Jump to content

UPS cirkulācijas sūknim


n2os
 Share

Recommended Posts

Bdien.

Tātad lai varētu brīvi, bez stresa un panikainu mošanos naktī, kurināt krāsni, vajag piekombinēt ups'i cirkulācijas sūknim, lai krāsns neuziet gaisā (nu labi, kačigarkā pirts) elektrības pazušanas gadījumā.

Ir ups'is "mustek 400" kam pielikts 12ah (vajadzības gadījumā, vara arī palielināt) aķis.

Saslēdzot "as is" sūknis griež, bet ar stipri mazāku jaudu un čerkstošu skaņu (itkā jau pietiek, bet mazliet stresiņš, ka nenokaujas)

Cik noprotu defaultie upši nav domāti motoriem u.c. tāda tipa ierīcēm.

 

tātad, ko es varu darīt lietas labā? Kkādi filtri, pārveidotāji u.t.t. Lodāmuru pazīstu, detaļas ar zinu kur dabūt, bet par pārējo, tā pašvakāk.

 

Paldies.

Link to comment
Share on other sites

Apkures katliem domātas šīs iekārtas

http://argus.lv/products?cat=W16

 

APC būs pat vēl dārgāki.....  Vienīgā iespēja pa lēto tikt pie ups ir meklēt kādu lietotu ar beigtām baterijām. Man pārīt bija, bet visus iztirgoju.

 

Bet. Ja apkures sistēma uztaisīta pareizi - ir siltuma aķis pieslēgts tā, ka ir iespējama paštece lokā katls/aķis + vilkmes regulators kurš katlam pārkarstot aiztaisa gaisa padevi, tad nekādi UPS nav vajadzīgi. Vilkmes regulators noslēdz gaisu. tas siltums kas gruzdot izdalās paštecē aizliet uz aķi. 

Ir pārbaudīts praksē atslēdzot sūki - nekādu problēmu nav. 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

sūkni nenosvilinās. cik ta šim jāstrādā tādā režīmā. tikai nu sūds tas musteks ir tas skaidrs, ilgi neturēs un noklāsies tad, kad visvairāk vajadzēs. . man ar līdzīgu lēto upsi pāris gadus gāja, kamēr tam aķis nonīka un uzliku lielo APC (tepat iepirku lietotu).

Labots - e = d
Link to comment
Share on other sites

Mafijs saka pareizi. Bet, ja gribas pataupīt kapeiku un esi draugos ar galvu un lodāmuru, der arī

 

Kkādi filtri

 

Domāju, ka pietiktu ar droseli un kondensatoru. Vajag ar šiem elementiem izveidot režektorfiltru ar griešanas frekvenci 100 (500, 1000, 3000, pofig) Hz, un būs Tev laime.

 

Par ietilpīgāka akumulatora pielikšanu - to var darīt un jādara. Jo reizēm elektrība var pazust vairākas stundas. Protams, var paļauties uz to, ka manuāli var pečku noslāpēt, nelikt malku u.t.t. Bet, manuprāt, pareizāk ir sagatavot rezervi un nelikties ne zinis par to, ka nav strāvas.

Zinu darbojošos sistēmu ar "smago" UPSi, t.i. - tādu, kuram filtrs ir iebūvēts un kurš ir smags. Pieslēgts jamam 125 Ah aķītis. Ir vairākas reizes noturējis stundīgas strāvas pazušanas, bet reiz atrubījās pēc dažām minūtēm. Iemesls vienkāršs - UPŠa lādētājs nav paredzēts tik lieliem aķiem. Un jams aiz bada ar laiku palika tukšs.

 

Risinājumi :

1. Pēc katras nopietnas strāvas pazušanas uzlādēt ar normālu lādētāju (bīstami, jo lādēšanas laikā atkal toks var pazust) :

2. Vai nepārtraukti turēt pieslēgtu pie pusnormāla lādētāja (darbojas ilgi un laimīgi).

 

P.S. Ierubī galvu, atceries, ko fizikas skolotājs neinteresantu bubināja vai .... vai lieto speciālista pakalpojumus.

Link to comment
Share on other sites

 Savā laikā arī interesējos par cirkulācijas sūkņu UPŠiem. Tā ir taisnība, ka sūknim vajag speciālu UPSi, kaut gan daudzi iztiek arī ar parastajiem datoru UPŠiem. UPSis ir diezgan nepateicīga lieta, vajadzīgs tas tikai retos gadījumos, kad pazūd elektrība un krāsns kuras. Parasti katlu telpā nav tie labvēlīgākie apstākļi, man, piemēram, pagrabā, kur ir drēgns un mitrs vasaras laikā, kad netiek kurināts. UPŠa baterija nelabvēlīgos apstākļos kalpos mazāk. Noņēmos pētīdams tos cirkulācijas sūkņu UPŠus, sapratu, ka pārāk dārgs prieks. Sev būtu pircis šādus: http://energolukss.lv/?db=261〈=lv

Man gan sistēma ar pašplūsmu, tā ka arī bez elektrības varu kurināt, vajadzīga tikai mana klātbūtne brīdī, kad katls kuras un pazūd elektrība - jāatgriež viens ventīlis uz termovārsta apejas. Sapratu, ka pilnai laimei man vajadzētu šī vārsta vietā uzlikt elektromagnētisko vārstu, kas atveras, kad strāva pazūd, ciet, kad strāva ir. Tie arī ir dārgi, ar laiku būs jāsaņemas un jānopērk.

