Jump to content

Konstruktora alga


Tomijs123
 Share

Recommended Posts

Labdien biedri!

 

Esmu students un studēju RTU 4. kursā mašīnbūvi. Pašlaik izeju praksi uzņēmumā X 3 mēnešus. Uzņēmums pēc prakses beigām piedāvā palikt darbā. 

 

Protams, kā students neko sarežģītu pagaidām nevaru veikt. Esmu iepazinies ar uzņēmuma strādāšanas kārtību, uzkonstruējis nelielu iekārtu 10k eiro naudu vērtībā, kas arī ir palaista dzīvē. Strādāju patstāvīgi, no pakaļas nevienam neskraidu.

 

Varbūt nav īstā vieta, kur interesēties, bet varbūt kādam biedram ir pieredze algu ziņā šajā nozarē? 

 

 

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Ar algu pētniecību nav jāsāk pirms studiju uzsākšanas?

 

Šodien avīzēs bija rakstīts, ka izdzīvot var ar 1055 eur mēnesī.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ar algu pētniecību nav jāsāk pirms studiju uzsākšanas?
Gan jau ka ir izpētījis. Cik redzu jautājums ir cits - padalīties pieredzē 
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Nebūsim naivi - uzņēmumi ir dažādi, bet vēlme nopelnīt ir ikvienam. Vislabāk ietaupīt var uz algu rēķina, tāpēc kā jauns censonis neko daudz vari necerēt. Izskanēs visādi stulbumi, kā "pierādīt sevi", "iespējama izaugsme" utt., lai tikai tevi noturētu un neko nemaksātu.

 

Prasi, cik uzskati ka esi sevi ar to 10k aparātu pierādījis, cik uzņēmums var nopelnīt. Bet nu prātīgi, jo viss tiek risināts sarunu ceļā.

 

Ir tāds liels uzņēmums kā Toyota, kuru bieži min kā paraugu LEAN sistēmas ieviešanai (cik var iepi5t kapeiku kaut ko nedarot vai darot citādāk). Tad nu parasti Latvijā stāsta, ka redz Toyota to nedara un to sakrāto, no darbiniekiem saņem miljons ierosinājumus gadā. BET aizmirst piebilst to, ka Toyota arī sarēķina cik idejas realizācija var ietaupīt naudu un idejas autors saņem tik naudu, cik Toyota gadā var no šīs idejas ietaupīt.

 

Īsāk sakot 99% gadījumu LV tev piedāvās šokolādi un ceļojošo mēneša darbinieka piespraudi par to, ko civilizētās valstīs atalgo ar desmitiem un simtiem tūkstošiem naudas izteiksmē.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

varbūt kādam biedram ir pieredze algu ziņā šajā nozarē?

apjautājies kolēģiem pīpētavā.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Labāk piedzirdi. Patiesāk būs. Pierādīt sevi varēsi līdz pensijai.

Paraugs - rasētājs ar augstāko ( grafiķos)-800 uz papīra, apoksnes neesot.

Link to comment
Share on other sites

Tomijs123
Nebūsim naivi - uzņēmumi ir dažādi, bet vēlme nopelnīt ir ikvienam. Vislabāk ietaupīt var uz algu rēķina, tāpēc kā jauns censonis neko daudz vari necerēt. Izskanēs visādi stulbumi, kā "pierādīt sevi", "iespējama izaugsme" utt., lai tikai tevi noturētu un neko nemaksātu.

Lai cik stulbi neliktos, bet izklausās pēc mana gadījuma.

Prasi, cik uzskati ka esi sevi ar to 10k aparātu pierādījis

Pie šī projekta pavadīju 2 nedēļas. Par uzņēmuma peļnu gan nevaru spriest, bet domāju , ka procenti 20 +-, jo šī ir nestandarta iekārta.

apjautājies kolēģiem pīpētavā.

Ir jautāts kolēģiem ar ko vairāk komunicēju, bez rezultātiem.

 

 

Protams, mana produktivitāte nav augsta, bet domāju ,ka es kā projekts "konstruktors" uzņēmumam mēnesī varētu izmaksātu no 400 jaunajām naudām.

Labots - Tomijs123
Link to comment
Share on other sites

Nav jau skaidri zināms ko tu spēj uzprojektēt. Pa 10k naudiņām var arī grābekli uzzīmēt. Tobiš, iekārta sastāv no divām detaļām vai tomēr tā sastāv no tūkstošiem detaļu kuras daļu iepērk gatavas, daļu projektē pats. Pēti, aprēķini un neguli mēnesi.

Labots - Amazons
Link to comment
Share on other sites

Tomijs123

@@Amazons, Iekārta sastāv no ~ 150 detaļām , tai skaitā iepirktas tika ap 20 detaļām ,+ elektrība ko neprojektēju. Baigi sīki negribu stāstīt, bet varbūt vajadzētu.

 

Grābeklis gluži nebija, bet automātiska iekārta ceham, kas veic divas funkcijas.

Labots - Tomijs123
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Ja reiz viņš piedāvā palikt darbā, tad vajadzētu arī izrunāt algas jautājumus un izaugsmes iespējas.  Pēc 3 mēnešu darba neesmu redzējis, ka kāds kantoris aizrautos ar prēmēšanu. Parasti pusgads pie labiem darba rezultātiem ir pietiekams. 

