Jump to content

JQuery versijas apgreids uz svaigāku


Mezavecis
 Share

Recommended Posts

AndrisBB

jaatceras ari to ka Latvija cilvekstundas ka resurs vel ir salidzinosi lets un pasutitajiem patik parmaksat par nevajadzigam lietam.

 

Piemeram, ja pie musu uznjemuma atnaktu klients kuram vajadzetu Windows Phone aplikaciju, kura izmanto kadu webservisa api, lai tikai paraditu shodienas laika prognozi, tad projekts iespejams aiznjemtu kadu nedelju, 3 cilvekiem darbojoties. Platforma 100% butu .Net un JSON vai XML. Viens stradatu pie aplikacijas, viens pie web api, treshais DB un servera. Izmaksas algas vien jau ap 2k, cik nokastu no klienta - gruti iedomaties. Plus to visu pectam vajadzes uzturet, kas maksas kkadu naudu.

 

Ja taisitu C++ ar jau piemineto Message Pack, tad paietu vismaz nedelja treninja, plus izstades laiks 100 punkti ka dubultotos. Izmaksas algas jau 6k.

 

Performances zinja ieguvumu faktiski nekadu un ari nav vajadzibas, izmaksas 3x lielakas. Neviens klients par to nemaksas.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 82
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Vilx-

    19

  • Mezavecis

    20

  • Ronalds

    5

  • Inspektors Caps

    28

Inspektors Caps

 

 

Sorry, bet programmas rada cilvēki cilvēkiem.

Un es saku, ka nē? Inženieri nav cilvēki? Es saku, ka programēšana ir inženierzinātne, nevis filozofija vai māksla. Lai programmē inženieri, bet glezno mākslinieki - to es saku!

 

 

 

Vislabākie developeri ir vislabākie nevis tāpēc, ka vislabāk māk programmēt, bet tāpēc, ka vislabāk māk komunicēt ar citiem cilvēkiem.

Muļķības. Vislabākie developeri ir tie, kuri ir profesionāli developeri un izstrādā programmatūru tam, kas sakrīt ar viņu dabīgajām interesēm un hobijiem. Piemēram, AIMP, FastStone Image Viewer un citi - tas saraksts ir garš. Patiesībā arī Geitss, Džobss un Vozniaks ir tādi piemēri.

 

 

 

Neredzu veidu kā varētu pāriet uz daudz sakarīgāku bināro formātu lapas satura aprakstam un baitkodu skriptiem.

Arī Vilx- parādīja, ka neredz veidu kā pāriet, un liekas, ka arī citi. Jūs vienkārši, acīmredzot, labu protokolu un API piemērus neesat redzējuši, kā arī to kā profesionāļi nodrošina atpakaļsavietojamību un pārejas posmus, tādēļ arī nespējat iedomāties. Nu, ko...

 

1. Cerams, ka nav īpaši jāpierāda, ka XML/HTML ir iespējams faktiski 1:1 translēt uz bināru un atpakaļ. Ja nu kāds netic, tad lūk jau esoši Binary XML piemēri, kur, starpcitu, ir arī divi ISO jau sen apstiprināti standarti un viens, ko it kā jau izvēlējies W3C. Nav nepieciešama nekāda dubulta izstrāde un vari turpināt rakstīt arī tajā pašā HTML ar roku, jo translēšanu pēc tam paveic programmatūra. Un tāpat no binārā vari dabūt atpakaļ tādu pašu HTML, jo translācija ir faktiski 1:1.

 

2. HTTP GET pieprasījumā pievienojam atpakaļsavietojamu papildinošu parametru, kas uzrāda, kādus web satura aprakstus klients ir spējīgs interpretēt - teksta, bināru vai abus, un kurš ir vēlamais. Jauns serveris atbild ar labāko izvēli, vecs ar ko nu māk. Pārejas posmā, piemēram, klients var norādīt, ka jau atbalsta arī jauno bināro, bet vēlamais pagaidām vēl ir vecais teksta. Klienta uzstādījumos advancēts lietotājs var nomainīt pa savam.

 

3. Papildus divējādam atbalstam var arī nodrošināt proxy servisus, kas translē formātus. Piemēram, ir jauns klients, kas atbalsta tikai bināro, bet vecās teksta lapas ver caur proxy. Patiesībā līdzīgs piemērs jau eksistē - Opera Mini, kas izmanto OBML.

 

Šādā veidā pirms gadiem 15, kad webs vēl bija statisks, šo pāreju veikt bija kā divus pirkstus apčurāt. Tagad šis sifiliss ir pamatīgi ielaists un pāreja būs daudz apjomīgāka, sāpīgāka un lēnāka. Bet W3C organizācijai toreiz bija jau 5 gadi un tie bija it kā pieauguši un izglītoti cilvēki. Tādēļ neatkāpjos no novērojuma, ka webu pamatā veido un vada diletanti, kuri ne sūda nejēdz no tehnoloģijām un ir pat tik truli, ka nespēj pat pārņemt pieredzi no citām daudz vecākām un veiksmīgākām jomām.

Link to comment
Share on other sites

Arī Vilx- parādīja, ka neredz veidu kā pāriet, un liekas, ka arī citi. Jūs vienkārši, acīmredzot, labu protokolu un API piemērus neesat redzējuši, kā arī to kā profesionāļi nodrošina atpakaļsavietojamību un pārejas posmus, tādēļ arī nespējat iedomāties. Nu, ko...

Bļins, ne jau par to ir runa, ka nevarētu izdomāt labākus protokolus un API! To tiešām jebkuram profesionālam programmētājam nav nekādu problēmu izdarīt; tur prakses ir sen atstrādātas!

 

Jautājums ir - bet kā tu viņu ieviesīsi? Kā Tu panāksi, lai Tavs izgudrojums nebūtu vienkārši 15. standarts? Kā Tu pierunāsi browseru ražotājus to implementēt, un web developerus to sākt lietot?

 

Šādā veidā pirms gadiem 15, kad webs vēl bija statisks, šo pāreju veikt bija kā divus pirkstus apčurāt. Tagad šis sifiliss ir pamatīgi ielaists un pāreja būs daudz apjomīgāka, sāpīgāka un lēnāka.

Hei, vai tiešām Tev beidzot pieleca? Tiešām? :shok: Labots - Vilx-
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Vilx-, man tas sen ir skaidrs, bet vai Tev ir skaidrs, ka tas netika izdarīts toreiz un netiek darīts vēl ar vien dēļ web izstrādātāju un uzturētāju smadzeņu atrofijas?

 

Kā Tu pierunāsi browseru ražotājus to implementēt, un web developerus to sākt lietot?

Ja viņi nebūtu diletanti, tad nevis man viņi būtu uz kaut ko jāpierunā, bet viņiem pašiem tas būtu skaidrs un viņi veltītu visas pūles, lai pierunātu "mani" - t.i. lietotājus.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Inspektors Caps

Joprojām tavi piedāvātie risinājumi ir abstrakti ar neizpildāmiem nosacījumiem:

- ja visi programmētāji būtu profesionāļi

- ja vienā dienā visi webisti vienotos par vienotiem standartiem

- web izstrādātāji vienā dienā sāktu klausīties tavos ieteikumos

 

Dotajā brīdī izdomāji ideālo nākotnes transporta konceptu ar degvielu, kas dabā vēl neeksistē, tikai aizmirsi tādu sīkumu, kas to ražos un lietos. Futūristiem šādas lietas padodas tīri labi. 

