Jump to content

Luke
 Share

Recommended Posts

Ai, nu ko var plēsties? Ir RCA arī 50 un 75 omu variantā, bet tehnoloģiski pareizi būtu izmantot BNC, kā to dara profesionālajā tehnikā. Protams, ka welcome to the Real World, Neo un ieraudzīsi, ka lielākā daļa SPDIF spraudņu ir izpildīti ar parastākajiem analogā signāla RCA un savienoti ar parastāko maksimas audio kabeli. Vai tas strādā? Protams - skaņa ir, bet būvējot kvalitatīvu tehniku būtu tomēr jāievēro elementāras tehniskās prasības. Ieliec pareizu BNC un blakus arī RCA katram gadījumam, lai nepaliec klusumā, ja nu kas.

 

Pārposts no viena cita foruma - 

 

So I did some formal tests of impedance mismatch at BNC 75 ohm and RCA connectors. Measurement system was a Tektronix 7S12/S6/S52 time domain reflectometer - it measures reflected signals from impedance discontinuities. It has a resolution of about 10mm. Set up was a 50-75 ohm matching pad, 75 ohm BNC terminated cable. The other end of this cable was either terminated in a 75 ohm BNC plug/socket with a 75 ohm termination, or Neutrix RCA plug/socket with 75 ohm termination

The pics show the results.

BNC gave a small reflection blip 200 picoseconds long, corresponding to a -9 ohm drop. So for 200ps there is an impedance of 66 ohms. The shortness of this event means that it is entirely insignificant, even at 192kHz sampling.

RCA however gave a much more significant 600ps reflection, corresponding to a -23 ohm drop. For 0.6ns there is an impedance of 52 ohms. In fact if you look at the curve in detail you can see a double dip, where the Tek gear picks up slightly different impedances for the plug and the socket. Since it is likely that both ends of the cable are misterminated in this way, several bounces back and forth will be necessary before the reflection dies away, and since the data stream is pulse length encoded, line resonances from these reflection transients will add a noise and jitter inducing effect.

 

post-2120-0-55508800-1328873640_thumb.jp   post-2120-0-09588000-1328873647_thumb.jp

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 218
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • osscar

    42

  • Tornis

    20

  • RudeWolf

    17

  • Luke

    50

protams viss atkarīds,cik l;ikas iekārtas galos, bet pēc radi teorijas ( didzis palabos) - ja atceros - līnija par gaur un salāgojamu tiek uzskatīta, ja tās garums pārsniedz 1/4 no viļna garuma. vienkārši aprēķinam pieņemu, ka 10Mhz=30M vilnis - izdalam ar 4  =7.5m. Labi, kaut 20Mhz...tāpat tas garums nav tāds ,ka tur vajag tik briesmīgi kaut ko salāgot. pie šāda garuma slodze nosaka visu, kabelis tur nav galvenais.

Link to comment
Share on other sites

Nu kā reiz tas jautājums arī ir par to, kur dabūt kvalitatīvu. Interesē arī kvalitatīvi BNC socketi, kā jau pašā sākumā biju jautājis.

Jā, zinu, ir man arī viens tāds DACs, kuram ir BNC socketi un virsū uzspraužamas pārejas no RCA uz BNC, tikai nav īsti pārliecības, ka BNC sockets + peremička no RCA uz BNC varētu strādāt labāk kā jau natīvi ielikts kvalitatīvs RCA sockets. Manis pēc kaut vai pa 50eur, ja tas ir labāks par standarta RCA socketu. Kā jau iepriekš esmu teicis, spdif input selektors man atļauj selektēt starp četrām spdif ieejām, no kurām esmu ieplānojis, ka vismaz viena būs BNC, viena RCA un vismaz viena Toslink. Pa ceturto neesmu vēl izlēmis.

Link to comment
Share on other sites

kāds,kvalitatīvi ielikts RCA socket - tev tak saku, ka RCA  nevar korekti nodrošināt 75 omu slaāgojamību - dēļ tā fisziskās uzbūves. Liec kādu gribi to RCA, kāds labāk patīk, dārgāks, apzeltīts...betas nekad nebūs identisks 50centu BNC.

Link to comment
Share on other sites

Oskar, izstāstīšu vēl vienu reizi- BNC man būs. Arī par labiem BNC gaidu ieteikumus. Tāpat kā par RCA.

Link to comment
Share on other sites

nu tak uzzvani aizbrauc uz elfu, paņem neutrik vai da jebkāda sakarīga ražotāja rca un bnc- vai nu paneļa vai pcb montāžai, ko tev vajag nezinu.


es esmu pa slinku lai braukātu - neutrik parasti uzsūtu no ebay.co.uk

 

http://www.ebay.co.uk/sch/i.html?_from=R40&_trksid=p2050601.m570.l1313.TR0.TRC0.H0.Xbnc+neutrik+&_nkw=bnc+neutrik+&_sacat=0

 

nedēļas laikā ir iemests pastkastē...