 

 

Uzņēmums pēc prakses beigām piedāvā palikt darbā. 
 
Link to comment
Share on other sites

Kaspars12

Vēl ir svarīga lieta vai tevi var viegli aizvietot ? Cik specifisks ir darbs? Ja jauna darbinieka apmācība līdz tavam līmenim prasa tos pašus 3mēn, tad tu esi diezgan nepieciešams, jo uzņēmums 3mēn nevar bez darba labi iztikt.

Link to comment
Share on other sites

Vai gads jaunam darbiniekam.

 

Ja ir vairāki darba piedāvājumi, ņem to, kas patīk labāk. Ja šis ir vienīgais, tad ņem vienīgo + fonā turpini skatīties apkārt.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ja tu spēj uztaisīt vairāku tūkstošu vērtu iekārtu, kuru nevar tā vienkārši nopirkt, tad kāpēc tev ir jāstrādā kaut kur par ~1k euro, ja tu vari to darīt pats, sākot ar savu mazkapitāla SIA?

Link to comment
Share on other sites

Tomijs123
vajadzētu arī izrunāt algas jautājumus un izaugsmes iespējas

1. Tāpēc es esmu šeit,un jautāju pēc biedru pieredzes. Principā uzņēmumā viss apmierina, kolēģi ir ok, darbs patīk,  bet nu ar to nepietiek ,lai sākumam nomaksātu rēķinus un īri.

Vēl ir svarīga lieta vai tevi var viegli aizvietot

2. Protams, ka mani var aizvietot, kuru nevar, bet tā kā darba piedāvāšanas iniciatīva nāk no uzņēmuma, tad gribētos domāt, ka velti neesmu mācījies 4 gadus.

fonā turpini skatīties apkārt. 

3. Šādu iespēju vēlējos apsvērt pēc 1. punkta noskaidrošanas.

@@Edzhua, strādājošam uzņēmumam ar savu infrastruktūru, darbiniekiem tas izmaksā vienu summu. Nepieredzējušam studentam, bez ieguldāmiem līdzekļiem, no sākuma jāgūst pieredze un zināšanas.

Labots - Tomijs123
Link to comment
Share on other sites

sharklasers
1. Tāpēc es esmu šeit,un jautāju pēc biedru pieredzes. Principā uzņēmumā viss apmierina, kolēģi ir ok, darbs patīk, bet nu ar to nepietiek ,lai sākumam nomaksātu rēķinus un īri.

 

Tieši arī tā arī pasaki priekšniekam un ja nevarēsi sarunāt normālu algu, tad tev tādu priekšnieku nevajag.

 

Ja vien neesi galīgi jocīgs, ar mehatronikas mašīnbūves bakalauru nopelnīt iztikai nebūs problēmas, ar pieredzi vai bez.

 

Par tēmu: nezinot sīkāku info par tavu iekārtu figu kāds pateiks daudzmaz precīzus algas ciparus.

Labots - sharklasers
Link to comment
Share on other sites

Domugrauds

Šancē tik un krāj pieredzi, pēc tam vieglāk būs uz augšu sisties un cipari lielāki

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 Ja tas ir darbs, kas patīk, tad ir forši. 4. kursa studentam darbs profesijā ir laba izdošanās, tas nozīmē, ka esi uz pareizā ceļa. Ja tas ir vienīgais darba piedāvājums, nešaubies, ej un strādā. Par labu algu domāsi pēc kāda laika, tagad mēģini iegrozīties vidē, iegūt pieredzi. Varu desmitiem piemēru nosaukt no savu radinieku, paziņu loka - jaunie daudzsološie speciālisti, pabeidz augstskolu, dažs vēl maģistros aiziet un veiksmīgi pabeidz, bet, kad jāmeklē darbs, neatrod tā uzreiz. Viena daļa ir safantazējuši no sevis nezin ko, grib tikai kaut kādā, viņuprāt prestižākā sfērā, šādos tādos prastos darbos jau viņi neies... Vēlreiz saku, desmitiem piemēru iz dzīves, kā labi absolventi sēž ilgi bez darba vispār, labākā gadījumā darbu profesijā atrod, sliktākā gadījumā nestrādā beigās par to, par ko izmācījušies.

 Pats galvenais, taču nelaulā tevi neviens ar to darbavietu. Nepatiks vēlāk kaut kas, redzēsi vēlāk, ka naudās apdala, pacelsi cepuri un aiziesi uz citu darbavietu. Bet tev, atšķirībā no kāda cita vienaudža, būs jau darba pieredze, būs iegūtas prasmes, būs varēšana darīt. Tā ir lielākā vērtība priekš tevis šajā brīdī.

 Un nevajag ķēmoties - uzkonstruēja viņš mantu 10 k€ vērtībā, dajoš viņam tagad lielo naudu. Atceries, visi darbā rada vērtības, daudzi pat ļoti lielas vērtības, bet saņem algu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Tā ir dilemma, ka 0 pieredze jebkurā amatā ir 0 pieredze, lai cik viņš nebūtu prestižs. Ja normāli strādāsi, tad arī alga ātri vien pacelsies, tikai par to jārunā un nevar kaut klusējot kapāt savā stūrī. Tas, kas ir jāuzrunā ar darba devēju, kāds būs tālākais sadarbības modelis tuvāko 1-2 gadu laikā. Darba devējam arī nav lēti ieguldīt līdzekļus apmācībā un palaist vaļā normālus darbiniekus, līdz ar to būs ieinteresēts tālākā sadarbībā. 

