Jump to content

Projekta izmaksu novērtēšana, pieredze


Chaos Foal
 Share

Recommended Posts

Sveiki, forumiešiem.

 

Radusies interese par sistēmu projektēšanu un analīzi, mazliet paceļoties pāri programmētāja ikdienai. Latvijas augstākā izglītība datorikas jomā ir pietiekoši vāja, lai neteiktu vairāk,un atrauta no realitātes.

 

Sekojošs scenārijs:

Jāizstrādā viesnīcas rezervācijas sistēma tiešsaistē (viena sistēma nodrošina frontend un administrācijas daļu) Klients var apskatīt viesnīcas piedāvātos numuriņus un rezervēt tos (arī konkrētu numuriņu, ne tikai tipu; arī mainīt savu rezervāciju), to garantējot ar kartes priekšapmaksu vai kredītkartes datiem. Administrācija var uzņemt viesus, izrakstīt u.t.t. Tūrisma firmām atsevišķa saskarne grupu rezervēršanai. Par klientiem tiek uzkrāta informācija lojalitātes programmai. Vadībai jāsaņem dažādas atskaites par viesnīcas noslodzi un klientiem.

 

Padalāmies pieredzē, kā mēs parasti novērtējam projekta izmaksas (uz aci, salīdzinām ar līdzīgiem, statistiski balstāmies uz iepriekšējiem projektiem). Un ko jūs domājat par konkrēto scenāriju?

 

 

 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Latvijas augstākā izglītība datorikas jomā ir pietiekoši vāja, lai neteiktu vairāk

 

izmeta no otrā kursa?

Link to comment
Share on other sites

Chaos Foal

:D Nē, drīz pabeigšu bakalauru. Bet man ir radies tāds priekšstats, jo pats esmu iemācījies daudz vairāk. Jā, ok tas liek paskatīties uz dažādām lietām, kuras pašam varbūt nenāktu prātā, bet bieži vien tas ir pārāk virspusīgi. Tas ka lielākā daļa strādā pilnu slodzi, nevar būt uzskatāms par normālu situāciju augstākajā izglītībā. To nevar salīdzināt ar normālām ārzemju universitātēm.

Bet šis jau ir off topic

Link to comment
Share on other sites

Tu zini cik studenti ārzemēs sēž bibliotēkās un tml. Arī tur neaiziet uz lekciju un negaida, kad ar karoti mutē ielies.

Link to comment
Share on other sites

Chaos Foal

Jā, protams, individuālais darbs ir svarīgākais. Ir universitātes, kur regulāra darba auditorijās kā tāda nav, vien eksāmenu nedēļa un individuālas neliela izmēra studiju grupas ar cilvēkiem, kas mācāmo pārzina ļoti labi. Es tikai saku, ka Latvijā ir pārāk zemi standarti un lielākā daļa vienkārši izbrauc uz minimālajām prasībām, diez vai šie cilvēki būs tie, kas patiešām ieguldīs savu laiku mērķtiecīgā sevis izglītošanā (protams, neiet runa par visiem, bet tādu ir daudz). Šādā situācijā augstākā izglītība, kā tāda zaudē jēgu, vien dabūt papīrīti.

 

Tas ir mans viedoklis, bet par to var būt savs. Atgriežamies pie tēmas par izmaksu novērtēšanu.

Link to comment
Share on other sites

Chaos Foal

Jā, tiek atrunātas lietas, kā to varētu darīt, bet kā tas notiek praksē? Man vienkārši ir interese par to, kāda ir citu pieredze un kā citi novērtētu konkrēto scenārīju, lai varētu salīdzināt.

Link to comment
Share on other sites

Garnelino4

Ja, par izglītību aizrunāties. Pats mācos datorzinātnēs. Ne Rīga. Jau esu otrajā kursā un neko neesu iemācijies,...mācā kaut ko drusku no administrēšanas, programmēšana, projektu vadīšanas(Tas vēl būs), 1/3 matēmatiks, un vēl kaut kas. ( Tā skaitās Akadēmiskā izglītība, nav arī nekāda novirziena, no visa pa druskai māca) 