 Tad, lūk, mans stāsts par to, ka izeksperimentējos ar strāvas pazušanu - iekurināju katlu un izslēdzu sūkni, skatījos kas notiks. Temperatūra sakāpa pāri pa 110 °C, bet spiediens nepacēlās tik, lai pat drošības vārsts nostrādātu, neizdevās man to drošības vārstu atvērt. Redz, malkas katls sāka slāpt, jo vilkmes regulātors aizvēra durtiņas. Iestājās tāds kā līdzsvars, temperatūra nekrita, bet augstāka arī nekļuva. Kopš tās reizes rimos uztraukties par "ja nu elektrība pazūd". Par šo man izstāstīja viens attāls kaimiņš, viņam arī malkas katls, bija ņēmies ar UPŠiem ilgus gadus, sapratis, ka aiziet prāva nauda tajā visā, tad izmēģinājis, kā ir, ja pazūd elektrība. Izrādījās nekas traģisks nenotika. Iesaku pirms naudas izdošanas par UPSi izmēģināt tavu sistēmu, kā viņa reaģē uz strāvas pazušanu, varbūt nav nekā bīstama.

Link to comment
Share on other sites

Man arī sākumā bija parastais UPSis. Kaut kur reizi gadā nostrādāja. 3. laikam aķis nobeidzās, kopš tās reizes vairs nelietoju. Ja pazuda barošana, katls uzkarst, vilkme pieveras ciet, biku sākumā pastrādāja arī vārsti. I viss. Kas tur var sprāgt, ja pareizi uztaisīts, t.i. vārstus gan vajag 2 gab. Tagad gan arī viss ir kabeļos, un kādus pēdējos 5 gadus pārtraukumi nav bijuši.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Redz,

 

Redz, Tu esi viens no laimīgajiem, kurš var pastāstīt, ka nekas ļauns nav noticis. Kādreiz pazinu dažus labus kurinātājus, kuri arī pamēģināja. Divi no viņiem vēl joprojām klīst apkārt, izmainījuši savu vizuālo imidžu.

 

Par atvērto (pašplūsmas) apkuri varbūt varētu piekrist. Kaut gan - ja kaut kur ir cirkulācijas pumpītis, tad tā vairs nav tā sistēma, kuru veči taisīja sākumā. Ja, elektrībai pazūdot, atveras kaut kāds vārsts, kurš sistēmu atgriež sākotnējā stāvoklī - problēmu nav. Bet tādu vārstu tak neviens neliks, jo tas tērē elektrību tad, kad viss ir normāli !!

 

Slēgtajās sistēmās viss ir "drusku" savādāk. Ja toks pazūd īsu brītiņu, tad pečkas automātika (ķipa - piegriezt skābekli) strādā labi. Ja sagadās kopā vairāki "jautrības" faktori - pazūd elektrība, pečka pilna ar sveķainu malku, pats pirtiņā sapriecājies un drusku piemirsis par zemes lietām.... - tad var sagadīties tā, ka skurstenis atgriezīs īstenībā. Ar cmuku uguņošanu. Vai pat ar kārtīgu pažaru.

 

P.S. Šitā ir lieta, par kuru ir jādomā.....

Link to comment
Share on other sites

Taisnība, tev, WildGun. Nav manis rakstītai jāuztver kā 100% ieteikums vai pamācība. Tā ir mana pieredze. Skatos, arī biedrs ju ar līdzīgu pieredzi. Priekš kam tad ir drošības vārsts, pat divi. Ja nu kas, nostrādā drošības vārsts un bīstamība pazūd. Neaizmirsīsim, visas apkures sistēmas paredzētas, tiek projektētas utt. nevis lai cīnītos ar to, ka pazūd elektrība. Tiek pieņemts, ka elektrība ir. Gadījumos, kad elektrība pazūd, ir visādas aizsardzības - drošības vārsti, vilkmes regulatori, UPŠi, dīzeļģeneratori, elektromagnētiskie vārsti... Un vēl, varbūtība, ka iegadās situācija - pazūd elektrība, katls kurās pilnās liesmās, tevis nav mājās, ir gaužām niecīga. Malkas apkures katlam, vismaz man tā ir, bīstamākais ir kaut kāda pusstunda, kad pagales pilnās liesmās, jau ogļojās, karstums vislielākais. Malkas katls nav granulu katls, kur kurināmais tiek padots automātiski, bez tavas klātbūtnes. Malkas katlam tu esi klāt, kad piemet malku. Ja jau ir tik ļoti bail, ka pazudīs elektrība, nebrauc prom, uzkavējies to pusstundiņu, stundiņu, un būs drošība absolūta.

 Vēlreiz - apkure ir nopietna lieta, attiecieties pret šo lietu atbildīgi!!!

Labots - vvv
Link to comment
Share on other sites

aparapacis

O! Šī tēma arī man ir aktuāla! Nesen iegādājos Orvaldi UPS 620 modeli. Domāju to slēgt pie apkures katla sūkņa, bet palasot postus - izskatās, ka esmu pasteidzies ar iegādi. Būs vien jāmeklē speciālais pure sine wave UPS :)

Labots - aparapacis
Link to comment
Share on other sites

 

 

Un vēl, varbūtība, ka iegadās situācija - pazūd elektrība, katls kurās pilnās liesmās, tevis nav mājās, ir gaužām niecīga.

 

Tas Tev, pieļauju.

Bet taču var gadīties, ka tevis ir mājās, pārējais pēc Tava teksta, bet manis ir nekustīgs uz dīvāna, laimīgi smaidošs, kādu mani arī tur atrod. Ja man veicas - atrod dzīvu. Ja man neveicas - vienalga smaidošs. Tikai mazliet ne savā ģīmī.