Link to comment
Share on other sites

Nav tāda parametra, dabā, kā 75omu RCA savienotāji. Viļņu pretestība ir _KA_BE_LIM_ !!!BNC priekš 150, 75 un 50 neatšķiras savstarpēji tehniski ne ar ko (izņemot marketingu), un RCA tam vispār nav domāts.

Link to comment
Share on other sites

nu ja , konektors tik nodrošina to lai savienojuma vietā neveidojas ziepes.


vēl reti kuram dac resdzēts, ka no bnc konektora smuki aiziet kabelis uz plates + kur ar mazs mikro PCB konektors pievienojas...parasti uzliek bnc aļa RCA kur otrā pusē parasti pliki divi vadi pielodēti...protams, var teikt,ka tas jau šajā gadījumā ir ok Dacam, bet korekti tas nav.

Link to comment
Share on other sites

BNC priekš 150, 75 un 50 neatšķiras savstarpēji tehniski ne ar ko (izņemot marketingu),

 

Tad kurš no šiem "tehniski neatšķiramajiem" ir domāts 75 omu kabelim un kurš 50 omu?800px-BNC_50_75_Ohm.jpg

Link to comment
Share on other sites

viņi ir savstarpēji savienojami bez jebkādām problēmām....tas ka vienam tipa plasmasas dialektriķis pa vidu...

Link to comment
Share on other sites

Jūs varat turpināt slimot ar savu hifirastiju, man darbā šādu un ne tikai šādu (štepseļu) ir tūkstošiem, ja ne desmitiem tūkstoši, ja kādam ir vēlme, varat atnākt un pusdienlaikā pasmīdināt mani un mūsu inženierus ar stāstiem par 75 omu RCA un 50 omu BNC. Tiesa, tos, ko te marketē par 75 - konstrukcija radās hronoloģiski vēlāk, kad teflons kļuva lētāks. Tos , pa kreisi, industriāli jau n-desmit gadus neizmanto.

Labots - Tornis
Link to comment
Share on other sites

 

 

 Jūs varat turpināt slimot ar savu hifirastiju, man darbā šādu un ne tikai šādu (štepseļu) ir tūkstošiem

 

man kādreiz viens guru no pro audio jomas skaidroja, ka specializētais AEs/EBU nah. nav vajadzīgs, šie komutējot ar parastajiem XLR mikrofona kabeļiem un koncerts skanot uz urrā!

   

   Ja jūsu kantora sagādnieki nerubī ko pasūta, tad ko var prasīt no lemonas pārdevējiem...

Te links uz Canare no Japānas - viens no vadošajiem kabeļu ražotājiem televīzijai, HDTV utt:

http://www.canare.com/ProductItemDisplay.aspx?productItemID=30

 

http://www.canare.com/TopicListWithDetails.aspx?topicCategoryCode=Faq

Link to comment
Share on other sites

gi gi gi... viņš vēl mūsu sagādniekus mācīs. Ja mūsu sagādnieki nerubītu savu darāmo, tad jūs visi Panorāmas vietā saulrietu skatītos... kas varbūt būtu pat derīgāk intelektuālajai attīstībai.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

tā ir, realitātē uz 75omu kabeļiem - izmanto "50 omu"  bnc. teflons un gaiss dialektriķa vietā ir "75", pēdējiem kaut kāda cita plastmasa, pieļauju, ka lētāka. Var jau būt,ka pie augstām F tur ir kaut kādas atstarošanās, bet ja sadzīvē visi tādus izmanto....tad jau laikm nav tik traki :D


kaut kur lasīju , ka 75 omu vads preformē labāk nekā analogas cenas 50omu vads...50nieks, tad jāņem dārgāks, resnāks etc...montāžas grūtības...Torņa kungs var pakomentēt vai Didzis, kurš ar RF lietām krāmējas.

Labots - osscar
Link to comment
Share on other sites

 

 

Ja mūsu sagādnieki nerubītu savu darāmo, tad jūs visi Panorāmas vietā saulrietu skatītos..

Nē, nu nav jau tik traki. Atceros laikus, kad mums ar čomaku ar piķi bija patukši, bet internetu šaut vajadzēja, pa TV coax vadu 35 sanķiki metrā 5GHz gāja grabēdami. Ja nebija pārāk tālu, bija normāla redzāmība un, kamēr no Nescafe bundžiņām taisītās antenas nebija sarūsējušas vai no kapara caurulēm zāģētās šķīvju galviņas nebija ar ūdeni pielietas, viss bija kedās. :D

Link to comment
Share on other sites

nu pēc nesimetrisko līniju teorijas zudumi nav tik lieli - ja pareizi atceros - ja līnijas pretestība atšķiras no slodzes 2x - zudumi apm10%. un 75 vai 50....tā starpība nav 2 reizes...žēl ka Didzis neiekomentē...RCA galvenais mīnuss - ka signāls tiek pievienots pirmais - eh cik daudzi ir nosvilinājuši ieejas traņus šādi raustot banānus ieslēgtiem verķiem....bnc vispirms piemet masu.