 

Principā uzņēmumā viss apmierina, kolēģi ir ok, darbs patīk,  bet nu ar to nepietiek ,lai sākumam nomaksātu rēķinus un īri.

 

P.S. Normāli strādāt nav tikai atsēdēt 40h nedēļā, pa vidam sēdēt feisbukā, rakstīt tvnet/delifi tizlus komentārus un žēloties, ka darba devējs ekspluatē. 

Labots - Mežavecis
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Nu nezinu, ja nevar par to algu rēķinu samaksāt, tad nafig tādu darbu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Žaks Noriss

Varētu padomāt, ka pa pirmo algu gāji uzreiz uz salonu būmeri līzingā pirkt  :crazy_pilot: Nekad nav bijis tā, ka zaļam gurķim uz rokas maksā štuku.  Arī citur pasaulē nepieredzējušos nelutina. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 Žaks Noriss, tēmas autors ir students, viņš tagad ir praksē, viņam prakses vietā piedāvā darbu. Visu pēc kārtas, lūdzu. Visu loģiskā secībā, kungi. Būs tēmas autoram darbs, būs pirmās algas, būs pieredzes iegūšana, būs izaugsme, būs algas pielikumi, būs labas algas, būs tēmas autors labs speciālists. Līdz tam ir jānonāk. Nevar pēkšņi, vienā brīdī jauns cilvēks visu dabūt. Redzējāt, 3 gadus nomācījās RTU nopietnā specialitātē, tagad mācās 4. gadu. Apsveicami, vai ne. Un ko, visi foruma biedri tagad saklupsim viņam virsū - davai, tūkstoti algā, davai, rēķinus nomaksā, davai, davai, davai...

Link to comment
Share on other sites

Nu nezinu, ja nevar par to algu rēķinu samaksāt, tad nafig tādu darbu.

Nu, bet ja piemēram pusis būtu pats par sevi gana turīgs un viņa rēķini sasniegtu 10K eiro mēnesī. Vai tad arī viņam kā iesācējam jomā būtu jāsaņem vismaz 10K eiro uz rokas, lai varētu apmaksāt reķinus ?!

 

Kad cilvēki sapratīs, ka tirgus ir tirgus, un patiesībā jau tā ir tikai tava darīšana ko tu ar to naudu dari un kā dari.

 

Ja tu ar savu darbu nespēj apmaksāt rēķinus, vai tad tikai tāpēc tu esi pelnījis lielāku algu ?! Vai varbūt tomēr tavas spējas, pienesums uzņēmuma un galvenais spēja "Sevi pārdot" par algu ir tas kas nosaka šo ciparu ?!

Protams, ka tīri cilvēcīgi viss ir saprotams, BET kā iesācējam, tomēr jebkurā gadījumā labāk būtu saņemt kaut ko un gūt pieredzi nē kā sēdēt vecākiem uz kakla, jo "nekur jau nemaksā !".

 

Tas cik lielu algu spēsi sev izcīnīt startā ir atkarīgs tikai no tevis paša un cilvēkiem galda otrā pusē. Tā kā tu īsti nezini ne cik pelna citi šajā uzņēmumā, ne to cik pelna citi tādi zaļi gurķi, tad vienīgais kas atliek ir runāt ar šefu un sarunu ceļā nonākt pie abpusēji izdevīga kopsaucēja.

Ja vien tu neesi baigais zelta cilvēks un brīnumbērns, tad neviens tev nemaksās neko lielu sākuma. lai cik gudrs tu nebūsi, tu kā iesācējs noteikti pieļausi kaut kādas kļūdas, aplauzīsi spārnus un gan jau kāda ķibele būs. Tas ir tikai normāli un ar to rēķinās.

Pēc Gada jau tu iespējams būsi ar galīgi citu kvalifikāciju un pieredzi un tad varēsi runāt par citiem cipariem vai meklēt ko labāku. varbūt to varēsi darīt jau pēc 6 mēnešiem.

Tas atkarīgs no tevis.

 

Ieteiktu runāt, ka, tā kā tu esi nostrādājis 3 mēnešus praksi, kas principā ir līdzvērtīga pārbaudes laikam, tad viņi zin uz ko tu esi spējīgs un ko no tevis sagaidīt.

Piedāvā, ka vēl 3 mēnešus esi ar mieru strādāt par summu X, un ja viss ir labi, tad vēlies lai šī summa tiktu pacelta(vari minēt konkrētus ciparus, vari neminēt). Vari piemēram minēt nevis 3, bet 6 mēnešus.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Nevajag par pirmo algu ņemt būmeri, bet konstruktoram arī minimalku nebūtu jāsaņem.

 

Un nevajag te melst par pieredzi un pirmo niecīgo algu. To saka vai nu tie, kas pie mammītes līdz 35 gadiem dzīvo līdz izsitas, vai tie, kuriem ir daži darbinieki, protams, par minimalku. Ēst gribas šodien.