 

 

 

Ja jau ir tik ļoti bail, ka pazudīs elektrība

 

Pie mums, nomalē, jābaidās vienmēr. Statistika interesanta. Kaut kur norīb  - elektrība nomidžinās. Kaut kur vētra - atkal nomidžinās. Kaut kur nekas nenotiek - elektrība izrubās nafig !! Ar ieslēgumiem uz minūti, uz piecām, uz pusstundu. Uz sutku !! Mierīgi un pastāvīgi. Jo, redz, kāds kaut kur nav kaut kādu slimu koku ievērojis, kaut kur kāds īpašnieks ir kaut ko sasūdzējis tiesā. Jo, redz, nedrīkst bez konkursa zāģēt viņa vienīgo iemīļoto koku.

 

P.S. Pašlaik nopietni domāju - par siltumakumulatora ieviešanu, kur bez pumpīšiem iztikt nevarēs. Arduino....


 

 

UPSa aprakstā raksta, ka izejošā sprieguma forma quasi-sinosīda

 

Tas nozīmē to, ka, pafiltrējot to kvazi, vari iegūt pieņemamu sīnusu. Filtriņš...

Link to comment
Share on other sites

Kaut kur nekas nenotiek - elektrība izrubās nafig !!

oi, šis labs :D

 

Tur nemaz nomali nevajag, 30km no Rīgas centra līdzīga statistika. Kādā saulainā dienā pat sieva sabijās, ka ar zāles pļāvēju kaut kur kaut ko sačakarējusi (drusku par garu zāle tam pļāvējam bija) - pašā mājā korķi veseli, bet elektrības nav. Nu ko, paskatos webā - izrādās, kārtējais avārijas atslēgums. Uz sutku gan pēdējā gada laikā vēl nav zudusi, uz pusi sutkas gan (statistiku tik par ~gadu zinu). A tā uz relatīvi īsiem brīžiem regulāri nopidžinās, pazūd… Un tas ir nieka 30km attālumā no Rīgas centra!

 

Par visiem tiem drošības vārstiem - a kurš viņus pārbauda, testē? Nu tā, regulāri. Paies 5 gadi - kur garantija, ka viņi nostrādās? Un vēl kas - tie vārsti uz kurieni verās? Ir lasīts, ka dažiem verās uz to pašu katlu telpu - nu neko, ņemies ap malciņu, pēķšni tev drošības vārsts tādas vai šitādas šaizes dēļ telpā atverās… Un labi, ja bērni tajā brīdī ārā sniegavīrus veļ, nevis katlu telpā mācās no sencīša darbu mīlēt…

 

Tā drošība ir tāda viltīga lieta - it kā visu cenšas taisīt drošu, apkar visu ar drošības iekārtām, bet tāpat nelaimes notiek. Redz kur Vācijā ķīmijas rūpnīca uzsprāga - domājat, ka viņiem nebija drošības mehānismu? Bija, un kā vēl bija - daudz nopietnāki nekā pašdarbnieku uzkarināti UPS…

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Man zem galda mētājas šāds APC 350VA upsis.

Tehniskajā sheetā rakstīts, ka izejas spriegums ir 'Stepped Sine Wave'

Vai tādu es drīkstu slēgt pie cirkulācijas sūkņa?

Un tā kā oriģinā baterija ir beigusies, vai es varu tam klāt pievienot -10 grādos nevelkošu automašīnas akumulatoru. Vai tas spēs to nobarot?

http://www.apcmedia.com/salestools/ASTE-6Z7V27/ASTE-6Z7V27_R0_EN.pdf

Link to comment
Share on other sites

 

 

Kad katls kuras un pazūd elektrība - jāatgriež viens ventīlis uz termovārsta apejas
 

Šo parasti risina liekot mazas pretestības pretvārstu  paralēli mazā loka sūknim. Man tā ir, sievastēvam tā ir un pazūdot elektrībai nekādas problēmas nav bijušas. 

Vārsts ir šāds http://apkure24.lv/lv/3278-pretvrsts-ar-klapi-arco-1-2-pn16.html Jāslēdz viņš paralēli mazā loka sūknim. 

 

 

 

Redz, Tu esi viens no laimīgajiem, kurš var pastāstīt, ka nekas ļauns nav noticis.

Nevis no laimīgajiem, bet no tiem kas pareizi apkuri ir uztaisījuši. Sistēmai jātiek galā bez bojājumiem ja pazūd strāva arī tad kad katls kurās pilnā ručkā un pazūd elektrība. 


 

 

Man zem galda mētājas šāds APC 350VA upsis.

Jā sūknim būs gana labs!

 

 

 

Un tā kā oriģinā baterija ir beigusies, vai es varu tam klāt pievienot -10 grādos nevelkošu automašīnas akumulatoru. Vai tas spēs to nobarot?

Slēgt klāt protams ka var, bet pusbeigts aķis nepaliks labāks no tā ka viņu pieslēgs UPS. 

Link to comment
Share on other sites

Sistēma man slēgtā.

Sistēma + pečka 13 gadi. Nogasīt ta uguni var, aizklapē priekšu un šīberi, šams nodzisīs. Priekša pēc grādiem regulējas ofc.

Pamatā gribās vakarā piemest pečku pilnu un pamosties siltā mājā.

