Darbs IT, dizains,programmēšana bez atbilstošas formālās izglītības.

[beryl]

Vai kāds no forumiešiem strādā IT ar cita profila izglītību, iegūtu pēc vidusskolas? Intresē panākumi arī ne IT jomā, bet dizainā. Jūsuprāt ir vērts ņemt ne IT sfēras izglītību tādēļ, ka par to var nemaksāt?Ja interesē tomēr arī IT? Vai izdevīgāk maksār par IT?

[McB]

Nu, ja tev padodas programmēt tad labāk izmācies kaukādu grāmatvedību un jau strādājot par grāmatveža palīgu - palēnām taisi progu.

Ja nu vel sausā grāmatvedībā ir daudzmaz kautkādas progas pieejamas, tad noliktavas programmas vienkārši neeksistē.

Dizains... nu... neesmu vel redzējis mākslinieku datorspecu.

Es tev ieteiktu labāk sākt strādāt, nevis ķērnāt laiku un maksāt algu parazītiem.

[Mezavecis]

Šis izteikums gan ir pilnīgas muļķības. Programmas ir pietiekamā skaitā, tikai diez vai kāds no tiem būs opensource vai tāds, kuru te viens otrs lielībnieks var uzkodēt nedēļas laikā. 

 

 

tad noliktavas programmas vienkārši neeksistē.

 

 

Es vienīgais nesaprotu, ko tēmas autors domājis?

 

 

Jūsuprāt ir vērts ņemt ne IT sfēras izglītību tādēļ, ka par to var nemaksāt?Ja interesē tomēr arī IT? Vai izdevīgāk maksār par IT?

 

[McB]

Nosauc kādu noliktavas programmu. Aizmirsu pieminēt - ražošanā derīgu.

[Mezavecis]

Horizon, Ankravs, Dynamics NAV,  Solcraft. Par maz izvēle? Protams, ka jebkura no šiem maksās labu naudu, tikai nevajag teikt, ka nav risinajumu. 

[McB]

[Mezavecis]

Ņemot vērā, ka no ražošanas saproti tik daudz, cik mērkaķis māk rīkoties ar dakšiņu, tad nemaz neesmu izbrīnīts par šāda veida izteikumiem. Slaucīt putekļus no datoriem nav tas pats, kas pārvaldīt to, kas pašā datorā iekšā. 

[Grossmeister]

 

 

 

Labāk pāris vārdos apstāsta specifiku , ko augstāk minētie softi nespēj nodrošināt .

[Grisha]

NOliktavu programmas jau ljoti sen eksistee. Pazinja bija uztaisiijis taadu. TAs gan bija pirms padsmit gadiem un bija taa veidota Access. Toreiz arii nets bija ekstra. Arii tagad ir programmas liidz vemshanai.

 Noliktavaas visu raksta uz lapinjas?

[usver]

 

 

Vai izdevīgāk maksār par IT?

Izdevīgāk ir vienkārši mācīties IT un nedomāt par tādām muļķībām kā "maksāšana par studijām". Tā ir viena no valsts prioritātēm, tāpēc tur ir vājprātīgi daudz budžeta vietu.

Es nezinu nevienu cilvēku, kurš būtu maksājis par savu augstskolas IT izglītību.

[Mezavecis]

usver

Es atkal gribētu dzirdēt, vai no cilvēka, kas ir viduvējība eksaktajos priekšmetos un iet mācīties tikai tāpēc, ka tur ir budžeta vietas, var reāli kaut kas sanākt? Kā redzam, ka izglītība tikai papīra dēļ ir ceļš uz kārtējo bezdarbnieku. Arī atbirums IT virzienos arī pietiekami liels, kad saprot, cik daudz ir jāmācās. 

[usver]

Nu ja atbirs-atbirs, priekš tam tas atbirums domāts. Neredzu tur neko traģisku.

 

Esmu redzējis gana daudz gan pirmās sesijas izlidotāju, gan bakalaura nebeidzēju, gan pabeidzēju un citās lietās strādātāju. IT pabeigušus un bezdarbniekos sēdošus gan nav nācies redzēt. Projvadi/projvadu asistenti - tipiskais amats, ja nav vēlmes izstrādāties/administrēties. Rīgā ir gana daudz vietu tādiem, tur strādā pat cilvēki, kam maz sakara ar IT. Kāpēc lai bakalauri sēdētu bezdarbniekos tajā laikā?

[Mezavecis]

usver

Bet kāpēc jāmācās IT, lai nestrādātu IT jomā? Varbūt tomēr kaut ko citu izvēlēties? 

