Mezavecis Ierakstīts Marts 27, 2014 Share Ierakstīts Marts 27, 2014 Tātad ir viens saits, kurš diezgan pasen nav apgreidots un jQuery versija tekošā variantā ir 1.4. Ir vajadzība piekabināt klāt dažādus pluginus, kā arī apgeidot citas komponentes. Tā vienkārši aizvietojot JQuery uz jaunāku versiju sākas dažādi gļuki. Jau sākot no 1.6 - 1.8 radās problēmas ar dialogu logiem, ka tām saturs mistiskā veidā nenotīrās, bet jau 1.9 versijas lien ārā kaudze kļūdu par neatbalstītām funkcijām, piemēram, live() aizvietots ar on() utml. Arī apnicis 100 variantus izmēģināt, lai atrastu strādājošu variantu, kas dara triviālas lietas, piemēram, izvēles lauku uztaisīt tikai lasāmu. Jautājums pavisam vienkāršs, kā pareizi apgreidot saitu un kā atrast vietas kodā ar potenciālām problēmām? Tā kā neesmu JQuery guru, grūti iet cauri visam saitam analizējot katru rindiņu salīdzinot ar šo listi un vēl vairāk nesačakarēt esošo loģiku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Marts 27, 2014 Share Marts 27, 2014 Pamēģini 1.8. Un skaties arī, ka tur nav izmantots jquery-ui. Tad to var tandēmā upgreidot (lai arī uzmanies - jquery un jquery-ui versiju numuri nav sinhroni; būs jālasa, kurš kuram der). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Marts 27, 2014 Author Share Marts 27, 2014 Es jau mēģināju apgreidot uz 1.8, bet veselu dienu patērēju, lai saprastu, ka dialogi nestrādā kā nākas. Jā, ir izmantots arī jquery-ui 1.8.2. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Marts 27, 2014 Share Marts 27, 2014 jquery 1.8, ja atmiņa neviļ, atbilda jquery-ui 1.10. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 10, 2014 Share Maijs 10, 2014 Ehh, kā tomēr gribās šeit atgādināt, ka web koderi taču domā, ka webā valdošais "viss plūst un nepārtraukti mainās" haoss ir vislabākā "attīstības" stratēģija! Labi pārdomāti API, lai varētu API mainīt tikai pa stingrām versijām ar lieliem laika intervāliem pa vidu un būtiskiem uzlabojumiem, taču ir priekš muļķiem... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Maijs 10, 2014 Share Maijs 10, 2014 Ehh, kā tomēr gribās šeit atgādināt, ka web koderi taču domā, ka webā valdošais "viss plūst un nepārtraukti mainās" haoss ir vislabākā "attīstības" stratēģija!Sorry, nu tās jau ir pilnīgas muļķības un tīra augumā braukšana. Protams, ka visi grib cietus API ar labu atpakaļsavietojamību. Bet ne vienmēr tā sanāk. Reizēm arī nākas secināt, ka ideja, kas pirms 2 gadiem šķita laba, tomēr ir pilnīgs mēsls. Reizēm izrādās, ka Tavs mazais zobu bakstāmais, kuru biji fikis sametis kopā, lai atvieglotu sev dzīvi, ir kļuvis par industrijas standartu. Un tad nu Tu esi nepatīkamas izvēles priekšā - saglabāt murgainu atpakaļsavietojamību, vai veselā saprāta vārdā to salauzt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 10, 2014 Share Maijs 10, 2014 Normāli atpakaļsavietojamību lauž, bet pēc ilga laika ar nākošo lielo versiju. Weba atšķirība ir tajā faktā, ka tur viss tiek mainīts un lauzts pilnīgi visu laiku. Tāpat webam ir jau 25 gadi un tas visu laiku tiek mainīts, bet ar visu to vēl ar vien atrodas agrīnā pirms-alpha izstrādes stadijā, kur viss ir līks un nepārdomāts. Pa visu šo laiku tas vēl ar vien nav ticis līdz reālai 1.0 versijai! Šībrīža haosu nevar saukt par standartu, jo tur tik daudz kas ir nestandartizēts, ka 100% korekta implementācija nemaz nav iespējama! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Maijs 10, 2014 Share Maijs 10, 2014 Tieši par ko Tu runā? jQuery live() izmešanu jau ļoti sen proklamēja (t.i. tā metode jau gadiem bija marķēta kā "deprecated"), līdz beidzot izmeta. Tāpat arī Lielā Versija ir 2.0, kura ir tiešām ar būtiskām nesavietojamībām. 1.x versijas ir ļoti savietojamas savā starpā. Ja ir runa par HTML, CSS un JS "standartiem", tad tur tā problēma ir tāda, ka, jā, tur nemaz standartu nekad nav bijis. Visi viņus grib, bet... HTML pirmsākumos nebija standartizēts, un neviens nevarēja iedomāties, ka tas tā aizies. Rezultātā vispirms izveidojās vairāki konkurējoši browseri, kuri viens no otra špikoja fīčas, un tikai tad cilvēki sāka saprast, ka ir ziepe, un vajag vienotus standartus. Eventuāli tika radīts W3C, kurā apvienojās visu lielāko browseru ražotāji (IE, FireFox, Chrome, utml), un tad arī viņi mēģina taisīt vienotus standartus. Protams, ka tik daudz pusēm savā starpā vienoties reti kad ir viegli, tāpēc process ir lēns. Taču jāatzīst, ka progress pēdējos 10 gados tomēr ir bijis pamatīgs. Ja 2005 gadā Tev reāli nācās taisīt "4 weblapas vienā", testējot uz katra no mērķa browseriem, tad tagad uztaisot vienā vari būt 99% drošs, ka pārējos izskatīsies tāpat. Atšķirības, protams, vēl ir, bet tās ar katru gadu kļūst aizvien nebūtiskākas. Tici vai nē, bet weblapas un browserus izstrādā tādi paši vien programmētāji, kā visi citi. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 10, 2014 Share Maijs 10, 2014 1.x versijas ir ļoti savietojamas savā starpā. Paskaties jūsu sākotnējo diskusiju par 1.x versijām... To, ko Tu dari tagad, sauc par vienkārši melošanu! Visi viņus grib, bet... Negrib! Lielākā daļa tikai liekulīgi lieto šos vārdus, ka tjipa grib. Reāli tiklīdz ir runas par to, ka kaut ko vajag standartizēt, tā sākas: "Oi, bet tad jau vairs nevarēs izdarīt šādu superlīko vipendronu... Nē, tas neder!" W3C tika radīts jau 20 gadus atpakaļ. Priekš tik ilga laika viņu progress ir pielīdzināms tuvu nullei. Tas Tavs minētais pēdējo 10 gadu progress ir kā ogļu kurināms tvaikonis, kas ir ātrāks salīdzinājumā ar malkas kurināmu tvaikoni. Tas protams ir labāk, bet lielākā daļa citu tehnoloģiju jau sen brauc ar iekšdedzes dzinējiem. Un weblapas izstrādā web koderi, bet browserus OS programmu koderi. Atšķirība platformās ir graujoša un tas agri vai vēlu pārnesās arī uz kodera domāšanu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Maijs 10, 2014 Share Maijs 10, 2014 pasakas "mazajiem par zvēriņiem"?Labi, sorry, kaut ko sajaucu. The point is, arī visu (vērā ņemamo) browseru autori tur ir, kas arī ir svarīgākais.Negrib! Lielākā daļa tikai liekulīgi lieto šos vārdus, ka tjipa grib. Reāli tiklīdz ir runas par to, ka kaut ko vajag standartizēt, tā sākas: "Oi, bet tad jau vairs nevarēs izdarīt šādu superlīko vipendronu... Nē, tas neder!" W3C tika radīts jau 20 gadus atpakaļ. Priekš tik ilga laika viņu progress ir pielīdzināms tuvu nullei. Tas Tavs minētais pēdējo 10 gadu progress ir kā ogļu kurināms tvaikonis, kas ir ātrāks salīdzinājumā ar malkas kurināmu tvaikoni. Tas protams ir labāk, bet lielākā daļa citu tehnoloģiju jau sen brauc ar iekšdedzes dzinējiem.Demokrātijas ēnas puse. Jā, ir tāda lieta, ka katram gribas to palagu uz savu pusi. Bet par to faktu, ka visiem jābūt vienam standartam, par to gan neviens nešaubās. Demagoģija ir par to, kādam šim standartam būt.Un weblapas izstrādā web koderi, bet browserus OS programmu koderi. Atšķirība platformās ir graujoša un tas agri vai vēlu pārnesās arī uz kodera domāšanu.API ir API, vienalga vai rakstīts mašīnkodos vai javascriptā. Tā veidošanas principi tāpēc nemainās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ķeblis Maijs 11, 2014 Share Maijs 11, 2014 (labots) jQuery nav kas tāds kuram tu varētu izveidot "cieto versiju" kas spētu ilglaicīgi turēt līdzi library - paskatoties jau vien uz to cik daudz izmaiņas kopš 1.6.x līdz 1.8.x versijai bijušas.... vienīgais ieteikums ko varu ieteikt kā pagaidu fix ir izgriezt nepieciešamās funkcijas no vecā jQuery un pievienot klāt kā papildus library ("jquery-1-4-update.js" vai kas tamlīdzīgs), pēc tam updeitot pašu kodu un pāriet uz jaunajām funkcijām. Labots Maijs 11, 2014 - ķeblis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 11, 2014 Author Share Maijs 11, 2014 Runājot par tēmu, projekts uz kādu laiku nolikts malā un tiks iedzīvināts tad, kad būs atkal brīvāks laiks, bet ne vēlāk kā pēc mēneša. Tad arī plānots ne tikai Jquery apgreidot, bet arī UI, lai viss kods būtu vismaz 1.8 versija. Inspektors CapsVarbūt sarunājam, ka liec mierā webu, jo tā būs vieglāk dzīvot. Tev kā teorētiķim, kas ar aktīvo programmēšanu nenodarbojas (citāti nebūtu šādu piekasīšanos), vajadzētu saprast, ka laiks vai nu attīstīties vai iet pensijā un nodarboties ar kaut ko citu. Kā redzams webs sagādā mūžīgās ciešanas un nekad nekļūs par ikdienas sastāvdaļu, līdz ar to ar padomiem šajā virzienā izvirst ir nelietderīgi izsviests laiks. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 Tev kā teorētiķim, kas ar aktīvo programmēšanu nenodarbojas (citāti nebūtu šādu piekasīšanos), vajadzētu saprast, ka laiks vai nu attīstīties vai iet pensijā un nodarboties ar kaut ko citu. Tas, ko mēs varam un vajag sarunāt, ir tas, ka Tu nejaucies manā un citu foruma biedru privātajā dzīvē. Ne darbā, ne naudā, ne draudzenēs, ne rados, ne hobijos, ne jebkādā citā ārpusforuma jomā. Tā vietā sāc argumentēt ar konkrētiem faktiem, nevis bārsties ar tukšiem lozungiem tā arī neko neizanalizējot līdz galam. Un nē, programmēšana ir mans primārais darbs, tikai ne jau websūdu. Ar attīstību tur arī man viss ir kārtībā - programmēju multi-threaded, ar eventiem, pārtraukumiem, Direct3D, OpenGL, DSP instrukcijām, izstrādāju custom kontroļus, ja ir nepieciešamība u.c. No 8-bit AVR mikrokontrolieriem līdz daudzkodolu 64-bit x86-64 jaudīgiem monstriem, no custom firmwarēm līdz lielajiem OS, dažādas platformas, librariji utt. Pret to dažādību, ko esmu redzējis, webs ir viena maza zīdaiņu smilšu kaste, pie tam līdz absurdam neticami līka. Un Tu man nediktēsi vai kādam paust savu pieredzi vai nē - tā kā šajā ziņā vari iesālīties! Kā jau teicu - personālijas nost, argumentus studijā. Ja nav argumentu, tad paklusē un pamācies. jQuery nav kas tāds kuram tu varētu izveidot "cieto versiju" kas spētu ilglaicīgi turēt Tieši tāds ir tipiskā web kodera "viedoklis" - viņš domā, ka nav iespējams tas, ko citās jomās daudzi veiksmīgi dara jau pat desmitiem gadu. Bet kādēļ viņš tā domā? Tādēļ, ka viņš tās citas lietas nav ne redzējis, ne mēģinājis, bet tikai saklausījies tautas tenkas par "ļaunajām raganām" tur. Demokrātijas ēnas puse. Ēna tā ir, bet ne aptumsums. Ģermokrātiju varētu vainot kā galveno tad, ja apkārt nebūtu neskaitāmi daudz labu piemēru. OSu API, visādi lirariji, freimworki utt. Piemēram, Qt kaut vai. API ir API, vienalga vai rakstīts mašīnkodos vai javascriptā. Tā veidošanas principi tāpēc nemainās. Mežaveci, izlasi! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 12, 2014 Author Share Maijs 12, 2014 Inspektors CapsNormāli programmētāji saprot, kur bāzt degunu, kur ne. Acīmredzot, tev vajag visur iebāzt neatkarīgi no tā, vai kaut ko rubī, vai ne, un izvilkt ārā tikai mēslus. Ne man, ne arī kādam citam par tavām bezgalīgām un bezjēdzīgām diskusijām par weba nesakārtotību jau konkrēti piegriezies lasīt. Acīmredzot ir jāiejaucas privātā dzīvē ar dažādiem ierobežojumiem, kura ir ienākusi šeit forumā kā personīga apsēstība. Te jau bija viens fanātisks android nīdejs, tāpēc iztiksim bez weba apkarotāja. Runājot par attīstību, neesi spējis tik tālu attīstīties, lai varētu civilizēti komunicēt ar sabiedrību, nerunājot par savas profesijas pārstāvjiem, kur vienmēr kā gailim jālec par priekšu un obligāti kaut kas jāpierāda, pat ja neviens to neprasa. Forums ir komunikācijas vide, kur apmainās ar viedokļiem. Iemācies reiz formulēt domu nevis citēt citātus. Nu riebjas lasīt tos palagus, kur gandrīz vienmēr ir piesiešanās vārdiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 Man nav problēmu ar apkārtējiem cilvēkiem ne sadzīvē, ne profesionālajā jomā, bet atkārtoju "īpašajiem" - man Tev par to nav ne jāattaisnojās, ne vispār kas jāstāsta, jo tehnikas principos tas neko nemaina. Lūk Tev pavisam skaidra doma: Kādēļ Tu turpini bezjēdzīgi izgudrot nepatiesus manas privātās dzīves faktus un tad tos "analizēt" tā vietā, lai beidzot izanalizētu kādas tehnoloģijas un kaut ko tiešām objektīvi pamatotu? Man ir tikai viens atbildes variants - lai novērstu uzmanību no tā, ka Tev nav neviena argumenta, kas attaisnotu weba absurdo haosu un šķībumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