 

Ja tev ir bizness kas spēj konkurēt vai šefam iegādāt kjēni tikai tāpēc, ka darbiniekam ir jāmirst badā, tad tas ir viens mēsls, nevis bizness. Un diemžēl mums tādu biznesu ir vairumā.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tomijs123
Šancē tik un krāj pieredzi, pēc tam vieglāk būs uz augšu sisties un cipari lielāki

Pirmos mēnešus bez problēmām, gribējās smelt visu jauno ar spaiņiem, mājās arī sēdēju pie datora un darbojos. Bet nu uz šo brīdi ir tā ,ka entuziasms sāk pamazām izsīkt, kas arī samazina manu produktivitāti. Vienkārši neredzu sava darba augļus. 

Ja normāli strādāsi, tad arī alga ātri vien pacelsies, tikai par to jārunā un nevar kaut klusējot kapāt savā stūrī.

Laikam arī šī ir problēma,ka vienkārši neesmu runājis par savu iespējamo atalgojumu. Vienreiz jau bija saruna ar priekšnieku, lai iepazītos, solīja ,ka  nākamreiz runāsim par atalgojumu, bet nu tupi gaidīt , kad man kāds iesvērs kaut vai minimālo  negribās. 

Nekad nav bijis tā, ka zaļam gurķim uz rokas maksā štuku

Uz štuku arī nepretendēju, domāju , ka +- normāls atalgojums varētu būt 400eur, kas arī nav nekāds kosmoss.

 

Tā kā prakse iet uz beigām, būs laikam pašam jāiet pie priekšnieka un jārunā. Maks man arī nav no biezajiem un vecākiem arī uz kakla vairs negribas sēdēt, kaut kā tā.

Labots - Tomijs123
Link to comment
Share on other sites

 

 

Ja vien tu neesi baigais zelta cilvēks un brīnumbērns, tad neviens tev nemaksās neko lielu sākuma. lai cik gudrs tu nebūsi,

 

Starp citu, šiem "zelta" cilvēkiem jaunībā visbiežāk  tas uz pieres nemaz nav plain tekstā uzrakstīts, un pirkstus vēdeklī viņi arī nenēsā. Viņi jaunībā ir pat nedaudz kautrīgi un lieku uzmanību sev nepievērš. Te nu firmas menedžmentam ir jāatkož, kurš ir tīrradnis, lai nepaliktu donātos, tīrradni uzdāvinot konkurentam.

Link to comment
Share on other sites

 Sava taisnība ir biedram Žaks Noriss. Mūsu valstī daudzu cilvēku trūkums ir izskaidrojams ar to, ka šefi sēž uz darbinieku kakliem. Katrs no mums var piesaukt daudzus piemērus, kur kādas mazas iestādītes vadītājs brauc mašīnā, ar kādu normālās valstīs tikai lielu rūpnīcu direktori braukā. Darbinieki iestādītē pelna fig da ņefiga, kaut izdarbināti tiek pamatīgi. Zeļ un plaukst cilvēku ekspluatācija. Un nezinu, vai ir pie mums kāds likums, kas to nepieļautu.

 Tomēr par jaunajiem, tikko no skolas sola nākušajiem darbiniekiem ir vērojums. Gandrīz nekad tāds censonis sākumā nespēj strādāt tik ražīgi, kā pieredzējušie kolēģi. Diezgan daudz ir pa dzīvi pieskatīti, dažādās darba vietās, dažādos apstākļos. Labi vēl, ka ir interese augt un censties. Bet bieži ir tādi, kam darbs pie kājas, ka tik diena pavadīta. Tāpēc nevajag idealizēt, pirmos mēnešus pēc skolas darbā nekur nevienam nemaksās lielu algu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Gandrīz nekad tāds censonis sākumā nespēj strādāt tik ražīgi, kā pieredzējušie kolēģi

 

Tās ir  investīcijas biznesā. Kad kāds aizņemas naudu jaunam biznesam, viņs skaidri apzinās, ka visdrīzāk pirmajā mēnesī to naudu atpakaļ neatsitīs. Investīcijas darbiniekos ir visilgspēlējošākās, ja nepieciešami kvalificēti darbinieki un bizness plānots uz ilgāku laiku.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

aiziet pie konkurenta vai uztaisa savu biznesu
Ja žīdojas ar godīgu algas samaksu pēc tam.
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nevajag par pirmo algu ņemt būmeri, bet konstruktoram arī minimalku nebūtu jāsaņem. Un nevajag te melst par pieredzi un pirmo niecīgo algu. To saka vai nu tie, kas pie mammītes līdz 35 gadiem dzīvo līdz izsitas, vai tie, kuriem ir daži darbinieki, protams, par minimalku. Ēst gribas šodien. Ja tev ir bizness kas spēj konkurēt vai šefam iegādāt kjēni tikai tāpēc, ka darbiniekam ir jāmirst badā, tad tas ir viens mēsls, nevis bizness. Un diemžēl mums tādu biznesu ir vairumā.

Dārgais Žak - nolaidies mazliet uz zeme sun nebaksti ar degunu mākoņus !

 

LV daudz kas ir nepareizi.

Ļoti bieži taisni vadība un plānošana. Tobiš, tas, ka priekšnieks nerubī saorganizēt un saplānot ir vissāpīgāk un bieži rada vislielākos zaudējumus.