Drošības vārsts ta ir, bet ja šams paveras, tad nu ļoti ilgi telpā ieiet nevar. Var jau uztaisīt modinātāju, kas nostrādā pie el zuduma, bet labāk to riska iespēju nolikvidēt kā tadu. Lab saprotu tagat mana doma nav no spožākajām, bet uz sitiena nav tādu līdzekļu lai nopirktu "kastīti" un par bēdu aizmirst.

Tas, ka es upsi uzlikšu, nenozīmē, ka ar pilnu krāsi malkas, dikti mierīgi gulēšu :)

Upsis atceļojis uz darbu, ša mēģinās kko paķimerēt/pazīlēt.

 

p.s. Elektrība mēz zust no 30min līdz 3h (neplānoti), jo īpaši rudens/ziema vējš, nakts.

Link to comment
Share on other sites

n2os, tad tev ir sistēmā siltuma akumulators vai nav?  Ja nav tad pirmais darbs ir viņu ierīkot! 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Tas, ka es upsi uzlikšu, nenozīmē, ka ar pilnu krāsi malkas, dikti mierīgi gulēšu

 

Un kāpēc gan ne? Nevajag jau ieciklēties uz trijiem burtiem "UPS". Vajag saprast, ko tas nozīmē - nepārtrauktas barošanas avots. Un tas nebūt nenozīmē, ka vajadzīgs "APC Smart UPS", vai "Orvaldi UPS" vai kas līdzīgs - firmennijs. Pietiek ar prastu 12>220 voltu pārveidotāju ar pietiekošas kapacitātes akumulatoru, kurš ieslēdzas tad, kad pazūd LatvEnergo. Nav kosmoss....

 

P.S. Sorry, laikam ir kosmoss............

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Pietiek ar prastu 12>220 voltu pārveidotāju (...)

Cik nu prastu… Cik te no komentāriem sapratu, tad gluži parastākais nederēs - kaut cik jēdzīgu sinusoīdu tomēr vajag.

Link to comment
Share on other sites

Kas jums tie par tādiem drošības vārstiem?! Vienreizējie kaut kādi vai? man kad uzkarst (reizēm atstāju durtiņas vaļā, lai kārtīgi ieskrienas, tad nu brokastis ēdot piemirstu), tad vārsti sāk strādāt, un nav tā ka nu atverās, un tad nu gāž pilnu telpu ar tvaiku. Tikai klakšķina, nomet spiedienu un viss. Un pa to laiku pat nekāds manāms tvaiks neiznāk ārā.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Es tikai varu piebilst, ka jo sistēma vienkāršāka, jo drošāka. 

 

Es varu mierīgi gulēt jo manas mājas apkures sistēmas katla izvietojums, aķa izvietojums un cauruļu resnums nodrošina to, ka elektrības pazušanas gadījumā pašcirkulācija  lokā katls - siltuma aķis (kurš atrodas uz bēniņiem) spēj aizvadīt visu siltumu ko katls spēj saražot, es pat neesmu pieslēdzis vilkmes regulatoru (katls kreiss - solida solitherm) - viņam uzbūve ir tāda  ka komplektā nākošais vilkmes regulators nemaz nevar strādāt - leņķi nav pareizi (būtu kaut kāda ķīmija jātaisa). Piemēram viadrusam nav šādu problēmu. 

 

Tā ka ir pareizi nevis cīnīties ar sekām (elektrības pazušana) bet uzbūvēt pareizu sistēmu kurai špaņa pazušana netraucē! 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Pietiek ar prastu 12>220 voltu pārveidotāju ar pietiekošas kapacitātes akumulatoru

 

un kas to akumulatoru lādēs?

Link to comment
Share on other sites

Siltuma akumulatora nav.

 

Tad nu laikam vienkāršāk: 12v uz 220 ar jēdzīgu sinusu, paresnu auto aķi, "gudro" lādētāju un relejs.

 

Šitam mustekam sinuss traki "skaists".

Link to comment
Share on other sites

 

 

Bet taču var gadīties, ka tevis ir mājās, pārējais pēc Tava teksta, bet manis ir nekustīgs uz dīvāna, laimīgi smaidošs, kādu mani arī tur atrod. Ja man veicas - atrod dzīvu. Ja man neveicas - vienalga smaidošs. Tikai mazliet ne savā ģīmī.

 

 

Par visiem tiem drošības vārstiem - a kurš viņus pārbauda, testē? Nu tā, regulāri. Paies 5 gadi - kur garantija, ka viņi nostrādās? Un vēl kas - tie vārsti uz kurieni verās? Ir lasīts, ka dažiem verās uz to pašu katlu telpu - nu neko, ņemies ap malciņu, pēķšni tev drošības vārsts tādas vai šitādas šaizes dēļ telpā atverās… Un labi, ja bērni tajā brīdī ārā sniegavīrus veļ, nevis katlu telpā mācās no sencīša darbu mīlēt…

Puiši, nebiedējiet te tautu. Piekrītu, ir apkures sistēma ar savu bīstamību, bet, klau, kas šajā dzīvē tāds nav. Uz ielas iziet, var uz galvas ķieģelis uzkrist, labi, ne ķieģelis, bet kaut kas cits. Liela varbūtība? Jā. Padomājiet, ejat pa trotuāru, un tur kādam no 5. stāva palodzes puķupods gāžas, ļoti iespējams, vai ne. Bet jūs taču neejat ārā uz ielas ķiverē. Mašīnā sēsties vispār neiesaku. Brauksi ļoti prātīgi, bet, pēkšņi, riepa sprāgst. Esat padomājuši, kāda ir aizsardzība pret riepas pārplīšanu. Domāju, ļoti nepatīkama situācija braucot uz tiem pašiem 90 km/h.

