Kādas ir jūsu domas par studiju programmu "Tūrisma un viesnīcu vadība"?

[Mezavecis]

Šitais ir reāli smieklīgi - dzīvot valstī 7 gadus un nezināt, kā pasi nokārtot.    Kapātājs ir uz mūžu kapātājs un nav svarīgi, vai to dara sparģeļu laukā vai arī kaut kādā sagrabējušā kantorī.

 

 

7 gadus.  ...    Es ceru nokārtot UK pasi  ASAP.   Vai te kāds zina, kā to lai izdara ?

Bet ja nopietni, neizskatās, ka tēmas autors zina, ko grib. Tikai emulators var gudrot, vai kļūt par ārstu vai programmētāju, kas ir pilnīgi atšķirīgas sfēras. Es varētu sākt ticēt tam, ja skolā vidējā atzīme ir vismaz 8. Lai kaut ko tiešām sasniegtu, jāizvirza konkrētu un skaidru mērķi - es gribu to un to. Realitātē tikai mazai daļai tas sanāk.

 

Te sanāca vecos skolas biedrus satikt vienā pasākumā un pat ne puse nestrādā tajā jomā, par ko studējuši. Tāpēc, pirms izvēlēties kārtējo naudu pelnošo vai prestižāko profesiju, iesaku padomāt, vai tiešām gribat un varat to pavilkt. 

[AndrisBB]

Es kad beidzu vidussklolu 2001, tad pabeidzu ar videjo nedaudz virs 8 (precizi cik neatceros), braukaju pa fizikas/matematikas olimpiadem un ieguvu pat godalgotas vietas,  biju diezgan "universals" . Ari nezinaju kur iet studet. Zinaju tik to ka gribu kko tehnisku, tapec devos uz RTU un pieteicos tajas programmas, kuras bij lielakais konkurss. Pirmo saraksta biju ielicis Telekomunikacijas (tani laika bij mobilo bums), tapec tiku tani. Bet pec pabeigsanas nevienu dienu profesija neesu nostradajis, pat ne tuvu tai.

Tagad jau 5 gadus dzivoju UK, stradaju Airbus part-time par QA, taka var teikt darbojos aviacijas nozare . Pirms paris gadiem iepatikas programesana (kaut studenta gados ciest nevareju), tapec tagad studeju Software Engineering'u Bristole.

Ja man pirms 10 gadiem kads jautatu ko es darishu un kur busu pec 10 gadiem, tad sadu scenariju maz ticams ka butu iedomajies

Labots Oktobris 27, 2014 - AndrisBB

[nevertell]

Mairi, tu blūmpergā strādā ? Ofis kujovs, darba stundas nav elastīgas.

[vvv]

 Pareizi sakāt. Daudzi pēc vidusskolas vēl nezina ko izvēlēties, daudzi izvēlas, pat pabeidz augstskolu, pēc tam strādā citā profesijā. Arī man dzīvē gadījies kūleņus apmest. Pēc vidusskolas aizgāju tolaik diezgan prestižā augstskolā. Skolā mācījos labi, nebija grūti iestāties un mācīties. Bet nepatika, ne jau tā ka riebās izvēlētā profesija, bet nepatika. Pametu augstskolu. Aizgāju darbā. Pēc tam iestājos pavisam citā augstskolā, kuru pabeidzu. Strādāju profesijā vairāk vai mazāk laimīgs. Tad, kad bija jau pie 40, dzīve iegrozījās tā, ka aizgāju birojā, pie datora. Nozarē vien paliku, izglītība atbilstoša, bet senāk nekadi nevarēju sevi iedomāties par biroja darbinieku, kas dirnēs caurām dienām pie datora. Nu jau 10 gadus tā. Tikai ar laiku sāka iepatikties tā visa darbošanas pie datora, tikai pamazām sāka parādīties interese lielāka. Tagad esmu apmierināts. Bet nevar jau zināt, varbūt, vēl gadīsies kāds kūlenis un izrādīšos pavisam citā darba vidē. Pazīstu daudzus, kas diezgan zolīdos gados sagroza savu karjeru pat neiedomājami.

[persick]

te vienkārša recepte:

 

1. izvēlies 3 virzienus, kurus visdrīzāk vēlētos. Ja ir vairāk variantu, Tu tos vari sarakstīt uz lapas, sagriezt strēmelēs, saņurcīt, samaisīt trauciņā un izvilkt 3 gabalus, tiem arī seko.

2. velti sev 1 gadu laika, lai katru šo lauciņu apošņātu. Jebkādos veidos, kā vien var tur tikt iekšā. Tas ir 12 mēn, / 3 nozares = 4 mēneši izpētes laiks uz katru. 