Link to comment
Share on other sites

Tas, ka RCA principā nevar būt 75 omu, tas nu ir točna. RCA, pēc teorijas, ir pārāk resns konektora centrs. Ja kāds stāsta ,ka viņa RCA ligzdas vai štepseļi ir uz 75 omiem tad bāž batonus ausīs tehniski neizglītotiem hifiliķiem. Ar BNC ir bišku savādāk . Principā ir divu versiju BNC, bet kā jau Tornis teica, visi BNC ir "vienādāki". Televīzijā pe kompozītā videosignāla tos omus piekāš, jo frekvences nepārsniedz 10MHz. Digitālajā laikmetā priekš SDI videosignāla gan tiek izmantoti 75 omu BNC. Tas tapēc,ka frekvences daudz augstākas un jau tuvojas BNC tehnisko iespēju griestiem. BNC teorētiski "velk" 4GHz, bet reāli, bez problēmam, darbojas līdz 2GHz. Salīdzinājumam digitālais SPDIF audiosignals ir "līdzstrāva" un būtībā ir pilnīgi pie pakaļas, vai tur 50, vai 75 omu konektori un ligzdas. Pareizi  Oscar rēķināja un pie 10Mhz vilnis ir tik garš, ka BNC izmēriem nav vairs būtiskas nozīmes. Ja kāds audiofīls, slēptā testā, spēs saklausīt atšķirību starp dažādas pretestības BNC, uzreiz uzsaukšu labu konjaku. Cita lieta pats kabelis. Tur viļņa garumu sasniegt nav problēmu un tapēc obligāti jāizmanto 75 omu koaksiālais kabelis.

Link to comment
Share on other sites

normundss

SPDIF gadījumā būtiska ir nevis frekvence, bet gan atstarojumi no nevienmērībām līnijas viļņa pretestībā, kas uzskatāmi redzami Rudewolf ieliktajās bildēs.  Būtiski tas ir tādēļ, ka SPDIF signāls nes ne tikai digitāli kodētus datus, bet arī laika sinhronizācijas informāciju, no kuras parasti tiek atvasināts Word Clock signāls. Ja digitālajos datos bitu kļūdas var rasties tikai kaut kādu megaproblēmu rezultātā, tad jebkura vismazākā Word clock laika nobīde VIENMĒR radīs kļūdas rekonstruētajā analogajā signālā.  Pie tam delta-sigma DACos šīs kļūdas ir nelineāras un atkarīgas no daudziem mainīgiem faktoriem, tajā skaitā no paša rekonstruējamā signāla. 

 

Kāds tam sakars ar konektoriem? SPDIF impulsa frontes ilgums tipiski ir 5-30ns. Jo ilgāka fronte, jo lielāka nenoteiktība reģenerētajā word clock signālā, tātad lielāks fāzes troksnis jeb džiters.  Īsāka fronte savukārt (pēc nostāstiem) radot grūtības iekārtu EMI starojuma certificēšanā, tāpēc lētā gala iekārtās parasti tā ir uz garāko pusi.  Tāpat tajās arī būs atrodami visparastākie RCA konektori, kas nav salāgoti ne ar ko. Ienākošā SPDIF impulsa fronte atstarojas no uztvērēja RCA konektora, tad atstarojas no raidītāja RCA konektora un nonāk atpakaļ uztvērējā.  Ja atstarojums ir pietiekoši spēcīgs un laiki "veiksmīgi" sakrīt, tad oriģinālā impulsa fronte var tikt pabojāta brīdī, kad būtu jānostrādā uztvērēja trigerim, un tas nostrādā nedaudz ātrāk vai vēlāk.  Rezultātā rodas papildus džiters.

 

Ja ņemam tīri formāli, tad S/PDIF pienākas laist tikai pa TOSLINK vai 75 omu RCA konektoriem. Tie nav kaut kādi audiofilu murgi, bet gan Sony un Philips inženieru izgudrota S/PDIF specifikācija, kas pēc tam pārtapusi IEC 60958 standartā.  Pa BNC un XLR pienākas laist tikai AES3 signālu, bet stulbie audiofīli reizēm uzliek mīksto industrijas standartiem un laiž S/PDIF caur BNC konektoriem.

 

"75 omu" RCA konektori ir konstruēti tā, lai dotajos ģeometriskajos ierobežojumos radītu pēc iespējas mazākas problēmas 75 omu līnijā. Te piemēram ir Canare 75 omu konektors uz Belden 1694A kabeļa, un "parasts" RCA konektors.  Neviens no tiem nav ideāls, bet tīri intuitīvi, kurš varētu radīt lielākas problēmas?  Canare apgalvo, ka viņu RCA konektors darbojas līdz 200MHz.

