgu skanējumu. Droši vien, ka ļoti neatbilstošā telpā, tas palīdz lietas sakārtot, bet puslīdz normālos apstākļos var iztikt arī bez tā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Regisss Novembris 28, 2014 Author Share Novembris 28, 2014 pāris gadus atpakaļ klausījos Lyngdorf, modeli neatceros. Pirmajā brīdī likās ok, bet kad pastaigāju pa citām izstādes telpām, sapratu, ka tā korekcija, tomēr, ir kompromiss starp vajadzībām un dabīgu skanējumu. Droši vien, ka ļoti neatbilstošā telpā, tas palīdz lietas sakārtot, bet puslīdz normālos apstākļos var iztikt arī bez tā. Arī tad ja es nevaru skandas tālāk par ~15 cm no sienas dabūt? Es tieši domāju (sapņoju) par Dali Rubicon 6 skandām... Kas Tavā sistēmā būs avots - CD atskaņotājs vai dators? Ja 2. variants, tad ieteiktu labāk izmantot datora programmatūru DSP lietām. Vai domā izmantot šajā pastiprinātājā iebūvēto DAC vai laist signālu no digitālās izejas uz atsevišķu DAC-u un atpakaļ? Pērkot šādu aparātu, kur iekšā ir gan pastiprinātājs, gan DAC, gan DSP, jāsaprot, ka izmaksas tiek dalītas uz visiem šiem komponentiem, un te nevarēs katru atsevišķi upgreidot. Pašlaik mana sistēma ir Yamaha RX-A830 resīvers, pie kā pieslēgti visi avoti: - Sony S790 BDP (HDMI), LTC IP TV (HDMI); - Marantz cd6005 (analogi), platinieks (phono stage) - pašā Yamahā spotify connect un interneta radio + airplay. - Pašā Yamahā sprauču usb flešu ar FLAC vai mp3 mūziku - bet gribētu sataisīt lai tas caur PC, rūteri vai kā tas Network-attached storage (NAS) strādā?! Tālāk Yamaha baro 5.1. skaļruņu sistēmu - Dali Ikon 6 mk2 priekšas, Dali Ikon Vokal mk2 centrs, Dali Zensor 1 aizmugure, Dali E-9F subs. Tas ko es sapņoju ir uzlabot stereo skaņu... respektīvi audio avotu skaņu... bet varbūt ka to var darīt savādāk ne tikai mainot skandas uz 3 reizes dārgākām un pieslēdzot integrēto pastiprinātāju... protams gribu atstāt arī kvalitatīvu mājas kinozāli! Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 Arī tad ja es nevaru skandas tālāk par ~15 cm no sienas dabūt? jā , ražotāja ieteiktais ir 20 cm min. Tad neko,jāpērk māja... Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 (labots) Arī tad ja es nevaru skandas tālāk par ~15 cm no sienas dabūt? nu ieliec tajos 15centimetros kaadu mineraalvates/akmensvates plaaksni un aptin ar kaadu smuku audumu, taadu kaa sieninju uzbuuvee, un vismaz dalja gljuku pazudiis. bet te runa ir tieshi par 15 centimetriem nevis 5 vai 10 centimetriem. resp- jo vairaak, jo labaak .( un jo vairaak ieliksi, jo taalaak taa siena virtuaali pabiidiisies ) , tad varbuut ka arii var iztikt bez korekcijas . Tiesa, tas neder, ja kastei aizmuguree ir porti, tad portu kaste paarveertiisies par sleegto kasti ...... bet puslīdz normālos apstākļos var iztikt arī bez tā. tu atkal kultivee subjektiivismu. Nu pasaki, kaa faazi nemainosha bet AFR sakaartojosha korekcija VAR sabojaat skaneejumu ? nevar. var tikai objektiivi uzlabot, ja ir ko uzlabot bet ja tu gribi klausiities dabiigu akustikas skaneejumu kopaa ar telpas ietekmi, tad jau