Link to comment
Share on other sites

Ja viņi nebūtu diletanti, tad nevis man viņi būtu uz kaut ko jāpierunā, bet viņiem pašiem tas būtu skaidrs un viņi veltītu visas pūles, lai pierunātu "mani" - t.i. lietotājus.

Jā, es arī jau sen sapņoju, cik forša būtu pasaule, ja visi būtu vienisprātis ar mani, un darītu tā, kā es viņiem saku. :)
Link to comment
Share on other sites

Ronalds

 

 

Tur nu gan es piekrītu, ka PHP vajag iznīdēt.

 

Vilx, interesants links! Nebiju domājis ka ar PHP ir tik slikti viss....  

 

Piemēram dažas "fīčas" kas vispār liedz php pieskaitīt pie normālām programmēšanas vidēm:

 

"foo" == TRUE, and "foo" == 0… but, of course, TRUE != 0.

== converts to numbers when possible (123 == "123foo"… although "123" != "123foo")

"4.2" == "4.20" - Šis vispār iespārda... Es takš stringus salīdzinu.... 

0x0+2 produces 4 .... te vispār nav ko teikt. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Mežaveci, ja Vilx-, Huan Kaktus, pat AndrisBB un citi argumentē loģiski, tad Tev ir tirgussievas "loģika". Tu turpini ļerkstēt vienu dziesmu, pilnīgi neatkarīgi no tā kādus argumentus Tev liek priekšā un ko pamato. Tātad vai nu Tu esi stūrgalvīgs, vai vienkārši nespēj saprast, kas savā ziņā pamatotu web izstrādātāju rāmjos ierobežoto domāšanu. Es #44 postā uzrakstīju jau konkrētu risinājuma piemēru, kā to varēja izdarīt. Tā nav abstrakta nākotnes degviela, bet risinājums no jau eksistējošām un strādājošām tehnoloģijām. Tas ir piemērs, kur līdz realizācijai trūkst tikai dažas tehniskas nianses (HTTP GET pieprasījuma papildināšana) un stingrs W3C lēmums par standarta pieņemšanu.

 

Ņemot vērā šī formāta popularitāti varēji iemest te source, kā izveidot excel?

Tu XLSX raksti, manuāli drukājot tekstus un tad laižot tam visam pāri ZIP? Nē - izmanto librariju. Tad ne*uj te vicināt pirkstus par tā paša rakstīšanu C++ kodā no nulles... Nu, apskaties LibXL lapas apakšā kodu - varbūt sapratīsi pēc kāda nemākuļa izklausies.

 

vajag saintegrēties ar elektroniskajiem svariem vai aizvēsturisku kases aparātu, tad vai meklē vajadzīgos libus, ja tādi eksistē, vai taisi no nulles, kas var novest pie tā, ka klientam būs lētāk jaunu un modernu iekārtu nopirkt, nekā uztaisīsi jaunu projektu. Ja verķis atbalstītu XML vai CSV, tad nekas nebūtu jāmeklē un vadoties pēc veselā saprāta izveidot integrāciju.

Bināru formātu no šādiem var implementēt ātrāk kā cilvēklasāmās drazas, kur vēl ir atstāta 101 nenoteiktība. Tas, kas pamazām kļūst skaidrs - Tu to nespēj.

 

Jā, es arī jau sen sapņoju, cik forša būtu pasaule, ja visi būtu vienisprātis ar mani, un darītu tā, kā es viņiem saku.

Tur jau tā problēma - Tu sapņo par "es, Tu, viņš, viņa" (kura formātu atbalstīt), nevis veic neitrālu tehnisku analīzi, lai noteiktu labāko. Inženierim ir jādomā par tehniku, nevis jāveic socioloģiskas aptaujas. Tieši tādi "sociologi", kuri nespēj vienoties, arī bīda web "tehnoloģijas", un tādēļ tās ir tādā melnajā caurumā...

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Nezinu kādēļ es to visu pārlasu un iesaistos diskusijā... :D

 

 

Lai programmē inženieri

Šis ir aplams apgalvojums.

Programmēšanas valodas ir rīks, ko izmanto dažādās nozarēs. Piekārtot katram datu analītiķim, fiziķim, ķīmiķim, utt, utjp pa programmētājam?

Viņš te runā par izkāpšanu no saviem lauciņiem, kad pašam nav pārskata par visu nozari.

 

Viņš te runā par financiāliem ieguvumiem no resursdraudzīgiem risinājumiem, kad nav atbildēts jautājums, kā no tiem atsist ieguldīto kapitāliskā nevis sociālistiskā sistēmā...

Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Par resursu izmantošanu un izmaksām.

 

Daudz programmēju modernā IDE ar sakarīgu valodu apakšā - Delphi. Ir apmēram nojausma cik vajag laika lai tur ko sakarīgu uzrakstītu. 

 

Bet dēļ web popularitātes ir nācies šo to darīt arī php un javscript.  

Un ir ārkārtīgi grūti pārslēgties no normālas programmēšanas vides, kur viss ir +/- sakārtots, loģisks un paredzams uz to bardaku ko par web programmēšanu sauc. 

Un daudz maz sarežģītos risinājumos ko izdarīt normālā vidē ir 100x vienkāršāk. Atrast kļūdu delphi programmā ir nesalīdzināmi ātrāk (un lētāk klientam) nekā kaudzē php failu. Gan dēļ normālām debugošanas iespējām, gan dēl sakarīgas vides kura vienkārši nepieļauj nesakarīgas konstrukcijas. 

 

Jā, bet sūdi ir tādi, ka php/html/css/javascript ir weba standarti de facto..... :( 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

@@japets, fiziķiem, ķīmiķiem u.c. ir visādi MATLAB, R-project un viss kas cits, kur ņemties. Es taču nekādi neesmu pret tiem. Es runāju par masveida web izstrādi. Starpcitu, ja FrontPage tipa programmas būtu attīstītas un tām apakšā būtu precīzi bināri formāti, tad arī fiziķu weblapas neizskatītos kā weblapu parodijas.

 

kā no tiem atsist ieguldīto

Ieguldīto ko? Jaunos projektos daudzkur nekas nav papildus jāiegulda - vienkārši jau sākumā A vietā izvēlies B. Bet webā lielākais ieguldījums ir jāveic pārlūku, serveru un web tūļu izstrādātājiem. Lapu izstrādātājiem un adminiem pie normālas tūļu esamības migrācija nav tik sāpīga, jo tāpat ik pa laikam notiek versiju upgreidi. Gala bilance tam visam tāpat ir apmēram tāda - ieguldi šodien vairāk darba, lai rīt un turpmāk darītu mazāk, ātrāk un/vai labāk, bet parīt atbrīvotos darbiniekus un tehniku pievērstu jaunu projektu vai produktu izstrādei. Vai kaut vai liekos atlaid, lieko tehniku pārdod un samazini izdevumus.

 

@@ronalds_, izrādās, ka ir tomēr vēl arī objektīvi domājoši cilvēki palikuši uz Zemes...