3. pēc 1 gada uztaisi kopsavilkumu un paskaties, kura vietiņa visvairāk patika. Ja neesi pārliecināts par savām sajūtām, tad skaties pēc tā, kurā bija visvairāk patīkamu cilvēku un notikumu. Ja darbs nav tiešā veidā saistīts ar cilvēkiem, tad skaties šīs zīmes ārpus darba vietas, periodā, kad konkrētā vietā strādā. Tā kā šos cilvēkus un notikumus esi izbaudījis, tātad Tava būtība rezonē ar tiem un to, ko nodarbojies, jeb tā ir Tava darbības frekvence. 

4. kad apgūsti jauno vidi, loģiski, ka arī pavairāk vizualizē prātā, kāds Tu varētu būt šajā nozarē pēc daudziem gadiem. 

Labots Oktobris 28, 2014 - persick

[fluts]

 

 

Bet ja nopietni, neizskatās, ka tēmas autors zina, ko grib. Tikai emulators var gudrot, vai kļūt par ārstu vai programmētāju, kas ir pilnīgi atšķirīgas sfēras.

 

 

Nu tur jau ir visa tā bēda, ka īsti nezinu, ko gribu, kas patīk.

Kā jau te daži pirmīt minēja, tad jūtu, ka tā arī būs jādara - jāizveido saraksts ar iespējamām profesijām un katru rūpīgi izpētīt.

Starp citu, ko jūs domājat par "Zviedru augstskolu" jeb Stockholm school of Economics in Riga. 

Viena no idejām (agrāk) bija iet studēt kaut ko saistībā ar naudas lietām (banku sistēma, uzņēmējdarbība, ekonomiku, finansists, grāmatvedība un tamlīdzīgi). Cik esmu lasījis, tad par šo augstskolu ir ļoti labas atsauksmes, darbu ir ļoti viegli atrast (viņiem ir sakari ar dažādām bankām, piemēram, SEB, SWED un arī citiem uzņēmumiem), sakot, ka studentus pat "izķer" kamēr tie vēl tikai mācās. Varbūt kādam kādi draugi, radi, paziņas ir mācījušies tur, vai ir kāda informācija ar ko varētu padalīties ?

[Destructo]

@@MarisO,

 

[beryl]

SSE ir jāmācās neatejot no kases. Gribi redzēt, kā Tu pabeigsi 3 gadu laikā to, ko citur māca 4 gadus, strādājot (!) studiju laikā.

Ja gribi tādu, tad labāk varbūt pazīstamākā skolā ārzemēs, piem Londonas ekon skolā? Nosaukumam ir spēks.

Bet nopietni, būtu es 18 gadīgs kekss, ietu Kuģu vadītājus LJA. 4 gadi ar astīti. Nepatiks jūra vai ar laiku nedabūs veselības zīmi, varēsi prof maģistrus Ostu un Transporta vadība iziet.

Vismaz angleni apgūsi labāk kā visu mūžu cehu vadot (!)U.K slotu fabrikā.

MārisO.

Treidingu ar KLIENTU līdzekļiem dos ekon, finansu vai matenes speciem.

Ar ~5 gadu pieredzi finanšu iestādēs, pēc dārgiem kursiem.

Ar savu naudu vari treidot, lakpni gaidīts.

Aizmirsu, fin līdzekļu pārvaldību var arī jurists ar pieredzi finansēs.

U.K regulatoru lapas un prasības treiderim vari ssguglet pats.

Iedotu tev portfeli ar tikai dažu milj GBP, tu aozbēgtu kodēt.

Labi pelna tie, kas treido ar lielāku naudu. Algai normāli sanāks.

 

Kad klienti sāks spiest uz riska palielināšanu, jo jefims taisa 60% kapitāla pieaugumu bet tu 49%, redzēsi pērles. Par risku zsudētājus nelolo.

[fluts]

 

 

Bet nopietni, būtu es 18 gadīgs kekss, ietu Kuģu vadītājus LJA. 4 gadi ar astīti. Nepatiks jūra vai ar laiku nedabūs veselības zīmi, varēsi prof maģistrus Ostu un Transporta vadība iziet. Vismaz angleni apgūsi labāk kā visu mūžu cehu vadot (!)U.K slotu fabrikā.

 

 

Nē, jūras tas nav mans. Es tā kā netaisos strādāt cehā visu mūžu, lai angleni iemācītos. Uz Angliju vēlējos aizbraukt vasaras laikā, ne ilgāk.

Tas, ka SSE piedāvā darbu studiju laikā, tas vēl nenozīmē, ka tev obligāti tas ir jāpieņem. Ja jau cita kaut kā spēj pabeigt, kāpēc, lai man tā būtu problēma.