IMG-8104-001.jpg

 

 

Daži vispārīgas pārdomas:

1) Pieņemsim, ka signāla izplatīšanās ātrums koaksiālajā kabelī ir 2/3 c ,jeb 0,2 m/ns. Konkrēti cipari ir atkarīgi no dielektriķa un kabeļa konstrukcijas, bet aptuveni tajā rajonā sanāks šā kā tā. Pieņemsim, ka mums ir viduvējs SPDIF avots ar impulsa frontes ilgumu 20ms. Pieņemsim, ka mums ir 0,5m garš kabelis, tātad kopējā atstarojuma noskrietā distance turp-atpakaļ ir 1m. Tad pirmais atstarojums uztvērējā parādīsies 5 ns pēc impulsa sākuma, kas garantēti pabojās impulsa fronti. Ja SPDIF kabelis ir 1m garš, tad atstarojums parādīsies pēc 10ns, kas arī var radīt trigera laika nobīdes. Ja kabelis ir 2m garš, tad atstarojums parādīsies pēc 20ns, un tas jau vairs neko neietekmēs.

 

2) Atstarojumi var rasties ne tikai no konektora, bet arī no konstrukcijas lažām DACa iekšpusē.  No konektora līdz uztvērējam arī būtu jānodrošina 75 omu līnija, sākot no savienojuma konektora aizmugurē un beidzot ar PCB impedanci.  Domāju, ka šī daļa parasti ir krietni lielāka problēma nekā 50 omu BNC konektora lietošana 75 omu vietā.

 

3) Lai samazinātu atstarojumu problēmas, ieteiktu DACam vienmēr likt pareizākos iespējamos BNC konektorus, ar pareizāko iespējamo montāžu DACa iekšpusē, un izmantot pareizākos iespējamos BNC kabeļus.  Ja vajag pieslēgt SPDIF avotu ar RCA konektoru, lieto RCA-BNC pāreju avota galā. Timing problēmas rodas, ja ir būtiski atstarojumi līnijas abos galos, tad nu to otru galu vajag pēc iespējas korektāku.

 

4) BNC konektoram ieteiktu pievērst uzmanību paredzētajam mehāniskās savienošanas ciklu skaitam.  Vairumam tas ir 500, kas nav sūri daudz, bet dažiem ir 50 un tādus es personīgi neizvēlētos.

 

5) Viss augšminētais attiecas ne tikai uz DAC, bet arī uz digitālajiem procesoriem ar ASRC.  ASRC process arī var būt jutīgs pret džiteru, tā ka noteiktos apstākļos ar nepareiziem kabeļiem un konektoriem var sačakarēt pat tīri digitālu signālu.

 

6) Problēmas reālais risinājums ir ģenerēt Word Clocku no atsevišķa masterclocka, nevis mēģināt to reģenerēt no SPDIFa.  Tad būs pajāt par visām impedancēm, kā arī TOSLINK džiteri, toties varēs spazmot vai nevajag nomainīt Chrystek CCHD-957 masterclocka oscilatorus uz OCXO.  Kabeļu un konektoru mainīšana ir daaaudz lētāka izklaide :)

 

Link to comment
Share on other sites

Normundss, kautkas Tavā teorijā neštimmē. Par standartiem taisnība, PRO tehnikā izmanto AES3 uz XLR vai BNC štepseļiem. Tas vienkārši ir tehniski korekti. Izmantot RCA nav korekti, jo šo savienojumu nav iespējams uztaisīt ar 75 viļņa pretestību. Nu nav iespējams un visss!!!!!! Bļāviens, neviens tak nav atcēlis likumu pēc kura aprēķina viļņa pretestību kabeļiem  un pie tik resna centrālā RCA kontakta uztaisīt 75 omu štepseli nav iespējams!!!!!!. Ja kāds var pierādīt, ar aprēķinuiem, pretējo, tad lūdzu.

ja runa par BNC izmantošanu priekš SPDIF, tad tas noteikti ir tehniski pareizāk par RCA. Cita lieta, ka kā standarts ir iegājies RCA, jo sadzīves tehnikā nesalāgošanos vienkārši piekāš, skan nu i  labi. BNC savienojumi ir par kārtu dārgāki kā RCA un pie miljonu ražosanas oi kā var ieekonomēt uz štrunta RCA. Vārdu sakot, BNC ir labāks un tapēc to izmanto profesionālajā tehnikā.  AES3 standarta signāls jau no sadzīves SPDIF atšķiras tikai ar signāla līmeni. Ja runā par frontēm, tad pieminētās 5-30ns grozās simtos megahercu frekvencēs. Tas nozīmē, ka 75 omu BNC, ar saviem 2GHz, priekš tāda signāla ir kā kulaks uz acs. Ja grib vēl krutāk, tad var likt N konektorus,kuri velk līdz 18GHz. Tad visādas šaizes ar atstarojumiem aizpeldēs zem 1ns GHz diapazonā un būs patiess Hi End :sarkasms: Signāla izplatīšanā slikumus kabeļos un savienojumos vēl neviens nav atcēlis, tāpat kā ekonomikas likumus, kuri ar lēto RCA izrādās ir spēcīgāki :sarkasms:

Link to comment
Share on other sites

Bļāviens, neviens tak nav atcēlis likumu pēc kura aprēķina viļņa pretestību kabeļiem  un pie tik resna centrālā RCA kontakta uztaisīt 75 omu štepseli nav iespējams!!!!!!. Ja kāds var pierādīt, ar aprēķinuiem, pretējo, tad lūdzu.