 binary, drošības vārsts tiek uzmontēts tā, ka karstais ūdens, tvaiks tiek pavērsts uz leju, uz grīdu, kur neviens nekad nestāvēs, tā ka tas nav bīstami atrasties telpā, kurā atveras drošības vārsts. Pareizi biedrs ju uzrakstīja, nav tur nekādas karstā ūdens šaltis, noklakšķ, nopilina un viss, pat lāgā pamanīt nevar. Man bija sačakarējies ventīlis karstā ūdens boilera izplešanās traukam, kurinot, karstais ūdens uzkarsa, ja mājā neviens karsto ūdeni nepavēra vaļā, spiediens uzcēlās boilerī, arī ūdensvadā līdz tām vārsta 6ām atmosfērām, ilgi šito nepamanīju, vēlāk tikai slapjumu zem drošības vārsta ieraudzīju, tad sapratu, ka kaut kas nav.

 

 

Šo parasti risina liekot mazas pretestības pretvārstu  paralēli mazā loka sūknim. Man tā ir, sievastēvam tā ir un pazūdot elektrībai nekādas problēmas nav bijušas.  Vārsts ir šāds http://apkure24.lv/l...o-1-2-pn16.html Jāslēdz viņš paralēli mazā loka sūknim.

ronald, man tādi klapes pretvārsti ir salikti sūkņu apejās, bet trīsceļu termovārsta apejai tāds neder. Ja uzliksi tādu klapi termovārsta apejā, termovārsts nepildīs savu funkciju. Termovārsts paredzēts tam, lai katlā pa atpakaļgaitu neienāktu ūdens zem 60 °C. Karstais ūdens plūst pa mazo loku, bet pa lielo loku tikai tad, kad termovārsts laiž, tobiš, kad ūdens temperatūra termovārstā ir vismaz 60 °C, tas ir, sajaucies karstais ūdens no mazā loka un vēsais ūdens no lielā loka ir tie 60 °C. Termovārstam galvenais darbs ir tieši katla kurināšanas sākumā, kad sistēma ir auksta, sūkņi arī vēl nav ieslēgušies, tātad tavai apejai klape nebūs ciet, aukstais ūdens brīvi plūdīs caur klapi iekšā katlā, kas nav labi. Pētījis šo lietu esmu daudz, runājis ar nopietniem spečukiem arī. Nav cita risinājuma tur, kā vienkāršs ventīlis, kuru atver, kad pazūd elektrība, vai arī, ja gribās bez tavas klātbūtnes, tātad, ar lielāku drošību - elektromagnētiskais vārsts, kurš pats atveras, kad pazūd strāva. Nelaime ir viena, tas elektromagnētiskais vārsts ir dārgs, uz lielākiem diametriem vēl dārgāks, turklāt tur vajag speciāli šim gadījumam paredzētu elektromagnētisko vārstu, tādu, kas nostrādā bez spiediena starpības. Vairums to elektromagnētisko vārstu ir paredzēti ūdensvadiem, kur ir spiediena starpība starp vārsta abām pusēm, šeit tas nestrādās.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Siltuma akumulatora nav.

Nu tad pirmais darbs ir to uzstādīt nevis tērēt naudu un laiku visādiem navarotiem kā UPS. Kāpēc cietā kurināmā sistēmām vajag siltuma aķi ir 1000x izdiskutēts ne tikai šajā forumā. Ja netici man, palasi building.lv, krievu būvniecības forumus.

 

 

 

ronald, man tādi klapes pretvārsti ir salikti sūkņu apejās, bet trīsceļu termovārsta apejai tāds neder. Ja uzliksi tādu klapi termovārsta apejā, termovārsts nepildīs savu funkciju.

 

Te tu kļūdies. Es sākumā neprecīzi izteicos - praetvārsts ar klapi tiek slēgts arī apejot 3 ceļu termovārstu.

 

http://www.lv.building.lv/news/239-apkure/105613-siltuma-akumulatori

 

Kamēr strādā mazā loka sūknis viņa radītais spiediens tur ciet pretvārstu. Paskaties rūpīgi shēmu!

Bet kad sūknis nestrādā 3ceļu termovārsts pārstāj strādāt. Tāpēc es darbinu mazā loka sūkni, kaut pašcirkulācija nodrošina pietiekamu siltuma aizvadi no katla manā gadījumā.  Nezinu ar kādiem "nopietniem speciem" kā pats izsakies esi runājis, bet šāda shēma ar apejas vārstu ir gan man mājās, gan pie sievastēva un es par 100% varu apgalvot ka viņa strādā!

Link to comment
Share on other sites

 

 

Te tu kļūdies. Es sākumā neprecīzi izteicos - praetvārsts ar klapi tiek slēgts arī apejot 3 ceļu termovārstu.