itanium Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 Lai vai cik gudrs tu nebūtu, uz kašķi tevi vienmēr te velk Viss jau jauki, tik kā Mežavecim tavas pārdomas par web līkumu palīdzēs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 12, 2014 Author Share Maijs 12, 2014 Inspektors CapsEs spriežu pēc tā, kā tu komunicē forumā. Ja šeit nepārtraukti lej žulti, acīmredzot, dzīvē esi tikpat riebīgs un neciešams. Tā ir vienkārša dedukcija. Zinu arī pietiekami daudz ne-weba tehnoloģijas, bet man nav ne vēlme, ne vajadzība savu darbu šeit iztirzāt. Šī tēma ir tāpēc, ka nav šis man maizes darbs. Arī nav vēlme argumentēt ārpus konteksta izrautas lietas un vispārzināmas patiesības. Ja esi kādas tehnoloģijas guru, tad arī par to padiskutēsim, bet kaut kā līdz šim uzduramies uz lietām, kas tev riebjas. Lūgums bez wikipēdijas materiālu pārspriešanas, jo gan es, gan citi arī prot lasīt, ja neesi pamanījis. Citāts #5 noteikti nav vērsts uz veselīgu diskusiju, bet kārtējā kašķa meklēšana. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 Mežaveci, problēmas diskusijās sākas tad, kad es pasaku - "Tāda web tehnoloģija ir līka tādēļ, ka.. tas, tas un tas." (konkrētas lietas), un tad ierodies Tu (vai kāds līdzīgs) ar - "Nē, tur viss ir labi un pareizi, tikai es nepamatošu kādēļ, jo nav laika." Aiz kā tālāk protams vēl seko gara manas dzīves analīze pēc kaut kādiem diletantu psiholoģeļu grāmatiņu principiem, kam Tev laiks nezin kā atrodās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 12, 2014 Author Share Maijs 12, 2014 Inspektors CapsEs varu vismaz 20 postos atrast šādus apgalvojumus un tam izrietošās diskusijas. Diemžēl šī nav diskusija ar loģisku iznākumu, jo galarezultāts ir skaidrs, webs ir līks un tādam tam jābūt. Pravietiski vārdi, kuri jau gadu no gada atkārtojas. Ja tu būtu kaut ko jaunu izdomājis, atradis veidu, kā lauzt šo tiekšanos pēc mūžīgā dzinēja, tad varētu par to parunāt. Es nekur un neviena vietā neesmu teicis, ka šajā jomā viss ir skaisti un labi. Tagad ir daudz labāk, nekā tas bija pirms 10 gadiem, bet līdz līmenim "labi" vēl jāpaiet vēl vismaz 10 gadiem, kad cilvēki paši pieņems lietas, kuras standartizēt. Kādreiz nebija nekā un katrs programmētājs pats izgudroja riteni, tagad ir daudz un dažādi rīki, SDK, moduļi. JQuery kombinācijā ar dažādām citām tehnoloģijām atrisina virkni problēmu - kods strādā jau uz visiem browseriem un nav jātaisa izņēmumi priekš n-tajām IE versijām. Jā, tās nav standartizētas, ir problēmas, ir gļuki, kas eksistē jebkurā softā lielākā vai mazākā mērā, bet ir novēršami. Tā kā kods ir opensource, tad kritiskā situācija pats var piekoriģēt kļūdas, ja ir zināšanas un vēlme. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 Iejaukšos grandu diskusijā. Webs galīgi nav tā lieta ar ko pelnu piķi, tomēr ik pa laikam sanāk saskare..... Un ir dažas lietas ko pilnībā nesaprotu... Visās citās programmēšanas vidēs, ja ir sintakses kļūda, ir kļūdas paziņojums un nekas nenotiek. Bet html / css - nekas, katrs browsris mēģina kļūdaino kodu inerpretēt pa savam... Vēl nesaprotu kāpēc php un javascript nav jādefinē mainīgie. Neliela pārrakstīšanās kļūda mainīgā nosaukumā, php interpretators ieved jaunu mainīgo, tipa viss notiek, bet nekas nestrādā. Primitīva kļūda, ko atrastu jebkurš normāls kompilators un kuras labošana prasītu sekundes normālā ide pārvēršas par sarežģītu kura prasa koda izpildes analīz. Tas pats par beztipa mainīgajiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 12, 2014 Author Share Maijs 12, 2014 ronalds_Neviens sākotnēji nebija iedomājies, ka JS kļūs par globālu instrumentu. Daudzi ir piedzīvojuši Flash, Java spraudņus, Silverlight u.c, kur viss ir skaiti debagojams un testējams, bet diemžēl šo skaisto vīziju nokāva mobilās ierīces. Vēl pa vidam Microsoft ar savu VBS. Izdzīvoja universālākā tehnoloģija. Php bija līks no pašiem pirmsākumiem, bet viņš izdzīvoja pateicoties nenormālam pieprasījumam pēc web lapām, kuru esošie programmētāji vienkārši fiziski nespēja nodrošināt, bet pliks html jau sen bija izsmēlis savas iespējas, lai varētu tā vienkārši ar frontpage cepināt lapiņas. Tagad PHP, protams, arī ir gājis uz priekšu, attīstījies un to var izmantot kā jebkuru citu web platformu. Daudzas web platformas prasa daudz vairāk resursus, maksā naudu. Ar javu vai .NET gan nav vērts salīdzināt. Ja ar šo visu par maz, ir Ruby, Python u.c. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 Mežaveci, nesauc par "mūžīgo dzinēju" vai beidz kaut kā citādāk pārspīlējot padarīt par it kā izsmieklu lietas, kas sen citās jomās ir izgudrotas, atstrādātas un strādā jau desmitiem gadu. Es runāju par bināriem formātiem, stabiliem API un citām vispārzināmām lietām, kas nav nekāds kosmoss. Un pat tieši pretējā grāvī atkal varu iemest akmeni - jQuery librarijs pēc funkcionalitātes nav nekāds ūber-mega lielais librarijs, kam būtu attaisnojama nespēja 8 gadu laikā nespēt izveidot normālu stabilu API versiju, pie kuras faktiski nemainītas turēties vismaz nākošos 5-10 gadus. Visās citās programmēšanas vidēs, ja ir sintakses kļūda, ir kļūdas paziņojums un nekas nenotiek.Bet html / css - nekas, katrs browsris mēģina kļūdaino kodu inerpretēt pa savam... Tur nepareizi ir jau paši pamati - ka klientam tiek nosūtīts izejas kods (JavaScript) un tad pārlūks pilda kompilatora lomu. Pie tam pārkompilēšana notiek pie katra klienta katrā lapas atvēršanas reizē, kas ir totāli nevajadzīgi. Normālā risinājumā, kā zinām, izejas kodu kompilē pats izstrādātājs un tikai vienu reizi. Klienti to tikai ielādē operatīvajā atmiņā un izpilda. Vienalga vai no diska, vai tīkla. Savietojamību dažādiem procesoriem var nodrošināt divos veidos - vai nu dažādas izpildāmā koda versijas, kā tas piemēram ir OS X izpildāmajos failos, vai binārs baitkods, ko faktiski jau ir centušies daži ieviest ar Java appletiem un tagad Adobe Flash. Tikai abi šie mēģinājumi jau ir izgāzušies pašu to izstrādātāju neapmierināmās mantrausības un tuvredzības dēļ. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 12, 2014 Author Share Maijs 12, 2014 Inspektors Caps Redzi, tu gribi savienot nesavienojamas lietas - nemitīgi mainīgo tehnoloģiju vidi un stabilitāti. Kur tu biji 10 gadus atpakaļ ar savu revolucionāro pieeju? Dod linku uz resursiem, kur es prognozējis precīzu tehnoloģiju attīstību un nākotnes tendences. Pēc kara visi ir gudri un prot kritizēt. Kas teica, ka jQuery ir kaut kas ūber-mega? Tu to piedēvēji. Ir vēl citi JS freimworki, kurus var lietot vai nelietot vispār. Jebkurā gadījumā tie ir tikai "pribambasi" un nevar būt uzskatāmi par kaut dzelžaini stabilu. Pēc 5 gadiem atkal šitais viss būs sen jau novecojis sakarā ar mākoņu dominanci, turklāt skaitļošanas jauda, dominējošā OS vai citu tehnoloģija attīstība ir tikpat miglā tīta. Kā šo te visu var tavos pieminētos 8 gados atstrādāt, ja internets mobilajā telefonā bija vispār bija tikai WAP formātā bez JS un citām klienta puses iespējām? HTML5 standarts tikai pirms 2 gadiem ir radies. Arī interneta ātrums un pieejamība ir n reizes kāpis, kas video resursus daudzkāršoja. Ar jaunām tehnoloģijām ir tikai 2 ceļi - muļļāt un atstrādāt tehnoloģiju kā to darīja Nokia ar Symbian, kas beigu beigās dēļ nokavēta vilciena bija jānolaiž podā, vai izmantot tādus risinājumus, ar kuriem nav jātērē gadiem resursi platformas izstrādei, testēšanai. Ja iekārtām, zema līmeņa programmēšanai tas atmaksājas, tad webam tas ir veltīgi izmests laiks un nauda. Kamēr tu taisīsi savu kruto API, 100 citi jau būs aizskrējuši priekšā ar saviem "neefektīviem" risinājumiem. Šajā jomā laiks ir nauda un neviens vairs neriskē kaut ko resursietilpīgu izstrādāt no jauna, ja vien nav daudzmiljonu budžets kā tas ir gigantiem Microsoft, Google Inc, Apple u.c. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 (labots) Ja šeit nepārtraukti lej žulti, acīmredzot, dzīvē esi tikpat riebīgs un neciešams. Tā ir vienkārša dedukcija. Tas gan nav fakts Ir cilvēki, kuri internetā ir absolūti neciešami, kamēr reālajā dzīvē mīļi un jauki. Ceru, ka @@Inspektors Caps ir viens no tiem. Vēl nesaprotu kāpēc php un javascript nav jādefinē mainīgie. Neliela pārrakstīšanās kļūda mainīgā nosaukumā, php interpretators ieved jaunu mainīgo, tipa viss notiek, bet nekas nestrādā. Primitīva kļūda, ko atrastu jebkurš normāls kompilators un kuras labošana prasītu sekundes normālā ide pārvēršas par sarežģītu kura prasa koda izpildes analīz. Nav jādefinē tāpēc, ka nav jādefinē PHP un Javascript ir vāji tipizētas valodas, kuru mērķis bija izstrādes ātrums, un ko tur slēpt, zems level of understanding. Savukārt "normāls ide" tev pats parādīs vēl rakstīšanas procesā, ka tu lieto nedeklarētu mainīgo Ak, jā, un PHP interpretātors tev arīpaziņos par neinicializēta mainīgā izmantošanu, ja, protams, būsi pareizi kļūdu ziņojumu konfigurāciju salicis iekš php.ini Tikai abi šie mēģinājumi jau ir izgāzušies pašu to izstrādātāju neapmierināmās mantrausības un tuvredzības dēļ. Tie ir izgāzušies ne tikai mantrausības dēļ Nepieciešamība katram pārlūkam + OS nodrošināt korekti strādājošu, trešās puses veidotu izpildes vidi ir varbūt pat lielāka problēma, kā nodrošināt pārlūku ar korekti strādājošu interpretātoru. Kaut par Flash žēl. ActionScript man patika Labots Maijs 12, 2014 - Huan Kaktus Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 Mežaveci, lūk, kad Tu sāc argumentēt, tad arī var izvilkt aplamās dogmas, uz ko Tu balsti tos secinājumus. "Nemitīgi mainīgā vide" tiek pasniegts kā nemaināms visuma fakts. Patiesībā tas ir nevēlams defekts, kas tieši rodas tādēļ, ka nav standartu. Ir jāsaprot kas ir cēlonis un kas sekas! Bināru formātu un parseru izstrāde esot darbietilpīgāka par cilvēklasāmo. Iedziļinoties niansēs binārus pat ir vieglāk un ātrāk izstrādāt, bet pa lielam tie laiki ir līdzīgi. Bināri formāti esot "revolucionāri". Trulākā makaronu karināšana, jo tādi eksistē jau desmitiem gadu un ir labi atstrādāti. Pie tam, starpcitu, tie eksistēja jau ilgi pirms web eksistences. Un arī webā tie nav jaunums un bija jau tos 10 gadus atpakaļ - tieši tolaik Java appleti bija populāri. Nepieciešamība katram pārlūkam + OS nodrošināt korekti strādājošu, trešās puses veidotu izpildes vidi Nostabilizē formātu, atver specifikāciju un iekasē saprātīgu licenzēšanas maksu par komerciālām implementācijām. Tieši tā to dara MPEG (H.264, AAC, MP4), IEEE (Ethernet, Wi-FI), Intel (x86, AHCI), AMD (x86-64) un citi vairāk vai mazāk normālie kantori un organizācijas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 @@Inspektors Caps, vot ir man jāuzraksta web programmiņa, kurai ir korekti jāstrādā uz 256 dažādām serveru platformām, un jābūt pietiekami prastai, lai pat idiots varētu to uz tām 256 platformām palaist. Un jāuzraksta šamā ir iespējami ātri. Kādu valodu tu man ieteiksi? C/C++ ar atkarību riņķadeju un nepieciešamību kompilēt katrai platformai individuāli? Pēc būtības viena vienīga Java atliek, bet tā nu nekādi nav saucama par ātru izstrādes valodu. Tā ka ņemam to pašu PHP, kurš kā reizi šīs vajadzības apmierina par 99,99% Jeb vari ieteikt ko labāku? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 12, 2014 Share Maijs 12, 2014 (labots) @@Huan Kaktus, neredzu praktisko jēgu no 256 (burtiskā nozīmē) tiešām dažādām platformām, jo tad tām platformām ir jābūt tik atšķirīgām, ka tām principiāli viena un tā pati programma nevar būt saprātīga izvēle. Bet, izmantojot Qt, nokompilēt kādām 10 nebūs nekas liels. Tā vispār, nu protams, ka šodien izvēle ir starp sliktu un vēl sliktāku risinājumu. Reāli būtu jāņem un jāizstrādā binārs HTML/CSS aizvietotājs, baitkods JavaScript aizvietošanai, kaut kāds EXE (Portable Executable) failiem līdzīgs konteinera formāts u.c. priekš weba. Ja par to nebūtu neviena atbildīgā, varētu teikt: "Veči, ņemam šo nišu pie dziesmas un izstrādājam!" Tikai absurdākais ir tas, ka eksistē jau W3C, pie tam jau ļoti sen, bet izdarījuši viņi nav gandrīz neko. Un nav arī veču, ko aicināt talkā, jo izglītības sistēma ir nolaista jau tādā atejā, ka jaunākie zombiji vispār vairs nav spējīgi domāt. W3C un Latvijas valdības var godpilni sacensties par to, kuram ir mazāka rīcībspēja, jēlāks mugurkauls un lielākas ilgtermiņa destruktīvās spējas! Labots Maijs 12, 2014 - Inspektors Caps Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 13, 2014 Author Share Maijs 13, 2014 Inspektors Caps Atkal nonākam pie secinājuma, ka viss esošais ir nekam nederīgs, jo nav standartizēts. Kā vēl var nenonākt pretrunās? Es pastāstīšu, kāpēc bināru lietu izstrāde ir darbietipīgāki: 1. Daļa standartu ir maksas vai slēgta formāta, un diez vai cilvēki, kas neietilpst kādās organizācijās maksās par tiem. Arī tas ir loģiski, jo standartu veidotāji grib piķi par to saņemt, bet diemžēl web lapu veidotājiem-frīlanceriem nekad to neiestāstīsi, kāpēc par to jāmaksā un 99.99% gadījumos izvēlēsies bezmaksas datu apmaiņas formātu. 2. Ja katram datu apmaiņas formātam ir dokumentācija, tad pirmkārt tā ir jāattrod, jāizstudē, lai vispār var kaut ko sākt darīt. Reku piemērs, kur man nācās izstudēt un pielietot dzīvē. Ja katram web servisam šāds būtu jālasa, tad atvaino, tad web projektu izstrādes temps būs vismaz 3 reizes lēnāks, jo to jāda pilnīgi visiem iesaistītiem programmētājiem, testētājiem, tehniskiem vadītājiem būtu minētais dokuments jāpārzina. Ja tu būvē vienu softu, kas tikai un vienīgi nodarbojas ar šo formātu, tad ir ok, bet citādi tiktu izmests kaudze laika. http://www.etsi.org/deliver/etsi_gts/03/0340/05.03.00_60/gsmts_0340v050300p.pdf Protams, ka dokumentā ir atsauces uz kaudzi citu standartu, bez kuru zināšanām minētā dokumenta pielietošana dzīvē vēl paildzinās. 3. Jebkuram bināram apmaiņas formātam jāraksta savs pārseris, kas nolasa un ieraksta datus uzdotajā formātā. Ja dati ir XML, tad gandrīz neatkarīgi no gala formāta, var izmantot LINQ, XPath un citus rīkus, kuri jau eksistē gatavi. Atliek vien loģiski saprast formāta struktūru un ar dažām rindiņām kodu nolasīt vai ierakstīt datus, kā tas notiek ar JSON. Par bināro formātu revolucionalitāti tu izdomāji pļutku, lai pakasītos.Protams, ka tur nav nekā sarežģīta, bet tas padara risinājumus robustus. Piemērs, DOC un DOCX - viens ir binārs aizvērtā koda formāts, otrs ir XML. Kuram ir plašāks pielietojums un pastāsti kāpēc tavs nīstais XML ir populārāks? Kāda jēga analizēt cēloņus, lai atkal analizētu, kura platforma vai formāts būtu labākais risinājums? Tas tāpat kā daudzi komunismā augušie cilvēki joprojām nespēj pielāgoties kapitālismam, kur viss bija dogmātisks un strikti ierobežots, tu nespēj pat pašā saknē pieņemt faktu, ka web mainās un mainīsies. Līdz ar to tev vajag kādu, kas noliks priekšā gatavu formātu, ar kuru strādāt. Tu vaino sistēmu, bet nesaskati pat mazāko iespēju izmantot esošos rīkus. Tu kā multiplatformu rīku piedāvā Qt, bet ignorē, ka Java ir uz gandrīz visām platformām. Nu jā, tas rīks izmanto C++, bet citu tu neprot vai precīzāk jāsaka, negribi saprast, jo taču citas programmēšanas valodas atkal neatbilst taviem striktajiem standartiem un atkal kaut kas jauns jāizstrādā. No vienas puses piedāvā diskusiju, bet no otras puses izklausies pēc vaimanājoša pensionāra, kam izglītība slikta, valsts slikta, valūta slikta un viss cits arī slikts. Es nezinu, kur un kādos virzienos tu attīsties, bet #28 citāts neliecina par kaut kādu vēlmi apgūt jauno.Ja palasa forumā tavus postus, tad šī tendence aizvien tikai pastiprinās un ej vietējā pesimista šņukura pēdās.Manā skatījumā tas ir nožēlojami un tikpat destruktīvi kā alkohola lietošana. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 Tā vispār, nu protams, ka šodien izvēle ir starp sliktu un vēl sliktāku risinājumu. Reāli būtu jāņem un jāizstrādā binārs HTML/CSS aizvietotājs, baitkods JavaScript aizvietošanai, kaut kāds EXE (Portable Executable) failiem līdzīgs konteinera formāts u.c. priekš weba.Revolucionāra ideja! Es esmu pārliecināts, ka pilnīgi neviens pirms Tevis par to nav iedomājies! Ai, pag, Flash/Java/Silverlight/ActiveX. Bet, nē, tie jau arī nav "pareizi"... Inspektor, ja to būtu tik vienkārši izdarīt, tad tas jau sen būtu izdarīts. Diemžēl, W3C nav nekādu iespēju browseru ražotājiem kaut ko uzspiest. Kā grib, tā dara. Brīva pasaule. Vienīgais, ko viņi var (un arī dara), ir savest browseru ražotājus pie viena galda, kopā arī ar weblapu izstrādātājiem, un mēģināt atrast kopīgu valodu. Taču šis process, kā jau pamanīji, ir ellīgi lēns, jo ir ļoti daudz pušu, no kurām nevienai īsti nav motivācijas piekāpties. No tehnoloģiju puses jau viss ir ļoti skaisti un viegli izdarāms. Diemžēl, aiz visām tehnoloģijām stāv cilvēki, un cilvēcīgais faktors gan vairs nav skaists, viegls un vienkāršs. Ja Tev ir kāda spožāka ideja, kā standartizēt browserus, tad droši dodies pasaulē to īstenot! Ātri kļūsi par miljonāru, to garantēju. Bet, ja nē, tad, lūdzu, beidz pukstēt. Kritikai nav ne vainas, ja tā ir konstruktīva. Bet nevienam nepatīk dzirdēt cilvēku, kurš tik sūdzas un sūdzas, ka "viss ir slikti". Cilvēcīgais faktors, saproties. Jā, mēs visi saprotam, ka ir slikti. Jā, nav nekāda medusmaize web developments, tas varētu būt DAUDZ labāks. Bet, nu, pietiks pukstēt un jāsāk kaut ko darīt, OK? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 (labots) ieleja, pārlūks-kompilators ir šķībi ne tikai dēļ performances, ko Tu kā izmaksu rēķinātājs protams speciāli izvairies sarēķināt līdz galam kopā visus zaudējumus, ko radi visiem saviem miljoniem klientu kopā, jo tas sanāktu ekonomisks valts līmeņa noziegums. Kompilators ir tas, kas nosaka korekts/nekorekts kods un uzrāda lielāko daļu kļūdu. Kompilēšana klienta pusē nozīmē to, ka klientam tiek sūtīts kompilatora nepārbaudīts izejas kods. Un par optimizēšanas zvaigžņu kariem labāk būtu klusējis, jo Tavi minētie 1% un 10% ir nekaunīga makaronu karināšana - reālais guvums n-tās reizes. Lai Tev saprotamāk - 400%, 1000% un tādos apmēros. Mežaveci, ar loģiku Tev gan švaki. Trīs feili, pie tam visi ar vienādu "loģiku" - nespēja sagrupēt pa plauktiņiem adekvātās lietas. Tā vietā Tu salīdzini ābolus ar bumbieriem un ar to pamato krāsu.1. Tu cilvēklasāmus formātus pamato par labākiem ar to, ka EKSISTĒ komerciāli bināri formāti... T.i. HTML ir labs tādēļ, ka MP3 ir maksas? Nu, tad es Tev nolieku pretī OGG, kas ir binārs bezmaksas atvērts formāts. Ko varam secināt? NEKO! Jo tieši NEKĀDA sakara tam arī nav. Saproti reiz, ka cilvēklasāms vs binārs un bezmaksas vs maksas ir divi dažādi un neatkarīgi jautājumi!2. Atkal bezsakars - Tu argumentē ar to, ka vieni kaut kam ir uzrakstījuši specifikāciju, bet otri kaut kam citam nav. Gan cilvēklasāmiem, gan bināriem formātiem vajag specifikāciju, un tāda ir gan XML, gan MessagePack. Nevienu no tām Tev projektā nav jāpārraksta un būtībā tas ir OSI modeļa 6. slānis. Tev ir jāuzraksta sava aplikācijas specifiskā OSI 7. slāņa specifikācija, kas ir vajadzīga jebkurā gadījumā.3. Un jau atkal bezsakars - vienam esot jāraksta parseris, bet otram nē. Taču beidz liekuļot vienreiz un salīdzini salīdzināmas lietas! Ja Tu raksti no nulles, tad parseris ir jāraksta abiem. Ja Tu XML izmanto gatavas bibliotēkas, tad izmanto tās arī MessagePack! DOCX ir populārāks par DOC tikai tādēļ, ka tas ir jaunāks un DOC ilgi nebija atvērts. Nekāda sakara ar formātiem pašiem par sevi. Ir tādi cilvēki, kas nespēj pielāgoties kapitālismam, bet Tev atkal izskatās, ka vēl ar vien nav nokritušas kapitālisma rozā brilles. Un tehnoloģiju rozā brilles arī, jo neesi vēl sapratis, ka nepārtraukta maiņa nav progress, bet regress. Vilx-, ja lasīji, tad vajadzēja redzēt, ka es jau pats arī iepriekš minēju Java, Flash utt. Tā kā nav ko te... Inspektor, ja to būtu tik vienkārši izdarīt, tad tas jau sen būtu izdarīts. Muļķības! Tā paļauties, ka "lielie gudrie" visu izdarīs, bet, ja nav izdarījuši, tātad tas ir ļoti grūti, ir vēl viena rozā briļļu naivuma pazīme. Ir ļoti daudz lietu, ko izdarīt ir ļoti viegli, bet tās netiek darītas dēļ.. ļoti daudz pušu, no kurām nevienai īsti nav motivācijas piekāpties. ..un nav motivācijas vispār kaut ko nopietnu darīt. Bet ir daudz citu jomu, kurās var vienoties un viss notiek! Par to es arī runāju - ka web izstrādātāju pasaulē ir graujoši milzīgs diletantu un deģenerātu bars. Bet, nu, pietiks pukstēt un jāsāk kaut ko darīt, OK? Pilnīgi piekrītu! Un sākt labi var ar tām lietām, ko rada no jauna. Tieši tādēļ es citā topikā ieteicu protokolam izmantot piemēram MessagePack nevis XML vai JSON. Lūdzu, web koderi - sāciet beidzot darīt! Es savā jomā jau visu laiku daru... Labots Maijs 13, 2014 - Inspektors Caps Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 (labots) web izstrādātāju pasaulē ir graujoši milzīgs diletantu un deģenerātu bars.Vai Tu pie viņiem pieskaiti arī Internet Explorer, Chrome un Firefox autorus? Tieši tādēļ es citā topikā ieteicu protokolam izmantot piemēram MessagePack nevis XML vai JSON. Lūdzu, web koderi - sāciet beidzot darīt! Es savā jomā jau visu laiku daru...Ja tam ir jēga, protams. Bet biežāk ir kāda no šīm situācijām:Sociālā tīkla efekts: visi lieto X, jo visi citi lieto X. Ja Tev jātaisa publisks webserviss, tad, loģiski, ka Tu izvēlēsies šobrīd populārāko tehnoloģiju, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem to būtu pēc iespējas vieglāk lietot. Un no otras puses - ja Tev jāizmanto 3. puses webserviss, tad Tev nākas izmantot to tehnoloģiju, kas nu tur tiek izmantota. Situācijas, kad iespējams abpusēji saskaņot protokolu, ir retas. Un arī tad, priekšroka tiks dota tam protokolam, ar kuru izstrādāji ir labāk pazīstami, un kuriem ir labāki rīki. Performanci šādos gadījumos ir lētāk dabūt nopērkot jaudīgākus dzelžus, nekā tērējot programmētāju laiku jaunas sistēmas