 

 

 

Didzi, RCA ir ne tikai pierastie (pierastie). Ir arī citi, kuri darbojas līdz 1 Ghz un ir visai sarezģīti izstrādājumi:

 

http://www.wbt.de/index.php?eID=tx_nawsecuredl&u=0&file=fileadmin/media/data/0210_Cu_E_2006_12_14.pdf&t=1413357947&hash=065979e530f268858ccd00041ca31c7629ac37ff

"Due to the fact that the given geometry of a RCA connection - which is an essential part of the transmission device discussed here - in its basic form allows characteristic impedances between 15 Ω and 45 Ω the full metal form had to be rearranged as a bifilar design in order to achieve reflection free operation in widely used 75 Ω surroundings."

 

http://www.wbt.de/english/service-menu/glossar/glossareintrag/characteristic-impedance.html

 

http://www.wbt.de/english/products/a/Detailansicht/Artikel/nextgenTM-cinchbuchse-topline-1.html

Labots - JJP
Link to comment
Share on other sites

Kāpēc vajag ņemties ar ultra sarežģītu un dārgu RCA, ja derēs vecais labais BNC?

Link to comment
Share on other sites

Vai tad es jau nebiju paskaidrojis un arī Normundss teicis, ka spdif, izmantojot RCA, ir Sony un Philips inženieru pieņemtais standarts, kurš arī tiek izmantots tuvu vai 100% tirgū pieejamās audio tehnikas.

Ja ir tāds izbrīns par RCA, tad jau man jājautā- kāpēc tieši BNC? Tad jau, kā Didzis piedāvāja, labāk izmantot N-type! Man pilna garāža ar dažādien N-type gan socketiem, gan konektoriem.

Labots - Luke
Link to comment
Share on other sites

normundss

"75 omu" RCA konektori ir konstruēti tā, lai dotajos ģeometriskajos ierobežojumos radītu pēc iespējas mazākas problēmas 75 omu līnijā.

 

Normundss, kautkas Tavā teorijā neštimmē. Par standartiem taisnība, PRO tehnikā izmanto AES3 uz XLR vai BNC štepseļiem. Tas vienkārši ir tehniski korekti. Izmantot RCA nav korekti, jo šo savienojumu nav iespējams uztaisīt ar 75 viļņa pretestību.

 

Kurš tad saka,ka RCA savienojumu var pilnībā uztaisīt ar 75 pretestību? Resnā puļķa daļu nevar, bet kabeļa pieslēguma daļu var. Tur arī galvenā atšķirība un tāpēc dažus RCA sauc par "75 omu".  Canare datu lapā raksta Standard 75 ohm construction Crimp Pin & Sleeve. Viņiem ir arī RCA ligzdas ar BNC ligzdu otrā pusē. Galu galā SPDIF pielietojumam vienīgā problēma ir atstarojumi. Ja WBT var tos samazināt ar kaut kādām ģeometriskām viltībām, tad tāds konektors ir pilnīgi piemērots lietojumam 75 omu līnijā SPDIF vajadzībām. 

 

Svarīgais tajā visā ir secinājums, ka problēmas priekš SPDIF rodas no atstarojumiem līnijas abos galos.  Tāpēc DAC pusē labāk lietot tikai BNC konektorus ar korektu pieslēgumu līdz pašam uztvērējam, tad pat galīgi kropls RCA savienojums vada otrā galā nekādas problēmas neradīs.

 

 

AES3 standarta signāls jau no sadzīves SPDIF atšķiras tikai ar signāla līmeni.

 

Gluži taisnība tā nav, ir atšķirības datu pārraidē, taču daudzi SPDIF uztvērēji darbojas ar AES3 signālu un otrādi. SPDIF protokols ir aprakstīts IEC 60958-3 standartā un AES3 ir IEC 60958-4.  Es redzu zināmu analoģiju ar 75 un 50 omu BNC konektoriem. Ja tie abi atbilst IEC 169-8 standartam, tad tie ir mehāniski savienojami, un dažos pielietojumos savstarpēji aizvietojami, bet tas nepadara tos par vienādiem.

 

 

Ja ir tāds izbrīns par RCA, tad jau man jājautā- kāpēc tieši BNC? Tad jau, kā Didzis piedāvāja, labāk izmantot N-type!

 

Un tad meklēt RCA uz N-type pārejas lai tur kaut ko pieslēgtu...