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

veic neitrālu tehnisku analīzi, lai noteiktu labāko

Ok, tad kurš video kodeks ir labākais, un kuru izmantot HTML5 standartā? Skaisti jau būtu, ja vienmēr varētu veikt analīzi un izvēlēties labāko objektīvi. Bet ko darīt tad, ja nav objektīvi labākā? Ja ir tikai vairākas alternatīvas, katra ar savām priekšrocībām un trūkumiem? Ejam jautāt Inspektoram Capam?

 

izrādās, ka ir tomēr vēl arī objektīvi domājoši cilvēki palikuši uz Zemes

Es takš nesaku, ka webs ir medusmaize. Jā, ir draza. Daudz draza dēļ seniem sliktiem lēmumiem Lai arī, ja godīgi, tad toreiz, kad šie lēmumi tika pieņemti, neviens nevarēja iztēloties, par ko webs kļūs. Toreiz vīzija bija daudz citādāka. Jebkurā gadījumā:

 

Tagad šis sifiliss ir pamatīgi ielaists un pāreja būs daudz apjomīgāka, sāpīgāka un lēnāka.

Un nevis tāpēc, ka cilvēki šodien ir diletanti un idioti, bet tāpēc, ka ir ielaists.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
Ok, tad kurš video kodeks ir labākais, un kuru izmantot HTML5 standartā?

Gribi skarbāko ironiju? Salīdzinot ar web bardaku un marazmātiskajām "tehnoloģijām", JEBKURŠ no tiem ir pat fantastiski labs! Pat, pieņemot jebkuru no tiem, labi būs jau kaut vien tādēļ, ka ir vienots precīzs standarts, nevis bardaks. Bet vispār tehniski H.264 ir visprātīgākais, jo tas ir izstrādāts tāds, lai to var efektīvi implementēt arī dzelžos. Pārējo izstrādē ir domāts tikai par pašu video kompresiju.

 

neviens nevarēja iztēloties, par ko webs kļūs. Toreiz vīzija bija daudz citādāka.

Tu varbūt nevarēji, bet īstenībā ActiveX, Macromedia (Adobe) Flash, Java applet un JavaScript parādīšanās jau toreiz skaidri norādīja uz ko tas viss iet.

 

Un nevis tāpēc, ka cilvēki šodien ir diletanti un idioti, bet tāpēc, ka ir ielaists.

Ielaida tādēļ, ka bija diletanti. Un šodienas XML, JSON, HTML5 u.c. norāda, ka diletantisms nekur nav izzudis.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Redzi, vienā vietā tu raksti pagātnes formā, citur nākotnes. Tu piedāvāji skaistu realizāciju, bet nākošā postā histēriski bauro kā aizkauts teļš, ka apkārt pilns ar nejēgām un neviens neko netaisīs. Tu vispirms piedāvā visu loģisko ceļu, kā minētie risinājumi varētu reāli ieviesti nevis izrautu no konteksta no sērijas "būtu tantei riteņi, būtu tramvajs". To ko tu sauc par loģiku, es saucu par profesionālo marasmu, kur tālāk par savu degungalu neko neredzi un esi ieciklējies pasaules kārtības mainīšana. Arī nav nekāda ekonomiska pamatojuma, kam tas vispār būtu izdevīgi. Nav jēgas te kaut ko zinātniski pamatot, ja pilnīgi un noteikti zināms, ka tu nemaz netaisies šīs es pat teiktu utopiskās idejas realizēt. Būtu kaut ko jēdzīgu uzrakstījis, kas tiešām sabiedrībai labumu dotu. 

 

 

Es #44 postā uzrakstīju jau konkrētu risinājuma piemēru, kā to varēja izdarīt.
 
Link to comment
Share on other sites

Bet vispār tehniski H.264 ir visprātīgākais

Tehniski varbūt, bet, diemžēl, dzīvē nekas nav tik vienkārši. H.264 standarts ir apkrauts ar patentiem. Ja gribi taisīt hardware dekoderus, būs jāmaksā. Par software dekoderiem laikam šobrīd nav jāmaksā, bet tas nenozīmē, ka nākamgad nebūs jāmaksā. Patentu turētājiem ir pilnīgi brīva rīcība ar saviem patentiem.

 

Vēl jo ļaunāk - patentu turētāju vidū ir Apple un Microsoft, bet nav Google. Tas nozīmē, ka, ja Google iekļautu H.264 iekš Chrome, tad Apple un Microsoft varētu jebkurā brīdī pateikt Googlei - a nuka maksā ragā! Vai arī vēl trakāk - vispār aizliegt to lietot, kas, mūsdienu digitālā video laikmetā, vienkārši nozīmētu pārlūka tūlītēju nāvi. Loģiski, ka Google nepiekritīs, ka H.264 varētu būt oficiālais standarts.

 

Kā redzi, ar tehnoloģisko pārākumu ne tuvu vēl nav gana, lai tas dzīvē būtu labākais risinājums. OK, kas ir nākamais kandidāts? :)

Tu varbūt nevarēji, bet īstenībā ActiveX, Macromedia (Adobe) Flash, Java applet un JavaScript parādīšanās jau toreiz skaidri norādīja uz ko tas viss iet.

Retrospektā visi jau gudri.
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
Tu vispirms piedāvā visu loģisko ceļu, kā minētie risinājumi varētu reāli ieviesti

Hmm, varbūt varētu neizgudrot velosipēdu un darīt tāpat, kā gudri cilvēki to ir darījuši citās jomās? Piemēram, W3C:

  1. Pieņem izskatīšanai čupiņu dažādu risinājumu. (Piemēram tāda tipa, kā to manējo.)
  2. Izlemj fundamentālos risinājuma principus.
  3. Noslīpē nianses.
  4. Apstiprina standartu.
  5. Rekomendē un dažādi atbalsta ieviešanu.

Vispirms sākam ar HTML+CSS daļu. Pēc tam vai pat jau paralēli tādā pašā stilā strādājam pie JavaScript un PHP pārstrādes/nomaiņas.

 

nav nekāda ekonomiska pamatojuma

Nākošo weblapu izstrādes darba apjoma un darbinieku skaita samazinājums, aparatūras jaudas, cenas un vienību samazinājums abās pusēs, elektroenerģijas patēriņa samazinājums abās pusēs un mobilo iekārtu darbības laika paildzinājums, jauni iespējami produkti, milzīgs lapu uzturēšanas darba apjoma samazinājums dēļ precīziem standartiem utt. Bet, protams, Tu jau nekādus ekonomiskus pamatojumus nespēj saskatīt...

 

Ja gribi taisīt hardware dekoderus, būs jāmaksā.

Redzi, kamēr Tu skaiti kapeikas un kulies pa bezmaksas bezstandartu haosu, maksas H.264 jau ir kļuvis par pasaules de facto standartu, jo tas ir tehniski labs un maksa par to ir samērīga. Kā redzi, izstrādātājiem un pircējiem nav žēl nedaudz samaksāt par labu standartu. Kamēr Google un web koderi domā, tikmēr H.264 jau ir integrēts visos dzelžos, jo aiz tā gudri cilvēki stāv. Tagad Google var domāt savus VP8 vai VP9, bet vilciens tāpat jau ir aizgājis. Un drīz to varēs novērot atkal - web developeri tik diskutēs, bet pa to laiku HEVC jau tiks integrēts visos dzelžos. Un, it kā ar to vēl nepietiktu, HTML5 video tags tiek bāzēts uz WebM konteineri, kas savukārt ir bāzēts uz Matroska konteineri, kas ir vēl viena parodija par standartiem.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Aizmirsi pašu galveno - darba spēka izmaksas, kas sastāda lielāko visu izmaksu pīrāga daļu. Turklāt es nekādu darbinieku skaita samazinājumu nespēju nekādīgi saskatīt, jo viena tehnoloģija rada pieprasījumu pēc citas un tā pa riņķi, turklāt jebkurš jauns standarts izmaksā miljoniem darba stundu apmācībai, materiāliem, prezentācijām. Nedomā, ka ar vienu PDF visi būs gudri. Pieminētā elektroenerģija ir pilnīgs fufelis, tāpat kā zaļā enerģija, kas tikai teorijā izskatās ideāla. 