apguvei. Alternatīvas nedod nekādas reālas priekšrocības. Piemēram, protokols starp webserveri un Javascript aplikāciju browserī. Varētu izmantot MessagePack, bet var arī JSON. Un JSON uzvar, jo:Javascriptā tam ir supports out-of-the-box bez kaut kādām 3rd party bibliotēkām (labāka performance, vienkāršāka izstrāde); 99% JSON paziņojumu tāpat ir mazi (augstākais daži KB). Atšķirība starp JSON un MessagePack būs mērāma labi ja dažos simtos baitu. Pie mūsdienu tīkla un datoru ātrumiem, kur Tu vari mierīgi strīmot HD filmu reālajā laikā, tas nav nekas. Tev vairāk laika paiet attaisot TCP soketu, nekā pārsūtot pašus datus. MessagePack būs ātrāks, jā, bet tā būs nejūtama mikrooptimizācija, kas ieekonomēs zem 10% requesta laika (ja vispār, ņemot vērā lēnāko parsēšanu), un to redzēt varēs tikai benčmarkos. Saproti mani, es neesmu pret MessagePack. Jā, forša štelle. Bet - savā vietā. Ja es rakstītu C/C++ aplikāciju, tad to noteikti apsvērtu, jo tur tas noteikti ir jūtami efektīvāks nekā JSON. Arī datu glabāšanai tas var būt lietderīgs risinājums, lai arī tad ir jāizvērtē, vai kāda DBVS tomēr nav lietderīgāka. Bet web aplikācijās... noteikti var atrast pielietojumu, bet tas būs izņēmuma gadījums. Varbūt citiem vārdiem to varētu pateikt tā - ir ārkārtīgi reti, kad, optimizējot savu aplikāciju, Tu atrodi, ka visšaurākā vieta ir komunikāciju protokols. Parasti tomēr daudz vairāk laika paiet citur. Labots Maijs 13, 2014 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 (labots) Vot pārlūku izstrādātājus nezinu kur pieskaitīt. Ļoti iespējams, ka tur starp viņiem pašiem nav viennozīmības un ir gan domājošie, gan zombētie. Opera agrāk domāja, tagad to pārņēma pokemoni un nolaida visu podā. Oficiālā propaganda tāda pati kā LGBTI globālajai diversijai - karina makaronus par to, ka nomaina tikai engini, bet patiesībā izpederēja visu, kas bija radīts, dēļ kā lietoja Opera un atpakaļ nemaz netaisās ieviest, jo jaunajām izzombētajām šaurajām pierēm laikam pat nepielec tas, ko viņiem saka. Par JSON iekš JavaScript - viens stulbums integrēts otrā un uzlabojums tikai uz integrācijas rēķina. Protams, labāk kā nekas, bet pamatā marazma attīstīšana. Kādēļ tad neintegrēja kaut ko patiešām labu? Tādēļ, ka reliģija tāda, kas balstās uz cilvēklasāmo formātu "vienlīdzības" un "pārākuma" dogmām... Un tur, kur es ieteicu MessagePack, tieši bija runa par aplikācijas izstrādi. Sociālais efekts programmēšanā nozīmē degradāciju. Programmēšana ir inženierzinātne, nevis filozofija. Kad to sāk darīt visādi puskoka lēcēji, tas noved pie katastrofāli zemas kvalitātes un eventuāli pie galīgas nespējas un pakalpiņu būšanas citiem. Tā arī ir šībrīža Latvijas situācija - jau esam kļuvuši par šestokiem visām tām Accenture un citām Code Monkey plantācijām. Smadzenes vergiem atslēgtas, naudu visu savāc ārzemju "investori", bet vietējie bāleliņi ar smaidu līdz ausīm laimīgi par atmestajiem grašiem. Par resursiem jums ir ierobežota domāšana tajā ziņā, ka jūs tikai domājat par to, ka, ja trūkst, tad var pielikt, bet nespējat aptvert to no otra gala - ka efektīvāki formāti atļautu jau esošo aparatūru samazināt un līdz ar to pārcelties uz jauniem iekārtu tipiem. Gandrīz visas ofisa planktona darbstacijas varētu daudz neaizdomājoties aizstāt ar Intel Atom bāzētām Intel NUC vai Apple iMac tipa lētām un taupīgām iekārtām, jo uz tām webs lidotu. Tad, piemēram, ja webs būtu normāls, to jau tagad varētu normāli lietot rokas pulkstenī, kas lēnām atgriežas atpakaļ. Kaut ko citu vispār ielikt auskarā. T.i. darīt lietas, kas šobrīd dēļ neefektivitātes arī vienkārši nav iespējamas! Labots Maijs 13, 2014 - Inspektors Caps Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 (labots) pardomaju un nodzesu Labots Maijs 13, 2014 - AndrisBB Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 Bet situācija ar web tagad ir tāda kā viņa ir. Domājams ka visi daudz maz domājošie saprot situācijas apsurdumu. Bet ko darīt? Esošais html /css /javascript strādā, labāk vai sliktāk, bet strādā, ir pieņemts de facto, visi browseri to atbalsta, visi taisa viņiem lapas. Neredzu veidu kā varētu pāriet uz daudz sakarīgāku bināro formātu lapas satura aprakstam un baitkodu skriptiem. Cita lieta ir serveru gals, tur gan varētu no sviestainā php atteikties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 (labots) Sociālais efekts programmēšanā nozīmē degradāciju. Programmēšana ir inženierzinātne, nevis filozofija.Sorry, bet programmas rada cilvēki cilvēkiem. Vislabākie developeri ir vislabākie nevis tāpēc, ka vislabāk māk programmēt, bet tāpēc, ka vislabāk māk komunicēt ar citiem cilvēkiem. Lai kā reizēm negribētos aizbēgt skaistajā tīrajā mašīnkodu pasaulītē, patiesība ir tāda, ka programmas tikai atspoguļo dzīvi, un dzīve ir nekārtīga... Ja gribi rakstīt ideālo programmatūru, tad vari nolīst kaut kur kaktā un to darīt - bet pasaulei tas būs vienalga. Ja gribi, lai Tavām programmām ir jēga, tad no cilvēkiem Tev neaizbēgt. Tad, piemēram, ja webs būtu normālsNeapšaubāmi, bet atkal - vistas un olas problēma. Tu jau vari uztaisīt savu superbrowseri, kas atbalstīts BinaryHTML vai kā nu to sauksi. Būs perfekti. Un tālāk? Kurš to browseri lietos? Labi, pieņemsim, ka ir noticis brīnums, un Lielais Trio (IE, FF, Chrome) ir implementējuši savos jaunākajos browseros BinaryHTML. Un tālāk? Developeri joprojām visi turpinās taisīt HTML, jo vecie browseri supportēs tikai HTML, un viņu weblapām vajadzēs strādāt gan uz vecajiem, gan jaunajiem. Tērēt dubultu laiku un izstrādāt weblapu gan uz HTML, gan BHTML neviens neļaus - tam vienkārši nebūs naudas. Jau parastu weblapu (tāpat kā jebkuru