Principā programmēšana nemaz īsti nepadodas,tāpēc par programmētāju i nesapņoju kļūt( Jo, to ko universitātē iemāca ir tik kaut kāds minumāls pamats, priekštats, jāmācās kaut kur tālāk programmēšana vai jāklern pie PC brīvajā laika) Vienīgais, ja pabeidz bakalauru- Ceru atrast kādu darbu: Administrēt datoros kādā firmā, vai datu bāzes salikt, sarakstīt  SQL, vai par kādu menedžēru, projektu vadītāju vai sliktākajā gadijumā kādus kursus pasniegt,...varbūt kaut kur Holivudā izveidot viņiem Blu-Ray diskus, lai savu filmu var smuki ierakstīt :):D

Principā pašam interesē producēšana, esu mūziku producējis, bet nu tagad kaut kā nav laika, i gribētu damācīties, vai kaut ko ar filmu producēšanu utml. Tā kā Latvijā nekāda izglītības Producents nav, iestājos Datorzinātnes - domāju kaut kā datorzināšanas ar producēšanu sasaistit, pats par sevi esmu radošs cilvēks, idejas 24/7 stundā cepas smadzenēs,... Jāsaka esmu mazliet vīlies, saistība ar to ko tur māca.

Labots - Garnelino4
Link to comment
Share on other sites

Par konkrēto scenāriju: Šādas gatavas sistēmas eksistē, ja ne simtiem, tad desmitiem jau nu noteikti. Ir arī LV izstrādātas, ar datu eksportu uz LV populārākajām grāmatvedības sistēmām un ar Latvijai specifisku funkcionalitāti (pelēkās/melnās naudas, karšu norēķini uz ofšoriem, skaidrā naudā apmaksāto rēķinu dzēšana). Ar Latvijas kabeļtelevīziju un VideoOnDemand (porno pay per view) integrāciju. Tas kopumā ir pietiekami komplicēts produkts un es nesaskatu nekādu vajadzību kādam to vēlreiz kodēt no nulles. Šaubos vai viens cilvēks to var realizēt ātrāk kā pāris gados, strādājot uz pilnu slodzi.

 

Vēl viena nianse - organizējot norēķinus ar kredītkartēm, Latvijā ir iespējams tikai tā saucamais 3D risinājums, kad karte tiek autorizēta, transakciju apstiprinot ar kodu no internetbankas kodu kartes vai kalkulatora. Attiecīgi ārzemniekiem ļoti bieži (virs 50%) būs nepamatoti atteikumi. Tieši tāpēc vairums viesnīcu strādā ar booking.com, hrs.com vai citiem servisiem, pašu bookingu caur api vai ar iframe integrējot savā lapā, un visu bookošanas menedžmentu veicot caur booking.com utml. Apskati:

http://www.kakiskalns.lv/viesnica/rezervacija/

http://www.elizabetehotel.lv/eng/elizabete_hotel/reservations/

Vēl populārs ir http://www.avvio.com/

 

Lielajiem viesnīcu tīkliem, tādiem kā Radisson, parasti ir savi integrēti risinājumi ar visiem bookingiem un lojalitātes punktiem.

 

Mans secinājums: Neķeries pie ši projekta, ļoti daudz zemūdens akmeņu. Ja neesi ilgstoši strādājis viesnīcu sistēmā, nemaz nespēsi novērtēt darba apjomu. Savukārt tavs pasūtītājs, ja reiz prasa kaut ko tādu izstrādāt, arī ir iesācējs vai gluži vienkārši nav kompetents vienīcu biznesā. Iesaku pirkt gatavu produktu vai izmantot booking.com, avvio vai citu integrāciju.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

 

 

Jau esu otrajā kursā un neko neesu iemācijies

Cik tas bija sen, bet kaut kur pamatskolas sākumgados, noteikti, es tā nerakstīju....

Link to comment
Share on other sites

Ja tev šķiet, ka citur pasaulē studenti rukā 24/7, tad smagi maldies. Dažās skotu universitātēs, ja labi manipulē ar laikiem, tad var nākt uz universitāti atsēdēt 2 dienas nedēļā. Un tās būs pilna laika klātienes studijas. Universitāte ļauj tev iepazīties ar līdzīgi (vai nelīdzīgi) domājošiem cilvēkiem, tā parāda virzienu, kur rakt tālāk un mācīties. Raksti pats savas lietas.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

universitāte nav darba vieta un tur ar karotīti neviens nepateiks kā tas ir jādara konkrētā situācija.

tev lekcijā izstāstīs teoriju un, ja pasniedzējs ir ar pieredzi, tad arī kaut ko no savas pieredzes pastāstīs.

reāli dzīvē uz vietas darba vietā to arī mācās.