 

Bet par uzturēšanas izmaksām gribētu dzirdēt detalizētu pamatojumu ar skaitļiem, jo nekādīgi nespēju tam noticēt, ka kaut kāds vairāk optimizēts kods var disciplinēt programmētājus rakstīt labāku kodu. Tak ir Java, C kur ir viss ir vairāk nekā kārtīgs, bet kļūdas ir ne mazāk kā webos. Ja to rakstījis cilvēks, tad tur ir kļūdas (loģiskas, projektēšanas utt.) - tā ir aksioma. 

 

Browseru ražotājiem vienīgie benefiti ir tikai ātrdarbība, kuru viņi var kompensējot uzlabojot esošos JS+CSS apstrādes algoritmus un izmantojot datoru dabisko jaudas pieaugumu, kuru diktē galvenokārt OS prasības. Galalietotājam ir pilnīgi vienalga kāds tur kods apakšā. Ņemot vērā esošo mobilo iekārtu attīstības tempu, tu ar šo ideju esi nokavējies vismaz 10 gadus un tā kā mūsdienu procesori bez problēmā pavelk esošās web procesu jaudas, līdz ar to maz ticams, ka kāds no web pārlūku ražotājiem ņems vērā šādus uzlabojumus.  

 

Par jauniem produktiem piekrītu - vajadzēs IDE priekš webu kodēšanas + libus savietojamībai visās platformās. 

 

Nav saprotams, kāpēc tā tici W3C varenībai. Viņi izstrādā tikai rekomendācijas.  Es arī varētu daudz ko tev parekomendēt, bet ne juridiski, ne arī kādā citā veidā šīs rekomendācijas nav tev saistošas. 

 

 

 

Tu jau nekādus ekonomiskus pamatojumus nespēj saskatīt...
 
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Labi, dzīvo savā ideālajā pasaulē, kurā cilvēki vienmēr ir racionāli un vienmēr var par visu vienoties smaidīgi un bez domstarpībām. :) Man jau sāk apnikties vienu un to pašu klārēt. Taisi savus kontrolierus vai ko nu tu tur dari, es taisīšu savas weblapas, un visi būsim laimīgi, ok? :)

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Mežaveci,

 

1. Elektroenerģija ir fufelis, kad ir runa par mājas stacionāro datoru. Uzprasi Google, Facebook vai kaut vai DEAC kāds "fufelis" ir elektroenerģija. Un apskaties kā smarfons, darbinot web "aplikācijas" izrij bateriju kā resna cūka un nosprāgst - kļūst par nelietojamu ķieģeli. Atkal tas nozīmē, ka to daudz kur tieši tādēļ pielietot vienkārši nav iespējams.

 

2. Programmētājus disciplinē precīzi standarti un kompilatori. Webā īsti nopietni nav ne viena, ne otra. Un Tu atkal liekuļo - kopumā webā kļūdu ir vismaz par kārtu vairāk kā kompilētajās programmās. Ja neredzi, tad vaino savu tuvredzību.

 

3. Pārlūku izstrādātāji šobrīd nodarbojas ar nepārtrauktu bezjēdzīgu esošā HTML bezstandartu haosa lāpīšanu. Ja nāktu jauns precīzs standarts, tad vecais nebeidzamais murgs kļūtu ar vien mazsvarīgāks un nākotnē to vispār varētu atmest.

 

4. "Bez problēmām pavelk"... Smiekli nāk! Pirmkārt, Tavs "bez problēmām" manā skalā ir "bremzēts mēsls". Otrkārt, Tu savā aklumā neredzi to, ka vienmēr būs jaunas iekārtas un formāti, kuros ir mazas jaudas. Pirms 10 gadiem tie bija mobilie tālruņi, tagad tie ir pulksteņi, brilles un nākotnē būs citas. Pulksteņos šobrīd Tavus bremzētos sūdus vispār pakustināt nevar un tādēļ šādi pielietojumi šobrīd nav iespējami. Tikai specifiskas kompilētas aplikācijas tajos darbojas normāli, bet web draza paliek aiz žoga kā neiespējama!

 

Par jauniem produktiem piekrītu - vajadzēs IDE priekš webu kodēšanas + libus savietojamībai visās platformās.

Ja neesi pamanījis, tad IDEs ir arī šobrīd, tikai... līkā globālā risinājuma dēļ iebāztas klienta pārlūkā. Un arī "libi" nevis paliks vairāk, bet pārcelsies no pārlūka uz IDE un/vai servera programmatūru.

 

Nav saprotams, kāpēc tā tici W3C varenībai.

Ja neesi pamanījis, tad es kā reizi saku, ka viņi ir impotenti, nevis vareni. Bet viņi varētu būt vareni, ja nebūtu neizlēmīgi diletanti! MPEG arī nav nekādas juridiskas varas ne pār mani, ne Tevi, bet tas strādā! Jo viņi izstrādā pārdomātas precīzas specifikācijas, nepārspīlē ar mantrausību un tad arī citi ir gatavi pievienoties.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

@@Vilx-, nevarēšana vienoties nekādi nepamato nedarīšanu vispār. Tāpat kā vienmēr būs kāds labais un kāds ļaunais, tāpat vienmēr būs kāda novecojusi vai nepārdomāta tehnoloģija, ko uzlabot. Kad to būsi uzlabojis, tad uz jaunā fona jau kāda cita izskatīsies slikti. Un tā uz riņķi. To sauc par progresu. Neviens neliek tieši Tev to bīdīt, bet, ja visi sēdēsim rociņas klēpī salikuši, tad mūsu civilizācijai ir pienācis beigu punkts. Un pat, ja Tu padosies, tad es tas nebūšu. Varbūt Tu esi laimīgs, kad vienkārši taisi weblapas un nedomā par to kā uzlabot sistēmu kopumā, bet mana laime ir meklēt ar vien jaunus labākus risinājumus, cīnīties par tiem un arī ieviest. Kad tie ir ieviesti, man iestājas garlaicība. Tad stafeti vari pārņemt Tu un tos lietot, bet es iešu tālāk radīt jaunus. Bez lamāšanās un ņirgāšanās! Varbūt tagad saproti arī mani? :)

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Inspektors Caps

1. Ja aiziesi pie DEAC ar ieteikumu, ka windows serverus apgreidojot uz Linux kantoris ļoti ietaupīs, viņi pasūtīs tevi vienu māju tālāk. Par visu klienti ir samaksājuši. Piemēram, mūsdienās reklāmās moderni ražotāji izmanto LED, ir joprojām daudzi lieto neonu gaismas reklāmas, kas patiešām rij daudz vairāk elektronerģijas, toties lētāk izgatavot un eksistējošos stendus neviens nemet ārā, kamēr kalpo. Analogiski ar programām - kamēr tās pilda savu uzdevumu, neviens tās nemainīs. Arī XP nav nomiris ar visu savām savām arhaiskām tehnoloģijām.