programmu) izstrādāt maksā čupu naudas. Būs jāpaiet daudz gadiem, kamēr cilvēki vispār sāks APSVĒRT iespēju izstrādāt jaunā BHTML lapas. Tikai tad, kad ne-BHTML browseri būs palikuši mazāk kā 10%, tad par to sāks domāt. Un enterprise aplikācijās (kur grozās visvairāk naudas un developmenta) būs vēl ilgāk, jo tur ir ārkārtīgi konservatīvas IT drošības politikas, kuras upgreido uz jaunākām versijām 3 gadus pēc tam, kad visa pārējā pasaule jau to ir izdarījusi. Es zinu, Tu atkal raudāsi un teiksi - "paši vainīgi, pasaulei nav taisnība, es zinu, kā ir pareizāk!" Nu, eh, jā... Pievienots: Labi, ko es te daudz vāros. Patiesībā, visu, ko es gribu pateikt, var sasummēt dažos teikumos: Vai webs ir sūds? Jā, ir sūds. Vai webs ir sūds tāpēc, ka viņu taisa idioti? Nē, webs ir sūds tāpēc, ka pašā sākumā tika pieļautas cilvēcīgas kļūdas, un tagad zupu izstrebt ir palicis ļoti grūti. Bet strebšana notiek. Lēnām, lēnām, bet notiek. Labots Maijs 13, 2014 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 Cita lieta ir serveru gals, tur gan varētu no sviestainā php atteikties. Nu, nu, piedāvā alternatīvu? Java? C/C++? Ir aizdomas, ka salīdzinot ar php būs dažas neērtības Un vienīgā php "sviestainība" ir tā, ka tas ļauj kaut ko rakstīt sviestainiem "programmētājiem". Jo var rakstīt gan "pure phtml", kurā velns kāju salauzīs, un var rakstīt normālu oop, ar unit testiem un citiem labumiem, kurā strādāt ir jauki un patīkami @@Inspektors Caps, par to baitkoda ērtumu un cilvēklasāmā nevajadzību... Man te pirms dienām uzradās vecs klients, kuram ievajadzējās pavisam sīkumu pamainīt lapā. Lapa taisīta sen, man viņa uz datora nav saglabājusies dabaspējīga eksemplāra izskatā. Ja lapiņa būtu iekš kompilējamas valodas rakstīta, tad man tagad būtu jātaisa projekts, jāsavāc visas sources, libas u.t., kaudze laika jāpatērē lai to visu iedarbinātu A iekš php es patērēju tieši 5 minūtes, lai tur pat uz servera viņam vajadzīgos labojumus veiktu Link to comment Share on other sites More sharing options...
japets Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 Caps grib dzīvot pasaulē bez noziedzības, lai visi resursi (policija, cietumi, utt) varētu tikt novirzīti zinātnes attīstībai. Es arī gribu. Bet nebūs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Maijs 13, 2014 Share Maijs 13, 2014 Nu, nu, piedāvā alternatīvu? Java? C/C++? Ir aizdomas, ka salīdzinot ar php būs dažas neērtības Un vienīgā php "sviestainība" ir tā, ka tas ļauj kaut ko rakstīt sviestainiem "programmētājiem". Jo var rakstīt gan "pure phtml", kurā velns kāju salauzīs, un var rakstīt normālu oop, ar unit testiem un citiem labumiem, kurā strādāt ir jauki un patīkamiNu, nu. PHP jau nu gan ir pietiekoši daudz alternatīvu. Bez Javas un .NET takš ir arī Ruby, Python, Scala, un vēl viss kas. Tur nu gan es piekrītu, ka PHP vajag iznīdēt. Vai arī salabot, taču tas nav iespējams nesalaužot atpakaļ savietojamību. Enīvei, būsim reāli. No PHP mēs tiksim vaļā tajā pašā dienā, kad tiksim vaļā no alkohola un cigaretēm. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Maijs 14, 2014 Share Maijs 14, 2014 @@Vilx-, nu, vajag, tad vajag Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 14, 2014 Author Share Maijs 14, 2014 Skaista diskusija, bet bez reāla pielietojuma, jo caps pat netaisās kaut ko taisīt vai kaut vienu no šiem spriedelējumiem ieviest dzīvē, Arī audio sadaļā kā ieleca braucošā vilcienā, tā tik pat ātri no tā pazuda. Inspektors Caps Runājot par tiem mīnusiem binārajam formātam. 1. Es runāju par formātu lasāmību, bet tu iepin vispār lietas, kuras minimāli vai vispār nav saistītas. Kāds sakars MP3, OGG? Kopš kura laika audio failus kāds no kaut kurienes veido izņemot specifiskas audio apstrādes vai ieraksta aplikācijas? Ja klients pasaka, ka tev atskaitei jāģenējas Excel formātā, kurš ir atvērts ne tik sen, tad tādā formātā tev arī jātaisa. Jāsaka, ka nav nemaz tik daudz risinājumu, kā šo Excel iegūt, ja uz konkrētās mašīnas nav un nebūs uzinstalēts MS Office. Bet tev jau C++ viss ir uzkodēts un gatavs. Ņemot vērā šī formāta popularitāti varēji iemest te source, kā izveidot excel? 2. Redzi, ja tu būtu taisījis kaut vienu web projektu, tad nerunātu par MessagePack kā ideālo variantu, jo vairumā gadījumā nepieciešams uzlabot vai saintegrēt ar esošām sistēmām, kuru taisījis pirms 100 gadiem viens brīnumdaris kā tu un aiztinies ar visām savām bināro formātu specifikācijām tālēs zilajās. n reizes nācies izmantot dekompilatorus, lai tiešām nebūtu no nulles klienta softs jāuzraksta + jātērē kaudze laika, lai saprastu, ko viņš vispār ir domājis. Nu nav mucā labi dzīvot un zīmēt ideālo pasauli. Arī reāls gadījums no dzīves, ka web lapa uztaisīta ar flash player, bet nav iespējams pilnīgi neko labot, jo projekta nav, source nav, turklāt lapa vispār netiek supportēta uz nevienu no mobilām ierīcēm. Sausais atlikums ir tāds, ka viss jātaisa no nulles, kas nozīmē pakāstu laiku, pakāstu naudu, bet tev kā nekapitālistam nauda rodas darba devēja maciņā. 3. Nolaidies uz zemes. Varbūt tev visa dzīve katru dienu sākas no nulles, bet reālā dzīvē ir iekārta (aparāts, serveris u.c.) ar savu n gadu stāžu un nepieciešamība to uzlabot. Ja klients tev pasaka, ka vajag saintegrēties ar elektroniskajiem svariem vai aizvēsturisku kases aparātu, tad vai meklē vajadzīgos libus, ja tādi eksistē, vai taisi no nulles, kas var novest pie tā, ka klientam būs lētāk jaunu un modernu iekārtu nopirkt, nekā uztaisīsi jaunu projektu. Ja verķis atbalstītu XML vai CSV, tad nekas nebūtu jāmeklē un vadoties pēc veselā saprāta izveidot integrāciju. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!