 

Bez darba ir daudzi jaunie censoņi, kas nav ieguvuši nekādu pieredzi un mācījušies virzienos, kur īsti nav bijusi interese. Kaut kad mēs noskaidrojām, ka par programmētāju nevar jebkurš strādāt. Tāpat kā būt par skulptoru vai ķirurgu. 

[nevertell]

Projvadi var vadīt arī IT. Uz pirkstiem var saskaitīt izdevušos IT projekus, kurus vadīja ne IT cilvēks.

[usver]

Mežaveci, IT pabeigušajiem un citās jomās strādājošajiem ir viena kopīga iezīme - viņi nevar pārsist kolēģus ar uzcītību. Nu māca veciem cilvēkiem datorus lietot. Strādā kaut kādu administratīvo darbu. Projvada palīgi/projvadi ir. Bet ja tie redzētu kaut ko citu, kas interesē, tad mierīgi pārslēgtos un sāktu studēt jurisprudenci, finanses, arhitektūru, mūziku, mākslu, agronomiju, medicīnu .. bet ja nestudē, tad laikam tas ir maksimums, ko cilvēks var no sevis izspiest. Nu labāk lai strādā savā mazpilsētā ko var nekā pavada studijām atvēlētos gadus ar alus bamsli rokā vai kapājot Maximā par pusvergu un pēc tam ar intelekta nesakropļotu seju brauktu projām ar kaujas saucieniem uz lūpām.

 

 

Es esmu par gana nopietnām slodzēm un stingriem kritērijiem un detalizētām pārbaudēm. Lai tas atbirums tiek veicināts un cilvēki nesēž ilūzijās, ka tagad 3..4 gadus jāiztur un jāpērk tie darbi, tad gāzīsies zelta kalni.

 

 Lai sesijai pienākot netiktu masveidā nestas slimības lapas ar nolūku ņemt akadēmiskos un karāties atlikušo mūžu kā mūžīgais students.

 Lai neietu cauri nopirktu darbu vai, vēl trakāk, diplomdarbu nešana.

 Lai kursu pabeidzot cilvēks iesvīstot būtu savām rokām uztaisījis kādu praktisko darbu un būtu spējīgs ražot.

 

bet ļaut cilvēkam pamēģināt un saprast, ka augstskolā ir jāiespringst un izdomāt, vai viņš gatavs tādus upurus nest - esmu tikai par.

 Pirms augstskolas es nepratu programmēt/veidot sistēmas un būtu baigi stulbi, ja pabeidzot arī ļoti labā līmenī neprastu ar visu diplomu (vai arī prastu tikai Pascal programmēt). Jāiespringst bija ne pa jokam - kādas pretenzijas pret tiem, kas ir gatavi to paveikt?

P.S: tipiski tā strādāšana citās jomās ir raksturīga inrtiem cilvēkiem no mazpilsētas, kas nav gatavi pārcelties uz Rīgu vai citu vietu, kur ir daudz darbu, bet labāk izvēlēsies kaut ko tepat aiz stūra, bet lai ir blakus mājām. Iet rokrokā ar nespēju pārsist kolēģus.

[beryl]

Nē nu to ka izgl nedos obligati naudu, skaidrs. Augstskolu un koledzu daudz, kas maksā, mācās.Izglītoto skaits aug. Nesen Jūrmalā bija biroja admina vakance, 1 līm augstāko, pieredzi, ENG/RUS/LV, utt. 400 uz papīra. Uz rokas vispār izsmiekls. Atļauties dzīvot ciešamā mazā miteklī (īrēt) un iztikt Jūrmalā? Mācīties tālāk? Par kādu naudu un kad? Cilv aizgāja uz muņiem, tur alga lielāka. Vismz komunālie samaksāti.

[MarisO]

Rīgā nemaz nav daudz kompāniju   (finansu utml.) ar daudzu miljonu apgrozījumu, kas nodarbina IT strādniekus.

Tur viss sūkā,   diemžēl. 

[eddyboi]

Daudz var būt nav, bet dažas ir. Pēc studēšanas UK strādāju latvijā IT uzņemumā, kuram apgrozījums ir miljardos.  Lai dabūtu labu darbu vajag vai nu labus papīrus, vai labas paziņas.

Labots Jūlijs 28, 2014 - eddyboi

[Mezavecis]

Vēl arī eksistē laba reputācija un rekomendācijas no iepriekšējām darba vietām. Interesanti, vai MarisO var un vēlētos dot referenci uz kādu no iepriekšējiem kantoriem, par kuriem nebūtu jākaunas?

 

.  Lai dabūt labu darbu vajag vai nu labus papīrus, vai labas paziņas.

[beryl]

Nu ja jākodē, sliktu negribēs.Projvadu vrb, drīzāk PR ieliks.