 

Par smartfonu sprāgšanu tev nav ticamu datu, kas saistītu weba programām. Pagaidām tās ir tavas fantāzijas.

 

2. Labāk pasaki, cik vidēji stundas(!) C vai Java programmētājs gadā pavada tikai kompilējot risinājumu.  Parādi kaut vienu piemēru, kur sakārtojot kodu, ilgtermiņā ieguldītās nesušas atpakaļ labumus. Man ir pieredze ar MS risinājumiem, kur arī viss ir skaisti salikts pa plauktiņiem, bet jebkura jaunā versija nāk ar jauniem pārsteigumiem, gļukiem. Jo lielāks softs, jo smagnējāka labošana. Tas pats ir arī opensource risinājumos, kurus tā kā izstrādā savas jomas fanāti.  Ja tu redzi kādas kompānijas rezultātus kādā softā, tad neviens tev neteiks, cik daudz laika un naudas iztērējis. 

 

3. To, ar ko nodarbojas web browseru izstrādātāji, arī izfantazēji. Atsūti kontaktus  kāda browsera arhitekta kontaktus, gribētu dzirdēt viņa viedokli. Es esmu dzirdējis pa tiešo MS CRM arhitekta domas, kas man lika nedaudz pārskatīt softu attīstību kopumā. Es tāpat kā tu norādīju uz acīmredzamām problēmām, bet bizness ar naudu ir pirmā vietā neskatoties uz to, ka klienti neapmierināti. Ja kāds maksās 200 EUR/h par programmēšanu, lūdzu, visas problēmas būs atrisinātas. Tev ir cilvēki ar naudas maisu?

 

4. Pulksteņi pagaidām ir zīdaiņa stadijā un tikai kā pribambass mobilajam telefonam. Neesmu dzirdējis kādu, kas teiktu, ka pulkstenis nevelk webu, jo tādu retais ir iepircis. Tur pirmo lietotāji prasa audio un video, kas arī nodrošinās pietiekamu jaudu webam ar esošiem līkiem standartiem. 

 

 

Kurā browserī ir IDE? Kaut ko esmu palaidis garām. 

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Jā, tāds DEAC izmērā un šībrīža stadijā ierobežots skats arī Tev ir...  DEAC tas skars tikai tik, cik upgreidot programmatūras versijas, bet tas viņiem tāpat ir jādara jebkurā gadījumā. Un es Tev saku vispirms likvidēt HTML un tad sākt ko jaunu? Nē! Es saku paredzēt atpakaļsavietojamību un pakāpeniskas ilgtermiņa pārejas iespējas.

 

 

 

Par smartfonu sprāgšanu tev nav ticamu datu, kas saistītu weba programām. Pagaidām tās ir tavas fantāzijas.

Es domāju nosprāgšanu tukšas baterijas dēļ. Datu nav? Izej tak uz ielas un apskaties...

 

 

 

Labāk pasaki, cik vidēji stundas(!) C vai Java programmētājs gadā pavada tikai kompilējot risinājumu.

X stundas. Un zini, cik stundas pavada visi klienti kopā, gaidot kamēr to pašu kompilēšanu veic viņu pārlūki? X reiz klientu skaits!

 

 

 

To, ar ko nodarbojas web browseru izstrādātāji, arī izfantazēji.

Ir tāda lieta kā release notes un changelog, kur to var izlasīt.

 

 

 

Pulksteņi pagaidām ir zīdaiņa stadijā

Nē, pulksteņi jau ir līmenī, kad var sākt visādi pielietot. To OS un "aplikāciju" tehnoloģijas ir zīdaiņa stadijā. Un H.264 dekompresēšanai pietiek ar daudz mazāku dzelzi kā līkā weba kustināšanai. Par audio dekompresēšanu vispār nesmīdini tautu... Mikroshēmās neorientējies, tādēļ te laid pilnīgu tuftu.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Kur uz ielas var redzēt datus, cik daudz telefonu akumulatori nosprāguši weba problēmu dēļ? Būtu labi padalīties ar statistiku. 

 

Bez jebkādas ticamas statistikas un pētījumiem "argumenti" par mega kompilēšanas laikiem un laika patēriņu ir buļļa kakas. Kaut kāds laiks aiziet, bet tu neesi ne izmērījis, ne arī vācis kādus datus. Nav jēgas taisīt raķeti lidojumam uz mēnesi, ja nav zināms, kas par to maksās. 

 

Tu strādā programmēšanas kantorī vai zivju cehā? Uz konservu kārbiņas arī sarakstītas izejvielas un teorētiski tās zivis pašas nonāk tajās kārbiņās bez visiem citiem procesiem un cilvēka darba. 

 

 

release notes un changelog, kur to var izlasīt.
 

 

Un kāpēc nelieto?

 

 

Nē, pulksteņi jau ir līmenī, kad var sākt visādi pielietot.
 
Link to comment
Share on other sites

Ja nāktu jauns precīzs standarts, tad vecais nebeidzamais murgs kļūtu ar vien mazsvarīgāks un nākotnē to vispār varētu atmest.

Es saku paredzēt atpakaļsavietojamību un pakāpeniskas ilgtermiņa pārejas iespējas.

OK, davai, lēnām un no sākuma, citādi man šitie divi izteikumi neiet kopā. Vienā Tu gribi pēkšņi veco mest nost un taisīt kaut ko radikāli jaunu. Otrā Tu runā par pakāpenisku ilgtermiņa pāreju. Tad kā īsti? Kāds būtu Tavs piedāvātais risinājums, lai sakārtotu to zupu, kas šobrīd ir HTML un CSS?

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
Kur uz ielas var redzēt datus, cik daudz telefonu akumulatori nosprāguši weba problēmu dēļ?

Ne jau pavisam beigti... Paņem telefonu, atver pārlūku, palieto. Pēc tam palieto līdzīgas funkcionalitātes natīvu programmu un salīdzini akumulatora darbības laiku. Vai tiešām esi TIK nespējīgs?

 

Bez jebkādas ticamas statistikas un pētījumiem

Ak, Tev katrai acīmredzamai triviālai lietai vajag ārzemju ekspertus un pētījumus. Uz izstrādātāja x86-64 procesora tas laiks pat ir mazāks kā uz klienta ARM! Bet klienta jau tā lielākais laiks vēl ir jāreizina ar klientu skaitu... Vai tik elementārai loģikai spēj izsekot?

 

Uz konservu kārbiņas arī sarakstītas izejvielas

Tu izlasi changelog, pārbaudi dzīvē, izmaiņas strādā, bet Tu vienalga netici, ja? :D Pat nezinu kā tādu diagnozi sauc...

 

Un kāpēc nelieto?

Ja kaut kas eksistē, tad man tas obligāti ir jālieto, lai vispār drīkstētu par to diskutēt - atkal "sieviešu loģika"? Un kurš teica, ka nelietoju? Uz konkrēti šī gan web negriezīsi, bet interesants produkts: TI eZ430-Chronos. Tam ir 0,6..500 kbps RF, 128-bit hardwarisks AES un bača tura līdz diviem gadiem. Tas paver ļoti interesantas pielietojuma iespējas...