 

Ja grib vēl krutāk, tad var likt N konektorus,kuri velk līdz 18GHz. Tad visādas šaizes ar atstarojumiem aizpeldēs zem 1ns GHz diapazonā un būs patiess Hi End :sarkasms: Signāla izplatīšanā slikumus kabeļos un savienojumos vēl neviens nav atcēlis, tāpat kā ekonomikas likumus, kuri ar lēto RCA izrādās ir spēcīgāki :sarkasms:

 

SPDIF kā laika references avots ir tāda pati ekonomikas likumu diktēta tehniska kroplība kā RCA konektori 75 omu līnijā. Tur ir dažādas citas problēmas, ko ar "krutākiem" konektoriem neatrisināt. Tāpēc:

6) Problēmas reālais risinājums ir ģenerēt Word Clocku no atsevišķa masterclocka, nevis mēģināt to reģenerēt no SPDIFa.

Link to comment
Share on other sites

Normund, kas, piemēram, būtu jānopērk un kur jāpieslēdz, lai varētu "ģenerēt Word Clocku no atsevišķa masterclocka, nevis mēģināt to reģenerēt no SPDIFa"?

Link to comment
Share on other sites

normundss

Normund, kas, piemēram, būtu jānopērk un kur jāpieslēdz, lai varētu "ģenerēt Word Clocku no atsevišķa masterclocka, nevis mēģināt to reģenerēt no SPDIFa"?

 

 

Nu viens variants ir nopirkt kaut ko no šiem http://www.thomann.de/gb/synchronizers_and_clock_generators.html vai piemēram šo http://www.grimmaudio.com/pro-products/master-clocks/cc1/ , un saslēgt ģeneratora Word Clock OUT ar pārējo iekārtu Work Clock IN.  Ja CD atskaņotājam vai citiem SPDIF avotiem nav Word Clock IN, tie jāizmet ārā kā tehniska kroplība un jānopērk tādi, kam ir. Paštaisītam DACam word clock ieeju nav grūti izvilkt ārā.

 

Ja šajā plānā kaut kas neapmierina, var lietot FIFO reclocker. DACā iebūvē labu master clock un atmiņas buferi, kurā tiek pūsti iekšā pa SPDIF saņemtie dati. Tad ar to pašu MCLK lasa datus no bufera un dzen DACu, vēlams sinhronā režīmā.  DIY lauciņā man ir zināms iancanada projekts no diyaudio foruma (kas man ir) un AckoDAC AKL-S03. Kaut kur lasīju, ka notiek arī S04 izstrāde.

Šim risinājumam ir arī daži trūkumi:

- signāla aizture apmēram 1/2 bufera ilgumā.  Ar 4 Mbit buferi CD materiālam sanāk ap 0,7s aizture, augstākas izšķirtspējas materiālam attiecīgi mazāka. Līdz ar to tas nav piemērots filmu skatīšanai.

- digitālo kabeļu, konektoru un pat avotu mainīšanai nav nekāda efekta.

 

Pēdējo trūkumu var kompensēt ar masterclock tweakošanu. Ja gribas pa lēto - baksties ar barošanas regulatoriem, gribas pa kruto - uzliec OCXO oscilatorus par 700 EUR + PVN.  Un vēl var spēlēties ar visu hifilītiķu draugiem - vibrāciju demfētājiem. :)

 

Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma par konektoriem.  Ņemot vērā, ka Tev uz DACa plates ir U.FL pieslēgums (50 omu, ja kas), tad es lietotu kaut kādu gatavu U.FL-BNC pigtail. Jā, 50 omu, bet tas būs labāk nekā pašam kaut kādus vadiņus tur lodēt.

Link to comment
Share on other sites

Uz toslink (optiku) arī viss šis attiecas?

 

p.s. es domāju - signāla atstarošanās ietikmi uz jiteri.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Optika pašā pamatā ir pats džiterīgākais savienojums, kaut arī nodrošina galvanisko atsaisti abām ierīcēm.

Link to comment
Share on other sites

Gan jau ražotāji taisa visādus RCA štepseļus  un apgalvo, ka tie velk 1GHz, bet kads tādu ligzdu ir redzējis aparātā? Ražotāji uz nebēdu lodē visparastākās RCA ligzdas un platē mauc celiņus kā vienkāršāk, jo tā ir lētāk.  Būtbā jau runa iet par augstfrekvences radiosignālu līdz 1GHz un tad jāizmanto attiecīgi augstfrekvences konektori un montāža. Kaut vai visparastākais F konektors būs tehniski daudz pareizāks par uberkruto RCA. Nu jā, F konektoru audiofīliem neļautu ticība izmantot, jo tas pārak lēts :sarkasms: Toties RCA, ar vipendroniem, jā tas ir kruta, jo maksā dārgi. Nu neviens profesionāls radiotehniķis nekad to sūdu nevienam augstfrekvences kabelim galā nelodēs! Īstenībā, no radiosignāla viedokļa, ja shēmu izveido pareizi, izmanto atbilstošus konektorus un 75omu koaksiālo kabeli SPDIF savienojumam, nekādi atstarojumi principā nevar rasties.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tas Acko AKL-S03 man mājās stāv uz galda.