 

 

 

Jā, tiek atrunātas lietas, kā to varētu darīt, bet kā tas notiek praksē?
 
Link to comment
Share on other sites

 

 

Universitāte ļauj tev iepazīties ar līdzīgi (vai nelīdzīgi) domājošiem cilvēkiem, tā parāda virzienu, kur rakt tālāk un mācīties. Raksti pats savas lietas.

 

VoIP Zviedrijas augstskolās - Kista, ja precīzāk (KTH).

Pa ausu galam Android/iPhone izstrāde manīta kaut kur - te laikam biedrs prasīja par cross-platform bibliotēku kādu augstskolai.

 

 

 neesmu manījis ko tādu Latvijā. Kur tur rakt un mācīties, ja pa visu Latviju izraksi, maksimums, vienu pasniedzēju, kas pats kaut ko ir programmējis mobilajiem un spēj studentiem kaut ko pastāstīt ārpus "uztaisiet kaut ko"?


 

Pats mācos datorzinātnēs. Ne Rīga. Jau esu otrajā kursā un neko neesu iemācijies
 

 

Latgale?

Link to comment
Share on other sites

Garnelino4
usver        Atbildot uz tavu jaut.: Jā Latgalē.....shhh Pilsētu gan paturēšu noslēpuma

 

Nē nav jau tā ka neko nemāca. Bet C++ kursu pabeidzu uz 5 un neko tur neprotu. Vienīgais C# Visual iemācija daudz ko, bet tas ir vienalga pērtiķa līmenis, tā priekš savas intereses kādu mazu programmiņu jau var uzcep ;)

Link to comment
Share on other sites

Varētu man muļķim apskaidrot, kopš kura laika universitātei jāmāca programmēšanas pamatus? Ja reiz to pats nav iemācījies, tad diemžēl neviens to neiemācīs un konkrētais cilvēks nekļūs par programmētāju. IT izglītība dod priekšrocības projektu vadībā, organizēšanā, plānošanā, algoritmos, bet rakstīt kodu (lasīt: pakaļu slaucīt) būs jādara pašam. 

 

Ja runā par lietu, tad nav vērts uzņemties to, ko nevar pacelt. Tieši spēja vērtēt projektus arī parāda kompetenci un pieredzi. Tāpēc arī vairums izstrādātāju specializējās uz kaut kādām jomām, lai risinājums būtu sakarīgos ciparos un klientam nebūtu jāpārmaksā. Jebkuram IT kantorim nezināma joma ar nezināmu specifiku būs dārgi izveidot vai pat nerentabli to pētīt. 

Link to comment
Share on other sites

Varētu man muļķim apskaidrot, kopš kura laika universitātei jāmāca programmēšanas pamatus? Ja reiz to pats nav iemācījies, tad diemžēl neviens to neiemācīs un konkrētais cilvēks nekļūs par programmētāju. IT izglītība dod priekšrocības projektu vadībā, organizēšanā, plānošanā, algoritmos, bet rakstīt kodu (lasīt: pakaļu slaucīt) būs jādara pašam.

Varu. Un esmu jau skaidrojis arī iepriekš.

Beidzot bakalaurus, cilvēkam ir jāspēj uzprogrammēt nepieciešamās lietas, lai cilvēks nav tikai abstraktu gudru vārdu bārstītājs.

Tādam nolūkam tiek uzdoti praktiskie darbi un kursadarbi dažādās valodās - protams, pēc programmēšanas valodas pamatu un OOP pamatu apgūšanas, katras lekcijas galā savu praktisko darbu pildot. Rezultātā cilvēks var programmēt kursadarbus (spēles, testēšanas programmas, uzskaites sistēmas, portālus, utt utjpr, ko nu uzdod konkrētās valodas pielietojuma apgūšanai), procesā šaujot sev kājā ar stulbu un nelasāmu kodu, un tādējādi tās tik ļoti daudzinātās bērnu slimības izslimojot un nonākot pie ilgtspējīga stila.

 

Pretēji nestudējušo biedru apgalvojumiem, akadēmiskais bakalaurs nesastāv tikai no slaidu izdalīšanas, mācību maksas samaksāšanas un diploma saņemšanas. Tajā ir arī zināma praktiskā puse.