Šitā ir daudz kur redzēts. Apkurnieki šo visiem saliek un visi domā, ka tā ir pareizi. Nav tas pareizi. Paskaties, termovārsts ar sūkni tiek apiets ar ar apeju, uz kuras pretvārsts ar klapi, uz atpakaļgaitas tas viss pie katla. Šis sūknis ir tas, kas velk ūdeni iekšā katlā, ja? Nu lūk, kamēr sūknis darbojas, viss ir labi, pretvārsts ir ciet, jo aiz sūkņa ir lielāks spiediens, šis spiediens tad arī to klapi aizver, pa apeju nekas neplūst. Tagad otrs gadījums, sūknis nestrādā, pa apeju ūdens caur pretvārstu brīvi plūst, ja? Nezinu, kā ir tev, man šis sūknis automātiski ieslēdzas, kad turpgaitas temperatūra paceļas līdz 60 °C, automātiski izslēdzas, kad turpgaitas temperatūra nokrīt zem 60 °C, par to atbild sūkņa termostats, kas ir ieregulēts uz tiem 60 °C. Ļoti labi un pareizi, kad katls ir auksts un netiek kurināts, sūknis nestrādā, kad iekurinu, un kamēr temperatūra nav vēl sasniegusi tos 60 °C, tas ir, vēl sistēma ir auksta, arī tad sūknis vēl nestrādā. Aptuveni pēc pusstundas, kad katlā jau ūdens sasilis, un uz turpgaitas jau silts, tad tik ieslēdzas sūknis, kas sāk griezt ūdeni pa mazo loku, pēc īsa brīža arī trīsceļu termovārsts sāk laist ūdeni katlā no atpakaļgaitas, jo sajaucies mazā loka un atpakaļgaitas ūdens summā dod tos 60 °C, katlā ienāk tikai silts ūdens. Pareizi es saku? Ļoti pareizi. Termovārsta galvenais uzdevums taču ir - nelaist katlā ūdeni, kas ar zemu temperatūru. Tagad skatamies, kas notiek, ja termovārstam un sūknim ir paralēla apeja ar klapi - kurināšanas sākumā sūknis nav ieslēdzies, apeja nav aizspiesta, visu kurināšanas sākumu (pusstunda vismaz manā gadījumā) katlā nāk caur klapi auksts atpakaļgaitas ūdens. Nav labi, vai ne? Nāk līdz tam brīdim, kamēr sūknis neieslēdzas. Pa to pirmo kurināšanas pusstundu katlam visu laiku klāt plūst aukstais ūdens, un tā pirmā kurināšanas pusstunda izstiepjas līdz 45 minūtēm, kaut kā tā. Visu šo laiku termovārsts ir nekam nevajadzīga lieta, jo viņš tiek apiets caur vaļā klapi. Kaut kā muļķīgi viss sanāk. Galveno termovārsta uzdevumu mēs izslēdzam ar to klapi. Kāpēc tā būtu jādara? Tāpēc, ka biedram ronalds_ tā ir un tāpēc, ka biedra ronalds_ sievastēvam tā ir? Nevajag. Tas pats, kad kurināšana iet uz beigām. Termovārsts neļauj katlā ieplūst sistēmas ūdenim. Katls ir milzīgs dzesētājs, kad tas nekuras, caur katlu plūst gaiss skurstenī, kas dzesē katlu. Paskatāmies, kas notiek gadījumā, kad termovārsts ar sūkni ir apiets ar klapi. Kad nekurini, tad taču tu sūkni, to kas pie katla uz atpakaļgaitas, nedarbini? Protams, ka ne. Priekš kam pa tukšo dzenāt ūdeni caur katlu pa mazo loku. Tātad sūknis ir izslēdzies, nestrādā. Nav nekādu šķēršļu no atpakaļgaitas ūdenim iet cauri klapei uz katlu, jo klape ir vaļā. Ja apejas termovārstam nav, termovārsts pilda savu uzdevumu - noslēdz mazo loku, ūdens caur katlu neiet. Ja apeja ar klapi ir, atkal termovārsts kļuvis par nekam nevajadzīgu lietu, jo ūdens brīvi iet katlā. Katlā ūdens atdziest, katls taču ir atdzisis, ja? Tālāk atdzesētai ūdens aiziet uz radiatoriem. Vai tas ir pareizi? Nē. Strādāt jau viss strādā, bet ne tik efektīvi kā ar pilnvērtīgi funkcionējošu termovārstu.

 

 

Nezinu ar kādiem "nopietniem speciem" kā pats izsakies esi runājis

Viena no manām lielākajām autoritātēm apkurē ir Jānis Kleins. Biju vienreiz sataisījies pie viņa uz Saldu aizbraukt, bet nesanāca. Praktiski visas lietas izrunājām pa telefonu. Ļoti atsaucīgs cilvēks, nekad neliedza padomus. Bija gan tāda lieta, ka divus akumulatorus no viņa SinviaKB nopirku, lai arī ne pa tiešo, bet caur veikalu. Varbūt tāpēc tāda atsaucība viņam pret mani, kaut nedomāju, tik pat izpalīdzīgs viņš būtu arī pret jebkuru no mums. Tiešām gudrs vecis. Arī par to solenoīdvārstu ir viņa ieteikums, lai gan viņa pārliecība bija, nav tas ekonomiski pamatoti, maksāt tos gandrīz 200 latus par elektromagnētisko vārstu, ja gribi drošību, pirms pamet māju, kurā katls kurās, atgriez to ventīli, kas termovārsta apejā un miers, atgriezīsies mājās aizvērsi. Tas liekais siltums, kas zudīs nemaksās tik cik solenoīda vārsts, pa daudziem gadiem neietaupīsies tie 200 lati, lai solenoīds atmaksātos.

Tādi, lūk, stāsti.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Nezinu, kā ir tev, man šis sūknis automātiski ieslēdzas, kad turpgaitas temperatūra paceļas līdz 60 °C, automātiski izslēdzas, kad turpgaitas temperatūra nokrīt zem 60 °C
 

 

Lūk šī ir  nopietna kļūda! Kura, ja kas, daudz kur ir redzēta. Mazā loka sūknis jāslēdz iekšā nevis pēc turpgaitas ūdens temperatūras, bet gan pēc temperatūras skurstenī! Tātad, kā katls sāk kurēties tā sūknis uzreiz ieslēdzas! Šo var panākt piemēram ar šādu verķi http://argus.lv/shop/productinfo/A010466 kas pie dūmgāzu trubas piestiprināts.