Situācija ir tāda, ka es vēlos, papildus Spdif iekārtām, izmantot arī divas I2S iekārtas.

Ja es pareizi saprotu, tad Ian's Fifo ir izpildījies tādā veidā, ka tā viņa piedāvātā pilnā bundle sastāv no spdif fifo, i2S fifo un reclockera, kur Spdif fifo pienākošo spdif signālu pārtaisa par i2s, ko iebaro i2s fifo platei. Tālāk i2s fifo plate to i2s signālu iedod reclockerim, nu un tas spdif fifo galu galā vēl piedāvā fīču, ka to reclockoto i2s signālu jams māk pārtaisīt atpakaļ par labāku spdif signālu, ja nu kādam tādu vajag.

Nu ja man būtu nepieciešams komutēt, piemēram, tikai spdifus + vienu i2s, pieņemu, ka es varētu paņemt tādu Ian's risinājumu, kur starp spdif fifo un i2s fifo iebāztu vītā bumbiera piedāvāto Otto.

Vai arī, es varētu, iesējams, izmantot to pašu Acko AKL-S03 un vēl papildus iegādāties, piemēram, Twistedpearaudio piedāvāto S/PDIF transceiver module kā alternatīvu Iana risinājumam.

Manā gadījumā problēma, iespējams, ir tāda, ka prasās pēc 3:1 i2s selektora. Manis nopirktais Otto piedāvā tikai 2:1.

Līdz šim manis iedomātais risinājums bija tāds, ka man ir divi I2S signāla devēji, kas ir pieslēgti pie Otto. Otto ir pieslēgts pie Acko ACK-S03. Acko ACK-S03, savukārt pie DACa I2S ieejas. Šajā gadījumā, imho, problēma tāda, ka netiek reclockoti Spdif devēji. Lai reclockotu Spdif devējus, man, imho, tad vajadzētu atteikties no viena I2S avota, tā vietā pievienojot spdif avotu, kas ir pārtaisīts par i2s, ko man arī īsti negribas darīt.

 

Vai ir kādas idejas, kā es varētu tādā gadījumā reclockot Spdif avotus, neatsakoties no diviem jau ieplānotajiem i2s avotiem?

 

Vai man būtu kādi ieguvumi no tā, ka aizvietoju Acko AKL-S03 ar Ian's fifo risinājumu?

 

Vēl viens papildus jautājums; Par B3SE viņu manuālī lasu, ka tam ir iespējams pieslēgt ārējo clocku, taču Twistedpearaudio to nerekomendē, pirmām kārtām argumentējot ar to, ka ārējais clocks kā likums atradīsies tālāk, bet tas esot ļooti svarīgi, lai clocks būtu tuvu čipam, kā arī ar to, ka B3SE clocks esot ļoti labs.

Savukārt B1 DACam, man ir tāda nojausma, ka tas iebūvētais clocks ir paliels craps kaut vai tā iemesla pēc, ka, piemēram, Airport Express iedotais signāls galīgi uz tā nav klausāms. Vai es varētu kaut ko labot, pieliekot šim ārējo clocku. Vai varētu ieteikt kādu clocku, kas būtu salīdzinoši vienkārši pieliekams un, kas nemaksātu simtus?

Labots - Luke
Link to comment
Share on other sites

Es gan jau censtos pilnīgi visu konvertēt uz i2s un tad komutētu uz reklokeri. Bet nu problēma nav vienkārša...

Link to comment
Share on other sites

Vēl te droši vien man būtu jāpiemin lai būtu pilnīgāks priekšstats- kas tiek būvēts.

Tiek būvēts:

1. Twistedpearaudio Buffalo Sabre DAC V1.0 ar ESS9008 čipu. Tas prodžekts sākotnēji tika nopirkts ar domu patrennēties B3SE būvniecībai. Šis sākotnēji bija plānots kā vairāk vai mazāk budžeta DACs. Tā kā ļooti daudz uz tweekošanu negribu iespringt. Šobrīd ir doma jamo apkarināt ar diviem I2S avotiem, kas būtu Raspberry PI un LJ CM6631A http://www.audiophonics.fr/en/kits-modules-diy-dac/lj-cm6631a-interface-usb-vers-i2s-spdif-24bit192khz-p-8272.html lūk šādu verķi (kuru gan man šobrīd ir nelielas problēmas pierunāt, lai jams strādātu uz Windows 7). Vēl tam ir paredzēta viena Coax un viena Toslink spdif ieeja. Domāju, ka šim arī pasūtīšu Acko AKL-S03 reclockeri. Tieši šim prodžektam sākotnēji biju plānojis daudz netērēties, kaut arī jau tagad ir redzams, ka sanāks vairāk kā biju sākotnēji domājis, bet nu uz lieliem ieguldījumiem neesmu gatavs. Pieļauju, ka es varētu domāt par to, ka tai LJ USB ierīcei izmantoju Spdif out, ko komutēju uz spdif selektoru un tad to spdifu konvertēju kādā veidā par i2s, kas, imho, būtu taisīts caur pakaļu. Papildus vēl, kā jau teicu, tie būtu papildus ieguldījumi, jo ar šim prodžektam nopirkto divu spdif avotu selektoru būtu pa īsu + tad būtu vēl jāpērk verķis, kas spdifu konvertē uz i2s.