 

Par projektu vadību utml - to, cik esmu redzējis, māca maģistros. Bakalaurs ir izglītots strādnieks, kurš ir taisījis strādājošus risinājumus vismaz 3 dažādās valodās un vidēs un aiz kura nav sūdi jāvāc un jāstāsta, kas ir normālforma un kāpēc nevar visu tik kopēt un hārdkodēt,  bet maģistrs ir cilvēks, kas var to pašu + vēl pieskatīt bariņu bakalauru un risināt extra lietas, līdz kam pašdarbnieks diez vai aizraksies - piemēram, nezināmu lietu darbietilpības provizoriska novērtēšana, UML diagrammu zīmēšana, lai visiem viss skaidrs, biznesā esošo risinājumu pielietošana (piemēram, Axapta, BizTalk, MS SQL reportu taisīšana, Oracle portālu veidošana).

Un ja cilvēks iziet visu bakalaura kursu nepērkot un nezogot praktiskos darbus, tad viņam ir bijusi iespēja no nulles kļūt par normālu risinājumu programmētāju. Cik viņš no tā visa paņem un cik pēc analoģijas piemācās klāt citus nepieciešamos freimvorkus - tā ir viņa paša darīšana. Bet pamats noteikti ir. Neticu, ka katrs samoučka tagad intelektuālo datu bāzi spēj uzmaukt svilpodams - bet tas ir obligātais praktiskais darbs DB5 kursā pie Eiduka, kur ar "hātēemel eskūel" ir stipri par īsu.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Bakalaurs ir izglītots strādnieks, kurš ir taisījis strādājošus risinājumus vismaz 3 dažādās valodās un vidēs un aiz kura nav sūdi jāvāc un jāstāsta, kas ir normālforma un kāpēc nevar visu tik kopēt un hārdkodēt,

 

drusku pārspīlē. priekš tā pietiek ar diviem gadiem mācību, ja labi saprofilē pat vienā gadā var iekļauties.  bakalaurs (vismaz pēc LU) zina visu ko tu maģistram piedēvēji. un maģistrs automātiski nespēj vadīt neko, ja nav vismaz 3-4 gadu kodēšanas pieredzes. nēnu nu domāt jau viņi visi domā, ka maģistra diploms automātā dod tiesības uz teamlīda amatu, bet reāli nekā tāda nav.

pareizāk būtu maģistros vispār neņemt bez darba pieredzes konkrētajā jomā.

Labots - e = d
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ja tev šķiet, ka citur pasaulē studenti rukā 24/7, tad smagi maldies. Dažās skotu universitātēs, ja labi manipulē ar laikiem, tad var nākt uz universitāti atsēdēt 2 dienas nedēļā. [/quote]

Tieshi ta. Dazhas UK universitates, ja labi manupule ar laikiem, tad var pat mazak stundas pabeigt, ja nemaldos 6 kontaktstundas nedelja bij minimums. Pie tam nezinu vai LV tas ir iespejams, bet UK tu vari izveleties "Fast track" un dabut bakalauru 2 gados vai ari 3 gados dabut bakalauru un magistru vienlaicigi :)

Ari limenjau zinja atskjiribas ir milzigas. Ja neskaita paris elitaras koledzas un top universitates, tad tada mulkja laishana vien ir, x10 vieglak tikt cauri neko nedarot neka LV.

Kautvai ta pati matematika, var mierigi visam procesam tikt cauri ar 9.klases D limenja matematiku, jo palielam vinju universitate nemaca. Piemeram noliec tos GSCE ekshus (9.klases centralizetie), tad ej uz koledzu macitoies kkadu ar datoriem saistitu kvalifikaciju, piemeram networking vai software development. Tur 50% modulju bus visparigi, visadi "Employment skills", "Personal development", tad 30% bus par temu, pamati programeshana, pimo gadu macisies, kas ir WHILE loops un kas ir Entity ieksh MS access. 20% paliek galigi dumjajiem, kas nenolika matematika un anglene pat D, atlaus mazliet pamacities un parlikt eksamenu. Un tad var doties uz universitati, memaz nemakot izrekjinat kuba tilpumu, tadi jedzieni ka trigonometrija vai logaritmi ir rakjeshu zinastne.

Universitate jau ar neko ipashu nemaca, Vizualaja beisika salikt formas un tad kodu pielikt. HTML + Javascriptu + CSS, servera pusi atstajot tikai gjenijiem.