[Pirkss]

Jūras virsnieki (ne ierindas matroži) ir deficīts.

Krīzes gadus nejuta.

Kapteinis saņem vismaz 10k $

Bet nu .. ilgi prom no mājām.

[e = d]

SSE ir priekš darbaholiķiem. Jo pēc tās skolas pabeigšanas nāksies strādāt kā galeru vergam.

[Destructo]

http://www.rbs.lv/bachelor- Alternatīva SSE, ja gluži finanses nav sirdslieta. 

 

Kā RBS maģistrants varu teikt - sviedrus liet nāksies dikti. 

 

Kļūt par Jūrnieku augstākminētos piedāvājumos iesaku izsvītrot, alga, ko mums prasa cilvēki ar aptuveni 10 gadu pieredzi:

 

 

Kapteiņi un ostas vadītāji ir konfektes ar kurām LJA baro naivos skolniekus.

 

Karaoke vakara vadītājs uz Tallinka vai mehs uz prāmja Īrijā ir tava nākotne beidzot LJA

 

Protams, pārspīlēju, bet šādam iznākumam ir jābūt vairāk gatavam nekā sapnim būt par kapteini. 

Labots Oktobris 28, 2014 - Destructo

[beryl]

Par ostas vadītāju amatā tikt ir neiespējami, bet kādā kuģu aģentu firmā par CEO var.

Kas attiecas uz algām, lielajos, kuri pat Panamas kanālu nevar izbraukt izmēru dēļ, kapteinis pelna 20k un vairāk Pēc nodokļiem.

 

Protams, par kapteini uzreiz nemaz nedrīkst būt, jāsāk kā viszemākā ranga,nav virsniekam. Gadi 10-18, kamēr kur kapeinēsi.

 

Destructo, tā ir alga, kuru firmai prasa darbaspēks, bet cik prasa kuģa operatoram Tavu darba devēju firma?

 

Krīzes laikā norges firmas zvejas matrozim atvēlēja 2 k € mīnus nodokļi.

 

Kas attiecas 1,5k $, varētu kokam normālā firmā, arī 2 k $.

Mans pamatskolas klasesbiedrs ir mehs pēc jūrskolas. Māja ir uzcelta.

Taisnība 100%, ka jūrnieka dzimtene ir sirds un māja = darbs. Diemžēl.

Labots Oktobris 28, 2014 - beryl

[MarisO]

Mairi, tu blūmpergā strādā ? Ofis kujovs, darba stundas nav elastīgas

 

Nē, es pašlaik strādāju kantorī, kas nodarbojas ar commodities trading.  Software, pie kā es strādāju, ir iekšējai lietošanai.  Bloomberg, cik es zinu, izstrādā finansu programmas, kuras pārdod citiem.   (AFAIK tur lieto c++ un fortran un linux/unix).   

 

Treidingu ar KLIENTU līdzekļiem dos ekon, finansu vai matenes speciem.

 

Es zinu vairākus kadrus ar ķīmiķa izglītību, kas to dara.

 

 

dzīvot valstī 7 gadus un nezināt, kā pasi nokārtot

 

LOL  jā,  to dara tikai 1 reizi,   viens kolēģis reiz tādu grāmatu  LifeInTheUK  studēja.

Labots Oktobris 28, 2014 - MarisO

[vvv]

 

 

Es ceru nokārtot UK pasi  ASAP.   Vai te kāds zina, kā to lai izdara ?

Sāc ar to, ka ieraksti googlē "passport UK"   

[usver]

Protams, par kapteini uzreiz nemaz nedrīkst būt, jāsāk kā viszemākā ranga

 

tie kapteiņi tur vairāki. Pirmais kapteinis, otrais, trešais. Oficiāli laikam saucas 1. kapteiņa palīgs, otrais un trešais. Izglītība ja ir, tad pie vadības tusēties vajadzēs - nevajadzēs uz kuģa ogles grābt/klāju mazgāt/ēst gatavot. Brālēns kādus 7 gadus braukā - tagad vecākais kapteiņa palīgs laikam skaitās. Māja nopirkta, līdz 30 gadiem vēl daži palikuši.

 

 

Te sanāca vecos skolas biedrus satikt vienā pasākumā un pat ne puse nestrādā tajā jomā, par ko studējuši.

 

mācījos vienā no top vidusskolām Rīgā, absolūtais vairākums strādā tieši to, par ko studējuši. izņemot haļavščikus. Pārējie tiešām arī ir Latvenergo darbinieki, uzņēmēji, mākslinieki, programmētāji, finansisti, juristi, sisadmini. Jo sūtīkāku profesiju sākumā izvēlies un jo vairāk haļavu mētā, jo lielāka iespēja, ka nomainīsi uz kaut ko citu, "neatrodot sevi" jeb neesot labāko starpā.