Taču ar reāli zinošu un kvalificētu darba spēku arī te galīgi nav pārprodukcijas. Tie kas ir labi, tie parasti maksā jau krietni tuvāk rietumeiropas līmenim.

Taču atceries, ka te nav tā pati lepnā'rietumeiropa.

 

Nav tā, ka ārzeme neekspoltē cilvēkus. Tur bieži darbinieks tiek ekspoltēts ne mazāk. TAČU tas bieži vien tiek darīts rafinētāk un smalkāk.  Esmu pašancējis dažās palielās kompānijās. Nu ir savi plusi un savi mīnusi. Esmu dzirdējis "labus stāstus", cik ļoti kadai Korejas elektronikas kompānijai nepatīk apmaksāt slimības lapas un citas lietas pat puslīdz augstā amatā esošiem. Taču pats tur neesmu strādājis un klat neesmu stāvējis.

 

Jā, vieni uzņēmumi balstās uz labu un dārgu darbaspēku, citi uz lētu un sliktu.

Katram savs biznesa modelis.

Nu tā pavisam godīgi - ja darbinieks ir pilnīgs āmurs un minimālā alga ir griesti ko viņš var pelnīt, tad pie tā ir vainīgs darba devējs, vai tomēr arī viņš pats ?

Darbu jebkurā brīdī var nomainīt.

 

LV valda uzskats, ka ja īpašniek spiemēram ir nopircis 10 fūres, katru pa ~150k eiro, savācis 15 šoferus, sagadniekus, menedžerus utt, bet atļaujas nopirkt sev lepnu auto, māju un aizbraukt ceļojumā, tad viņš ir kretīns pēdējais, kas tikai zin to kā apjāt savu darbinieku.

Vot vai tiešām cilvēks, kas ir spējis to saorganizēt un ielicis kaudzi sava laika un naudas par to visu nav pelnijis arī kautko sev ?!  Kā nez tu pats rīkotos ?!

Vēlreiz uzsvēršu - biznesa modeļi ir dažādi.

Tāpat, kā viens pērk lētākos instrumentus, bet cits dārgākos, tāpat ir ar darbiniekiem.

 

ggg07 taisnība - tas patiesībā ir pats labums, atrast gaišu galvu tā karjeras sākumā. Bet tur vai nu pašam jābūt ķērienam tādus atrast, vai pa brīdim jāapdedzinās(vairāk, mažak, kā nu sakaŗto lietas).

 

Domāju, ka autora minētie 400 Eiro ir reāls cipars, ko varētu no vadītāja arī prasīt un dabūt. katrā ziņā tas nav nekas neadekvāts. Labāk būtu provēt izspiest pirmo ciparu no vadītāja. Varbūt tas būs lielāks. Un IR jārunā'pašam, IR jāprasa tā alga ! Nedrīgst gaidīt, ka tev kaut ko pienesīs uz paplātes. Tā var ilgi gaidīt un nesagaidīt.

 

 

un kad tu darbinieku apmāci, tad viņš aiziet pie konkurenta vai uztaisa savu biznesu

Šāds risks pastav vienmēr.

Tāpēc jau laikus ir jāizvērtē konkrētais darbinieks un jāizvērtē ko tu viņam varēsi maksāt.

Tas ir jābalansē, maksāt darbiniekam tik daudz lai viņš nekur neietu, bet lai paliek pie tevis un tu pats vēl spēj nopelnīt.

 

Ja viss cits apmierina, tad darbinieks neies uz citu darbu kur maksā tik pat. Ie stikai tad, ja būs starpība atalgojumā(vai citās ekstrās).

Jo lielāka alga un labāks amats, jo lielākai šai starpībai jābūt.

Tas celtnieks var aizmigrēt citur jo tur 10 centus stundā vairāk maksā. Koderis kurš saņem ~2k uz rokas neies uz citu darba vietu dēļ 50 Eiro.

Labots - MIGs
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Mana pirmā oficiālā alga (biešu lauki neskaitās) bija tālajā 1996.g, kad 1.5 mēnešus vasarā savos pusaudža gados kapāju gaterī 12h dienā un nopelnīju toreiz pietiekami lielu summu - 140 latus, lai saprastu uz visiem laikiem, ka gaterī vairs nestrādāšu. Pēc tam vairākus gadus pelnīju 100Ls uz papīra netreknajos gados ap 2000.g. grābjot visas haltūras, ko varēja dabūt. Tagad redz visi gudri un stāsta, ka viņiem vajag ēst un bez n simtiem nekustinās pakaļu. Pirms 15 gadiem man nevajadzēja ēst? Vienkārši kretinē tas slaistu un plāno galdiņu sindroms, ka kaut kam jāpienākas neko nedarot. Vot es pabeidzu bakalauru un man pienākas. Kāpēc?  Nez kādēļ ārzemēs jaunie darboņi lien no ādas ārā, lai izsistos uz augšu, bet te mūsu jaunatne plāno kā taisīt biznesu vai kapāt sparģeļus Anglijā, jo tur maksā to štuku uz rokas. Brīnās, ka nav normāli derbinieki, jo cilvēki degradējušies.  
 

Un nevajag te melst par pieredzi un pirmo niecīgo algu. To saka vai nu tie, kas pie mammītes līdz 35 gadiem dzīvo līdz izsitas, vai tie, kuriem ir daži darbinieki, protams, par minimalku. Ēst gribas šodien.