Tada pa lielam ir ta izslaveta UK izglitiba.

Link to comment
Share on other sites

priekš tā pietiek ar diviem gadiem mācību, ja labi saprofilē pat vienā gadā var iekļauties. 

Saprofilēt var, kaut ko pa virsu apgrābstot. Nu kāda jēga mācīt paralēli PHP un C# un Java reizē cilvēkam, kas vēl neprot programmēt (kā absolūtais vairums)? Pirmais semestris vispār OOP mācoties, tur nevar visu uzreiz grūst. IMVHO sasteigt nav nopietni - tieši tāpēc ir tie 3 gadi (kā man) vai 4, lai cilvēks uzsūktu tendences, valodas, pielietojumus, mājās ķimerētos un taisītu uzdotos lielos uzdotos kursadarbus un sāktu justies brīvi kādā vidē. Un paspētu vēl pēdējā semestrī diplomdarbu uzrakstīt.

 

Prasta apgrābstīšana var sanākt tādā stilā kā LU ir leģendārais "programmēšanas valodas" kurss - katru nedēļu sava valoda, visām ķekši un pirkstu plēšana "jā, māku CSS iezīmēt sarkanu tekstu", bet rezultātā nevienā netiek taisīts kursadarbs-GUI spēlīte, piemēram, jo nekas nopietns netiek uzdots. Arī LU ir Java1 kurss, kur māca pamatus konsolē, bet Java2 kursā jau ir vebisks pielietojums tai pašai javai. Ja gribas vienā pašā javā specializēties, tad vismaz 2 semestri arī paiet. Un vēl DB un HTML/CSS/JS jāiespiež kaut kur un vēl desktop programmēšanai vieta jāatrod ar kādu RAD rīku (C#, piemēram). Tad vēl tīkli un linukši un ASM .. nu nav tā lieta, ko var baigi saspiest un gaidīt, ka visi būs visu sapratuši.

 

Es tikai pēc 1. kursa sāku patstāvīgi mājās ķimerēties, jo uz augstskolu aizgāju kā balta lapa - tikai aklo drukāšanu mācēju + MS ofisu :) Un pēc 2. kursa arī sākās patstāvīga koda rakstīšana reālām lielākām haltūrām + sava koda organizēšana, kad pēc kādiem mēnešiem sapratu, ka "strādāt strādā", bet kods ir sūc, ko labāk būtu pārrakstīt. Lūk, vismaz līdz tam ir jānonāk, lai cilvēks netaisītu probēmas darbavietas kolēģiem, tikko pamatus 2 semestros apguvis un sludinot sevi par baiso guru, "jo māk 5 valodās uztaisīt hello, world". Nu ir jānobriest, ir, nevar katru no ielas fiksi apmācīt sintaksē un gaidīt labus rezultātus. Un kursadarbus es taisīju krutākos (C# kāršu spēle - smuka GUI, nevis no sourceforge nokačāta vai pašrakstīta konsoles; C++ kursa darbs - smuks GUI ar tīkliem un failu pārsūtīšanu, nevis konsolē kaut kas), tāpēc nedomāju, ka es kaut kādā veidā atpaliktu no vidusmēra.

Un skatoties, kas tagad notiek bakalauros - tur nekādā gadījumā nedrīkst sasteigt, lai vispār kaut ko iemācītos.

 

 

LU esmu redzējis UML maģistros, RTU tāpat - izvērstu, ar visām secības, aktivitāšu, stāvokļu, use-case utml diagrammām. LU sieva mācījās (bubu kursā), RTU pats.

Bakalauros redzu tikai OOP pamatos un modelēšanas pamatos, kur tikai klašu diagrammas utml atsevišķi elementi tiek apskatīti. Oracle LU ir bakalauros pieejama, bet Axapta, BizTalk, MSSQL kā RTU - šaubos.

 

Maģistrs automātiski var vadīt tikai bakalauriem praktiskos darbus kā pasniedzēja asistents :D Reālā darbā protams, ka ir vajadzīga specializācija konkrētajā vidē kā Tu saki, lai varētu kā vecākais biedrs reāli palīdzēt iestrēgušiem jaunākajiem atrisināt sarežģītākas problēmas, nevis tikai kā papīra vadītājs prasītu "kad būs gatavs". Papīra vadītājiem IT izglītība galīgi nav vajadzīga :)

Labots - usver
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...