 

@@Vilx-, nevienu brīdi neesmu teicis tūlīt mest nost esošo infrastruktūru. Nākotnē jā, bet uzreiz tas protams nav iespējams. Statiskajai daļai #44 viss ir pateikts - HTML failu vietā nāk funkcionāli faktiski tādi paši bināri. Piemēram, sauksim to par BML formātu. Vai drīzāk izveidojam konteinera faila formātu, kurā iekšā tad liekam sekcijas priekš binārajiem HTML, CSS, JavaScript u.c analogiem. Izpildāmais kods un dati tāpat ir jānodala... Protams, lai atbalstītu arī dinamisku saturu, ir jāievieš arī atbalsts PHP, lai var pārslēgt vai tas izejā ģenerē HTML vai to BML.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
Inspektors Caps

Ja tu pēc changelog spried, ar ko nodarbojas IT kompānijas, tad tiešām tev ir šaurs skats uz nozari kā tādu. 

 

Tu gribi taisīt revolūciju un tu arī salīdzini. Es paņēmu aipadu un neredzēju atšķirības, vai lietoju kādu aplikāciju, vai webu. Jebkurā gadījumā 90% no darbības laika web pārlūks atrodas gaidīšanas režīmā, kad saturs ielādēts. Tieši satura skrollēšana arī visvairāk resursus. Tu gribi arī šo principu pārveidot? Pagaidām tev tikai liekas, ka datu ielāde (JS, HTML) tērē nenormālus resursus, lai gan attēli sastāda daudzkārt lielāku īpatsvaru, kuru kompresija ir jau sasniegusi maksimumu, lai nezaudētu kvalitāti.  Pavirini pliku HTML+JS lapu bez attēliem un redzēsi, ka jebkurš sūda telefons strādās apbrīnojami ātri un nekādus resursus netērēs. 

 

 

Pēc tam palieto līdzīgas funkcionalitātes natīvu programmu un salīdzini akumulatora darbības laiku.  
 

 

Ja web uz tā negriezīsies, tad kāpēc to piemini? Es arī turpmāk šādās iekārtās neredzu kaut kādu weba progresu, jo ekrāna izmēri neļauj izvirst un natīvā aplikācija ir jēdzīgākais, kas tur var darboties.  

 

 

Uz konkrēti šī gan web negriezīsi, bet interesants produkts: TI eZ430-Chronos.
 

 

Tava elementārā loģika dotajā momentā beidzās kaut kur podā. Ne jau man vajag tos pētījumus, bet tiem, kas tos izstrādās. Domā, ka ieviešot kaut minimālo daļu no šī te visa browseros, ar to būs līdzēts? Vēl jau serveru pusē vajag kaut izveidot, kas ir izstrādātāju lauciņš. Diez vai PHP programmisti, kas līdz šim n gadus ar web saturu strādājuši kā ar tekstu, tā vienkārši pāries uz pilnīgi jaunu bināro formātu, jo ir iznācis jauns standarts. Turklāt vēl jāpārliecina PHP interpretatoru izveidotājus (Zend u.c.), lai tie savā valodā iekļauj jaunos standartus.  Pašlaik acīmredzamie uzlabojumi ir tikai slinku un piekasīgu programmētāju lauciņā, kur neprot izmantot jau esošos freimworkus.  Gala lietotājs arī neko no tā neiegūs, jo visi minētie ātrdarbības ieguvumi ir ar diegiem šūti un nav ne ar kādiem faktiem pamatoti. Visiem pārējiem arī būs tikai kaudze izmaksu arī tad, ja šo visu ieviesīs 10 gadu laikā.  

 

 

katrai acīmredzamai triviālai lietai vajag ārzemju ekspertus un pētījumus. Uz izstrādātāja x86-64 procesora tas laiks pat ir mazāks kā uz klienta ARM! Bet klienta jau tā lielākais laiks vēl ir jāreizina ar klientu skaitu... Vai tik elementārai loģikai spēj izsekot?
 
Link to comment
Share on other sites

nevienu brīdi neesmu teicis tūlīt mest nost esošo infrastruktūru. Nākotnē jā, bet uzreiz tas protams nav iespējams. Statiskajai daļai #44 viss ir pateikts - HTML failu vietā nāk funkcionāli faktiski tādi paši bināri. Piemēram, sauksim to par BML formātu. Vai drīzāk izveidojam konteinera faila formātu, kurā iekšā tad liekam sekcijas priekš binārajiem HTML, CSS, JavaScript u.c analogiem. Izpildāmais kods un dati tāpat ir jānodala... Protams, lai atbalstītu arī dinamisku saturu, ir jāievieš arī atbalsts PHP, lai var pārslēgt vai tas izejā ģenerē HTML vai to BML.

Viss bija OK līdz pēdējam teikumam. Kā tas būtu - "pārslēgt"? Pats PHP jau šobrīd HTML neģenerē. To ģenerē programmas, kas rakstītas šajā valodā. Tas ir, web developerim ir pašam jāraksta
echo '<html><head><title>Mana lapa</title></head><body>Sveika, pasaule!</body></html>';
utml. Un tas tā ir pilnīgi visās programmēšanas valodās, kurās raksta backendus. Jā, arī C un C++.

 

Rezultātā, nav iespējams nekāds "pārslēdzis". Lai vecu HTML aplikāciju pārtaisītu par BML aplikāciju, vajadzēs vai nu pusi pārrakstīt (to pusi, kas ģenerē outputu), vai arī vajadzēs taisīt kaut kādu automātisko proxy-tulkotāju, kurš ņems outputā saģenerēto HTML un pārveidos to par BML. Tā kā Tavs mērķis ar BML bija sakārtot visas HTML problēmas, tad noteikti, ka to nevarēs izdarīt 1:1 ar 100% pareizību.

 

Tad šis ir tas, ko Tu piedāvā? Pārrakstīt visas eksistējošās web aplikācijas?

Labots - Vilx-
Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Ja runājam par standartiem, tad cilvēce nav spējusi vienoties un sakārtot pat daudz prastākas lietas kā webs, tipiski piemēri ir braukšana pa ceļa kreiso pusi dažās izlecējvalstīs un atšķirīgas elektrības rozetes un spriegumi.

Tāpēc par notiekošo web lauciņā galīgi nav jābrīnās!

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nemaz nerunājot, piemēram, par mērvienībām (kur dažas valstis vēl joprojām izmanto jūdzes un galonus), cilvēktiesībām, reliģijām, utt. :)

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

judzes un galoni vel butu ta mazaka problema. Anglija veljoprojam augumu mera pedas un svaru stounos, ja pasaki metros vai kilogramos tad nesaprot :D

bet cukuru var tirgot kilogramos un visiem viss skaidrs

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

@@Mezavecis, Mežaveci, bet, ja Tu apskaties, piemēram, drošības un pārējās izmaiņas, kur visu laiku ir pilns ar HTML, CSS un JavaScript nebeidzamiem labojumiem, un domā - jā, tas viss salabojās pats no sevis, bet diez ko pa to laiku darīja programmētāji...? :D

 

 

 

Es paņēmu aipadu un neredzēju atšķirības, vai lietoju kādu aplikāciju, vai webu.