Vienas augstskolas galvenais sisadmins ir biškopības tehnikumu pabeidzis. Darbā bites apkārt nelido 

Labots Oktobris 28, 2014 - usver

[Mezavecis]

usver

Jautājums, cik gadi ir pagājuši pēc vidusskolas? Sākumā visi ir aktīvi darba tirgū, bet pēc 15-20 gadiem daudzi secina, ka darbs bankā vai kādā citā ofisā ir nāvīgi garlaicīgs un nomācošs. Arī daudzi padzīvojuši advancētie programmētāji ir transformējušies par kaut ko citu.  Kā reiz tas sakrīt ar laiku, kad bērni kļūst lielāki un vajadzība pēc naudas pelnīšanas kļūst mazāka.

[usver]

Gadi ir pagājuši padsmit, 20 vēl nav. Pagaidām neizskatās, ka kāds plānotu sākt krāt markas vai vērot tauriņus par maksu vai citādi mainīt karjeru. Lielākā daļa tīri labi iekārtojušies darbos, kas kaulus nelauž.

[Ronalds]

 

 

Jūras virsnieki (ne ierindas matroži) ir deficīts. Krīzes gadus nejuta. Kapteinis saņem vismaz 10k $ Bet nu .. ilgi prom no mājām.

 

 

Lūk šo es nekādi nesaprotu - kāda jēga no algas, ja nav iespējas viņu iztērēt? 

[Pirkss]

Hallo garāža?

3 vai 6 mēneši jūrā un tad vismaz 3 mēneši krastā.

[AndrisBB]

LOL jā, to dara tikai 1 reizi, viens kolēģis reiz tādu grāmatu LifeInTheUK studēja.

Neka sarezgita jau tur nav, nokarto Permanent Resident statusu, EU un Swiss pilsonjiem tik vien ka jaizpilda forma, laikam jabut gadam UK nodzivotam, bet tev ta nav problema. Tad nokarto anglju valodas testu, ja esi studejis anglju valoda, tad to ari nevajag. Kad nodzivoti kopa 5ci gadi, tad janokarto "Life in UK" tests, daudzmaz logjiski domajosh cilveks vinju var nolikt bez specialas macisanas, jo jautajumi ir visdazadakie - "Kur cilveki dodas 7dienu ritos", "Ko puskjo uz ziemassvetkiem", bet var ari trapities tadi ko pashi anglji nezinas, ka "Ka sauca Viktorijas jaunako masu" vai "Kura gada sievietem atlaja piedalitie velesanas".

Ka jau vvv mineja Google "british citizenship"

Labots Oktobris 28, 2014 - AndrisBB

[usver]

 

 

Lūk šo es nekādi nesaprotu - kāda jēga no algas, ja nav iespējas viņu iztērēt? 

Atbilde - sievas vai draudzenes.

 

Sieva, it sevišķi ja ar bērniem, vajadzības vienmēr atradīs. Un bieži vien mājās dzīvos nestrādājot, it sevišķi ar vairākiem bērniem.

 

Bezbērnu draudzenes prot tikt galā ar naudām ka nemetas Puisis ārzemēs, nerādīsies ilgi, naudu sūta - kur vēl labāk iekārtoties vieglai dzīvei? Un mēdz tam pienākt gals, kad puisis uzzina, kā tas tiek tērēts. Smiekli ta smiekli, bet .. reizēm skarba realitāte.

[fluts]

No tā arī biju baidos, ka, ja izvēlēšos neīsto profesiju var sanākt pilnība vai daļēji izmest savus ~4 dzīves gadus (vai pat vairāk).

Destructo: Cik tad RBS maģistrantam ir alga un cik grūti bija atrast darbu, protams, ja tas nav noslēpums.

[beryl]

Necik. Alga ir amatam iestādē, nevis diplomam.

[Vilx-]

No tā arī biju baidos, ka, ja izvēlēšos neīsto profesiju var sanākt pilnība vai daļēji izmest savus ~4 dzīves gadus (vai pat vairāk).

• Nebūsi izmetis. Būsi beidzot sācis saprast, kas pašam interesē, un kas nē.
• 4. gadi no dzīves nav nekas. Ir pamirkšķināt nepagūsi, kad būs jau 10 pagājuši.

[Mezavecis]

Nez kāpēc man šī tēma velk uz profesiju, kur max daudz maksā par minimālu ieguldījumu. Lai kādu skolu pabeigtu, speciālists nenoveļas no gaisa. Tik pat labi pat prestižāko maģistru var pabeigt vispieprasītākā profesijā un sēdēt bezdarbniekos, ja nav galva uz pleciem, lai pats pastāvīgi spētu rīkoties. 