Un jā, lai nonāktu tur, kur tagad bija jāiegulda kaudze ārpusdarba stundu, lai kļūtu speciālistu. Bet mūsu diženie guru taču nepakustinās ne pirkstu, kamēr darba devējs par visu nebūs samaksājis un tad sāks tikai domāt. Zini, es tādus esmu daudz redzējis vairāk ejam nekā nākam un pārsvarā viņi arī paliek pie mammas, jo tur arī ir drošāk sagaidīt īsto darba vietu ar lielo algu un mamma par visu būs padomājusi.

Vēl tāds novērojums, ka par sliktajiem darba devējiem un labajiem darbiniekiem spriež tie, kas pilnībā neko nejēdz no normāla biznesa. Jebkurš normāls cilvēks, kas mācījies ekonomiku vidusskolā saprot, ka nekāds ilgtermiņa bizness no dažiem darbiniekiem pa minimālo nesanāks, un diez vai pats biznesmenis varēs nopelnīt pats sev jēdzīgu algu.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pareizi dara, ka plāno kā taisīt biznesu. Principā tā ir vienīgā izeja. Tikai nevajag cerēt, ka visi aplaužās, nav tam biznesam ar izglītību jābūt saistītam. Šis vairāk kā uzņēmēju un labi atalgoto forums, jūs sapratīsiet sāli.

Jā, kad ūdensgalvā istabeli varēja noīrēt par 30 lašiem, par 100 bija iespējams vilkt. Šodien viena mēģināja 1 istabas dzīvokli (mazu) izīrēt par 200 eiro mēnesī plus skaitītāji. Apkure ar elektrību.

Domāju ka kaut arī jauns cilvēks, 80 gadīgā ēkā sīku mitekli it kā drīkstētu noīrēt?

Pieredze nulle, kaut arī iekārta izprojektēta.

Ar tik mazām algām DD toč jāmeklē kam ir kur dzīvot vai jāgādā gultasvietas.

Vienīgi, kamēr students, ja atļauj elastīgu grafiku, tad vajag lēti strādāt.

Teicu, CV un nva lapā apskaties to rasētāju algas, kam nav obligāta augstākā. Likmi izdali ar stundām un paprasi. Cik manīts, 540-900 apm uz papīra par slodzi (160h).

Link to comment
Share on other sites

Beryl - ko tu tur lej ?

 

Pirmkārt, ne visi cilvēki ir radīti uzņēmējdarbībai un ne visi to vēlas.

Otrkārt, kāpēc ir viedoklis, ka cilvēkam sākot strādāt savu pirmo darbu uzreiz ir jāīrē atsevišķs dzīvoklis un jānosedz VISI iespējamie tēriņi no šī paša pirmā darba ?!

Nē, nu ir forši ja tā var, bet nu nav jau tā, ka dāzus gadus nevar dzīvot ar senčim vai tajā pašā studentu variantā īrēt 1 istabu "studentu komnuaļņikā".

 

Nevajag pārprast - es tikai par to lai izdodas un viss ir forši, bet nu reizēm jau kaut kādas paralēles ar realitāti vajadzētu vilkt.

Link to comment
Share on other sites

Topika autoram ieteiktu "novilkt" minimums pusgadu, ideālā variantā gadu šajā pašā darbavietā, ja nepieciešams - tomēr vēl pasēžot arī uz kakla senčiem/saņemot finansiālu atbalstu no tiem. ir milzīga atšķirība starp jaunizceptu bakalauru un "jauno speciālistu" ar reālu kvalifikāciju. Gada laikā sapratīsi kāda ir situācija konkrētajā nozarē + iegūsi tik nepieciešamo pieredzi - gan no praktiskā viedokļa, gan arī - tavam CV. Pēc šī gada jau varēsi runāt ar dabra devēju par algu, kādu TU gribētu saņemt - vai jau varēsi arī izskatīt citus darba piedāvājumus.

 

Darbinieki ar tehnisko izglītību un praktisko pieredzi, atbilstošu izglītībai, mūsdienās ir retums - liela daļa augstskolu beidzēju ir bijuši spiesti piepelnīties ar izglītību nesaistītos darbos, tā ka izvērtē situāciju - un, ja ir tāda iespēja - pat, ja neapmierina atalgojums, uztver to kā advancētāku praksi.

 

 

Piedodiet, bet stāstīt cilvēkam, kurš reāli nav pat vēl īsti saskāries ar darba tirgu, kur nu vēl - ar reālu darbību apgūtajā jomā, ka "vienīgā izeja - uzņēmējdarbība" ir pilnīgs idiotisms.

Labots - LPC
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 Ļoti labi biedrs LPC uzrakstīja.