2. Otrs prodžekts ir B3SE, pie kura, izmantojot i2s līdz šim ir plānots slēgt Udoo un Amanero USB verķi, ko izolētu un reclockotu tas Acko AKL-S03 izolators/reclockeris. Šajā gadījumā problēma ar Spdifiem paliek. Nē, nu tam Udoo, piemēram, arī ir Spdif izeja, bet nu.. Šim prodžektam, protams, interesē, vai būtu kāds būtisks pienesums no tā, ja šim izmantot Ian's fifo ACK-AKL03 risinājuma vietā..

Nē, nu man ir ienākusi prātā tāda doma, ka varētu mēģināt izmantot Ian's fifo, pie kura varētu pieslēgt spdif avotu, tad pārtaisīt par i2s, reclockot, tad pārtaisīt par spdifu, ko iedzīt DACa spdifā, bet nu šāds risinājums, imho, būtu diezgan nejēdzīgs, ja neskaita to, ka sālīts..

Labots - Luke
Link to comment
Share on other sites

normundss

 

 

Ražotāji uz nebēdu lodē visparastākās RCA ligzdas un platē mauc celiņus kā vienkāršāk, jo tā ir lētāk.

Ražotāji liek RCA ligzdas tāpēc, ka tā ir definēts IEC standartā.  Ja kāds ieliktu N/F/dajekbkādu citu konektoru, tā ierīce nedarbotos VISPĀR, jo tur neko nevarētu pieslēgt.  Bet RCA konektors darbojas pat ar parastu audio kabeli. Kaut kāda tur minimāla kvalitātes degradācija 99,999%  gadījumu ir pilnīgi pie kājas.  Bez tam SPDIF ir attīstībā sen mirusi legacy tehnoloģija un neviens tur neko neuzlabos. SPDIF vienīgā tehniskā priekšrocība ir universāla savietojamība, un tehniski nekorekti ir izmantot jebkādus "savus" konektorus. Tad zūd vienīgais iemesls SPDIF izmantošanai principā. 

Gribi tehniski korektāku risinājumu - lieto Ethernet, WiFi, HDMI atbilstoši situācijai.

Link to comment
Share on other sites

Jā,mums te tāda interesanta diskusija sanāk. Luke runā par "augsto matēriju" un "kosmosu" digitālajās audiolietās, bet normundss atsaucās  uz "gostu", kas principā ir pareizi. Nezinu  ar SPDIF uzlabojumiem mūsdienās, bet kā standarts tas ir visos aparātos. Labs vai slikts, bet SPDIF ligzdas ir visur. Tā jau laikam ir,ka 99,999% klausītāju tas apmierina ar visiem lētajiem RCA un ķīniešu audiokabeļiem 75 omu koaksiālā kabeļa vietā.

Link to comment
Share on other sites

Didzi, Luke jau kopš paša sākuma runāja par to, ka viņam visi aparāti mājās ir ar RCA spdif izeju un, ka tāpēc jābūt iespējai tos aparātus topošajam DACam pieslēgt, speciāli tam nelodējot vadus. Nu redz, nepagāja pat nedēļa, kad beidzot Didzim tas Luke teiktais pieleca un pats arī laikam beidzot izsecināja, ka visi, tajā skaitā, gudrie ..čibriki par to, ka RCA ne kur neder, izmanto RCA, vai cik pareizi vai nepareizi tas nebūtu. :)

Link to comment
Share on other sites

Man tas, ka izmanto parastu RCA tak sen zināms. Jau paša sakumā, kad SPDIF parādijās kā standarts, man šķita tas jocīgi. Tāpat, kā tas, ka, sadzīves aparātos,  RCA izmanto kompozītajam  un komponentu videosignālam. Videoēras pirmsakumos viģikos un televizoros lika BNC ligzdas, bet, kā jau es teicu, tehnikos likumus pārspēj ekonomiskie un viss tiek taisīts ,ka tik lētāk.

Link to comment
Share on other sites

Ko nu jūs te ņematies ap saviem konektoriem. Pietiekoši ietekmīga firma Creative savos pietiekoši nopietnos produktos smaidot lieto visparastāko 3.5 mm džeku. Vai varētu būt, ka šitādi veči (varbūt vecenes) varētu ignorēt "fīlisko" cilvju tieksmi pēc nevainīga skanējuma?

 

Protams, ir šīs firmas izstrādājumi ar "pareizajiem" konektoriem. Zeltā, sidrabā u.t.t..... Fakts uz sejas, kā saka, bet nav dzirdēts, ka prastie blasteru lietotāji būtu sūdzējušies par sūdīgu skaņu tikai tāpēc, ka "cipars kaut kur atstarojas".

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...