 

Jāvadās ir pēc interesēm un spējām. Nevar kļūt par programmētāju, ja nav gatavs daudz naktis sēdēt, lai pats kaut ko iemācītos. Katrai profesijai ir sava specifika, bet pa lielam rezultāti sasniedzami, ja tas tiešām interesē. Nevajag lolot cerības, ka visās naudīgajās un pelnošās profesijās cilvēks 4 gadus pamācījās un var iet pelnīt lielo kāpostu. Vēl minimums 5 gadi jālauž, lai tikai varētu saprast, vai sanāks speciālists vai ne. Mūsdienās plāno galdiņu urbēji ātri vien tiek nolikti pie vietas. 

 

Es arī vidusskolā ne velna nezināju, ko darīšu nākotnē un vēl jo vairāk nebija tāda sapņa kļūt par programmētāju. Vienu gan pilnīgi un skaidri zināju, ka strādāšu tehniskā jomā ne par filologu, ne par ārstu, ne par vēsturnieku, ne par advokātu, ne arī par ģeogrāfijas skolotāju, ne hokejistu. Man liekas, lielais vairums zina, par ko tiešām negribētu kļūt un negribētu strādāt. Būtiski ir kādam intravertam tipāžam neizvēlēties profesiju, kur darbs ar cilvēkiem. Tomēr ne visu var iemācīties vai apgūt, ja tas nav ielikts iekšā bērnībā.  Tas pats tūrisms prasa ļoti lielu radošumu, kas ļoti maz cilvēkiem piemīt. Visādiem kapātājiem tas būtu iznīcinoši.

 

Ieteiktu nemeklēt tagad profesiju tuvākiem 50 gadiem. Skaties sākumā uz 5. 

[fluts]

 

 

Nez kāpēc man šī tēma velk uz profesiju, kur max daudz maksā par minimālu ieguldījumu. Lai kādu skolu pabeigtu, speciālists nenoveļas no gaisa. Tik pat labi pat prestižāko maģistru var pabeigt vispieprasītākā profesijā un sēdēt bezdarbniekos, ja nav galva uz pleciem, lai pats pastāvīgi spētu rīkoties. 

 

Es pilnībā saprotu, ka pēc bakalaura vai maģistra beigšanas "štukas" nepelnīšu. Esmu gatavs ilgi mācīties, strādāt, ja vien zināšu, ka tas atpelnīsies, bet ir dažas profesijas, kurās tas var būt pēc ļoti ilga laika, par ko arī šeit ir runa. Negribas ar maģistru pelnīt 400eiro mēnesī (kā te pirmīt minēja).

 

 

 

tēmas autors paspēja nosvārstīties viesnīcas darbinieka, masiera, zobārsta, ekonomista un sazin vēl kādā profesijā   neizklausās necik nopietni

 

Ja viss būtu nopietni un izlemts, tad nejautātu te citu cilvēku viedokļus, ieteikumus un stāstus.

Pēc 12. klases bija daži varianti:

1. Kā jau teicu ar zobārstu (likt šajā gadā ķīmiju, nākošajā bioloģiju un tad censties stāties iekšā) Nekas nereāls tur nav. Tā kā šis variants prasa vismaz vēl vien gadu, tad vēlējos domāt par B plānu katram gadījumam (nevar jau zināt, varbūt sākoties studijām B plāns iepatiktos vairāk un tur arī paliktu).

2. Par fizioterapeitu jau sen biju domājis, jo pats esmu cieši saistīts ar sportu un tas, ka pieliktu masiera kursus klāt pie fizioterapeita nekas apbrīnojams nav.

3. Viesnīcas vadību izdomāju samērā nesen, kā galvenos plusus saskatīju (ne jau uzreiz studiju vai pēc bakalaura) iespējas aizbraukt uz praksi uz ārzemēm (tā kā to darīja viens paziņa), manuprāt, interesants darbs, kā arī izaugsmes iespējas ir gana labas. (Pats to nezinu, bet cik esmu nedaudz internetā palasījis)

4. Programmētājs, zinu, ka tas man ietu pie sirds (neskaitot tikai to, ka pie PC būtu labs laiciņš jānosēž).

5. Ekonomists - tas tik tā, variants, ja visi augstākminētie varianti izgāžas.

Kā jau pats biju minējis it kā variantu daudz, bet beigās visi atkrīt (par šo arī ir šis stāsts, ka problēmas ar izvēli, jo nav tā, ka kāda profesija mani īpaši pievelk). Ja zinātu, ka kāda no šīm profesijām ir īsta, tad arī nebūtu nekādu problēmu.

ieleja, man jau tā kā arī ieteica cilvēki, lai izvēlos 3-6 profesijas un atlasu labāko. Nav jau jābūt visām vienā sfērā, tur, kur es zinu, ka es galīgu nevaru, piemēram, arhitekts vai dziedātājs, tur es arī nelienu.