Pamazām noskaidrojas, ka divos boldētajos vārdos arī viss ir izteikts!

 

 

 

Ja web uz tā negriezīsies, tad kāpēc to piemini? Es arī turpmāk šādās iekārtās neredzu kaut kādu weba progresu, jo ekrāna izmēri neļauj izvirst

Tādēļ, ka ir arī pilns ar pulksteņiem ar grafiskiem displejiem, krāsainiem un savādākām funkcijām, un arī tur webs nespīd, bet varētu. Opera Mini cilvēki lieto, arī WAP lieto, bet Tu jau nespēj paņemt idejas no vienām tehnoloģijām, apvienot un pārnest citās... Atkal jau pareizi pateici - Tu neredzi iespēju!

 

 

 

Diez vai PHP programmisti, kas līdz šim n gadus ar web saturu strādājuši kā ar tekstu, tā vienkārši pāries uz pilnīgi jaunu bināro formātu, jo ir iznācis jauns standarts.

Vai bināros EXE failus raksta hexā? Es Tev ko - mašīnkodā lieku drukāt? Galīgi aptaurēts jau...

 

 

 

Turklāt vēl jāpārliecina PHP interpretatoru izveidotājus (Zend u.c.), lai tie savā valodā iekļauj jaunos standartus.

Labi, ka pieminēji Zend Engine. Redzi, viņi jau šobrīd kompilē PHP. Ieliec "Cached HTML" vietā "Cached BML", virs tā HTML=>BML parseri/translatoru un viss notiek - PHP opkodu programma lipina kopā nevis HTML tekstus, bet BML blokus.

 

@@Vilx-, atbildēju arī uz Taviem jautājumiem? PHP kompilators, tāpat kā visi citi, jau tāpat tos stringus preparē ārā un saliek blakus atmiņā. Tur pat arī varam tos HTML notranslēt uz funkcionāli tādiem pašiem BML blokiem. Ne PHP kods, ne HTML stringi tajā Tev nebūs jāpārraksta. Izejas/proxy translators gan jau arī kādam kaut kur noderētu, bet nu tas ir tikai tāds pārejas posma un speciālgadījumu risinājums.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Inspektors Caps

Man apnika ar tevi bezjēdzīgi strīdēties. Pacelsim šo tematu pēc 2 gadiem un tad padiskutēsim, kurš no mums bija tālredzīgs un vienkārši muļķis, kas iedomājies, ka ir spējīgs pārveidot pasauli.

Pieņemu, ka daudz esi p n gadiem apguvis, bet sēžot kaut kādā sasodītā būcenī kā jau jebkuri izolēti un antisociāli cilvēki sāk ģenerēt aplamības. Dotajā momentā ne es, nekāds cits nespēj saskatīt labumu tavā grandiozā marasmā - ideja cēla, bet realizācija pakaļā. Ņemot vērā, ka neesi webists, varbūtība izmainīt weba standartus ir mazāka nekā laimēt miljonu loterijā. 

 

Jau gadu atpakaļ atraugājies par šo tēmu un nekur tālāk neesi ticis.

 

 

Uztaisi labāk binārus un normālus WEB standartus.
 

 

 

P.S. Šitais topiks tiks satīrīts atbilstoši tematikai. Ja gribam tērzēt par dažādām lietām, taisām savus topikus.  

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Nu re, kad vairs objektīvi nav ko pateikt, tad ieslēdzās atpakaļ bābu demagoģija. Tiek safantazēti visādi būceņi, izolēti, antisociāli cilvēki un piedēvēts man izdomāts solījums, ka es it kā izmainīšot pasauli, pie tam divu gadu laikā. Un tad vēl bābu loģikā laikam kaut ko tjipa stulbu nozīmē tas, ka es to pašu runāju arī gadu atpakaļ. Kas tur tāds ir? Tev pierasts pie "gudriem" prātiņiem, kas katru gadu gvelž ko citu?

 

Galvenais, ko Tu tā arī neesi sapratis - diskusija ir par tehniskajiem principiem, nevis par to vai W3C tieši to pieņems realizācijā.

 

 

 

ideja cēla, bet realizācija pakaļā

Labs esošo web tehnoloģiju raksturojums. Protams, ja saprot, ko nozīmē vārds realizācija, par ko arī sāk rasties aizdomas...

 

Pats esi pamanījis, ka visa Tava argumentācija beidzas ar "es neredzu", "es nespēju" utt.? :) Būtībā jau nekas slikts, tikai nesaprotu kādēļ tik aktīvi bāzies iekšā diskusijās, kurās pats atzīsti, ka nespēj turēt līdzi.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Inspektors Caps

Redzi, tu esi tipisks muldētājs nevis darītājs, līdz ar to diskusija nevar būt auglīga. Ko tu pats ārpus darba esi vispār realizējis? Kur ir tavi sasniegumi? To ko tu darbā esi veicis, nevienu, izņemot potenciālos darba devējus, neinteresē. 

 

Palasi savus visus savus iepriekšējos postus - tāds kā nīgrs nūģis, kur 50% sastāv no sarkasma. Gribi teikt, ka šādā veidā spēj civilizēti runāt ar cilvēkiem un kaut ko sakarīgu piedāvāt? Tādi cilvēki nevar nekad kaut ko sasniegt, ja visur ierodas ar kara cirvi un sāk lielīties ar savām zināšanām. 

 

 Neliekuļo, tu dari tieši tāpat. 

 

aktīvi bāzies iekšā diskusijās, kurās pats atzīsti, ka nespēj turēt līdzi.
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Ja nu Tev nepielec elementārā patiesība - es nevaru izmainīt VISU pasauli. Bet savās jomās es daru un kaut kādu daļu mainu uz labāku. Ja Tu, kā web developeris, savās jomās darītu to pašu, webs nebūtu tāds mēsls. Bet Tu nespēj saskatīt, transformēt un pārnest labāku pieredzi no citām blakus esošām jomām...

 

Tā vietā Tu jebkādu tehnisku kritiku uztver psiholoģiski - kā nīgrumu, karu un vēl nez kādus murgus. Tie ir Tava vājā rakstura safantazējumi! Tu nespēj nodalīt kritiku pret tehniku no kritikas pret cilvēkiem. Tev viss visu laiku kuļās kopā vienā katlā kā blondīnei.

 

Par turēšanu līdzi...

  1. Tu aprobežoti biji sadomājies, ka es piedāvāju HTML vietā rakstīt weblapas hexā, kaut es visu laiku runāju par translatoriem un kompilatoriem.
  2. Tu nespēj aptvert, ka tie kompilatori ir jau šodien, tikai nepareizajā tīkla pusē - pie klienta.
  3. Tu nespēj saprast, ka precīzi standarti un kompilatori krietni samazina nepilnību un kļūdu skaitu, un palielina tehnoloģiju lietojamību un ilgmūžību.
  4. Tu nespēj saprast, ka ieguvums vairākās jomās reizinās un kopējais efekts ir grandiozs.
  5. Tu nespēj saredzēt kā lielus tehniskus uzlabojumus materializēt naudā.
Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Inspektors Caps

Atkal  atmazkas, bet uz galveno jautājumu, ko reālu spēj izdarīt, neatbildēji. Kāda jēga runāt par ideju materializēšanu, ja vairāk par lidošanu mākoņos nekas arī reāls nesekos? 