nemaz nav jaanaak forumaa un jaaprasa paliidziiba. Redz, te taam korekcijaam , pat ne korekcijaam, bet akustikaam ir viens miinuss. Piemeeram, mid/ hi daliijums. Kautkur daliijumaa midrangei ir defekts, asaaka skanja, kaada rezonanse/ peecskanja , kas tiek maskeeta ar piikstuli, un veel papildus ar kritumu afr. korekcija to paceljot, izcelj tumbas defektu , un tas nav korekcijas kompromiss starp vajadzībām un dabīgu skanējumu , bet gan konkreetas akustikas defekts , kas tiek attieciiga veidaa maskeets. IMHO- taadaam akustikaam, kas tiek apluukotas kaa kompromiss, jau nu izstaadees nebuutu jaa-atrodas , un korekcija tur njeprichom Labots Novembris 28, 2014 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 Kevin, Tu, neklausoties, to Lyngdorfu iesaki pirkt, vai kā? Akustiku modeļu ir daudz, izstrādātāju arī un katram savs skatījums uz skanējumu. Katrs sevi uzskata par labāko, katrs var pamācīt citu. Viņu skandas tās labākās, citi nejēdz ne ko utt. Bet vislielākie speci par šķībām akustikām te, bootā! Jā, lielāko daļu hifi un highend audio izstrādājumu pircēju neinteresē tie midrange dalījumi,. tāpat kā neinteresē,kā strādā stūres pastiprinātājs viņa mašinā. kā tas lingdorfs sabojā skanējumu? Viņš to uzlabo, no mērījumu viedokļa, pie reizes piešķiļot labu tiesu sintētiskuma. Jā tas ir subjektīvisms. Labs telpas korektors (jo sevišķi, ja to uzstāda speciālists) ir Trinnov: http://www.trinnov.co, bet topikstartera gadījumā būs par labu/dārgu. Var būt vienkāršāk citas skandas izvēlēties ar FI portu uz priekšu, kā tām ko viņš pašlaik lieto Link to comment Share on other sites More sharing options...
Regisss Novembris 28, 2014 Author Share Novembris 28, 2014 Var būt vienkāršāk citas skandas izvēlēties ar FI portu uz priekšu, kā tām ko viņš pašlaik lieto Esošām viens ir uz priekšu, viens uz aizmuguri... Un vēl viena problēma sanāk ka labās puses skanda ir istabas stūrī... Itkā telpa paliela ~ 35m2... taču beigās tāpat neko nevar normāli sakārtot... Tiesa, tas neder, ja kastei aizmuguree ir porti, tad portu kaste paarveertiisies par sleegto kasti ...... tieši tā arī ir, jo tām skandām ko vēlos, abi fāzu inventori ir uz aizmuguri... Link to comment Share on other sites More sharing options...
DSTr Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 Hmm. Es tik nesaprotu, kamdēļ nevar paņemt tās noskatītās skandas, pieslēgt, paklausīties, pabīdīt, paklausīties. Un tad domāt, vai nepieciešama aparātiska korekcija, vai nē. Cits jautājums, ir - kāda jēga slēgt Dali pie Yamahas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Regisss Novembris 28, 2014 Author Share Novembris 28, 2014 Cits jautājums, ir - kāda jēga slēgt Dali pie Yamahas. Pie kā Tu ieteiktu slēgt? Rubicon skandas LV pašlaik nevar apčamdīt... tikai pasūtīt. Attiecīgi nav jau ko pamēģināt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 es nevaru skandas vairāk par 15 - 20 cm dabūt nost no sienas... un tad jau teorētiski zūd jēga no labām, dārgām skandām... A kur tieši problēma no tā, ka tās skandas ir tuvu pie sienām? Bass būmīgs vai vēl kaut kas? Ja tā problēma ir basā, šķiet neviens vēl nav (sveiciens Kevinam ) ieteicis sastūķēt vecas lupatas fāzinventoros. BTW ar ko tie Rubiconi ir tik labi?? Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 JJP. ES vinjam nesaku ka jaapeerk lyngdorfs. taa bija mana atbilde uztavu repliku par to kaa tiek buuveetas akustikas, kur kas tiek maskeets un slaapeets, un KUR un kaapeec taadam lietotaajam kaa tev, kas pa izstaadeem braukaa, var rasties iespaids, ka korekcijas pa lielam nekam neder, jo pienes sinteetiskumu. to sinteetiku vairaak rada akustikas defekti, kas liidzenaa afr variantaa tiek izcelti. Un tur nav jaabuut nezin kaadam xhfhtj-dorf akustikas guru, to saprot pat paariitis sheit bootaa esosho [ tavupraat ] "pseidospecu", kas shobriid lasa sho diskusiju, gan Luke, gan Huankaktuss, gan paareejie, kas te shobriid nelasa, tas pats DStr. skumjaakais ir tas, ka visi zin, ka man ir taisniiba, tikai skalji neviens pateikt nevar. un diezvai JJP tu esi saliidzinaajis kaa skan trinnov un lyngdorf ALGORITMI. kaa tu vispaar vari saliidzinaat objektiivas lietas, ja visur savu viedokli izsaki subjektiivi ?? Par portiem- var jau visaadi. tur kur porti, tur var nebuuveet to sienu, atstaajot 50x50 laukumu piem kur portiem "elpot", visaadi tak var izdariities. Mani vienkārši biku sacepa JJP viedoklis par korekcijaam. Ja razotaajs vietaa, kur skaljrunim ir paraziitiskas rezonanses, ir apzinaati gaazis levelu lejaa, tad PATIIKAMU skanju nedos NEVIENA korekcija. cita lieta, ja tu pats vari to korekciju redigjeet, izdomaajot, ko gribi korigjeet/ cik daudz, un ko nee. Varbuut ir no saakuma tad vienkārši jeega paklausiities konkreetaas Regiss akustikas ar kaadu LV pieejamu +- paredzamu korekciju, un saprast kaa skan konkreetaa "iztaisnotaa" akustika, lai saprastu, vai ir jeega mekleet kaadu ampu ar korekciju. Jo ne jau , veelreiz atkaartoju, korekciju tu klausies. bet gan konkreeto akustiku. taa skan vai nu labaak, vai arii suudiigaak .... par to ir staasts ... nevis par kautkaadu 12dB kaapumu zemajaa galaa telpas deelj. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 Kevin, necepies. Par tiem akustikas defektiem un Lyngdorf klausīšanos. Kāds te sakars ar skandu kvalitāti? Kā reizi tā bija tieši Lyngdorf akustika un pastiprinājums ar to room corection, visai parstā viesnīcas numurā. Skandas bija saliktas stūros, cieši pie sienām nu un tad tas korektors visu sakārtoja. Tas ir apstākļu un gaumes jautājums. Mani tas skanējums neuzrunāja. Ir bijusi iespēja paklausīties normālas mājas sistēmas ietvaros arī makintoša telpas korektoru, it kā neko sliktu nevar teikt, bet sistēmā tas nepalika, subjektīvais iespaids bija tāds, itkā visi ieraksti sāk skanēt līdzīgi, novienādoti. Man nekas nav pret telpas korektoriem, ja telpas ģeometrija un citi apstākļi ir labam skanējumam nepieņemami. trinnov un lyngdorf ALGORITMI. - kam man tie? Mani interesē skanējums un kā tas mani emocionāli iespaido. Link to comment Share on other sites More sharing options...