 

Mežaveci, kā tu tomēr beigās saprati, ka vajag iet uz programmētājiem? Bija kādas grūtības izvēlēties?

P.S. Ļoti patika tava doma par tiem 5 gadiem nevis 50 Domāju ar to arī jāsāk.

[Mezavecis]

Ja tas joprojām neiet pie sirds, tad neies nekad. Tas ir fakts. Mūsdienās interese parādās jau ļoti agri. Manā laikā redz datori nebija un bija jāsapņo par kaut ko citu.

 

 

4. Programmētājs, zinu, ka tas man ietu pie sirds (neskaitot tikai to, ka pie PC būtu labs laiciņš jānosēž).

 

 

Ja tev nav uzņēmēja iemaņas, tad šis variants ir variants nākamam bezdarbniekam vai kārtējam ierēdnim kaut kādā kantorī. Ja nav skaidra mērķa, ko ar to izglītību darīt, tad labāk nevajag. Ekonomista izglītība ļoti noder uzņēmējiem un kas plāno šajā jomā darboties vai jau darbojas. 

 

 

Ekonomists - tas tik tā, variants, ja visi augstākminētie varianti izgāžas.

 

 

Tu neticēsi, bet programmētāji arī braukā uz ārzemēm, tikai vajag atbilstošu darba vietu. Tie paši ārsti vairāk dzīvo konferencēs nekā kaut kāds viesnīcas administrators, jo tūrisms tagad jau praktiski dzīvo internetā. Līdz ar to prakses vietas ārzemēs ir ļoti daudzās profesijās, tikai jāprot meklēt. Ir kaudze visādu programmu studentiem, kur var piedalīties, ja ir aktīvs un nenosit laiku kojās trekterējot aliņu. 

 

 

3. Viesnīcas vadību izdomāju samērā nesen, kā galvenos plusus saskatīju (ne jau uzreiz studiju vai pēc bakalaura) iespējas aizbraukt uz praksi uz ārzemēm

 

 

Es neaizgāju uz programmētājiem, bet kļuvu par tādu. Kā? Hobijs lēnām pārtapa par darbu. Tieši šis ir pats lielākais motivators kaut ko darīt un sasniegt lielus mērķus. Tomēr ir labāk, kad ej uz darbu kā uz atpūtu nevis kārtējo pienākumu. Protams, kaut ko citu arī vajag pamēģināt, lai saprastu, kādi plusi, mīnusi. 

[Vilx-]

4. Programmētājs, zinu, ka tas man ietu pie sirds (neskaitot tikai to, ka pie PC būtu labs laiciņš jānosēž).

Tad uz priekšu. Vienīgais "sliktums" programmētāja darbā ir sēdošs darba veids. Lai arī, vispār, neviens jau Tev neliedz strādāt stāvus. Vai sēdēt uz bumbas. Vai izmantot tupošo krēslu.

[Destructo]

@@fluts,

 

Atkarīgs no esošās valsts kurā strādā, bet cik zinu diapozonu no kursabiedriem un savas pieredzes, tad:

 

LV 2000 - 4000 EUR

 

Ārpus LV 5000 - 10000 EUR

 

p.s. visi mēs esam vēl stipri zem 30 vai ap 30, par tiem, kas beiguši executive, nemācēšu teikt.

 

NB: arī RBS ir šļūkātāji, executive diplomā nē, bet profesionālajā noteikti, tādi, kas 5-7 gadus viņu žļambā, pārliek priekšmetus un pēc tam tāpat paliek par operatoru Lattelecom.

 

tiklīdz tev ir kombinācija labs diploms + laba prakse + profesionalitāte savā jomā darbs tevi sāk meklēt pats un visai intensīvi. 

Labots Oktobris 30, 2014 - Destructo

[beryl]

Neslikti. Varbūt pēc tā bakalaura izdevīgāk pastrādāt kādu gadu, maģistru, kaut akadēmisko, pabeigt dārgākā ārzemju skolā? Tādu bakalauru taču var iesākt RBS un pāriet uz Oslo vai citur? Dārgāk, bet ja diploms Oslo, ārzemniekiem CV patiks. Oslo pazīstamāka pilsēta.

Var arī ārzemēs līdzīgu pabeigt. Dārgāku, prestižāku. Pēc tam darbs kādā firmā Latvijā un maģistros RBS var turpināt.