Mākslā un dizainā kad augstais līmenis, tikai autordarbi un to panākumi interesē. Uz logo gan bijuši skandāli. Par radniecību un konkursu kurš ar ko kopojas.Sagūglēt var daudz stāstu.Daudzu logo autori ir inženieri.

Kā ar tiem LV diplomiem ārzemēs? Manīti viekokļi ka so so. Skatos U.K lapas - visur primārais =pieredze.

[MarisO]

šeit diplomi parasti nav neko vajadzīgi,  tāpēc arī LV papīrs būs OK.    Man ir tikai LU diploms.

 

PS  neviens no kantoriem, kur es strādāju LV  vairs neeksistē,  piemēram DataPro    

Labots Jūlijs 28, 2014 - MarisO

[beryl]

Protams.

U.K eng taču ir maksa Anglijā. Piem, Lihtenšteinā zwm 1000 CHF, U.K virs 3000 GBP.

Open University arī dārga.

Inčīga ideja citas valstis. Viegli nav, bet lielas.

[eddyboi]

Ieleja, jā ne jau Latvijas mērogā.

[beryl]

Usver, es zinu cilvēkus, kas nestrādā profesijā un nav niecības. Ārsti, skolotāji ar pieredzi. Lielu pieredzi.

Mācīties var prasīt, ka dod modernu vielu.

Par darbiem, kāda srarpība, Kembridža vai LU, kā pasniedzējs spēj kontrolēt vai pats rakstīji darbu?

Kurš izķers vēl tos, kas algo korektoru gramatikas labošanai darbos?

Labots Jūlijs 28, 2014 - beryl

[usver]

 

 

kā pasniedzējs spēj kontrolēt vai pats rakstīji darbu?

 

praktiskajos darbos, kad nāc atrādīt uztaisīto, pajautā, kā ir uztaisīts tas tur posms. Kā tu darītu, ja būtu jātaisa šitais kā konsoles vai nekonsoles aplikācija. Kas kodā būtu savādāks, kurās klasēs būtu izmaiņas. Ja cilvēks sāk ēmm..āāā..ūūūū...nūūūūū..., tad uzdod papildjautājumus. Ja nevar atbildēt - melnajā sarakstā vismaz, palūdzot ierasties uz eksāmenu (automāts vairs nespīd). Ļoti vienkārši. Aizstāvēšana saucas.

esmu dzirdējis no pasniedzējiem frāzes par pirktiem darbiem - "tā jau likās, ka viņš tur daudz ko nezināja par savu darbu apstāstīt..". Ja liekas, tad varbūt pieņem, ka darbs varētu nebūt paša taisīts un pārbaudi, vai zināšanas ir tādā līmenī? Savādāk visi slīdēs cauri un situācija nemainīsies ne par matu.

[beryl]

To var, ja ir laiks. Tieši otrādi, katru gadu maigāk laiž cauri skolām.Skaidrs, ja kam interesē, centīsies pats.

Rekur vakance.

cvvp.nva.gov.lv/vakances/89038

 

Kādi komentāri?

Labots Jūlijs 29, 2014 - beryl

[nevertell]

Nekādi.

 

 

404 Meklējamā lapa nav atrasta.

Action vakances/89038 not found.

[Grossmeister]

Man izdevās .

[MarisO]

Bija tāda IT Alise, kur par projvadiem tika nodarbināti no LU atskaitītie studenti  

[nevertell]

Elektronikas inženieris, Iepriekšēja pieredze pusvadītāju materiālu izgatavošanas uzņēmumu un ražotņu projektēšanā, tai skaitā tehnoloģiskās projektēšanas un uzņēmuma inženierinfrastruktūras pārzināšana. 

Maģistra grāds

750€

Ņirgāšanās par cilvēkiem.

 

Kaut gan pati informācija, kas tur ir izlikta vebā ir diezgan interesanta. Bet ja viņi pilnā nopietnībā gaida, ka kāds inženieris-maģistrs ies pie viņiem par 750€, tad negribās ticēt, ka tur kāds vispār sajēdz ko vairāk par pamatskolas ķīmiju, matemātiku un dabas zinībām.

 

P.s. kāds var paskaidrot, kāpēc citātu likšana ir tik pusjāta šajā forumā ?

Labots Jūlijs 29, 2014 - nevertell

[beryl]

Tas vēl pirms nodokļiemO.O

[Mezavecis]

Es nojaušu, kur suns aprakts, jo zinātniskiem darbiniekiem pamatalga nav īpaši liela un lielāko pīrāga daļu sastāda dalība projektos, publikācijās utt. Vismaz šāda sistēma bija RTU.