DSTr Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 (labots) Pats Audiostara Vladimirs mājās klausoties ar Exposure . Es esmu sastapies ar Exposure pārī ar Mentor 6, to sadarbība bija visai jauka. Autora vietā paņemtu no salona tos pašus Mentorus ar Exposure, noliktu Rubicon paredzētajās vietās un paklausītos. Salīdzinot ar Ikon, Mentor uzvedās daudz korektāk arī zemajā galā. Tik aizdomas, ka ne ar resīveru. Tad izsecinātu cik traka ir situācija. Tas palīdzētu prognozēt Rubiconu darbību. Kad beidzot būs pieejami klausīšanai Rubiconi, tad arī saprast cik būtiska iejaukšanās signāla ceļā ir nepieciešama. Steigties ar pāragriem lēmumiem droši, ka nevajadzētu. Labots Novembris 28, 2014 - DSTr Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 Kāds te sakars ar skandu kvalitāti? sakars ir vistieshaakais. jociigi ka cilveeks ar taadu pieredzi to nesaprot ................ taa korekcija tak pa lielam nezin, kur ir telpas pienesums, un kur tikai un vieniigi akustikas iipatniiba. un shaubos arii, ka 90% gadiijumu taados iebuuveetajos korektoros to vispaar var nodaliit. Bet ja viens lieks dsp liek visai sisteemai / ierakstiem skaneet pliekani, tad tur jau ir runa par konkreetaa aparaata tehnisko izpildiijumu atbilstoshi savai cenu grupai nevis par korekciju kaa apstraades instrumentu kaa taadu. kam man tie? tam ka forums prieksh tam ir domaats, lai rosinaatu diskusiju, lai rosinaatu cilveekus domaat un saprast, nevis pakljauties vienam subjektiivam viedoklim. tak skaidrs, ka pa 2K varbuut sanaak labs amps, labs dacs vai laba korekcija, bet nu ne jau visi triis kopaa ............... Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Novembris 28, 2014 Share Novembris 28, 2014 Nu pasaki, kaa faazi nemainosha bet AFR sakaartojosha korekcija VAR sabojaat skaneejumu ? Problēma ir tajā, ka fāzlineāra korekcija ir ārkārtīgi reti sastopama. Mēs iekš Sonarworks regulāri ķemmējam tirgu un lielais vairums darbojas ierobežotā frekvenču diapazonā un turklāt vēl ievieš fāzu nobīdi. Tai pat laikā es nepiekritīšu JJP par sintētisko skaņu - pareizi ieviesta korekcija novērš tādus istabas traucējumus, ko mierīgi var saukt par sintētiskiem un pat vairāk - mūsu mērījumi rāda to, ka reti kurā istabā telpas tonālais pienesums ir tik mazs, lai ļautu izpausties "ražotāja skaņai". Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Novembris 29, 2014 Share Novembris 29, 2014 ō, tad sanāk ka tu strādā iekš SW > ? labi, ka darbs ir saistīts ar to kas patīk un interesē :-) Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Novembris 29, 2014 Share Novembris 29, 2014 Jā, šonedēļ sāku. Citējot filmu par amerikāņu tankistiem - "Best job I ever had!" Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Novembris 29, 2014 Share Novembris 29, 2014 nu lai veicas , pie reizes ''"mūs" tumsoņas izgaismosi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Novembris 29, 2014 Share Novembris 29, 2014 Problēma ir tajā, ka fāzlineāra korekcija ir ārkārtīgi reti sastopama. Un tam ir iemesli, jo TANSTAAFL... Nu pasaki, kaa faazi nemainosha bet AFR sakaartojosha korekcija VAR sabojaat skaneejumu ? Jebkuram filtram ir jāizkliedē enerģija, kas izpaužas kā "zvanīšana" jeb pēcskaņa jeb atbalss. To raksturo impulse response. Jo stāvāks filtrs, jo vairāk enerģijas jāizkliedē, jo "lielāka" zvanīšana. Lineārās fāzes filtriem matemātiska neizbēgamība ir simetrisks impulse response, un tas nozīmē, ka puse no zvanīšanas enerģijas tiek "atskaņota" pirms paša signāla. Sanāk atbalss pa priekšu, un ja nu ir kāda sintētiska un pretdabiska skaņa, tad šī ir tā. Arī no psihoakustikas viedokļa pēcskaņa ir daudz vairāk maskēta kā priekšskaņa, tas ir daudz pētīts lossy kompresijas lauciņā, kur ir līdzīgas problēmas ar priekšatbalsi. Dabā priekšatbalss nav novērojama nekad, cilvēka dzirdes uztvere to vienkārši nespēj sagremot un rodas diskomforts. Kaut kādos atsevišķos pielietojumos (DACu lowpass filtros piemēram) linear phase filtri var būt optimālais risinājums, bet ne jau vienmēr. Salīdzinājumā, minimum phase filtri nerada priekšatbalsi un līdz ar to skaņa ir daudz dabīgāka. Jebkuri skaņas atstarojumi dabā rada fāzes nobīdes, līdz kaut kādai robežai cilvēka dzirde var viegli tām pielāgoties. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc tīri linear phase filtru risinājumi parasti netiek izmantoti. No uzņēmējdarbības viedokļa sūda pulēšana parasti nav ilgstpējīgs biznesa modelis... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!