[Destructo]

@@beryl,

 

beryl, labs diploms ir tikai "uzticības garants", ka cilvēks ir spējīgs paveikt ko konkrētu ar noteiktu grūtības pakāpi, ja pats viņš "ārpus diploma" ir nekās, tad , visticamāk, arī savā pirmajā interviju kārtā paliek...

 

p.s. - lēkāšanu pa augstskolām neiesaku - ievelkas, dārgi un beigās arī daudzi palaižas, vismaz no man zināmiem gadījumiem.

 

pareizās receptes nav, arī pats tagad būtu daudz ko mainījis stājoties savā pirmajā augstskolā, šobrīd vienīgas ko varu censties ir tas, lai maniem bērniem būtu lielāka izvēles brīvība nekā man  

[beryl]

Ta jau ir, bet uz labam firmam CV suuta daudzi. Nosaukums palidz tikt cauri pirmajam sietam. CV vismaz no letas operatores tiek pie HR specialista.

Ir firmas, kas testē pat entry level darbiniekus, tur ir ceriba tikt pat ar videni. Protams, ne par CEO vai kadu no vecakaa posma darbiniekiem.

Paskatījos kādus 80 IT sludinājumus, visur prasa bakalauru vismaz jābūt. Pieredzi. Bez labas skolas bakalaura droši vien grūti tikt biznesa darbos vai programmētājos. Sisadminim neesmu redzējis sludinājumu, kurā neprasa bakalauru un pieredzi.

Labots Oktobris 30, 2014 - beryl

[fluts]

 

 

Atkarīgs no esošās valsts kurā strādā, bet cik zinu diapozonu no kursabiedriem un savas pieredzes, tad:   LV 2000 - 4000 EUR   Ārpus LV 5000 - 10000 EUR

 

 

Pēc 6-7 gadu mācībām (ja tu esi maģistrants, tad tie apmēram ir 6 gadi) 2000-4000 EUR Latvijā saņemt ir pavisam neslikti, es pat teiktu, ka izklausās pārlieku fantastiski.

 

 

Kādas ir tās galvenās atšķirības starp SSER un RBS? SSER ir tikai 1 bakalaura programma (kura ietver sevī uzņēmējdarbības vadību, banku darbību, finanses utt). 

Vai tikt iekšā RBS ir grūti? Cik zinu par SSER, tad konkurs ir diezgan liels un nav viegli tikt tur iekšā.

[DelNet]

Mani pieci centi.. Apgūt kaut ko tehnisku, bet tad līdz kaulam - ar izpratni nevis iekalšanu. Pats studēju mehatroniku pirms gadiem 4iem aptuveni pametu 5. kursā. Sākās papīru dīrāšana un kursadarbu neņēma pretī "Pateikšu 5 iemeslus kāpēc tava iekārta nekad nestrādās", kad reāli ražotnē viss uzstādīts sen gāja. Pie kam vārdu autors nesa pēc spirta. Tajā brīdī sapratu, ka mans ieguvums RTU ir dotajā brīdī beidzies.

Pastrādāju metālapstrādes nozarē, tagad vairak elekronikas un automātikas. Gada,divu laikā no ierindas žurkas līdz vid. līmeņa vadītājam.

 

Bet galvenais ieguvums ir tas, ka nav jābaidas kādu dienu palikt bez darba (maxima n shit neskaitās).

 

Ja mācies - tad ar pamatīgu ziedošanos un kārtīgi. Ja tā nespēsi - tad labāk iet strādāt no apakšas un kursus pieķert.

 

Citam 9 skolas nedos to ar ko citi dabīgi piedzimst.

[fluts]

Labs vakars visiem!

 

Runājot par programmēšanu:

1. Vai tikt LU DF ar apmēram 55-60% CE ang. val; 45-55% CE matemātikā; 65-75% latv. val; ir iespējams? Maksas vietu tur nav, vai ne? Vēlētos, lai padalās cilvēki ar pieredzīti!

2. Kāds varētu lūdzu paskaidrot, kā tas ir iespējams, ka RTU DT FK studiju programmā "Datorsistēmas (RDBD0), Bakalaura akadēmiskā, Pilna laika (dienas), Maksa, Rīga" ir 200 maksas vietas, 244 pieteikumi, bet provizoriski konkursu izturējuši tikai 33 cilvēki! Kādreiz likās, ka galvenais tikai maksā un tiksi, bet viss ir citādāk!?

3. Kāds varētu izskaidrot man atšķirību starp studiju programmu "Informācijas tehnoloģijas" un "Datorsistēmas". Būšu ļoti pateicīgs. 