 

 

 

Tas pats, kad kurināšana iet uz beigām
 

 

 

Tātad sūknis ir izslēdzies, nestrādā. Nav nekādu šķēršļu no atpakaļgaitas ūdenim iet cauri klapei uz katlu, jo klape ir vaļā.
 

Pastāsti kāpēc gan ūdens paštecē plūstu no aķa kurš atrodas augstāk un ir siltāks uz katlu kurš atrodas zemāk un ir aukstāks.... Fizika šādu joku nepieļauj! Neatkarīgi ir kaut kādi vārsti vai nē!

Link to comment
Share on other sites

 Nu nezinu, ronalds_, par to verķi skurstenī. Nav nekāda kļūda, ja sūknis slēdzas iekšā pēc tam kad turpgaitas temperatūra paceļas. Skurstenī temperatūra pēc kurēšanās būs kāda? Kā tad sūkni izslēgs tas verķis? Skurstenis vēl ilgi stāvēs silts. Neesmu neko dzirdējis par sūkņu slēgšanu caur skursteni.

 Kāpēc tu domā, ka akumulators ir augstāk par katlu. Man piemēram akumulators stāv uz grīdas, tādā pat līmenī kā katls. Nezinu, kā ir labāk un pareizāk, bet man ir tā, jo griestu augstums katlu telpā ir ierobežots, akumulatori ir tādi, kas knapi ielīda, nebija man vietas kur viņus cilāt augstāk par katlu.

 Fizika tur ir tāda - vienkāršiem vārdiem, ūdens sakarsis izplešas, tātad viņa blīvums samazinās, vārdu sakot, karsts ūdens ir vieglāks. Vieglāks ūdens ko dara caurulē? Ceļas uz augšu. Tajā pašā laikā auksts ūdens ir smagāks, tas kustas uz leju. Primitīvs skaidrojums, bet pēc šī principa darbojas pašplūsmas apkures sistēmas. Nevajag sūkņus, lokā noslēgas caurules, katls, kas karsē ūdeni, un ūdens riņķo pa caurulēm. Skatamies uz to pašu sistēmu, kad katls nekuras. Ja akumulatori ir silti, siltais ūdens akumulatoros izraisīs ūdens plūsmu, akumulators būs katla vietā. Griezīsies ūdens tā, no akumulatora uz radiatoriem un atpakaļ uz akumulatoru apakšu. Atpakaļgaitas ūdens no istabas nebūs auksts, tas ir, būs auksts, bet ar kautkādu siltumu. Pieņemsim 25 °C. Bet pa ceļam katls, kurā temperatūra jau paspējusi nokristies, pieņemsim līdz 20 °C, tas tiešām notiek ātri, ziemā caur katlu iet gaiss skurstenī, visai drīz skurstenis izvelk siltumu no katla tā, ka katls kļūst par visaukstāko elementu sistēmā. Nu un tad, tajā brīdī tas atpakaļgaitas siltākais ūdens virzīsies katlā caur pretvārsta vaļā klapi. Protams, protams, lieli siltuma zudumi tie nebūs, bet tomēr. Ne par velti liek sistēmās to termovārstu.

 Tas pie pašplūsmas. Bet man nav pašplūsma, man ir sūknis uz radiatoriem, kas velk ūdeni. Ja man būs termovārsts apiets ar vaļā klapi, sūknītis vilks ūdeni uz radiatoriem no akumulatoriem un arī, pareizi, arī no katla. Lūk, šeit ir tā lieta, kāpēc bez termovārsta ir nepareizi. Mazais sūknis uz radiatoriem man griežas neatkarīgi no katla kurēšanās vai nekurēšanās. To slēdz iekšā ārā automātika, kas čeko temperatūru telpā. Temperatūra pietiekoša, trīsceļu vārsts aizveras, pēc kāda laika arī sūknītis izslēdzas, temperatūra istabās nokrītas, ieslēdzas sūknītis, atgriežas vaļā trīsceļu vārsts. Iedomājos, ja klape termovārsta apejā, mazais sūknītis nevar nevilkt auksto, pavisam atdzisušo ūdeni no katla. Vot te jau siltuma zudumi lielāki, krietni lielāki. Tāpēc pirms katla ir termovārsts, kas izslēdz iespēju caur katlu sistēmas ūdenim plūst, kamēr katls nekuras. Klapes uz termovārsta apejas gadījumā tāda iespēja izslēgta nav.

 Te viena saite uz Kunzel pamācībām. Vācieši akumulatorus lieto jau sen, viņi tos ir atkoduši pilnībā. Viņiem malkas apkure bez akumulatora pat nav atļauta, jo akumulatori ir obligāti.

http://www.kuenzel.de/files/Planungsmappe%20HV.pdf

 Ievērojāt? Vāciešu shēmās nav apejas ar klapi termovārstam.

Link to comment
Share on other sites

Bļin, man gāzes apkure, man laikam visi tie vārsti un citi verķi katla iekšpusē. Bet upsītis derētu;) Kā nekā, pārtrūkstot elektrībai, gāzes plūsma uzreiz neapstājas. Bet tas jau tikai tad, ja elektrība pārtrūktu uz illgāku laiku ziemas spelgonī, ne jau apkures katla drošībai.