 Izstāstīšu visiem gudriniekiem no savas darba dzīves. Ap 40 man pašam iznāca darba ziņā neliels kūlenis. Nomainīju darbu. Bija tā ka aizgāju darbā birojā pie datora. Iepriekš bija darbs, tajā pašā nozarē, tikai ne kabinetā. Iepriekš profesijā biju sasniedzis vērā ņemamu līmeni, pelnīju labi. Nu iegrozījās tā, ka aizgāju uz to biroju, jo ģimenes apstākļu dēļ tas likās labs variants. Lai arī zināšanas un pieredze bija liela, birojā skaitījos iesācējs. Bija visi jaunā darbinieka "prieki" jāizbauda. Bija mazāka alga kā pārējiem. Zināt, man tas iesācēja statuss gadu vismaz vilkās. Tikai pēc gada pamazītēm alga sāka celties. Un manā gadījumā sāpīgākais bija tas, ka biju krietni gudrāks par pārējiem daudzās lietās, taču reāla darbošanās man bija bijusi profesijā, praktiska, tie citi lielākoties bija kantora žurkas kopš skolas beigšanas, kuriem ar tām lietām, kuras viņi lika uz papīra, saskare dzīvē bija bijusi minimāla.

 Tāda, lūk, pieredze. Tā ka nolaidieties, nedaudz piezemētāk. Cilvēks tikko no skolas nevar sākumā cerēt uz lielām algām.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

 

 

tikko no skolas nevar sākumā cerēt uz lielām algām

 

Neviens te nerunā par lielu algu, bet par cilvēcisko nepieciešamību apmierināšanu - ēšanu (ne no Superneķika "Te ir vecām desām 80% atlaide" stenda), pieticīgu mitekli kaut kopā vēl ar kādu, lai var tramvaja biļeti nopirktu un samaksāt siltuma un telefona rēķinus. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Laikam arī šī ir problēma,ka vienkārši neesmu runājis par savu iespējamo atalgojumu. Vienreiz jau bija saruna ar priekšnieku, lai iepazītos, solīja ,ka  nākamreiz runāsim par atalgojumu, bet nu tupi gaidīt , kad man kāds iesvērs kaut vai minimālo  negribās. 

 

 Oi, jaunība .. gaidīsim, gaidīsim, gaidīsim. Nu NEVIENS tavā vietā karjeru labāku neveidos  :grin: Kādu 9 gadu pieredze oficiālā darbā man tagad ir, neviena intervija nav bijusi par lieku. No visām ir ieguvums bijis, kaut vai saprast, ko dara citi un ko man derētu pamācīties.

 

1) uzraksti CV ar darītajiem darbiem + sakarīgā tekstā pastāsti par sevi tuvam draugam, kas kaut kur strādā.

 

Ja draugs nav tajā pašā nozarē - nekas, galvenais, ka darba attiecībās pabijis 5+ gadus un spēj saprast, ka stāstā jābūt kaut kam bez klasiskā bulšita "esmu aktīvs, sabiedrisks, komunikabls, ātri mācos". Jo sevišķi, ja Tev profesija ir un sasniegumi kaut kādi arī ir. Galvenais - lai tu stāstot iemācies nenoklusēt svarīgus sasniegumus "ai, es kaut ko uzrasēju", bet ja esi darījis kaut ko vairāk par biroja mēbeli un ir ar ko lepoties, tad to arī saprotami izstāsti un uzsver rezultātu. Tas palīdzēs intervijā nemulst un izvēlēties vārdus.

 

Sevis pasniegšana dod ĻOTI daudz. 

 

2) Kad to esi iemācījies - ieliec savējo cv iekš cv.lv (lai var cilvēki atrast tevi) un sameklē un piesakies uz intervijām labās firmās. Pat tādās, kurās domā "ai, mani jau tur neņems..". Junior speciālistus tagad vajag, un jebkurš atraidījums, jebkura intervija kaut ko dos. Kaut vai stipri brīvāku sajūtu nākamajās intervijās.

 

3) Sāc pastaigāt pa intervijām. Kādas 3 apmeklēsi - jau būs sapratne, kur tad tevi vajag un kā tauta skatās uz tavām prasmēm. Pēc pieredzes saku - tas parasti ir patīkams pārsteigums, un nav vērts sēdēt 1 vietā un uz kaut ko gaidīt. Tajā vietā, kur sāki strādāt, visu mūžu uz tevi skatīsies kā uz "ai, tas taču nupat sācis strādāt". Jā, darba pietiks vienmēr, bet reizēm ir jāpadomā, vai pareizo vāveres riteni palīdzi griezt. Intervijas palīdzēs to saprast.

 

 

Un galu galā - kad priekšnieks beidzot atvērs muti un sāks runāt par atalgojumiem un piedāvās, teiksim, 4 simtus, tad būs stipri vieglāk izlemt, ja zināsi, ka citās vietās piedāvā, teiksim, 500 vai 600.

Ja vien pats nebūsi jau paziņojis priekšniekam, ka "citur piedāvā 600, vai šajā vietā es varu cerēt uz ko līdzīgu"? Vai vispār ieraudzījis, ka citur foršā vietā tevi atplestām rokām pieņem, nevis tikai "ļauj cerēt uz kaut ko vairāk". Protams, ka klusējošu un prasti darbā ierakušos darbinieku vieglāk paturēt pie tās pašas algas latiņas, par to nav šaubu, bet nez vai tev pašam tas ir izdevīgi. Novērtēsi citur darāmos darbus, novērtēsi līdzīgu darbavietu daudzumu, cilvēcīgumu, piedāvāto atalgojumu - būs daudz labāk nekā tagad. Pat ja izrādīsies, ka esi jau megaūbersuperīgākajā vietā.