Paldies

[beryl]

Tāpēc, ka ja būs F, RTU tevi negribēs. Visām atzīmēm jābūt sekmīgām.

 

Par konkursu LU. LU ir forms, kurā ir arī datorikas fakultātes sadaļa. Šis jautājums tur ir iztirzāts no A līdz Z. Iespējas tikt ir atkarīgas no konkrētā gada abiturentu iesniegtām atzīmēm. Neviens nevar zināt, ar kādiem CE nāks pieteikties un cik cilvēku.

No forumiešiem par LU nav dzirdēta neviena slikta atsauksme, tikai labas.

Anglenē tāds līmenis ir sūds priekš dzīves. Priekš konkursa ciešams, jo matenes CE vērtība 3 reizes lielāka pēc konkursa formulas.

Nav zināma nākamā gada konkursa formula.

Par angleni, mācies taču. Mans līmenis ievērojami pārsniedz tevis norādīto, bet IT pētot, nākas iedziļināties, kamēr tulkiem domātos testus parasti izpildu ātrāk par viņiem. Nebūs tehniskā terminoloģija tik vienkārša.

Tā matemātika it kā nevajadzīga bet līdz laikam. Man viņa darbā vajadzīga, saku, cita attieksme parādās momentā.

[fluts]

Jā, par angļu valodu pats vainīgs esmu Jebkurā studiju programma man vajadzēs angļu valodu, kas man ir švakā līmenī. Vispār esmu iebraucis auzās, visi priekšmeti zemi, ja vien es zinātu, ko es vēlos. Vasaras vidū sāku mācīties bioloģiju, lai mēģinātu stāties zobārstos (nākamgad), bet tagad arī tam esmu atmetis ar roku (daļēji, jo tomēr gribu nolikt CE bioloģijā). Jūtu, ka 1 gadu tāpat nāksies izlaist, lai kārtīgi visu apdomātu un sagatavoties CE, lai tiktu iekšā. Jo joprojām ir ļoti liela svārstīšanās vai tur iet, vai tur utt.

Bet paldies visiem par padomiem

[Mezavecis]

Es pateikšu kaut ko nepopulāru, bet ir ļoti liela varbūtība, ka augstākā izglītība nav priekš tevis, ņemot vērā tendenci kaut ko iesākt un nepabeigt. Ar tādām atzīmēm tiksi iekšā ar konkursu, kur var izturēt parādot labāku rezultātu nekā vidusskolā. Ieteiktu tomēr bezgalīgi nesvārstīties un mācīties to, ko tiešām spēj - kādu arodu, kas tiešām dzīvē noderēs. Nu nesanāks no tevis programmētājs ne arī zobārsts, lai kā tu to gribētu. Tiešām tici, ka varēsi apdomāt un tiešām sagatavoties CE? Lasot šos tekstus man pilnīgi nerodas šāda sajūta. 

 

 

55-60% CE ang. val; 45-55% CE matemātikā; 65-75% latv

 

 

 

Vasaras vidū sāku mācīties bioloģiju, ...bet tagad arī tam esmu atmetis ar roku

 

[Destructo]

Pēc 6-7 gadu mācībām (ja tu esi maģistrants, tad tie apmēram ir 6 gadi) 2000-4000 EUR Latvijā saņemt ir pavisam neslikti, es pat teiktu, ka izklausās pārlieku fantastiski.     Kādas ir tās galvenās atšķirības starp SSER un RBS? SSER ir tikai 1 bakalaura programma (kura ietver sevī uzņēmējdarbības vadību, banku darbību, finanses utt).  Vai tikt iekšā RBS ir grūti? Cik zinu par SSER, tad konkurs ir diezgan liels un nav viegli tikt tur iekšā.

 

 

SSER - finanšu orientēta. RBS - vadības orientēta. 

 

kā jau minēju iepriekš - ir šļūkātāji par kuru algu un kredītsaistībām man bail domāt, atsaucos uz kompāniju ar ko kopā studēju - jau kad sākām bijām diezgan ok pa ofisa planktonu nodzīvojušies, studiju laikā kāpām augstāk un varu noteikti teikt, ka ar savu algu tur ne tuvu neesmu no līderiem.... 

 

p.s. - piekrītu mežavecim. Es RBS'am gadu - pusotru kkur briedu , laicīgi zināju ar ko būs jārēķinās, nebija tā, ka iegāju forumā, pirms tam gribēju būt ārsts, pēc raksta izlasīšanas - finansists.

 

ir ļoti daudz amatu/profesiju bez augstākās izglītības, kur cilvēki piķi rauš , BET tur vajag rokas, neatlaitību un pacietību, kas, man šķiet, autoram pietrūkst...

Labots Novembris 14, 2014 - Destructo