Link to comment
Share on other sites

Gāzes katlam jau nu visu gāzes vārsti momentā aizveras, tiklīdz nav elektrības vai spiediens gāzes pievadā par zemu vai par augstu.

Bez tam, pirms palaišanās gāzes kurtuve tiek izventilēta no gāzes paliekām, un tikai tad tiek padota tur gāze. Tas ir, ja tikko ieslēdzas kats pēc elektribas padeves pārtraukuma.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Kā nekā, pārtrūkstot elektrībai, gāzes plūsma uzreiz neapstājas

 

Palabošu pats sevi. Pie elektrības pazušanas gāzes plūsma katlā apstājas uz reiz, bet gāzes trubā spiediens vēl ir ilgu laiku, ja vien tuvākā gāzes stacija (par viņām nezinu neko) arī nepaliek bez sprieguma.

Link to comment
Share on other sites

Argusieši mazliet aptrakuši ar cenu...

Pats sev no Lemonas šitādu uzstādīju - http://www.lemona.lv/index.php?page=item&i_id=157122

Kopā ar vienu palielu draugam atņemtu laivas gēla akumulatoru, sūkni un automātiku griež kādas pāris stundas un pa to laiku jau var izlamāt sadales tīklu un panākt elektrības atgriešanos rozetē. Pie elektrības pazušanas, protams atnāk sms.

Link to comment
Share on other sites

Jā, skatos lemona ir labāks cipars pārveidotājam nekā argusā.

 

 

 

Skurstenī temperatūra pēc kurēšanās būs kāda? Kā tad sūkni izslēgs tas verķis? Skurstenis vēl ilgi stāvēs silts.

Parasti katls pie skursteņa ir pieslēgts  ar dzelzs cauruli. Šī caurule ļoti ātri uzkarst sākot kurināt, un tik pat ātri atdziest, kad katls izdedzis. Pie viņas tad esmu piemudzījis to termoslēdzi. 

 

 

 

Neesmu neko dzirdējis par sūkņu slēgšanu caur skursteni.

Nu pirms kādiem 5 gadiem daudzi neko nezināja par pareiziem malkas katlu slēgumiem -  tādi brīnumi ir dzīvē redzēti.... Bet mēs tagad jau spriežam par fine tuning - par dažādām niansēm.  

 

 

 

Kāpēc tu domā, ka akumulators ir augstāk par katlu. Man piemēram akumulators stāv uz grīdas, tādā pat līmenī kā katls.

 

Redzi, te no svara ir ūdens masas centrs kaltā (karstais rezervuārs) un aķī (aukstais rezervuārs). Tā kā aķis ir līdz griestiem, tad viņa ūdens masas centrs ir augstā nekā katlam. Un tāpēc ir iespējama pašcirkulācija. Ja tā nebūtu, pašcirkulācijas nebūtu un pretvārsts būtu principā lieks.

 

 

 

Nu un tad, tajā brīdī tas atpakaļgaitas siltākais ūdens virzīsies katlā caur pretvārsta vaļā klapi.
Hmm.. Mājas loka sūknis principā varētu dzīt ūdeni caur pretvārstu uz katlu vismaz manas apkures sistēmas elementu izvietojumā. Kad sākšu kurināt, šis būs jāpapēta....... 
Link to comment
Share on other sites

Ja ļoti gribas teorizēt, tad spiedienu paštecei rēķina, kā P=h(ρa- ρk), kur h ir augstuma starpība starp apkures katla un radiatora centriem, metros, ρa, ρk ūdens blīvums attiecīgi aukstam un karstam ūdenim kg/m3
80C - 971

50C - 988

25C - 997

20C - 998

Pie dažiem desmitiem centimetru un zemām temperatūrām tas ir smieklīgs mazs.

Labots - maize
Link to comment
Share on other sites

  • 4 years later...

Lai netaisītu jaunu tēmu - nedaudz cita problēma.

Tātad - apkures UPS. Vakar bija cirks -  bija stiprs vējš un elektrība raustījās apmēram reizi 3 minūtēs. Ir/nav, minūti ir, 3 minūtes nav. Un otrādi. Un tad 5 minūtes ir un 10 sekundes nav. 

Pieņemsim, ka kādā iestādē vai privātā mājā ir apkures katls un ir uzlikts arī UPS. Kuriķis braši kurina, elektrības nav, bet tas nekas, ir taču UPS!

Paskatoties datu lapas tiem apkures UPS, izrādās , ka akumulatoru ietilpība nemaz nav noteikta! Tātad - ja ir auksti, tas kuriķis taču var izdomāt, ka kurinat taču var, ja arī nav elektrības, jo kam ta mēs pirkām to UPSi?!. tas nekas, ka tam akumulatoram tā ietilpība taču ir limitēta un kādu tur ieliks, arī nav teikts.

Tehniski pārlieku sakurināta katla problēmu risina ar liekā siltuma novadi uz siltuma akumulatoru (kurš var arī nebūt!), ūdensvada vai ūdens rezerves no uzkrāšanas tvertnes palaišana pa apkures čūsku katla iekšienē, līdz ar to katls tiek dzesēts un lieko silto ūdeni vienkārši izgāž ārā vai arī ir dzirdēts, ka čakarē karstās ogles no katla ārā un ber zemē!

Problema ir tā, ka visas tās automātikas un ūdens piegādes taču arī darbojas uz elektrību, kura var nebūt un kuriķis tik kurina laimīgā pārliecībā, ka UPSi taču nopirkām, lai strādā!

Tāds lūk jautājums - ko darīt, ja tā?

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...