 

Dzīve kļūst daudz vieglāka un skaidrāka, ja ir sapratne, kas notiek apkārt   :p

 

Intervijā, iespējams, pajautās, kādēļ vēlaties mainīt darbavietu. Ja esi pieteicies uz krutu firmu, tad droši vari teikt, ka vēlies attīstīties un par intervētājfirmu ir labs iespaids, ka tajā varētu apgūt vairāk. Ja vēl būsi pameklējis kādu informāciju un varēsi pateikt, kas tieši tevi tajā firmā interesē, tas būs papildus bonuss.

Labots - usver
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Interesanti, no kā pirms tam students ir pārticis un par ko apmaksājis mitekli? Parasti normālā situācijā veic kaut kādu plānošanu, tajā skaitā ienākumus, lai saprastu, ko var atļauties, ko ne. Ja nav kādi ekstraordināri apstākļi, tad uz galvas neuzkrīt dzīvoklis, kuru nevar nomaksāt un visi citi izdevumi. 

 

cilvēcisko nepieciešamību apmierināšanu - ēšanu (ne no Superneķika "Te ir vecām desām 80% atlaide" stenda), pieticīgu mitekli kaut kopā vēl ar kādu, lai var tramvaja biļeti nopirktu un samaksāt siltuma un telefona rēķinus. 

 

 

usver

Cepināt CV, staigāt pa intervijām ir jēga tad, kad ir kaut kāda pieredze savā profilā. Nevienam darba devējam neinteresē, ka tev ir sarkanais diploms un ka maģistru aizstāvēji uz augstāko atzīmi. Diletantu mūsdienās netrūkst visos līmeņos, kas izskaidro piesardzību.  

 

Dažkārt iesācējiem liekas, ka viņš paveicis varoņdarbu un palaidis kosmosā  orbitālo staciju, tāpēc ieteiktu paprasīt profesionālim izvērtēt, vai tiešām tas ir tā. 

Link to comment
Share on other sites

nevertell

Da labi, Anglijā kāds raujas vaiga sviedros. Anglijā trūkst izglītotu darbinieku. Bet nejau tā kā latvijā, ka izglītotā tauta neies strādāt par supergeto desu algu, bet tāpēc, ka te jaunā tauta mēdz būt dumja. 

Cilvēkam bija prakse, cik noprotu neapmaksāta. Anglijā tagad praksējoties saņemu 1100£. Uz rokas. Tas tā, kontrastam.

Cilvēks gāja praksē ar mērķi gūt pieredzi. Ja tu praksējoties nesaņem pieredzi, kāda kuja pēc tu vispār praksējies ?

 

Un ko darīt, ja cilvēks cīnījies par savu bakalauru tāpēc, ka ģimenei grūti un naudas nav ? Varbūt cilvēks mērojis ceļu no laukiem ? 

Protams, tad vēl ir milzīga daļa valsts medicīnas iestādēs strādājoši cilvēki, kas saņem uz ķepas zem 400€ mēnesī ar 20 gadu pieredzi. Un nejau par sanitāriem te ir runa.

 

Bet ja jūs teiksiet, ka cilvēks, kurš visticamāk ir strādājis par kasieri/bārmeni vai ar citiem kakudarbiem ņēmies un pa to laiku vēl studējis, ir pelnījis saņemt zem 500 eirām mēnesī uzņēmumā, kur jau pirms tam ir nopietnu laiku pavadījis praksē un pierādījis sevi, nu tad ko lai saka...

Laikam jau latvijā visi grib braukt kajenēs. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

nevertell - tu nesaproti VIENU lietu !

 

Darba tirgus ir TIEŠI tāds pats, kāds ir maizes vai cukura tirgus !

Nevienu NEKRATA tavi izdevumi.

Tāpat, kā veikalā tev maizi lētāk nepārdos tāpēc, ka tev ir zemāka alga, vai vairāk par dzīvokli jāmaksā.

 

Tātad, ja cilvēks strādā par zemu algu, tad viņš darba tirgū nevar saņemt vairāk, vai personisko iezīmju dēļ necīnās par šo lielāko algu.

 

Tirgus, vēlreiz uzsveru tas ir TIRGUS !

Viens pērk darba spēku, otrs to pārdod.

 

Nu nevar maksāt par vecu žiguli to pašu ko par jau Lexus, lai vai cik grūti klātos tam žigulīša pārdevējam.

Neviens nav labdaris un cer uz darbinieka nopelnīt vēl pēc iespējas vairāk. Tāpat, kā darbinieku jau pa lielam neinteresē, ja uzņēmums strādā ar mīnusu - viņš grib pēc iespējas lielāku algu.

 

Par kontrastu - aizmirsi piebilst, ka Vācijā, Anglijā un vēl dažās rietumu zemēs jau uz urrā ir aizgājusi tāda maucība, ka jaunie darbinieki aqiziet piemēram gadu-pusotru pastrādāt teiksim pie Loidsa, BEZ ALGAS. Iegūt pieredzi lepnā uzņēmumā, bet tie viņu ekspoltē BEZ algas. Un šī lieta nenāk no LV, vai NVS valstīm, tā nāk no Anglijas.

 

TEV ir sojuza domāšana un nesaproti kas ir brīvā tirgus ekonomika(darba tirgus tostarp).

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...