 

Gribi parunāt par biznesu? Labi, bet tikai klātienē ar reālu biznesa plānu. Visas pārējās fantāzijas paturi pie sevis. 

 

 

Tu nespēj saredzēt kā lielus tehniskus uzlabojumus materializēt naudā.

 

Es jau to daru, bet es netaisos nosprāgt darba vietā, lai nodarbotos ar maksimālu pieredzes gūšanu tikai priekš darba. Ir dzīve arī ārpus weba problēmām un programmēšanas. 

 

Bet Tu nespēj saskatīt, transformēt un pārnest labāku pieredzi no citām blakus esošām jomām...

 

Ļoti labi, ka beidzot pats atzini, ka esi sociopāts.  

 

Tā vietā Tu jebkādu tehnisku kritiku uztver psiholoģiski - kā nīgrumu, karu un vēl nez kādus murgus
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Ar sociopātismu vispār nekāda sakara - Tu vēl ar vien nespēj saprast, ka es šeit apspriežu TEHNIKU, bet Tu nodarbojies ar pseidopsiholoģiju. Tev domāšana ir nīgrums, kritika ir karš, darbs ir slogs, bizness ir tikai naudas dēļ, nevis labu produktu radīšanas veids utt. - perfekts mietpilsonis ar domāšanu savā slēgtajā kastē.

 

 

 

galveno jautājumu, ko reālu spēj izdarīt

Ir izstrādāti protokoli, parseri, formētāji, librariji, plugini, firmwares, mini OS, draiveri, lietojumprogrammas un arī dažādas elektroniskas iekārtas. Ārpus darbiem ir arī remontēta un pārtaisīta auto, moto, traktoru un cita tehnika.

 

 

 

Kāda jēga runāt par ideju materializēšanu, ja vairāk par lidošanu mākoņos nekas arī reāls nesekos?

Redzi, lai kaut ko nopietnu realizētu, ir vispirms vispār jāapjauš kas tas būs, un jāizpēta iespējamie realizācijas veidi un scenāriji. Objektīva diskusija un analīze ir veidi kā cilvēki to dara!

Link to comment
Share on other sites

Nu gan te karsts paliek. Ja vēl daudz apsaukāsieties, slēgšu ciet.

 

@Vilx-, atbildēju arī uz Taviem jautājumiem? PHP kompilators, tāpat kā visi citi, jau tāpat tos stringus preparē ārā un saliek blakus atmiņā. Tur pat arī varam tos HTML notranslēt uz funkcionāli tādiem pašiem BML blokiem. Ne PHP kods, ne HTML stringi tajā Tev nebūs jāpārraksta. Izejas/proxy translators gan jau arī kādam kaut kur noderētu, bet nu tas ir tikai tāds pārejas posma un speciālgadījumu risinājums.

Jauka ideja, bet, diemžēl, ne īpaši racionāla.
  • Kāds tieši būtu ieguvums? Servera pusē vajadzēs vairāk resursu, jo paralēli visam pārējam tagad vēl vajadzēs tulkotāju darbināt. Klienta pusē vajadzēs tikpat daudz resursu, jo BML/HTML parsēšanas laiks ir nenozīmīgs salīdzinot ar layouta rēķināšanu un renderēšanu. Tiks ietaupīts bandwidth - bet to var izdarīt arī vienkārši uzliekot gzip'ošanu izejošajam HTML (to var izdarīt jau šobrīd, un visas nopietnās lapas arī to dara).
  • Šis arī nestrādātu uz AJAX pieprasījumiem, kur atpakaļ var nākt... jebkas. Regulāri tur ir sastopams HTML miksēts kopā ar Javascript un vēl VVZ ko - ko nu vien developeris ir izvēlējies. Mēģināt identificēt un konvertēt HTML gabalus būtu bezcerīgi.
  • Javascript arī operē ar lapu kā ar HTML lapu, skatoties un mainot elementu innerHTML, operējot ar DOM, utml. Tas nozīmē, ka, lai nesalauztu eksistējošos skriptus, browserim vajadzētu ļaut ar BML lapu operēt tāpat kā ar HTML lapu. Labākajā gadījumā tas nedodtu nekādas izmaiņas resursprasībā, bet sliktākajā - klienta pusē vajadzētu vēl vairāk CPU/atmiņas, lai to nodrošinātu.
BML būtu jēga tikai tad, ja tas būtu nevis vienkārši "kompresēts HTML", bet reāli cita valoda ar citām iespējām, kuras labāk padodas mašīnapstrādei. Bet tas atkal nozīmētu, ka tas ir pilnīgi nesavietojams ar HTML, un visas weblapas vajadzētu pārtaisīt uz to.
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Vilx-, tas jau ir skaidrs, ka pilnīgu 100% savietojamību nodrošināt nevar, bet pietiktu arī ar lielāko daļu, jo esošās tehnoloģijas jau nelikvidētu un pāreja nav mēneša vai gada jautājums.

  • Servera pusē resursi pieaug tikai par parsēšanu, bet tas ir vienreizējs pasākums, kas tiek veikts reizē ar PHP kompilēsanu. Pēc tam uz katru pieprasījumu tas vairs nav jāatkārto, bet binārais formāts gan tad pēc tam taupa laiku un datu apjomu katram pieprasījumam.
  • Tas, ka HTML un pārējo cilvēklasāmo brīnumu parsēšanas laiks, CPU un RAM ir nenozīmīgi, ir tikai web developeru iedomas. To tiešā veidā apgāž salīdzinājumi ar bināru protokolu parsēšanu, kur atšķirība izrādās n-tās reizes, un tas, ka visi pārlūki ir RAM un CPU rīšanas monstri. Tāpat piemēram Skype 5+ aprij 120-180 MB tikai dēļ tā, ka tur Home sadaļa patiesībā ir IE engines renderēta weblapa. Atveriet tukšā pārlūkā Myspace pleijeri un salīdziniet ar foobar2000. Novērtējiet RAM un CPU patēriņu, interfeisa performanci, funkcionalitāti, stabilitāti utt. Mežavecis protams teiks, ka neredz atšķirību...
  • GZip bināru saspiedīs vēl labāk un ātrāk par cilvēklasāmu.
  • BML var bez problēmām pilnībā atbilst DOM, un JavaScript ar to var darboties tieši tāpat, bet vot tā manuālā HTML tekstu līmēšana no koda ir stulbums pēc būtības. T.i. ir normāli līmēt pabeigtus blokus, ko var arī kompilēt, bet ne jau kaut kādus saraustītus sintaktiski un semantiski (HTML) nepabeigtus saraustījumus. To JavaScript kompilatoriem vajadzētu nepieļaut jau šodien pārlūkos!

Bet es pilnībā piekrītu, ka labāk būtu radīt vispār principiāli jaunus web standartus. Ja W3C apstiprinātu standartus, tad drīz to implementētu pārlūku izstrādātāji. Un, tiklīdz tie būtu vadošajos pārlūkos, tā sāktu arī parādīties weblapas. Bet ko dara W3C? Pleš plašumā HTML marasmu, radot kaut kādu HTML5, kas neatrisina nevienu fundamentālo problēmu un tāpat nav atpakaļsavietojams! Būtiskākais tā devums būs vēl neredzēti drošības caurumu apmēri dēļ cilvēklasāmu formātu integrācijas ar OS funkcionalitāti.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...